K U L T Ė R A S K A N O N A N E D ‰ ŠA - Nacionālais Kino centrs

Svétdien, 10. janvårî, pulksten 17:00
NÅVES ‰NÅ
(spélfilma, 1971, melnbalta, platekråns, 79’)
Scenårija autori – Jånis Kalniñš, Gunårs Piesis, režisors – Gunårs Piesis, operators – Mårtiñš Kleins,
måkslinieks – Herberts Lîkums, kostîmu måksliniece – Dagne Melnåre, grima måksliniece – Elita Rudzîte,
komponists – Mar©ers Zariñš, skañu operators – G¬ebs Korotejevs, redaktors – Laimonis Purs,
montåžas režisore – Elza Preiss, filmas direktors – Augusts Pétersons
Lomås – Eduards Påvuls (Grîntåls), Gunårs Cilinskis (Birkenbaums), Péteris Šogolovs (Kårléns),
Kårlis Sebris (Za¬ga), Alfreds Videnieks (vecais Dalda), Ìirts Jakov¬evs (Jånis Dalda), Juris P¬aviñš (Gurlums),
Vaironis Jakåns (Skrastiñš), Roberts Zébergs (Sîlis), Egons Beseris (Skapåns), Edgars Liepiñš (Stüris),
Harijs Avens (vecais Cubuks), Gunårs Placéns (Ludis Cubuks), Péteris Auziñš (Skara), Olga Dre©e (Marija),
Lücija Baumane (Daldas sieva), Astrîda Gulbe (Grîntåla sieva) un citi
Filma uzñemta péc Rüdolfa Blaumaña noveles Nåves énå. 19. gadsimta beigas Latvijå. Atlüzis ledusgabals
nes çetrpadsmit zvejniekus un viñu pajügus arvien tålåk jürå. Tikai piektås dienas rîtå pie apvåršña parådås
igauñu laiva, bet tajå visi nevar sakåpt – trijiem jåpaliek uz ledus, tåpéc zvejnieki velk lozes.
Ar minimåliem måkslinieciskiem lîdzek¬iem panåkts maksimåls efekts, lakoniskas un tåpéc årkårtîgi
iedarbîgas psiholo©iskas dråmas fenomens. Izcils paraugs radošai, nevis burtiskai literatüras klasikas
interpretåcijai.
Filma, kas absolüti nav pak¬auta novecošanas faktoram. Tås eksistenciålais skarbums un norišu tra©iskums tiek
izspéléts ierobežotå darbîbas vidé – uz küstoša ledus gabala, uz kura jürå aizskaloti zvejnieki. Ekstremålå
situåcija, kas saasina izdzîvošanas instinktu, atkailinot katra uz ledus gabala palikušå bütîbu, cîña par lîderîbu,
cîña par dzîvîbu, kas kulminé finåla ložu vilkšanas ainå: kuram tad büs lemts izglåbties, kuram – palikt uz
dilstošå ledus, – viss šis norišu kopums kalpo kå nospriegots dramatur©iskais materiåls. Sañémis scenåriju,
telpas ierobežojumu režisors Gunårs Piesis (1935–1996) uzskatîja par risku un laikrakstam Rîgas Balss vélåk
teica: „Nav viegli atrast vél ko grütåk ekranizéjamu par noveli Nåves énå – darbîbas vieta ir ierobežota, sižets
nav saistošs, nav vides maiñas – nekå no tå, kas nepieciešams aizraujošai filmai.” (citåts no Kristînes Matîsas
gråmatas Vecås, labås... Latviešu kinoklasikas 50 spožåkås pérles). Tomér režisora péc kårtas otrå spélfilma
Nåves énå ir k¬uvusi par Gunåra Pieša izcilåko darbu.
Divdesmit divas Rüdolfa Blaumaña noveles lappuses, par kuru norišu blîvumu un spéju tapt par materiålu
pilnmetråžas filmai savulaik šaubîjås režisors, k¬uva par skaudras, eksistenciålas dråmas pamatu. (Filmå gan
norises uz ledus gabala ir papildinåtas ar krasta ainåm – zvejnieku atmiñåm, krastå palicéju reakciju; tas ir
lîdzscenårista Gunåra Pieša pienesums.)
Katrs no zvejniekiem filmå ir izteiksmîgs, individuåls raksturs, kuru sadursmés atklåjas viñu principi un vértîbas.
Nenoliedzami, dråmas galveno psiholo©isko slodzi filmå iznes aktieri – Kårlis Sebris, Eduards Påvuls, Gunårs
Cilinskis, Ìirts Jakov¬evs, Alfréds Videnieks un citi. Veiksmîga ir tobrîd neprofesionå¬a Pétera Šogolova debija
trauslå Kårléna lomå, kuram lemts izvilkt liktenîgo lozi – palikt uz ledus gabala.
Gunåra Pieša režiju raksturo dzi¬š psiholo©isms, dramatisks sabiezinåjums, télu emocionålås eksplozijas un
pašatklåsmes, savukårt filmas vizuålais téls, tås lakonisms un spéks ir operatora Mårtiña Kleina nopelns. Filma
uzñemta ar kustîgu kameru, taçu emocionålos spriedzes brîžos îpaša uzmanîba tiek pievérsta tuvplåniem, kas
iegüst spécîga dramatiska akcenta jégu. Arî peldošais ledus gabals un debesu fons veiksmîgi kalpo par
lakonisku, neitrålu vidi dramatisku peripetiju un sarež©îtu cilvécisku raksturu sadursmém, kuråm îpašu
skaudrumu pieš˚ir “nåves énas” apziña.
Nåves énå, atš˚irîbå no dažas citas Kultüras kanonå iek¬autas vértîbas (pieméram, filmas Purva bridéjs), arî tülît
péc pirmizrådes sañéma ¬oti pozitîvu kritikas novértéjumu. Jåpiezîmé, ka pirms Nåves énå tapšanas Gunårs
Piesis desmit gadus bija spiests uzñemt vienîgi dokumentålås filmas, jo viña debija Kårkli pelékie zied (1961)
tika uzskatîta par neveiksmi un sekojošais darbs hronikas sektorå – par savdabîgu sodu. Taçu iespéja veidot
nåkamo spélfilmu sekoja uz karståm pédåm péc Nåves énå, tå bija filma Püt, véjiñi! (1973).