K U L T Ä R A S K A N O N A N E D â° Å A - NacionÄlais Kino centrs

More documents

Recommendations

Info

2007. gadå péc Kultüras ministrijas iniciatîvas såkås darbs pie Latvijas Kultüras kanona veidošanas – septiñas ekspertu komisijas analizéja un vértéja kultüras mantojumu, lai noteiktu visu laiku labåkos darbus literatürå, müzikå, kinomåkslå, arhitektürå un dizainå, skatuves måkslå, vizuålajå måkslå un tautas tradîciju jomå. Filmu nozares ekspertu komisijå strådåja pieci eksperti – kinozinåtniece Valentîna Freimane, kinokriti˚e Dita Rietuma, kinožurnåliste Kristîne Matîsa, kinorežisors un sinefils Jånis Putniñš, filozofs Uldis Tîrons. Visiem tik dažådajiem profesionå¬iem izdevås tomér vienoties par kopîgiem kritérijiem – Latvijas Kultüras kino kanons nekådå gadîjumå nav iepriekšparedzams popularitåtes tops no tåm filmåm, kuras visbiežåk råda televîzijås; ekspertu uzdevums ir uzsvért måkslinieciskas kvalitåtes un dažå gadîjumå tås pat izcelt no aizmirstîbas. Ekspertu uzmanîbas centrå ir arî filmas, kas k¬uvušas par pagrieziena punktiem Latvijas kinovésturé vai arî savå laikå, autoriem par to bieži pat nenojaušot, perfekti iek¬åvušås pasaules tendençu kontekstå vai pat apsteigušas to. Organizé: Nacionålais Kino centrs un Rîgas Kinomuzejs Teksti: Dita Rietuma, www.kulturaskanons.lv Fakti: Kristîne Matîsa Foto: no Rîgas Kinomuzeja kråjuma Dizains: Mairita Timrote Latvijas Kultüras kanona filmu nozares eksperti – Valentîna Freimane, Dita Rietuma, Kristîne Matîsa, Jånis Putniñš, Uldis Tîrons Lai kåda varétu büt entuziastu vai skepti˚u attieksme pret Latvijas Kultüras kanonu, vismaz vienu nepårvértéjami pozitîvu rezultåtu tas ir sasniedzis – rosinåjis pårdomas un diskusijas, atgådinåjis, ka mums ir izcilas kultüras vértîbas, devis iemeslu tås pårcilåt un atsaukt atmiñå, lai iezîmétu ce¬a stabiñus. Neaptveramajå kultüras laukå mums tagad ir pieturzîmes, mezgla punkti, un tiem iespéjams arî gluži utilitårs pielietojums – tå ir elementårå åbece, kas par Latvijas kinomåkslu bütu jåzina katram. Tåpéc Nacionålais Kino centrs un Rîgas Kinomuzejs 2010. gadu såk ar unikålu piedåvåjumu – iespéju kinoteåtrî Rîga noskatîties visas Latvijas Kultüras kanonå iek¬autås filmas, lai més zinåtu, kas ir tas, ar ko varam lepoties. Kultüras kanona saraksta veidošanas finåls izvértås intri©éjošs – situåcijå, kad no 30 pusfinåla sarakstå iek¬autajåm filmåm katrs no ekspertiem varéja taçu izvéléties pavisam citu divpadsmitnieku, bija tomér trîs filmas, kuras par Kultüras kanonå neapstrîdami iek¬aujamåm atzina visi pieci tik dažådie eksperti. Divas no šîm filmåm iespéjams noskatîties Latvijas Kultüras kanona nedé¬as atklåšanas seanså – Ivara Kraulîša un Ulda Brauna spéles îsfilmu Baltie zvani (1961) un Herca Franka un Jura Podnieka dokumentålo pérli Vecåks par desmit minütém (1978), trešå filma komentårus neprasa jau sen – tas ir Jåña Streiça Limuzîns Jåñu nakts kråså (1981). Tomér šis varbüt ir gadîjums, kad komentårus prasa pat tik pašsaprotamas vértîbas, jo Kultüras kanona nedé¬a dod iespéju uz ieraståm lietåm paskatîties no citas puses – kas ir tas, kas šai un citåm filmåm ¬auj k¬üt par mezgla punktiem Latvijas kinovésturé Atbildes mekléjiet šajå bukletå, Nacionålå Kino centra un Rîgas Kinomuzeja rîkotajå filmu nedé¬å kinoteåtrî Rîga, portålos www.filmas.lv un www.kulturaskanons.lv. Kristîne Matîsa
LÅÇPL‰SIS (spélfilma, 1930, melnbalta, bez skañas, 100’) Filma saglabåjusies da¬éji, tai nepiecießama restauråcija un muzikålais apskañojums, kuru nodroßinåßana iek¬auta Nacionålå Kino centra un Rîgas Kinomuzeja nåkotnes plånos, tåpéc 2010. gada janvårî filma kinoteåtrî netiek demonstréta Aizsargu organizåcijas filma Režisors – Aleksandrs Rustei˚is, operators – Jånis Sîlis, måkslinieks – Elerts Treilons Lomås – Voldemårs Dimze (Låçplésis, Jånis Vanags), Lilita Bérziña (Laimdota, Mirdza Saulîte), Osvalds Mednis (Melnais bruñinieks, Svešais), Jékabs Upenieks (Kangars, Subjekts), K. Kreicbergs (Mirdzas tévs) Filmå simboliski atveidotas latviešu tautas brîvîbas alkas no teiksmainås Låçpléša cîñas ar Melno bruñinieku lîdz Latvijas valsts brîvîbas cîñåm 1919. gadå. Uz vésturisko notikumu fona risinås Jåña un Mirdzas mîlas ståsts. Pirmais vérå ñemamais nacionålås kinematogråfijas sasniegums, savam laikam novatorisks vérienîga inscenéjuma un vésturiska dokumenta apvienojums. 20 gadsimta 20. gados Latvijå såkås mé©inåjumi veidot spélfilmas, pirmå spélfilma – pusstundu garå Es karå aiziedams – tapusi 1920. gadå un nav saglabåjusies. Uz šî fona Aleksandra Rustei˚a (1892–1958) Låçplésis ir Latvijai nebijis projekts – iespaidîga ir gan filmas hronometråža (100 minütes), gan vélme aptvert véstures, teiksmas un arî cilvéciskås dimensijas konkrétå mîlas ståstå. Låçplésis nenoliedzami ir nozîmîgåkå spélfilma Latvijas kino agrînajå posmå, savam laikam ambiciozs un vérienîgs projekts, arî mé©inåjums definét nacionålo identitåti. Uz panoråmiski tverto vésturisko notikumu fona iezîméts arî intîmais, humånais „véstures mérogs” – Jåña un Mirdzas mîlas ståsts. Låçplésis tika ieceréts kå filma, kas veltîta Latvijas neatkarîbas desmitgadei, pirmizråde notika 1930. gada 3. martå Rîgas kinoteåtrî Palladium un k¬uva par nozîmîgu notikumu Latvijas kultüras dzîvé. Kino zinåtnieks Juris Civjans pamatoti uzskata, ka Låçpléša ideja un arî måkslinieciskie pañémieni sasaucas ar zîmîgåm un pasaulé populåråm 20. gadsimta såkuma filmåm: Låçplésis respekté gan vésturiskås glorifikåcijas koncepciju, kåda bija Sergeja Eizenšteina filmai Oktobris / (1928), gan sarež©îtu dramatur©isko struktüru – vairåkos laika nogriežños notiekošu darbîbu, kuras spilgts iemiesojums pasaules kino ir amerikåña Deivida Vorka Grifita Neiecietîba / Intolerance (1916). Savukårt ¬aunie téli filmå ¬oti atgådina våcu 20. gs. 20. gadu ekspresionistisko filmu pieredzi un izteiksmi. Låçpléša galvenie varoñi eksisté divås „dimensijås”, divås paralélås realitåtés - tie vienlaikus ir gan konkréti, reåli cilvéki, gan mîtiski personåži. Tå Voldemårs Dimze, kura pamatprofesija bija lidotåjs, télo gan lauku puisi Jåni Vanagu, gan arî Låçplési. Galveno sieviešu lomu Mirdzu un arî mîtisko Laimdotu spélé izcilå latviešu aktrise Lilita Bérziña. (Pirms Låçpléša aktrise jau guva kinopieredzi Pjotra Çardiñina melodråmå Psihe (1922); filma gan nav saglabåjusies). Melnais bruñinieks, kuru spélé ar izteiksmîgu grimu un vizuålu ekspresiju apveltîtais Osvalds Mednis, reprezenté latviešu tautas müžîgo ienaidnieku. Filmas 100 minütés ietverts milzum daudz vésturisko notikumu, nereti uz tiem noråda pa kådai zîmîgai deta¬ai, kuru atšifréšanai ir perfekti jåzina Latvijas vésture. Pieméram, „våcu cepures pî˚is pie vélåkå Nacionålå teåtra ékas 1918. gada 18. novembrî atgådina, ka Rîga tolaik atradås våcu okupåcijas zonå,” raksta kino zinåtniece Inga Pérkone gråmatå Kino Latvijå. 1920–1940 (194. lpp.). Kaut arî vietumis aktierspéle müsdienu skatîtåjam š˚itîs arhaiska, forséta un dažbrîd filmå ir problémas ar temporitmu, jårespekté A. Rustei˚a daudzveidîgie måkslinieciskie pañémieni – Låçplésî izmantotas gan hronikas, gan reålo notikumu rekonstrukcijas (pieméram, Latvijas valsts proklaméšanas akts). Lai gan Låçpléša autoriem ne vienmér ideåli izdevies sabalansét galveno varoñu Mirdzas, Jåña un ¬aundara attiecîbu lîniju ar filmas simbolisko slåni, Låçplésis mé©ina izmantot vélåk pasaules kino aprobéto pañémienu, par vésturiskas filmas emocionålo centru padarot mîlas ståstu. Filmå izmantoti pat specefekti (kauju ainås) – kaut arî naiva, tå tomér ir pirmå latviešu kino pieredze šajå jomå. Låçpléša uzñemšanå piedalîjušies 500 statistu, Latvijas armijas da¬as; filmu finanséjusi Aizsargu organizåcija. Tås budžets – Ls 40 000 – uzskatåms par nelielu. Låçplésis un tå veidotåju komanda pierådîja, ka Latvijai ir pa spékam uzñemt vérienîgus projektus – liela méroga filmas, kas veltîtas Latvijas vésturei un identitåtei.
Page 1: KULTËRAS KANONA NED‰ÒA kinoteå
Page 5 and 6: Sestdien, 9. janvårî, pulksten 17
Page 7 and 8: Svétdien, 10. janvårî, pulksten
Page 9 and 10: Svétdien, 10. janvårî, pulksten
Page 11 and 12: Piektdien, 8. janvårî, pulksten 1
Page 13 and 14: Otrdien, 12. janvårî, pulksten 19

K U L T Ä R A S K A N O N A N E D â° Å A - NacionÄlais Kino centrs

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

K U L T Ä R A S K A N O N A N E D â° Å A - NacionÄlais Kino centrs