K U L T Ė R A S K A N O N A N E D ‰ ŠA - Nacionālais Kino centrs

Piektdien, 8. janvårî, pulksten 21:00
ÇETRI BALTI KREKLI /
ELPOJIET DZIÒI...
(spélfilma, 1967, kråsaina, platekråns, 80’)
Scenårija autors – Gunårs Priede, režisors – Rolands Kalniñš, operators – Miks Zvirbulis,
måkslinieks – Uldis Pauzers, kostîmu måksliniece – Ieva Kundziña, grima måksliniece – Elita Rudzîte,
komponists – Imants Kalniñš, dziesmu tekstu autors – Måris Çaklais, skañu operators – Igors Jakov¬evs,
redaktore – Je¬ena Vahruševa, montåžas režisore – Zigrîda Geistarte, filmas direktors – Georgs Blümentåls
Lomås – Uldis Pücîtis (Cézars Kalniñš), Dina Kuple (Anita Sondore), Lîga Liepiña (Bella),
Pauls Butkéviçs (Ralfs), Arnolds Liniñš (Tralmaks) un citi
Ansamblis Optimisti – Uldis Stabulnieks, Dzintars Be˚eris, Valdis Eglîtis, Gunårs Rozenbergs,
Andris Vilsons, Jünijs Vilsons
Telefonu montieris Cézars Kalniñš no darba brîvajå laikå sacer dziesmas un tekstus, muzicédams kopå ar
draugiem izveidotajå ansamblî. Tomér, lai ansamblis nonåktu lîdz publikai, jåiziet garš tarifikåcijas un
at¬auju sañemšanas ce¬š. Kultüras komisijas locekle Anita Sondore pavirši noklausås Cézara dziesmas un
nokritizé tås, bet vélåk vairs gribédama nevar apstådinåt dažådu sabiedrisko apspriešanu dzirnakmeni,
kuru pati iekustinåjusi.
Sešdesmito gadu brîvîbas alku kinematogråfiska kvintesence, jauneklîgs maksimålisms un sirdsapziñas
balss, kas Rolanda Kalniña filmas varoñiem ¬auj noståties blakus pasaules kino jaunå vi¬ña parådîbåm.
Fakts, ka šî filma Latvijas kultürvésturé eksisté ar diviem nosaukumiem (gan Elpojiet dzi¬i..., gan Çetri balti
krekli – tå to labpråtåk dévé paši filmas veidotåji), savå veidå atspogu¬o tås sarež©îto likteni. Tapusi jau
1967. gadå, filma skatîtåjiem tika parådîta tikai 1986. gadå. Tås režisors Rolands Kalniñš (1922) ir viena no
Latvijas kino talantîgåkajåm personîbåm; viñam vairåk nekå jebkuram citam kino darbiniekam ir nåcies izjust
padomju ideolo©ijas mašinérijas un cenzüras represijas, un arî filma Çetri balti krekli ståsta par jauna autora
un cenzéjošås sistémas sadursmi. Raugoties šodienas acîm, Padomju Latvijå funkcionéjušås radošås dzîves
anekdotiskås uzraudzîbas sistémas portretéjumå var saskatît dzélîgu ironiju. Måkslinieciskås padomes séde,
kurå tiek analizétas Cézara Kalniña dziesmas, var kalpot par spilgtu padomiskå absurda un cenzüras
mehånisma uzš˚érdumu – šî epizode bija arî viens no filmas aizliegšanas iemesliem. Atceroties, ka arî Rolands
Kalniñš ne reizi vien ir cietis no cenzüras diktåta, šîs epizodes spéks ir jo iedarbîgåks. Par cenzüras upuri k¬uva
gan Rolanda Kalniña filma Akmens un š˚embas (1966) – pirmå latviešu filma, kas pieskårås Latvijas tra©édijai
Otrå pasaules kara laikå un le©ionåru témai, - gan viña 1974. gadå uzñemtais un varas iznîcinåtais Piejüras
klimats. Sarež©îts liktenis bija arî filmai Elpojiet dzi¬i – 1967. gadå padomju ierédniecîba to „noliek plauktå”.
Skatîtåjiem filmu paråda Rîgas Kino namå tikai 80.gadu vidü, kad lîdz PSRS sabrukumam vairs nav tålu.
Elpojiet dzi¬i ir pirmå latviešu filma, kas par principiålu spéles dalîbnieci uzskata müziku. Rolands Kalniñš savu
filmu veido, ieklausoties müzikas dramatur©ijå un pak¬aujot tai arî montåžu. Komponista Imanta Kalniña
rakstîtajai müzikai bijis lemts turpinåt dzîvi arî péc filmas aizlieguma. Savu, no filmas neatkarîgu dzîvi Latvijas
teåtros dzîvoja arî Gunåra Priedes luga Trîspadsmitå, kas ir filmas scenårija pamatå.
Filmå bütiskas lomas nospéléjuši Uldis Pücîtis un Dina Kuple, ar Bellas lomu te kino debité aktrise Lîga Liepiña.
Turklåt šî filma vairåk nekå jebkura cita 60. gadu Latvijas spéles kino izpausme reflekté tos stilistiskos mekléjumus,
to kinovalodas eksperimentu un brîvîbas elpu, kas spilgti iezîméjås tå laika progresîvåkajås pasaules kino
tendencés – gan françu jaunå vi¬ña mekléjumos, gan çehu un arî krievu kino avangarda (Žana Lika Godåra,
Miloša Formana, Veras Hitilovas, Marlena Hucijeva, Georgija Danelijas u.c.) pieredzé.