Diferencēts darbs iekļaujošā klasē - Apeirons

Darbs iekļaujošā klasē.
1994.gadā UNESCO pasaules konferencē par speciālo izglītību paustajā Salamankas oficiālajā
paziņojumā, ko atbalstīja 92 valstu valdības un 25 starptautiskas organizācijas, tika izteikts aicinājums bērnu
ar īpašām vajadzībām integrāciju uzskatīt par normu, kā arī pieņemts jauns darbības plāns tā realizēšanai.
Oficiālajā paziņojumā teikts: „Vispārizglītojošās skolas ar integrējošo orientāciju ir visefektīvākais līdzeklis, lai
cīnītos pret diskriminējošo attieksmi, lai radītu labvēlīgus kolektīvus, veidotu integratīvu sabiedrību un
padarītu izglītību pieejamu visiem”.
Pirmais solis ceļā uz tolerantu un atvērtu sabiedrību ir skola – skola visiem bērniem un jauniešiem
neatkarīgi no viņu apdāvinātības līmeņa, sociālās piederības, veselības stāvokļa vai reliģiskās pārliecības. Šī
mērķa sasniegšanā ir vairāki būtiski šķēršļi: sabiedrības aizspriedumi, zināšanu trūkums par konkrēto
jautājumu, paaudzēs nostiprinājusies vērtību skala, kurā nebija un nav iekļauti citādi cilvēki – ar atšķirīgu
ādas krāsu, fiziskām vai garīgām nepilnībām. Kā galveno šķērsli var uzskatīt izglītības iestādes, kuras nav
gatavas iekļaut bērnus ar invaliditāti, uzvedības vai mācīšanās traucējumiem. Tā galvenais iemesls ir skolu
pedagogu neinformētība par konkrētās problēmas apjomiem un zināšanu nepietiekamība darbam klasē, kurā
mācās bērni ar speciālām vajadzībām.
Vispārējās izglītības likums nosaka, ka izglītojamie ar speciālām vajadzībām var iegūt izglītību
jebkurā izglītības iestādē, ne tikai speciālajā skolā. Tādēļ skolas arvien biežāk saskaras ar nepieciešamību
iekļaut skolēnus ar speciālām vajadzībām, izveidojot speciālās izglītības klases vai integrējot šos bērnus
vispārizglītojošās klasēs. Skolas, kuras ir atvērtas iekļaujošai izglītībai, Latvijā kļūst arvien vairāk un vairāk.
Iekļaujošā izglītība ir konceptuāli pilnīgi jauna pieeja. Tās mērķis ir pilnveidot bērnu ar speciālām vajadzībām
izglītības iespējas un veicināt tādus principus, kā vienādas iespējas visiem un kvalitatīvas izglītības
pieejamība.
Iekļaujošā izglītība ir elastīga un individuāla atbalsta sistēma bērniem un jauniešiem ar speciālām
izglītības vajadzībām. Šie bērni bieži vien tiek atstumti, ierobežoti savās izglītības un darba vajadzībās,
viņiem tiek liegta iespēja mācīties vispārizglītojošā skolā nevis skolu nevēlēšanā pieņemt šos bērnus, bet gan
nesagatavotībā – mācību programmu nepielāgotība, to neelastīgums, vides nepieejamība, pedagogu
1
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

zināšanu nepietiekamība. Iekļaujošā izglītība atzīst un reaģē uz bērnu vajadzību un spēju dažādību, to skaitā
arī uz atšķirībām viņu mācīšanās veidos un tempā. Tas tiek panākts izmantojot individualizētas mācību
metodes, adaptētu mācību programmu, kā arī īpaši sagatavotiem mācību līdzekļiem un materiāliem.
Iekļaujošā izglītība ir komandas darbs. Tomēr galveno darbu veic skolotāji, veidojot mērķtiecīgu,
plānveidīgu un saskaņotu mācību procesu, kurā ikvienam skolotājam ir vienādas prasības un mācību vielas
pasniegšanas metodes.
Lielākais darbs iekļaušanas programmas realizācijā ir skolotāju kompetencē. Skolotājam jābūt arī
pietiekamam zināšanu apjomam, radošai pieejai, adekvātam priekšstatam par bērniem ar speciālām
vajadzībām, to attīstības īpatnībām, kvalitatīvas socializācijas iespējām.
Pedagogs, kurš ikdienas darbā pielieto diferencētu pieeju – izmantojot daudzveidīgu metodiku un
diferencētus, daudzpakāpju uzdevumus ar detalizēti izstrādātu punktu sistēmu -sekmē konkrētā mācību
priekšmeta apguvi viesiem skolēniem neatkarīgi no viņu attīstības īpatnībām, tādējādi veicina integrāciju,
iekļaujot bērnus un jauniešus ar speciālām vajadzībām izglītības sistēmā.
Kembridžas (Lielbritānija) universitātes profesors Martin David Rouse diferencēšanu raksturo kā
veidu, kā mācību programmu padarīt pieejamu skolēniem ar speciālām izglītības vajadzībām. Mācību
programmas diferencēšana ļauj apmierināt katra atsevišķa skolēna mācību vajadzības. Tā izpaužas kā
uzdevumu un atbilžu pielāgošana, ņemot vērā dažādo skolēnu atšķirīgās intereses, vajadzības, spējas,
pieredzi un iepriekšējos sasniegumus.
Lai to īstenotu, jāpadomā par šādiem aspektiem:
• saturs – lai skolēni varētu strādāt pie viena un tā paša temata dažādiem aspektiem;
• līmenis – lai dotu iespēju skolēniem strādāt ar līdzīgiem uzdevumiem tādā līmenī, kas atspoguļo viņu
iepriekšējos sasniegumus;
• pieejamība – lai materiāls dažādiem skolēniem tiktu pasniegts uztverei dažādos režīmos – ar redzi,
ar dzirdi, ar tausti, konkrēti vai simboliski, verbāli vai ar informācijas tehnoloģijas palīdzību;
• struktūra – atsevišķiem skolēniem darbu var pasniegt nelielos, pēc attīstības līmeņa secīgi sarindotos
soļos;
• atbildes reakcija – pieņemot to, ka skolēnu reakcija uz vienu un to pašu aktivitāti būs atšķirīga;
• mācīšanas stils – lai skolēni saņemtu visdažādākās mācību metodes, kas veicinās mācīšanās
kvalitāti;
2
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

• mācīšanās stils – dot skolēniem iespēju reaģēt uz mācīšanu dažādos veidos – klausoties, aktīvi
iesaistoties izpētē utt.;
• grupēšana – sabalansēta dara organizēšana, skolēniem strādājot individuāli, pāros, grupās, visai
klasei kopā, klašu grupai vai visai skolai kopā.
Lai varētu efektīvi realizēt diferencēta darba metodes, svarīgi ir precīzi novērtēt konkrēto skolēnu
iepriekšējos sasniegumus un attīstības īpatnības, noskaidrot tālākās mācīšanās vajadzības un izvirzīt
konkrētus mērķus.
Ieteicamā mācību literatūra skolēniem ar speciālām vajadzībām pamatskolā.
Uz doto brīdi specializētā literatūra (mācību grāmatas, darba burtnīcas), kuras būtu piemērotas darbam
iekļaujošā klasē, ir attīstības stadijā. Tās būs grāmatas pēc noformējuma vienādas bērniem ar un bez
traucējumiem, bet saturiski atšķirīgas – piemērotas atbilstošām i mācību programmām. Pirmie vēstneši ir
izdevniecības Apgāds „Zvaigzne ABC” grāmatas ar speciālo simbolu „S”: „Gaiļa ābece”, lasāma grāmata
„Krāsainā pasaule”, „Ģeometrijas elementi pamatskolai”. Tomēr pašlaik darbam ir iespējams izmantot mācību
grāmatas, kuras ir paredzētas speciālām skolām. Tās veiksmīgi var izmantot arī vispārizglītojošās klases
skolēniem, kuriem ir grūtības mācības vai diferencētu uzdevumu sagatavošanai pārbaudes darbiem.
Mācību grāmatas.
N.p.
k.
Autori Nosaukums Izdevniecība Gads
1. I.Freimanis Ģeometrijas elementi pamatskolai S Zvaigzne ABC 1998.
2. Ē.Kalniņa Matemātika 1.klasei skolēniem ar speciālam Zvaigzne ABC 2007.
vajadzībām
3. G.Andersone Gaiļa Ābece S Zvaigzne ABC 2007.
4. I.Jerāte,
Latviešu valoda 2.klasei Zvaigzne ABC 2007.
I.Mantromoviča
5. D.Lukašenko Lasāmā grāmata 3.klasei(speciālai skolai) Zvaigzne ABC 1992.
6. D.Lukašenko, Lasāmā grāmata 4.klasei(speciālai skolai) Zvaigzne ABC 1993.
M.Ose
7. I.Vītola Lasāmā grāmata speciālo skolu 6.klasei Zvaigzne ABC 1993.
3
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

8. I.Vītola Lasāmā grāmata speciālo skolu 7.klasei Zvaigzne ABC 1999.
9. I.Vītola Latviešu valoda speciālo skolu 7.klasei Zvaigzne ABC 2001.
10. I.Vītola Lasāmā grāmata speciālo skolu 8.klasei Zvaigzne ABC 2000.
11. I.Vītola Latviešu valoda speciālo skolu 8.klasei Zvaigzne ABC 2001.
12. I.Vītola Lasāmā grāmata speciālo skolu 9.klasei Zvaigzne ABC 2000.
13. I.Vītola Latviešu valoda speciālo skolu 9.klasei Zvaigzne ABC 2001.
14. G.Andersone Krāsainā pasaule. Lasāmā grāmata S Zvaigzne ABC 2008.
15. S.Andersone Dzīves mācība 1.,2.,3.,4. daļa Zvaigzne ABC 1993./96
16. I.Vītola Diktāti speciālo skolu 5. – 9.klasei Zvaigzne ABC 2003.
Darba burtnīcas.
N.p.k. Autori Nosaukums Izdevniecība Gads
1. I.Freimanis Ģeometrijas elementi pamatskolai S
Zvaigzne ABC 1998.
Darba burtnīca
2. Ē.Kalniņa Vides mācība sākumskolā „Es pasaulē” 1. darba Zvaigzne ABC 2000.
burtnīca
3. M.Auziņa, Vides mācība sākumskolā „Es un ūdens” 2. darba Zvaigzne ABC 2000.
G.Skrode
burtnīca
4. A.Valeine, Vides mācība sākumskolā „Gaiss un vide” 3. darba Zvaigzne ABC 2000.
I.Zvejniece burtnīca
5. A.Ozoliņa, Vides mācība sākumskolā ‘’Augsne” 4. darba Zvaigzne ABC 2000.
M.Zīverte
burtnīca
6. Ē.Kalniņa Darba burtnīca matemātikā 1.klasei Zvaigzne ABC 2003.
7. Ē.Kalniņa Darba lapas matemātikā 1.klasei skolēniem ar Zvaigzne ABC 2007.
speciālām vajadzībām
8. Ē.Kalniņa Darba burtnīca matemātikā 2.klasei Zvaigzne ABC 2001.
9. G.Skrode Darba burtnīca matemātikā 3.klasei Zvaigzne ABC 2001.
10. A.Valaine Darba burtnīca matemātikā 4.klasei Zvaigzne ABC 2001.
11. ĒKalniņa, Darba burtnīca matemātikā 5.klasei Zvaigzne ABC 2005.
4
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

D.Rubiķe
12. Ē.Kalniņa Darba burtnīca matemātikā 6.klasei Zvaigzne ABC 2007.
13. Ē.Kalniņa Darba burtnīca aritmētikā speciālajām skolām (C
līmenis)
14. A.Sakne Laika mēri un laika rēķini, darba burtnīca speciālo
skolu 7. – 9.klasei
Zvaigzne ABC 2003.
Zvaigzne ABC 2006.
15. A.Sakne Nosaukti skaitļi, darba burtnīca 7. – 9.klasei Zvaigzne ABC 2006.
16. I.Zvejniece Darba burtnīca latviešu valodā 4.klasei Zvaigzne ABC 2001.
17. M.Zīverte Dabaszinības. Darba burtnīca 5.klasei speciālām
skolām
18. M.Zīverte Dabaszinības. Darba burtnīca 6.klasei speciālām
skolām
19. G.Skrode Darba burtnīca vēsturē 6.klasei skolēniem ar
speciālām vajadzībām A, B līmenim
Zvaigzne ABC 2001.
Zvaigzne ABC 2001.
Zvaigzne ABC 2007.
Latviešu valodas mācīšana iekļaujošā sākumskolas klasē.
No tā, kā skolēns sākumskolas klasēs apgūst prasmes runāt, lasīt, rakstīt, būs atkarīga zināšanu
apguve ikvienā mācību priekšmetā turpmākajās klasēs. Latviešu valodas mācība ietver sevī vairākus
posmus: runas attīstīšana, lasītmācīšana, rakstītmācīšana, literāru tekstu lasīšana, atstāstīšana un analīze.
Kā liecina logopēdu un sākumskolas skolotāju novērojumi, ar katru gadu pieaug to skolēnu skaits,
kuriem ir dažādas izrunas, fonemātiskās dzirdes un lasītprasmes problēmas. Tās kavē skolēniem ne tikai
mācību programmas pilnvērtīgu apguvi, bet arī vispārējo skolēna garīgo attīstību un izaugsmi. Tāpēc ļoti
svarīgi jaunākajās klasēs skolotājiem sadarbībā ar logopēdu veikt sistemātisku darbu skolēnu izrunas, rakstu
un lasīšanas traucējumu novērošanā un fonemātisko procesu attīstīšanā. Skolēnu novērošanas un izpētes
darba rezultātā, skolotājs spēj saskatīt skolēnus ar speciālām mācīšanas vajadzībām, tos, kuriem
nepieciešamas atšķirīgas mācīšanas metodes, mazāks uzdevumu apjoms, uzdevumi vienkāršā valodā. Ne
vienmēr šiem bērniem būs pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par speciālās izglītības programmas
piemērošanu. Tie būs arī bērni ar mācīšanās grūtībām, ilgstoši slimojošie vai ar kādu citu traucējumu bērni.
5
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

Skolotājam šajos gadījumos jābūt pietiekami kompetentam, lai spētu vienu stundas tēmu pasniegt visiem
saprotamā veidā – diferencēti.
Ja klasē ir skolēni ar speciālām vajadzībām, skolotājs viņiem izstrādā individuālās mācību
programmas, kas atbilst speciālās pamatizglītības programmas pamatnostādnēm, tomēr arī sasaucas ar
konkrētās klases pamatizglītības programmu. Lai šīs individuālās programmas realizētu , liela nozīme ir
skolotāja palīgam, kurš pēc vajadzības strādā ar skolēniem, kuriem konkrētā brīdī ir nepieciešama palīdzība.
Veidojot pārbaudes darbus vai ikdienas uzdevumus latviešu valodā vai arī citā mācību priekšmetā,
jāatceras, ka gramatiskie vingrinājumi jāsaista ar skolēnu rakstīšanas, lasīšanas un vispusīgas attīstīšanas
iemaņu apguvi. Darba lapas skolotājam jāizstrādā vizuāli līdzīgas skolēniem ar un bez traucējumiem, bet
saturā atšķirīgas – piemērotas katra skolēna apgūstamai mācību programmai. Arī skolēnam, kuram ir
grūtības mācībās, bet nav piemērota speciālās izglītības programma, jāsaņem savām spējām atbilstoši –
diferencēti uzdevumi .
Reizēm arī skolēni bez grūtībām mācībās var saņemt atvieglotos uzdevumus, kurus viņi var veikt
mācību vielas atkārtošanai vai strādājot pārī ar skolēnu, kuram ir grūtības. Grupu darbiem sākumskolas
klasēs var izmantot rotaļu elementus. Rotaļai ir liela nozīme mācību un audzināšanas darbā. Tā ļauj
skolēniem nepiespiestā formā apgūt mācību programmu, vieglāk uztvert sarežģītus jēdzienus.
Latviešu valodas mācīšanai 1. – 4. klasē skolēniem ar speciālām vajadzībām ir šādi pamatuzdevumi:
• Izkopt spēju skaidri un sakarīgi runāt, attīstīt runas kultūru un prasmi klausīties;
• Iemācīt apzināti un pareizi lasīt un izprast tekstu, pastāstīt par izlasīto;
• Rosināt interesi par grāmatām, palīdzēt izprast folklorā un literāros darbos paustās ētiskās un
estētiskās vērtības;
• Iemācīt rakstīt, veidot elementāras ortogrāfiskās un interpunkcijas prasmes, attīstīt valodas
izjūtu.
Šie pamatuzdevumi ir piemērojamai arī skolēniem, kuri apgūst vispārīgo pamatizglītības programmu, jo nav
pretrunā ar to.
Latviešu valodas apguves procesā nevar aizmirst arī par skolēna ar speciālām vajadzībām izpēti un
izaugsmes dinamikas fiksēšanu. Izpētes kritērijus izstrādā, balstoties uz skolēna individuālo programmu, bet
izaugsmes dinamiku apkopo un analizē uz veikto rakstu darbu un citu uzdevumu bāzes.
6
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

Diferencētu uzdevumu latviešu valodā paraugi.
(Izmantoti Vaivaru pamatskolas 4.klases darba lapu paraugi)
7
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

* Ar simbolu „S” darba lapa skolēnam ar speciālām vajadzībām.
Ieskaites darbs.
ĪPAŠĪBAS VĀRDS
8
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

1. Izlasi tekstu! Pasvītro teksta īpašības vārdus.
Pēc pirts saime pulcējās ap lielo galdu pie vakariņām. Pa Logu raudzījās bāla blāzma.
Krēsla apņēma lielo ķērnes piena bļodu un naigās karotes. Nekas netraucēja maigo saskaņu.
Tikai mīksti vārdi un karošu piesišanās pie skanīgās bļodas malas pildīja silto vakaru. Suns
pagaldē sēdēja kluss un rāms. Viņa pinkainā aste slaucīja zemi. Vēlāk krusttēvs spēlēja
skumjas dziesmas.
(Pēc J.Jaunsudrabiņa.)
2. Parunās un sakāmvārdos ievieto atbilstošus īpašības vārdus!
___________________kā lapsa.
___________________kā zaķis.
___________________kā biete.
Meliem_________________kājas.
9
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

3. Izlasi īpašības vārdus! Svītriņu vietā ieraksti vajadzīgo burtu!
la__s, vēs__, balt__, bie__s, glu__s, sma__s, slap__š, droš__.
4. Izraksti no teikuma īpašības vārdu kopā ar lietvārdu! Nosaki īpašības vārdam dzimti,
skaitli, locījumu!
Vecmāmiņas sejā atplauka sirsnīgs smaids.
_________________________________________________________________________
5. Loki vārdu savienojumu balts mākonis!
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
N. kas N. kas
Ģ. kā Ģ. kā
A. kam A. kam
I. ar ko L ar ko
L. kur L. kur
V.— V. ----
10
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

Ieskaites darbs
ĪPAŠĪBAS VĀRDS (kāds kāda)
1. Izlasi tekstu! Pasvītro tekstā vārdus, kas atbild uz jautājumiem kāds kāda
Pēc pirts saime pulcējās ap lielo galdu pie vakariņām. Pa Logu raudzījās bāla
blāzma. Krēsla apņēma lielo piena bļodu un spīdīgās karotes. Nekas netraucēja maigo
saskaņu. Tikai mīksti vārdi pildīja silto vakaru. Suns pagultē sēdēja kluss un rāms. Viņa
pinkainā aste slaucīja zemi. Vēlāk krustēvs spēlēja skumju dziesmu.
kādu
Piemērs. Pēc pirts saime pulcējās ap lielo galdu pie vakariņām.
( Pēc J. Jaunsudrabiņa)
2. Parunās un sakāmvārdos ieraksti no dotajiem vārdiem atbilstošus vārdus!
īsas, bailīgs, čakla, viltīga.
___________________ kā lapsa.
___________________kā zaķis.
___________________kā bite.
Meliem _____________ kājas.
11
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

3. Svītriņu vieta ieraksti atbilstošu burtu!
la __s ; ves __ ; balt __
; bie __ s ; glu__ s; sma__ s ; ma __ s ; droš__
4. Izraksti no teikuma izcelto vārdu salikumu! Nosaki tā dzimti, skaitli un locījumu!
Piemērs. Dārzā uzziedēja skaista puķe.
skaista puķe - sieviešu dzimte, vienskaitlis, N. kas
Vecmāmiņas sejā atplaukst sirsnīgs smaids.
_________________________________________________________________________
5. Loki vardu savienojumu balts mākonis!
Vienskaitlis
N. kas balts mākonis
Ģ. kā balta .................
D. kam
A. ko
I. ar ko
L. kur
V.-------
12
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv, www.apeirons.lv

Daudzskaitlis
N. kas balti mākoņi
Ģ. kā baltu ..................
D. kam
A.ko
I. ar ko
L. kur
V. -—
13
© Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, ESF projekts: „Iekļaujošie gadījumi!”
Kr. Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, Tālr./Fax, 7299277, info@apeirons.lv,
www.apeirons.lv

Pārbaudes darbs latviešu valodā
1. Izlasi Leona Brieža dzejoli!
VELNS.
Vecajā kalvē
Dzīvojot velns.
Runā, ka esot
Melnim jo melns.
Tā nu es eju,
Ziņkāres dzīts,
Gribēdams velnu
Ieraudzīt.
Žēli čīkst eņģes,
Un durvis krīt ciet:
Ne vairs uz priekšu,
Ne atpakaļ iet.
Zaļajām sūnām
Apaudzis viss.
Velns, kā rādās,
Būs pazudis.
Tikai plēšās
Vējš svilpodams klimst.
Plēšas, kā senāk,
Vēl nepierimst.
Ēzē oglīte
Sīciņa dīc.
Oglītei kalējs
Ir vajadzīgs.
Situ ar āmuru:
Tram – ta – ra – ram!
Gaidīju velnu
Šurp atnākam.
Runāja ļaudis
Vēlāk, ka velns
Kalis kalvē
Melnim jo melns.
Āmurs kā vītols
Atvases dzen.
Laikam tas rokās
Cilāts nav sen.
2. Kādu tu iztēlojies dzejolī attēloto kalvi Apraksti to!
_______________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________
14

3. 1. Eņģes čīkst. 2. Oglīte dīc. 3. Kalve ir veca. 4. Velns dzīvo kalvē. 5. Es kaļu.
6. Veseris ir darbarīks.
• Pasvītro teikumos teikuma priekšmetu un izteicēju!
• 5. teikumu pārveido par vienkāršu paplašinātu teikumu!
_____________________________________________________________________
• Uz kādiem jautājumiem atbild izteicējs 2., 3. un 6. teikumā
2. ________________ 3. ___________________ 6. ____________________
4. Uzraksti īsu stāstiņu "Vecās smēdes noslēpums"!
Stāstījumā iesaisti:
* vienkāršus nepaplašinātus teikumus;
* vienkāršus paplašinātus teikumus;
* teikumus, kas beidzas ar izsaukuma un jautājuma zīmēm!
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
15

Pārbaudes darbs latviešu valodā
1. Izlasi Leona Brieža dzejoli!
VELNS.
Vecajā kalvē
Dzīvojot velns.
Runā, ka esot
Melnim jo melns.
Tā nu es eju,
Ziņkāres dzīts,
Gribēdams velnu
Ieraudzīt.
Žēli čīkst eņģes,
Un durvis krīt ciet:
Ne vairs uz priekšu,
Ne atpakaļ iet.
Zaļajām sūnām
Apaudzis viss.
Velns, kā rādās,
Būs pazudis.
Tikai plēšās
Vējš svilpodams klimst.
Plēšas, kā senāk,
Vēl nepierimst.
Ēzē oglīte
Sīciņa dīc.
Oglītei kalējs
Ir vajadzīgs.
Situ ar āmuru:
Tram – ta – ra – ram!
Gaidīju velnu
Šurp atnākam.
Runāja ļaudis
Vēlāk, ka velns
Kalis kalvē
Melnim jo melns.
Āmurs kā vītols
Atvases dzen.
Laikam tas rokās
Cilāts nav sen.
2. Kādi kalēja darbarīki un kalves (vieta, kur kalējs kaļ) iekārtas ir pieminēti dzejolī Uzraksti!
_______________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________
16

3. 1. Eņģes čīkst. 2. Oglīte dīc. 3. Kalve ir veca. 4. Velns dzīvo kalvē. 5. Es kaļu.
6. Veseris ir darbarīks.
• Pasvītro ar vienu līniju teikumos teikuma priekšmetu (kas)!
Piemērs. Eņģes čīkst.
• 5. teikumu paplašini ( tā lai šis teikums būtu garāks)!
_____________________________________________________________________
• Uz kādiem jautājumiem atbild izceltie vārdi 2., 3. un 6. teikumā
2. ________________ 3. ___________________ 6. ____________________
4. Uzraksti īsu stāstiņu "Vecās smēdes noslēpums"!
Stāstījumā iesaisti arī teikumus, kas beidzas ar izsaukuma un jautājuma zīmēm!
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
_______________________________________________________________________
17

Matemātikas mācīšana galvenokārt ir skolēnu aktīvs darbs skolotāja vadībā. Skolēnam ar
speciālām mācīšanas vajadzībām, kurš iekļauts vispārējā sākumskolas klasē, skolotāja izstrādā individuālās
mācību programmas pēc speciālo skolu mācību programmu paraugiem, atbilstoši katra konkrētā skolēna
attīstības līmenim, prasmēm, iemaņām un spējām.
Pirmajā mācību gada mēnesī notiek konkrētā skolēna izpēte, kas veicina gan atbilstošas
programmas izstrādi, gan ļauj konstatēt skolēna spēju adaptēties mācību procesam, gatavību sadarboties ar
skolotājiem un klases biedriem, gan fiksēt skolēna rakstura iezīmes, kuras varētu ietekmēt spēju apgūt
konkrēto mācību priekšmetu.
Matemātikas programma skolēniem ar speciālām vajadzībām sākumskolas klasēs izveidota,
ievērojot skolēnu uztveres, novērošanas spēju, atmiņas, domāšanas, iztēles, praktiskās darbošanās spējas.
Jāakcentē uzmanība mācīto tēmu praktiskai nepieciešamībai, pielietojumam un aktualitātei.
Izstrādājot pārbaudes darbus vai ikdienas uzdevumus, jāievēro, lai sastādītie uzdevumi skolēniem
ar un bez speciālām mācīšanas vajadzībām vizuāli līdzinātos, bet saturā atšķirīgi – atbilstoši katra skolēna
apgūstamai mācību programmai. Šis vienkāršais paņēmiens veicina skolēnu ar mācīšanās grūtībām justies
līdzvērtīgam un ceļ viņa pašapziņu.
Matemātikas mācīšanai 1. – 4.klasē skolēniem ar speciālām vajadzībām ir šādi pamatuzdevumi:
• skolēnu spēju robežās attīstīt matemātisko domāšanu, prasmes analizēt un sintezēt,
salīdzināt, abstrahēt, vispārināt, klasificēt;
• apgūt skaitļošanas prasmes un iemaņas (galvā un rakstos) un prast tās izmantot vienkāršu
praktiska satura uzdevumu risināšanā;
• veidot prasmes mērīt un salīdzināt dažādus lielumus;
• iepazīt vienkāršas ģeometriskas figūras;
• redzesloka paplašināšana par praktisko dzīvi un sabiedrību;
• skolēnu valodas izkopšana;
• nodrošināt sabiedriskajai un individuālajai dzīvei nepieciešamo prasmju apguvi;
• izkopt sadarbības un saskarsmes spējas.
Matemātikas apguves procesā, tāpat kā citos mācību priekšmetos, obligāti veic skolēna ar speciālām
vajadzībām izpēti un izaugsmes dinamikas fiksēšanu. Izpētes kritērijus izstrādā, balstoties uz skolēna
individuālo programmu, bet izaugsmes dinamiku apkopo un analizē uz veikto rakstu darbu un citu uzdevumu
bāzes.
18

Piemēram, skolēna izaugsmi var atspoguļot diagrammā, kur dažādu krāsu līknes parāda skolēna
sasniegumus mācību gada sākumā, pēc I semestra un mācību gada beigās.
6
5
4
3
2
m.g. sākums
I semestris
II semestris
1
0
Māk
salīdzināt
priekšmetus
Pazīst
ciparus
Skaita līdz
10
Dažādas prasmes kādā matemātikas jomā ( piemēram Telpiskie jēdzieni ) var atspoguļot tabulā, kurā
skolotājs fiksē skolēna izaugsmi visu sākumskolas periodu.
Jēdzienu izpratne un pielietojums
Liels
Lielāks
Īss
Īsāks
Zems
Zemāks
Tuvāk
Pa labi
u.c.
mazs
mazāks
garš
garāks
augsts
augstāks
tālāk
pa kreisi
2005./2006.
2006./2007.
2007./2008.
2008./2009.
Līdzīgi var veidot kartes par mērvienībām vai skaitļošanas iemaņām. Šīs tabulas vienkāršā, pārskatāmā
formā sniedz priekšstatu par konkrētā skolēna izaugsmi, kā arī par korekcijas darba virzieniem.
19

Diferencētu uzdevumu matemātikā paraugi.
( Izmantoti Vaivaru pamatskolas 1. klases darba lapu paraugi)
*Ar simbolu „S” uzdevumi skolēniem ar speciālām vajadzībām.
20

Izkrāso ābolus atbilstoši izteiksmju iznākumiem!
Pāra skaitlis - sarkanā krāsā;
nepāra skaitlis - dzeltenā krāsā.
21

Izkrāso ābolus atbilstoši iznākumam!
3, 5 - dzelteni
2,4,6 - sarkani
22

1. Aprēķini un ieraksti tabulā pareizos skaitļus!
Par 2 lielāks
Par 4 mazāks
4 6 7 8 5 9
2. Ieraksti trūkstošos skaitļus virknē!
0 __ __ 3 __ __ __ __ __ __ __ 11 __ __ __ __ __ __ __ __ 20
3. Papildini!
+ 5 - 10 + 3 + 10
10 18
4. Izkrāso lielāko ābolu sarkanu , bet mazāko – zaļu!
23

1. Aprēķini un ieraksti tabulā pareizos skaitļus!
Par 2 lielāks 5
Par 2 mazāks 1
3 4 5 6 7 8
2. Ieraksti trūkstošos skaitļus virknē!
0 __ __ 3 __ __ __ __ __ __ 10
3. Papildini!
- 5 + 2 - 1 + 4
10 10
4. Izkrāso lielāko ābolu sarkanu , bet mazāko – zaļu!
24

1. Ieraksti vajadzīgo skaitli!
7 = 3 + 8 = 2 + 10 = 4 +
9 = 10 - 6 = 9 - 5 = 8 –
2. Izlasi uzdevumus! Risini!
Putnu barotavā ēd piecas zīlītes. Sniegā mielojas vēl septiņas zīlītes. Cik zīlīšu kopā
Kārlis baro desmit putnus. Pēteris par četriem putniem vairāk. Cik putnus baro Pēteris
3. Izkrāso kvadrātu brūnā krāsā, bet taisnstūri – zilā!
25

1.Ieraksti vajadzīgo skaitli!
7 + 3 = 8 - 2 = 10 - 4 =
10 - 9 = 9 - 6 = 8 - 5 =
2. Izlasi uzdevumus! Risini!
Putnu barotavā ēd 5 zīlītes. Sniegā mielojas vēl 4 zīlītes. Cik zīlīšu kopā
Kārlis baro 6 putnus. Pēteris par četriem putniem vairāk. Cik putnus baro Pēteris
3. Izkrāso kvadrātu brūnā krāsā, bet taisnstūri – zilā!
26

Skolēnu ar speciālām vajadzībām raksturojums un izpēte.
Ikviens bērns šajā pasaulē ienāk atšķirīgs no pārējiem – ar fizisko un garīgo attīstību. Arī sociālā
vide, kurā aug un attīstās bērni, nav visiem vienāda, kā rezultātā bērni vienā klasē nonāk ar atšķirīgu
pieredzi, zināšanām, prasmēm un iemaņām. Pedagoģija kā zinātne cenšas atrast kopējās likumsakarības
katra bērna audzināšanai un mācīšanai. Prakse pierāda, ka ne visi bērni ir spējīgi izveidot jaunu savstarpējo
attiecību modeli, sadarboties un, protams, mācīties.
Apmēram 3 – 5% bērnu pamatskolas vecuma bērnu nespēj apgūt mācību vielu tādā apjomā un
kvalitātē, kā klasesbiedri. Tam pamatā var būt redzes, dzirdes, valodas attīstības traucējumi, dažādas
somatiskas saslimšanas, kā arī garīgās attīstības traucējumi.
Bērna fizisko un garīgo attīstības traucējumu raksturs ietekmē visu viņa izziņas darbības attīstības
gaitu un rezultātu. Daudzus traucējumus iespējams novērst ar palīglīdzekļiem ( brilles, dzirdes aparāti,
riteņkrēsls utt.) un dažādiem medikamentiem un bērni sekmīgi apgūst mācību programmu. Citiem bērniem
nepieciešams speciāli organizēts mācību process. Tie ir bērni galvenokārt ar garīgās attīstības traucējumiem.
Svarīgākais uzdevums ir bērnu attīstības traucējumu savlaicīga konstatācija, lai pēc iespējas agrāk varētu
uzsākt pedagoģisko korekciju un sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu. Lai šo uzdevumu sekmīgi veiktu,
nepieciešams novērtēt katra konkrētā bērna zināšanu līmeni, viņa spēju iekļauties un apgūt konkrēto mācību
programmu. Tādēļ svarīgi ir bērnu novērtēt pēc iespējas detalizētāk, aplūkojot visas fiziskās un psihiskās
attīstības sfēras: sajūtas, uzmanību, atmiņu, valodu, domāšanu, iztēli, emocionālo stāvokli, gribu.
Sajūtas
Uzmanība
Atmiņa
Valoda
Skolēni ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem
Sajūtas attīstītas samērā labi, atbilst situācijām. Uztvere fragmentāra, ja ir pietiekoša pedagoģiskā
iedarbība, uztvere kļūst apzināta, skolēni uztverto izprot, iespējama tālāka attīstība.
Mācību darbā ir iespējams balstīties gan uz tīšo, gan netīšo uzmanību.
Vienlīdz veiksmīgi notiek mācību materiāla iegaumēšana, saglabāšana un reproducēšana. Atmiņa
balstās uz loģiskām saiknēm.
Runā labi, mēdz būt skaņu izrunas traucējumi..
Domāšana Pedagoģiskās korekcijas ietekmē nosacīti veidojas visi domāšanas procesi, balstoties uz uzskatāmi –
tēlaino domāšanu.
Iztēle
Emocijas
Griba
Motorika
Jaunrades elementi bez pedagoģiska atbalsta veidojas reti. Jaunizveidotie tēli neatbilstoši īstenībai un
situācijai.
Emocijas veidojas atbilstoši situācijām, tās mēdz būt pārspīlētas. Raksturīgas impulsīvas emocionālas
izpausmes, kuras pedagoģiskās darbības ietekmē var mazināt.
Griba pakārtota individuālajām, dzīves situāciju nosacītajām morālajām vērtībām.
Skolēnu motorās spējas ir kompensators intelektuālajām darbībām, tāpēc pedagoģiskais korekcijas
darbs balstās uz tām un mācību saturam ir praktiskais virziens.
27

Skolēna raksturojums.
Nosacītie apzīmējumi : Jā + Nē – Daļēji + / -
Izpētes datums
Raksturojuma parametri
1. Spējīgs koncentrēties uzdevuma veikšanai un darba gaitā nenovērst uzmanību.
2. Var sasniegt konkrēto mācību mērķi.
3. Saprot skolotāja prasības un cenšas tās izpildīt.
4. Spēj pārvarēt grūtības uzdevuma pildīšanas laikā.
5. Spēj vispārināt iegūtās zināšanas.
6. Spēj atdalīt priekšmeta būtiskās īpašības no nebūtiskajām.
7. Var saistoši pastāstīt par savas dzīves notikumiem.
8. Orientējas galvenajos laika jēdzienos.
9. Saprot un izpilda skolotāja norādījumus bez atgādināšanas.
10. Spēj uzdevumā izdalīt galveno jautājumu un atrast uzdevuma risināšanas ceļus.
11. Var izpildīt vienkāršas domāšanas operācijas galvā, bez uzskates materiāla.
12. Var atstāstīt teksta saturu vai skolotāja stāstījumu saviem vārdiem.
13. Var saistīti izteikt savas domas.
14. Ir pietiekams vārdu krājums.
15. Raksta skaidri, izpilda galvenās rakstīšanas prasības.
16. Spēj zīmēt sīkas detaļas, precīzi apvilkt kontūras.
17. Saglabā apmierinošas darba spējas visu stundu.
18. Spēj strādāt vienā tempā ar klasesbiedriem.
19. Aktīvs saskarsmē ar vienaudžiem, pats izvēlas sev partnerus nodarbībām.
20. Neprovocē konfliktus ar vienaudžiem.
21. Ir patstāvīgi draugi klasē.
22. Var vērsties pie skolotāja ar lūgumu.
23. Ar cieņu izturas pret pieaugušiem, ievēro vajadzīgo distanci saskarsmē ar tiem.
24. Ieklausās skolotāja aizrādījumos, tos izpilda.
25. Seko savam ārējam izskatam.
26. Mājas darbus izpilda patstāvīgi.
27. Kontrolē ķermeņa kustības ( poza, roku stāvokli, kājas).
28. Var vadīt sevi situācijas, kas prasa koncentrēšanos, klusumu utt.
29. Kontrolē savas emocijas.
30. Pietiekami aktīvs stundās, cenšas izrādīt savas zināšanas.
31. Izrāda ieinteresētību jaunu zināšanu ieguvē.
32. Patstāvīgi iet uz skolu.
33. Izpilda klases dežuranta pienākumus.
34. Reti kavē mācības.
28

Bērna izpēte.
Veselības vērtējums:
• Saslimšanas __________________________________________________________________
• Skolas kavējumi slimības dēļ _____________________________________________________
Fiziskās spējas:
Parametri Zems attīstības līmenis Vidējs attīstības līmenis Augsts attīstības līmenis
Līdzsvars
Koordinācija
Motorika
Organizatoriskās prasmes:
Parametri Zems attīstības līmenis Vidējs attīstības līmenis Augsts attīstības līmenis
Darba vietas kārtība
Mācību piederumu
esamība stundas
laikā
Laika plānošana
Orientēšanās lapā
Emocionālās un gribas sfēras raksturojums:
Garastāvoklis, noskaņojuma maiņa
Emocionālā līdzsvarotība
Sasniegumu motivācija
Atbilstošas jūtu izpausmes normālos
apstākļos
Emociju pašregulācija
29

Uzvedības raksturojums:
Paškontrole
Sociālo normu ievērošana
Aktivitātes līmenis
Sociālās prasmes
Runas prasmju attīstība:
Aktīvā vārdu krājuma apjoms
Spēja pamatot savu viedokli
Izrunas grūtības
Akadēmisko spēju vērtējums:
Lasītprasme
Rakstītprasme
Matemātiskās prasmes
Māka atstāstīt
30

Kognitīvo spēju vērtējums:
Zems attīstības
Vidējs attīstības
Augsts attīstības
Parametri
līmenis
līmenis
līmenis
Koncentrēšanās
Uzmanība
Uzmanības noturība
Uzmanības apjoms
Uzmanības pārslēgšana
Redzes
informācijas
Uztvere
uztveres laiks
Dzirdes informācijas
uztveres laiks
Mehāniskā atmiņa
Loģiskā atmiņa, spēja
veidot asociācijas
Atmiņa
Iegaumēšanas spējas
Informācijas
saglabāšanas spējas
Īslaicīgā atmiņa
Salīdzināšanas spējas
Analīzes un sintēzes
Domāšana
spējas
Vispārināšanas spējas
Spēja uztvert telpiskas
likumsakarības
Iztēle
Labi formulēta problēma ir jau pa pusei atrisināta problēma. (Čarlzs F. Keterings) Tātad, jo detalizētāk mēs
novērtēsim skolēna traucējumus vai grūtības, jo veiksmīgāk izvēlēsimies savas darba formas, mācot šo
bērnu, kā arī spēsim izstrādāt piemērotu individuālo mācību programmu konkrētajam skolēnam.
31