Melanocītu izcelsmes labdabīgie ādas veidojumi - Biofotonikas ...

Sinonīmi: B-K dzimumzīme, atipisks nēvus, atipiska dzimumzīme, Klarka nēvus (Clark’s
nevus), displastisks melanocītu nēvus, displastisks nēvus, FAMM dzimumzīme (familial atypical mole
and melanoma syndrome).
Epidemioloģija. Atipisku melanocītu nēvusu (AMN) sastopamības novērtējums sedz plašāku
diapazonu nekā bija gaidīts; tas saistīts ar saskaņas trūkumu par to definīciju. Vairums novērtējumu ir
5% diapazonā, taču ziņots arī tik augsts sastopamības līmenis kā 53% (Bolognia et al, 2003).
AMN var būt atsevišķi vai multipli. Vispārējā populācijā AMN var parādīties „sporādiskā”
veidā, bez melanomas anamnēzes ģimenē vai ar atipisku dzimumzīmju vai melanomas anamnēzi
ģimenē. Jebkurā no gadījumiem to parādīšanās liecina par zināmi palielinātu melanomas attīstības
risku. Lai gan AMN parasti parādās aptuveni dzīves pirmās dekādes beigās, daži iedzimti melanocītu
veidojumi identificēti kā AMN.
Sporādiskie AMN var parādīties jebkurā dzīves laikā, lai gan personām ar AMN un/vai
melanomu ģimenes anamnēzē atipiskie veidojumi parasti manifestējas dzīves otrās dekādes beigās.
Pretēji parastām iegūtām dzimumzīmēm, kas tendētas parādīties grupās ap pubertātes vecumu, AMN
var parādīties uzliesmojošā veidā sestajā dzīves dekādē.
Klīniskās pazīmes. AMN var lokalizēties jebkur uz ādas vai gļotādas. AMN klīniski ieņem
vidus pozīciju starp parasto iegūto nēvusu un ļaundabīgu melanomu. Nav vienas atsevišķas atipiska
melanocītu nēvusa diagnostikas pazīmes; drīzāk nepieciešams klīnisku pazīmju kopums AMN
atpazīšanai. Jo vairāk klīniski netipisku pazīmju, jo lielāka varbūtība, ka veidojums būs histoloģiski
atipisks, taču ir daudz izņēmumu. AMN parasti novērotas sekojošas morfoloģiskās pazīmes:
Asimetrija: AMN bieži trūkst spoguļattēla simetrijas. Jo lielāka asimetrija, jo lielāka
atipijas varbūtība.
Izmērs: AMN var būt jebkura izmēra, bet vispārīgi diapazonā no 3 – 15 mm lielākajā
diametrā. Parasti pozitīva korelācija starp palielinātu izmēru un atipijas varbūtību.
Robežas: AMN parasti neregulāras un slikti noteiktas robežas, bet nav tipiski robainas vai
izrobotas kā melanomas robežas. AMN ar centrālu pacēluma komponentu un perifēru
makulas veida gredzenu (tā sauktais „ceptas olas” tipa AMN) visbiežāk attēlo slikti
noteiktas vai neskaidras robežas.
Virsmas topogrāfija: daudzi AMN ar relatīvi plakanu vai plāksnes veida virsmu; daudzi
daļēji makulāri, īpaši to perifērijā. Bieži arī bruģakmeņa tipa virsma. Ādas robežu
akcentējums redzams sānu apgaismojumā.
Krāsojums: AMN ir lielāks krāsu komplekts nekā parastiem nēvusiem, bet mazāks nekā
melanomai. Jo lielāka krāsu asimetrija un lielāks krāsu skaits, jo lielāka iespējamība uz
celulāru atipiju. AMN parasti neregulāra pigmentācija ar diviem vai trijiem brūnas krāsas
toņiem, t.i., dzeltenbrūnu, brūnu un tumši brūnu. Bieži arī miesas krāsas, rozā un brūni –
melnas krāsa klātbūtne. Iespējama eritēma veidojumā vai apkārt tam kā oreols. Daži AMN
ir diezgan vienmērīga krāsojuma: tumši brūni, sarkanbrūnas krāsas vai bez pigmenta
eritematozi.
Ir vairāki atipisku melanocītu nēvusu varianti (turpmāk tekstā aprakstīti visbiežāk sastopamie):
Kombinētais AMN, kas atgādina „ceptu olu” – virs ādas līmeņa pacelta centrālā daļa (kā
kombinētais vai dermālais nēvus) un plakanas virsmas gredzenveida perifērā daļa ar slikti
noteiktām robežām;
Mērķa veida AMN, kas atgādina „buļļa aci” – koncentriskas gredzenveida zonas ar dažādas
pakāpes pigmentāciju. Piemēram, dzeltenbrūna makula tumši brūnā ietvarā;
Lentigo veida: vienveidīga, relatīvi plakana virsma un homogēna, tumši brūna vai brūni –
melna krāsa, atgādina lentigo un lentigoveida nēvusu;
Seborejiskās keratozes veida AMN: oļveida virsma un satur pseido – radziņu cistas. Krāsa
parasti brūna vai tumši brūna;
Eritematozais variants: kā iepriekš minēts, veidojums bez pigmenta un ir vienmērīgi rozīgi
– sarkans;
Melanomas stimulants: asimetrijas un krāsu neregularitātes pakāpe līdzinās melanomai.
Šādam veidojumam nepieciešama histoloģiska izmeklēšana, lai izslēgtu melanomu.
ESF projekts „Biofotonikas pētījumu grupa”
2009/0211/ADP/1.1.1.1.2.0/09/ PIA/VIAA/077
27