GRAFOANALITISKO DARBU UZDEVUMI
GRAFOANALITISKO DARBU UZDEVUMI GRAFOANALITISKO DARBU UZDEVUMI
Strāva ķēdes nesazarotajā daļā U C3 = I 3 *X C3 = 3*30 = 90 V. = = 2 ( ∑Ia ) + ( I X ) I = ∑ 2 ( I + I + I ) + ( I + I + I ) a1 a2 a3 2 2 ( 1,8 + 1,8 + 2,4 ) + ( − 2,4 + 2,4 −1,8 ) = 6,26 A x1 2 = x2 x3 2 = Ķēdes jaudas koeficients Ķēdes aktīvā jauda ķēdes reaktīvā jauda cos φ = (∑I a )/I = 6/6,26 = 0,96. P = P 1 + P 2 + P 3 = I a1 *U + I a2 *U + I a3 *U = = (I a1 + I a2 + I a3 )*U = = (1,8 + 1,8 + 2,4)*150 = 900 W; Q = Q1 + Q2 + Q3 = IX 1 *U + I X2 *U + I X3 *U = = (I X1 + I X2 + I X3 )*U = = (- 2,4 +2,4 – 1,8)*150 = - 270 VA r ; negatīvā zīme norāda uz reaktīvās jaudas kapacitatīvo raksturu; ķēdes pilnā jauda S = I*U = 6,39*150 = 939 VA; vai arī S = P 2 + Q 2 = 900 2 + 2 ( − 270) = 939 VA. Vektoru diagramma Spriegumu un strāvu vektoru diagrammas zīmēšanai izvēlas spriegumu un strāvu mērogus. Tie ir atkarīgi no spriegumu un strāvu lielumiem un diagrammai atvēlētā papīra laukuma. Izvēlētajā spriegumu mērogā atliekam kopējā sprieguma vektoru U (parasti to atliek horizontāli vērstu virzienā pa kreisi). Pirmā zara strāvas I 1 vektoru zīmējam atliekot tās aktīvo komponenti I a1 sprieguma vektora virzienā, bet reaktīvo komponenti I X1 – perpendikulāri sprieguma vektoram virzienā uz 24
augšu, jo šai komponentei ir kapacitatīvs raksturs. Grafiski saskaitot abas komponentes, iegūstam strāvas I 1 vektoru (sk. 4.3. zīm.). 4.3. zīm. Pirmā zara strāvas vektora attēlošana. Lai strāvai I 1 grafiski pieskaitī tu strāvu I 2 , vektora I 1 gala punktā, sprieguma vektora virzienā, atliekam I a2 komponenti, un perpendikulāri sprieguma vektoram virzienā uz leju – I X2 komponenti (I X2 ir induktīvs raksturs). Savienojot I a2 sākuma punktu ar I 2X gala punktu, iegūstam strāvas I 2 vektoru (sk. 4.4. zīm.). Līdzīgā veidā uzzīmējam strāvas I 3 vektoru. Visu triju strāvu I 1 , I 2 un I 3 vektoru summu attēlo vektors I, kurš savieno strāvas I 1 vektora sākuma punktu ar strāvas I 3 vektora gala punktu (4.5. zīm.). 4.4. zīm. Otrā zara strāvas vektora attēlošana. 4.5. zīm. Trešā zara un kopējā s strāvu vektoru attēlošana. Strāvas I 1 radītos sprieguma kritumus uz pirmā zara elementiem U L1 , U R1 un U C1 orientējam pret šīs strāvas vektoru: pirmais U L1 vektors apsteidz strāvu par leņķi 90 0 , otrs U R1 – sakrīt fāzē ar strāvu un trešais U C1 atpaliek no strāvas par leņķi 90 0 . Zīmējot šos vektorus vienu otram galā, mēs tos grafiski saskaitām un summā iegūstam spriegumu U (sk. 4.6. zīm.). Spriegumu kritumu U R2 un U L2 vektorus, kurus rada strāva I 2 , orientējam pret šīs strāvas vektoru. U R2 vektoru zīmējam atliekot no 25
- Page 1 and 2: GRAFOANALITISKO DARBU UZDEVUMI ELEK
- Page 3 and 4: 1. tabula Variants XZ Dati 1. uzdev
- Page 5 and 6: 1. tabulas turpinājums Variants XZ
- Page 7 and 8: 1.2. zīm. Piemēra elektriskā sh
- Page 9 and 10: . 1.3. zīm. Virtuālais kontūrs s
- Page 11 and 12: Dati 3. uzdevumam 3. tabula Variant
- Page 13 and 14: 3. tabula s turpinājums Variants Y
- Page 15 and 16: 3.2. zīm. Piemēra elektriskā sh
- Page 17 and 18: 4. UZDEVUMS Jānodod līdz marta m
- Page 19 and 20: 4. tabulas turpinājums Variants XZ
- Page 21 and 22: 4. tabulas turpinājums Variants XZ
- Page 23: 2 Z2 = R2 + otrā zara jaudas koefi
- Page 27 and 28: 7. UZDEVUMS Jā nodod līdz aprīļ
- Page 29 and 30: 7. tabulas turpinājums Var YZ U, V
- Page 31 and 32: 7. tabulas turpinājums Var YZ U, V
- Page 33 and 34: u C = 300 - 200*exp(-t/τ). Strāva
- Page 35 and 36: R1 i1 i2 S2 i3 R3 U R2 uL L3 7.5. z
- Page 37 and 38: + + + + R1 a i3(-0) U R3 7.7. zīm.
- Page 39: iB3B (par attiecas un + +RB2BRB3B)/
augšu, jo šai komponentei ir kapacitatīvs raksturs. Grafiski saskaitot abas<br />
komponentes, iegūstam strāvas I 1 vektoru (sk. 4.3. zīm.).<br />
4.3. zīm. Pirmā zara strāvas vektora attēlošana.<br />
Lai strāvai I 1 grafiski pieskaitī tu strāvu I 2 , vektora I 1 gala punktā,<br />
sprieguma vektora virzienā, atliekam I a2 komponenti, un perpendikulāri<br />
sprieguma vektoram virzienā uz leju – I X2 komponenti (I X2 ir induktīvs<br />
raksturs). Savienojot I a2 sākuma punktu ar I 2X gala punktu, iegūstam strāvas I 2<br />
vektoru (sk. 4.4. zīm.).<br />
Līdzīgā veidā uzzīmējam strāvas I 3 vektoru. Visu triju strāvu I 1 , I 2 un I 3<br />
vektoru summu attēlo vektors I, kurš savieno strāvas I 1 vektora sākuma<br />
punktu ar strāvas I 3 vektora gala punktu (4.5. zīm.).<br />
4.4. zīm. Otrā zara strāvas vektora attēlošana.<br />
4.5. zīm. Trešā zara un kopējā s strāvu vektoru attēlošana.<br />
Strāvas I 1 radītos sprieguma kritumus uz pirmā zara elementiem U L1 ,<br />
U R1 un U C1 orientējam pret šīs strāvas vektoru: pirmais U L1 vektors apsteidz<br />
strāvu par leņķi 90 0 , otrs U R1 – sakrīt fāzē ar strāvu un trešais U C1 atpaliek no<br />
strāvas par leņķi 90 0 . Zīmējot šos vektorus vienu otram galā, mēs tos grafiski<br />
saskaitām un summā iegūstam spriegumu U (sk. 4.6. zīm.).<br />
Spriegumu kritumu U R2 un U L2 vektorus, kurus rada strāva I 2 ,<br />
orientējam pret šīs strāvas vektoru. U R2 vektoru zīmējam atliekot no<br />
25
Change language