MelanocÄ«tu izcelsmes labdabÄ«gie Ädas veidojumi - Biofotonikas ...
MelanocÄ«tu izcelsmes labdabÄ«gie Ädas veidojumi - Biofotonikas ... MelanocÄ«tu izcelsmes labdabÄ«gie Ädas veidojumi - Biofotonikas ...
Visbiežāk AMN skar rumpi un skalpu. To skaits var svārstīties no 1 vai 2 līdz pat simtiem. Kad veidojumi ir multipli un lieli, to variācijas ir ļoti dažādas. Ja veidojumi ir multipli, tiem tieksme būt nejauši un plaši izkaisītiem pa ķermeņa virsmu, dažreiz lokāli formējušies – kā, piemēram, lineāros traktos vai sakopojumos. Milzīgs daudzums atipisku melanocītu nēvusu ir klīniski stabili. Tomēr ir skaidri pierādīts, ka daži veidojumi beidzas ar melanomas attīstību. Att. 40 – Atipisks melanocītu nēvus www.dermoscopic.blogspot.com Patoģenēze. Daudzi pētījumi dokumentējuši pārmaiņas DNS sastāvā, citoģenētiskas pārmaiņas un AMN reaktivitāti ar monoklonālām antivielām tieši pret dažādiem melanocītu saistītiem antigēniem. Progresīvi traucējumi DNS sastāvā, citoģenētiskas pārmaiņas un palielināta reaktivitāte ar melanocītu saistītiem antigēniem korelē ar progresīvu histoloģisku atipijas līmeni. Pēdējie atklājumi rosina domāt, ka AMN progresē melanomā, taču AMN nav nemainīgi un nenovēršami melanomas prekursori (Bolognia et al, 2003). Histoloģiskā aina. Atipiskos melanocītu nēvusos dermas un epidermas savienojuma komplekts bieži paplašinās un izplešas aiz dermālā komponenta. Īpaši svarīgi ir intraepidermālā komponenta traucējumi. Šie arhitekturālie vai organizatoriskie traucējumi notiek divos veidos, kas bieži risinās vienlaicīgi mainīgās, dažādās pakāpēs. Pirmais traucējums ir lentigenoza melanocītu proliferācija, kas gandrīz vienmēr ir saistīta ar pagarinātām epidermas lejupejošām gropēm (rete ridge). Bazilārie melanocīti koncentrēti zemākajā gropīšu daļā, un to skaits ievērojami variē; no viena melanocīta uz vienu, diviem keratinocītiem līdz bazilāro keratinocītu aizstāšanai ar melanocītiem, kā rezultātā veidojas saplūstoši, ķekarveidīgi vai daudzkārtaini šūnu sakopojumi. Otrais traucējumu veids iekļauj melanocītu perēkļus, kas neregulāri izvietoti pa un starp epidermas lejupejošajām gropēm (rete ridge) daudz nejaušākā veidā, salīdzinot ar parastajiem nēvusiem. Šie melanocītu perēkļi ir dažāda izmēra un formas, bieži ir pagarināti, to garās asis orientētas gar dermoepidermālo savienojumu un satur dažāda skaita šūnas. Melanocītu perēkļi var saskarties, saplūst vai izveidot tiltiņu. Ir iespējama arī dažu šūnu atdalīšanās perēkļos; šī pazīme ir pretstatā melanocītu spējai būt savienotiem perēkļos parastajos nēvusos. Tai pat laikā šūnas var piepildīt perēkli pilnībā. Iespējams šo intraepidermālo pazīmju salikums. Bieži atipiskiem melanocītu nēvusiem intraepidermālā komponentā ir lielāks melanocītu blīvums vai koncentrācija nekā parastajiem nēvusiem, tā var būt noderīga pazīme AMN atpazīšanā. Atipisku melanocītu nēvusu melanocītiem vērojama citoloģiska atipija. Citoloģiski melanocīti ir palielināti, ir dažādas pakāpes kodolu palielināšanās, hiperhromatisms, pleomorfisms (dažādība izmērā, formā un krāsojuma īpatnībās), kas, iespējams, ir visraksturīgākā īpašība kodolu pārmaiņām ESF projekts „Biofotonikas pētījumu grupa” 2009/0211/ADP/1.1.1.1.2.0/09/ PIA/VIAA/077 28
atipiskos melanocītu nēvusos. Labi saskatāmi kodoliņi. Šūnām tipisks perinukleārs gaišs laukums, kas ir citoplazmas samazināšanās rezultāts, audu apstrādes artefakts. AMN dermālais komponents var būt veidots no tipiskām nēvus šūnām, kādas atrodamas jebkurā iegūtā nēvusā, vai no atipiskām šūnām. Novērojamas divas kolagēna izmaiņu formas dermas kārpiņu slānī. Visbiežākā kolagēna izmaiņu forma ir blīva, acelulāra kolagēna sabiezēšana apkārt pagarinātajām epidermas gropēm, sauktu par koncentrisku eozinofīlu fibrozi. Mazāk izplatītā forma sastāv no smalki izklāta vai laminēta kolagēna zem epidermas gropju galiem. Gar lineāri sakārtotajām, laminētajām kolagēna šķiedrām izvietoti fibroblasti. Šo kolagēna izmaiņu veidu sauc par slāņaino fibroplāziju. Abu kolagēnu veidu salikums arī ir iespējams un nav neparasts. Atipiskos melanocītu nēvusos bieži vērojami limfocītu infiltrāti, kas parasti izplatīti ap asinsvadiem un retāk – grupveidā. AMN parasti ir saskatāma vaskularitāte viscaur papillāro dermu, kas drīzāk ir sekundāra pastāvošo asinsvadu dilatācijai un hipertrofijai nekā angioģenēzei. AMN diagnostikai izmanto imūnhistoķīmisko izmeklēšanu, tādējādi nosakot melanocītu aktivitāti (skatīt 41.att.). Att. 41 – Atipisks melanocītu nēvus (Ciklīns D1) http://www.dpspa.com/images/micro/dysplastic%20nevus,%20Cyclin%20D1.jpg Dermaskopiskā aina. No dermaskopijas skatu punkta, atipiski melanocītu veidojumi bieži attēlo dažādu dermaskopisko pazīmju/veidu sajaukumu, dažādas krāsas un atipiskas struktūras. Tādējādi pēc dermaskopiskās klasifikācijas atipiski melanocītu nēvusi pieder pie neklasificēto melanocītu veidojumu grupas. Jāņem vērā, ka nav globālas definīcijas vārdam „atipisks”, un atipisku pazīmju interpretācija ir stipri atkarīga no speciālista pieredzes (Zalaudek et al, 2008). ESF projekts „Biofotonikas pētījumu grupa” 2009/0211/ADP/1.1.1.1.2.0/09/ PIA/VIAA/077 29
- Page 1 and 2: Ieguldījums Tavā nākotnē! MELAN
- Page 3 and 4: Dermālie nēvusi jeb intradermāli
- Page 5 and 6: Att. 10 - Kombinētais nēvus http:
- Page 7 and 8: Atipisks tīklojums. Tīklojumu vei
- Page 9 and 10: Att. 14 - Halo nēvus www.avpap.org
- Page 11 and 12: Att. 17 - Akrālais nēvus www.derm
- Page 13 and 14: Parastais jeb vienkāršais zilais
- Page 15 and 16: Att. 23 - Viendabīgais zīmējums
- Page 17 and 18: Att. 26 - Špics nēvus www.dermosc
- Page 19 and 20: Att 30 - Starainais zīmējums www.
- Page 21 and 22: Dermaskopiskā aina. Dermaskopiski
- Page 23 and 24: Att. 35 - Atkārtots melanocītu n
- Page 25 and 26: Veidojums parasti unilaterāls un i
- Page 27: Sinonīmi: B-K dzimumzīme, atipisk
- Page 31 and 32: neregulāra konfigurācija. Turklā
- Page 33 and 34: Att. 47 - Regulārs lodveida zīmē
atipiskos melanocītu nēvusos. Labi saskatāmi kodoliņi. Šūnām tipisks perinukleārs gaišs laukums, kas<br />
ir citoplazmas samazināšanās rezultāts, audu apstrādes artefakts.<br />
AMN dermālais komponents var būt veidots no tipiskām nēvus šūnām, kādas atrodamas<br />
jebkurā iegūtā nēvusā, vai no atipiskām šūnām. Novērojamas divas kolagēna izmaiņu formas dermas<br />
kārpiņu slānī. Visbiežākā kolagēna izmaiņu forma ir blīva, acelulāra kolagēna sabiezēšana apkārt<br />
pagarinātajām epidermas gropēm, sauktu par koncentrisku eozinofīlu fibrozi. Mazāk izplatītā forma<br />
sastāv no smalki izklāta vai laminēta kolagēna zem epidermas gropju galiem. Gar lineāri sakārtotajām,<br />
laminētajām kolagēna šķiedrām izvietoti fibroblasti. Šo kolagēna izmaiņu veidu sauc par slāņaino<br />
fibroplāziju. Abu kolagēnu veidu salikums arī ir iespējams un nav neparasts.<br />
Atipiskos melanocītu nēvusos bieži vērojami limfocītu infiltrāti, kas parasti izplatīti ap<br />
asinsvadiem un retāk – grupveidā. AMN parasti ir saskatāma vaskularitāte viscaur papillāro dermu,<br />
kas drīzāk ir sekundāra pastāvošo asinsvadu dilatācijai un hipertrofijai nekā angioģenēzei.<br />
AMN diagnostikai izmanto imūnhistoķīmisko izmeklēšanu, tādējādi nosakot melanocītu<br />
aktivitāti (skatīt 41.att.).<br />
Att. 41 – Atipisks melanocītu nēvus (Ciklīns D1)<br />
http://www.dpspa.com/images/micro/dysplastic%20nevus,%20Cyclin%20D1.jpg<br />
Dermaskopiskā aina. No dermaskopijas skatu punkta, atipiski melanocītu <strong>veidojumi</strong> bieži attēlo<br />
dažādu dermaskopisko pazīmju/veidu sajaukumu, dažādas krāsas un atipiskas struktūras. Tādējādi pēc<br />
dermaskopiskās klasifikācijas atipiski melanocītu nēvusi pieder pie neklasificēto melanocītu<br />
veidojumu grupas. Jāņem vērā, ka nav globālas definīcijas vārdam „atipisks”, un atipisku pazīmju<br />
interpretācija ir stipri atkarīga no speciālista pieredzes (Zalaudek et al, 2008).<br />
ESF projekts „<strong>Biofotonikas</strong> pētījumu grupa”<br />
2009/0211/ADP/1.1.1.1.2.0/09/ PIA/VIAA/077<br />
29
Change language