K U L T Ė R A S K A N O N A N E D ‰ ŠA - Nacionālais Kino centrs

Ceturtdien, 14. janvårî, pulksten 19:00
Šapple‰RSIELA
(dokumentålå filma, 1988, kråsaina, 93’)
Scenårija autors – Tålivaldis Margéviçs, režisors un operators – Ivars Seleckis,
montåžas režisore – Maija Selecka, komponists – Ivars Vîgners, redaktori – Rüta Frijåre un
Jevgeñijs Margo¬ins, skañu operators – Gunårs Råcenåjs, filmas direktors – Leonîds Bérziñš
Mazajå Rîgas nomales š˚érsieliñå un tås iedzîvotåju dzîvesståstos atbalsojas tautas likteñgaita, pilna
pårestîbu, ciešanu un cerîbu.
Š˚ietami vienkårša un nepretencioza, bet tieši tådé¬ iespaidîga filma, kas iekarojusi Eiropas prasîgåko
auditoriju, sañemot Eiropas Kinoakadémijas balvu; Visums koncentréts vienå üdenslåsé – vienå
priekšpilsétas ieliñå.
Viena no titulétåkajåm filmåm Latvijas kino vésturé – pilnmetråžas dokumentålå filma Š˚érsiela ir sañémusi ne
tikai lokålu atzinîbu (astoñas balvas Nacionålajå filmu festivålå Lielais Kristaps), bet arî Eiropas labåkås
dokumentålås filmas balvu Félikss (1990), kuru pieš˚ir Eiropas Kinoakadémija, un citus starptautiskus apbalvojumus
- Jorisa Ivensa balvu Amsterdamå (1989), Roberta Flaertija balvu Jamagatas festivålå Japånå (1989) u.c.
Š˚érsiela ir 800 m garas Rîgas ielas nosaukums, šî iela filmas radošajai komandai kalpojusi par materiålu
precîzam laikmeta un likteñu uzš˚érdumam un 20. gadsimta 80. gadu izskañas laika portretéjumam. Aiz
izteiksmîgajiem filmas tipåžiem – reåliem šîs ielas iedzîvotåjiem – ¬auts atpazît ne tikai konkrétus cilvékus ar to
våjîbåm un rakstura iezîmém (autori nevairås arî no ironijas), bet arî latviešu tautas dramatiskås likteñgaitas.
Filmas tapšanas laiks ir zîmîgs - savas pédéjås dienas velk padomju lielvalsts PSRS, tåpéc liberålisms un
izteiksmes brîvîba, témas, par kuråm dokumentålajam kino bütu bijis liegts runåt pirms gadiem pieciem
desmit, Š˚érsielå ieskanas emocionåli un cilvéciski piepildîti. Te viñi ir, Š˚érsielas iedzîvotåji – Oliñtante, Osis,
Rudéviçs, Mårrutku Péteris un citi; ielas „proletariåts” un ielas „jaunie kapitålisti”, kuru uzñéméjdarbîbas
spéjas izpaužas amplitüdå no kapu pieminek¬u biznesa lîdz mårrutku burciñu pårdošanai tirgü. Te ir arî To¬iks,
invalîds kopš bérnîbas, kurš pelna kapeikas, lîmédams kastîtes kartonåžas fabrikai, un ilgojas péc
neiespéjamå – veselîbas. Viñš savai måtei dzimis izsütîjumå Sibîrijå. „Uzskatu, ka man dzîves nav bijis,” asaras
rijot un novéršoties no Ivara Selecka kameras, filmå saka sirmå sieva. Tas ir viens no Š˚érsielas emocionålajiem
tuvplåniem, kådu filmå nav mazums.
Filmas struktüru veido cilvékståsti – aizkadra teksts, kurå autori ståsta par Í˚érsielas iedzîvotåjiem, un intervijas
ar tiem. Brîžam interviju autoram un filmas scenåristam Tålivaldim Margéviçam izdodas patiesas sarunas,
brîžam Š˚érsielas veidotåji saglabå savu atsvešinåto „novérotåja” skatienu. Taçu filmas unikalitåte ir tås
daudzveidîgo varoñu un likteñu galerija. Te lîdzås ironiskiem, pat anekdotiskiem „kaimiñu nebüšanu”
attélojumiem (teiksim, akmeñka¬a bizness un tå saceltais troksnis tracina viña kaimiñu), satriec tra©isku,
dramatisku likteñu tuvplåni – jau minétais To¬iks un viña måte, arî no latviešu literatüras véstures padomju
laikå izsvîtrotå rakstnieka Jåña Vese¬a jauniñås radinieces, vientu¬ås måtes Daigas ståsts u.c.
Kå filmas caurviju télu autori piedåvå meteorolo©iskås zondes („baloniña”) palaišanas un lidojuma epizodes.
Rîgas laiku prognozéjot virs Š˚érsielas – tå apgalvots filmå. Savukårt filma Š˚érsiela ir k¬uvusi par to „zondi”,
kas ståsta par 80. gadu izskañas Latvijas laiku — brîdi pirms neatkarîbas atgüšanas.
Péc desmit gadiem šî pati radošå komanda uzñéma filmas turpinåjumu – Jaunie laiki Š˚érsielå.