MelanocÄ«tu izcelsmes labdabÄ«gie Ädas veidojumi - Biofotonikas ...
MelanocÄ«tu izcelsmes labdabÄ«gie Ädas veidojumi - Biofotonikas ...
MelanocÄ«tu izcelsmes labdabÄ«gie Ädas veidojumi - Biofotonikas ...
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Visbiežāk AMN skar rumpi un skalpu. To skaits var svārstīties no 1 vai 2 līdz pat simtiem. Kad<br />
<strong>veidojumi</strong> ir multipli un lieli, to variācijas ir ļoti dažādas. Ja <strong>veidojumi</strong> ir multipli, tiem tieksme būt<br />
nejauši un plaši izkaisītiem pa ķermeņa virsmu, dažreiz lokāli formējušies – kā, piemēram, lineāros<br />
traktos vai sakopojumos.<br />
Milzīgs daudzums atipisku melanocītu nēvusu ir klīniski stabili. Tomēr ir skaidri pierādīts, ka<br />
daži <strong>veidojumi</strong> beidzas ar melanomas attīstību.<br />
Att. 40 – Atipisks melanocītu nēvus www.dermoscopic.blogspot.com<br />
Patoģenēze. Daudzi pētījumi dokumentējuši pārmaiņas DNS sastāvā, citoģenētiskas pārmaiņas<br />
un AMN reaktivitāti ar monoklonālām antivielām tieši pret dažādiem melanocītu saistītiem<br />
antigēniem. Progresīvi traucējumi DNS sastāvā, citoģenētiskas pārmaiņas un palielināta reaktivitāte ar<br />
melanocītu saistītiem antigēniem korelē ar progresīvu histoloģisku atipijas līmeni. Pēdējie atklājumi<br />
rosina domāt, ka AMN progresē melanomā, taču AMN nav nemainīgi un nenovēršami melanomas<br />
prekursori (Bolognia et al, 2003).<br />
Histoloģiskā aina. Atipiskos melanocītu nēvusos dermas un epidermas savienojuma komplekts<br />
bieži paplašinās un izplešas aiz dermālā komponenta. Īpaši svarīgi ir intraepidermālā komponenta<br />
traucējumi. Šie arhitekturālie vai organizatoriskie traucējumi notiek divos veidos, kas bieži risinās<br />
vienlaicīgi mainīgās, dažādās pakāpēs. Pirmais traucējums ir lentigenoza melanocītu proliferācija, kas<br />
gandrīz vienmēr ir saistīta ar pagarinātām epidermas lejupejošām gropēm (rete ridge). Bazilārie<br />
melanocīti koncentrēti zemākajā gropīšu daļā, un to skaits ievērojami variē; no viena melanocīta uz<br />
vienu, diviem keratinocītiem līdz bazilāro keratinocītu aizstāšanai ar melanocītiem, kā rezultātā<br />
veidojas saplūstoši, ķekarveidīgi vai daudzkārtaini šūnu sakopojumi.<br />
Otrais traucējumu veids iekļauj melanocītu perēkļus, kas neregulāri izvietoti pa un starp<br />
epidermas lejupejošajām gropēm (rete ridge) daudz nejaušākā veidā, salīdzinot ar parastajiem<br />
nēvusiem. Šie melanocītu perēkļi ir dažāda izmēra un formas, bieži ir pagarināti, to garās asis<br />
orientētas gar dermoepidermālo savienojumu un satur dažāda skaita šūnas. Melanocītu perēkļi var<br />
saskarties, saplūst vai izveidot tiltiņu. Ir iespējama arī dažu šūnu atdalīšanās perēkļos; šī pazīme ir<br />
pretstatā melanocītu spējai būt savienotiem perēkļos parastajos nēvusos. Tai pat laikā šūnas var<br />
piepildīt perēkli pilnībā. Iespējams šo intraepidermālo pazīmju salikums. Bieži atipiskiem melanocītu<br />
nēvusiem intraepidermālā komponentā ir lielāks melanocītu blīvums vai koncentrācija nekā<br />
parastajiem nēvusiem, tā var būt noderīga pazīme AMN atpazīšanā.<br />
Atipisku melanocītu nēvusu melanocītiem vērojama citoloģiska atipija. Citoloģiski melanocīti<br />
ir palielināti, ir dažādas pakāpes kodolu palielināšanās, hiperhromatisms, pleomorfisms (dažādība<br />
izmērā, formā un krāsojuma īpatnībās), kas, iespējams, ir visraksturīgākā īpašība kodolu pārmaiņām<br />
ESF projekts „<strong>Biofotonikas</strong> pētījumu grupa”<br />
2009/0211/ADP/1.1.1.1.2.0/09/ PIA/VIAA/077<br />
28
Change language