K U L T Ė R A S K A N O N A N E D ‰ ŠA - Nacionālais Kino centrs

LÅÇPL‰SIS
(spélfilma, 1930, melnbalta, bez skañas, 100’)
Filma saglabåjusies da¬éji, tai nepiecießama restauråcija un muzikålais apskañojums, kuru
nodroßinåßana iek¬auta Nacionålå Kino centra un Rîgas Kinomuzeja nåkotnes plånos, tåpéc
2010. gada janvårî filma kinoteåtrî netiek demonstréta
Aizsargu organizåcijas filma
Režisors – Aleksandrs Rustei˚is, operators – Jånis Sîlis, måkslinieks – Elerts Treilons
Lomås – Voldemårs Dimze (Låçplésis, Jånis Vanags), Lilita Bérziña (Laimdota, Mirdza Saulîte),
Osvalds Mednis (Melnais bruñinieks, Svešais), Jékabs Upenieks (Kangars, Subjekts),
K. Kreicbergs (Mirdzas tévs)
Filmå simboliski atveidotas latviešu tautas brîvîbas alkas no teiksmainås Låçpléša cîñas ar Melno
bruñinieku lîdz Latvijas valsts brîvîbas cîñåm 1919. gadå. Uz vésturisko notikumu fona risinås Jåña un
Mirdzas mîlas ståsts.
Pirmais vérå ñemamais nacionålås kinematogråfijas sasniegums, savam laikam novatorisks vérienîga
inscenéjuma un vésturiska dokumenta apvienojums.
20 gadsimta 20. gados Latvijå såkås mé©inåjumi veidot spélfilmas, pirmå spélfilma – pusstundu garå Es karå
aiziedams – tapusi 1920. gadå un nav saglabåjusies. Uz šî fona Aleksandra Rustei˚a (1892–1958) Låçplésis ir
Latvijai nebijis projekts – iespaidîga ir gan filmas hronometråža (100 minütes), gan vélme aptvert véstures,
teiksmas un arî cilvéciskås dimensijas konkrétå mîlas ståstå. Låçplésis nenoliedzami ir nozîmîgåkå spélfilma
Latvijas kino agrînajå posmå, savam laikam ambiciozs un vérienîgs projekts, arî mé©inåjums definét nacionålo
identitåti. Uz panoråmiski tverto vésturisko notikumu fona iezîméts arî intîmais, humånais „véstures mérogs” –
Jåña un Mirdzas mîlas ståsts.
Låçplésis tika ieceréts kå filma, kas veltîta Latvijas neatkarîbas desmitgadei, pirmizråde notika 1930. gada
3. martå Rîgas kinoteåtrî Palladium un k¬uva par nozîmîgu notikumu Latvijas kultüras dzîvé.
Kino zinåtnieks Juris Civjans pamatoti uzskata, ka Låçpléša ideja un arî måkslinieciskie pañémieni sasaucas ar
zîmîgåm un pasaulé populåråm 20. gadsimta såkuma filmåm: Låçplésis respekté gan vésturiskås glorifikåcijas
koncepciju, kåda bija Sergeja Eizenšteina filmai Oktobris / (1928), gan sarež©îtu dramatur©isko
struktüru – vairåkos laika nogriežños notiekošu darbîbu, kuras spilgts iemiesojums pasaules kino ir amerikåña
Deivida Vorka Grifita Neiecietîba / Intolerance (1916). Savukårt ¬aunie téli filmå ¬oti atgådina våcu 20. gs.
20. gadu ekspresionistisko filmu pieredzi un izteiksmi.
Låçpléša galvenie varoñi eksisté divås „dimensijås”, divås paralélås realitåtés - tie vienlaikus ir gan konkréti,
reåli cilvéki, gan mîtiski personåži. Tå Voldemårs Dimze, kura pamatprofesija bija lidotåjs, télo gan lauku puisi
Jåni Vanagu, gan arî Låçplési. Galveno sieviešu lomu Mirdzu un arî mîtisko Laimdotu spélé izcilå latviešu
aktrise Lilita Bérziña. (Pirms Låçpléša aktrise jau guva kinopieredzi Pjotra Çardiñina melodråmå Psihe (1922);
filma gan nav saglabåjusies). Melnais bruñinieks, kuru spélé ar izteiksmîgu grimu un vizuålu ekspresiju apveltîtais
Osvalds Mednis, reprezenté latviešu tautas müžîgo ienaidnieku.
Filmas 100 minütés ietverts milzum daudz vésturisko notikumu, nereti uz tiem noråda pa kådai zîmîgai
deta¬ai, kuru atšifréšanai ir perfekti jåzina Latvijas vésture. Pieméram, „våcu cepures pî˚is pie vélåkå Nacionålå
teåtra ékas 1918. gada 18. novembrî atgådina, ka Rîga tolaik atradås våcu okupåcijas zonå,” raksta kino
zinåtniece Inga Pérkone gråmatå Kino Latvijå. 1920–1940 (194. lpp.).
Kaut arî vietumis aktierspéle müsdienu skatîtåjam š˚itîs arhaiska, forséta un dažbrîd filmå ir problémas ar
temporitmu, jårespekté A. Rustei˚a daudzveidîgie måkslinieciskie pañémieni – Låçplésî izmantotas gan
hronikas, gan reålo notikumu rekonstrukcijas (pieméram, Latvijas valsts proklaméšanas akts).
Lai gan Låçpléša autoriem ne vienmér ideåli izdevies sabalansét galveno varoñu Mirdzas, Jåña un ¬aundara
attiecîbu lîniju ar filmas simbolisko slåni, Låçplésis mé©ina izmantot vélåk pasaules kino aprobéto pañémienu,
par vésturiskas filmas emocionålo centru padarot mîlas ståstu. Filmå izmantoti pat specefekti (kauju ainås) –
kaut arî naiva, tå tomér ir pirmå latviešu kino pieredze šajå jomå.
Låçpléša uzñemšanå piedalîjušies 500 statistu, Latvijas armijas da¬as; filmu finanséjusi Aizsargu organizåcija.
Tås budžets – Ls 40 000 – uzskatåms par nelielu.
Låçplésis un tå veidotåju komanda pierådîja, ka Latvijai ir pa spékam uzñemt vérienîgus projektus – liela
méroga filmas, kas veltîtas Latvijas vésturei un identitåtei.