Melanocītu izcelsmes labdabīgie ādas veidojumi - Biofotonikas ...

Parastais jeb vienkāršais zilais nēvus sastāv no iegareniem (vārpstveida) un bieži nedaudz
„viļņainiem” melanocītiem ar gariem, zarojošiem dendrītiem. Melanocīti ar garajām asīm, kas
paralēlas epidermai, ir izvietoti grupās vai kūlīšos dermas augšējā vai vidējā slānī. Reizēm tie
iestiepjas zemādas audos vai tuvojas epidermai, taču nepārveido un neizmaina to. Vairums melanocītu
ir pildīti ar lielu skaitu sīku melanīna granulu, bieži pilnīgi aizēnojot melanocītu kodolu un izplešoties
dendrītos. Redzami mainīga daudzuma ar melanīnu pildīti makrofāgi (melanofāgi). Kolagēna
daudzums parasti ir palielināts, piešķirot veidojumam fibrotisku raksturu.
Celulārajā zilajā nēvusā tāpat kā parastajā zilajā nēvusā novēro pigmentētus, dendrītiskus
melanocītus. Vārpstveida melanocītu šūnas ar pārpilnu, gaišu citoplazmu, satur nelielu daudzumu
melanīna vai nesatur to vispār, šūnas sakārtotas perēkļos un traktos (fascikulos). Vārpstveida šūnu
kopums var būt sakārtots krusteniskos kūlīšos, izplešoties dažādos virzienos; izvietojums līdzīgs
neirofibromas formai. Bieži noapaļoto, labi norobežoto šūnu saliņas iespiežas zemādas audos. Dažas
šūnas redzamas kā atipiskas ar pleomorfu kodolu kopā ar daudzkodolu gigantiskām šūnām,
neparastām mitozēm un iekaisuma infiltrātiem. Celulārā zilā nēvusa melanocīti izvietoti blīvāk nekā
parastajā zilajā nēvusā, un melanocītu šūnas celulārajā nēvusā ir tuklākas vārpstveida.
Elektronmikroskopā redzams, ka celulārajā zilajā nēvusā vārpstveida šūnas satur melanosomas ar
nelielu vai vispār neesošu melanizāciju.
Att. 20 – Celulārais zilais nēvus www.pathconsultddx.com/pathCon/diagnosispii=...
Atipiski celulāri zilie nēvusi demonstrē vienu vai vairākus no sekojošām pazīmēm, salīdzinot ar
tradicionālo celulāro zilo nēvusu: tie ir lielāka izmēra (t.i. >1 vai 2 cm), asimetriski, var būt ulcerācijas,
infiltrācijas pazīmes, šūnu atipija, mitozes un nekroze. Tādi veidojumi saistīti ar metastazēšanos
limfātiskajos mezglos un melanomas attīstību.
Kombinēti zilie nēvusi (melanocītu nēvusi ar neviendabīgu fenotipu). Tiem ir parastā vai
celulārā zilā nēvusa histoloģiskā aina kombinācijā ar robežnēvusa, kombinētā, dermālā vai reti
vārpstveida un epiteloīdā nēvusa/veidojuma (Špics nēvusa) histoloģiju. Šis variants konstatēts aptuveni
1% gadījumu no visiem izņemtajiem melanocītu nēvusiem. Kombinētie zilie nēvusi visbiežāk
sastopami uz sejas un parasti atgādina citus zilos nēvusus, bet dažreiz visādi citādi tipiskā nēvusā ir
tikai zili–melns centrs, kas atšķir kombinētu zilo nēvusu no tipiska nēvusa.
Dziļi penetrējošs nēvus ir celulāra zilā nēvusa paveids. Taču, tā kā tas ir raksturīgāks
jauniešiem, to var aplūkot arī kā Špics nēvusa paveidu (Bolognia et al, 2003). Pleomorfas vārpstveida
šūnas un dažādas epitelioīdās šūnas iespiežas vertikāli dermas slānī vai taukaudos.
ESF projekts „Biofotonikas pētījumu grupa”
2009/0211/ADP/1.1.1.1.2.0/09/ PIA/VIAA/077
13