K U L T Ė R A S K A N O N A N E D ‰ ŠA - Nacionālais Kino centrs

Otrdien, 12. janvårî, pulksten 19:00
VAI VIEGLI BËT
JAUNAM
(dokumentålå filma, 1986, kråsaina, 83’)
Scenårija autori – Åbrams Kleckins, Jevgeñijs Margo¬ins, Juris Podnieks, režisors – Juris Podnieks,
operators – Kalvis Zalcmanis, montåžas režisore – Antra Cilinska, komponists – Mårtiñš Brauns,
redaktore – Rüta Frijåre, skañu operatori – Anrijs Krenbergs, Gunårs Netrebskis,
filmas direktore – Baiba Urbåne
Filma ir uzticéšanås pilns dialogs starp tås autoriem un jauniešiem – par problémåm, kas satrauc jauno
paaudzi, lielajå dzîvé ieejot. Ieilgusî pieaugušo aizbildniecîba, melîgums un liekulîba padara viñiem daudz
grütåku savas vietas un pozîcijas mekléšanu.
Filma – fenomens, kuras årkårtîgo rezonansi pasaulé radîjusi autoru profesionalitåte, domas vériens un
pråta asums, spéjot precîzi tråpît aktualitåtes nervå.
Viena no populåråkajåm latviešu dokumentålajåm filmåm – spilgta publicistikas un arî poétiskå kino tradîciju
simbioze. Filmu veidojusi izcila personîba – režisors, arî operators (taçu ne šajå filmå) Juris Podnieks (1950–
1992), 20. gadsimta 80. gadu spilgtåkå un starptautiski atpazîstamåkå personîba latviešu dokumentålajå
kino.
Vai viegli büt jaunam fenomens – filmas milzîgå popularitåte skatîtåju auditorijå toreizéjå PSRS, tås unikålie
komerciålie rådîtåji (filmu noskatîjušies 28 miljoni skatîtåju) ir ne tikai Jura Podnieka asredzîbas, talanta un
sociålå jutîguma, bet arî 20. gadsimta 80. gadu liberålo tendençu „bérns”. 80. gadi mér˚tiecîgi tuvinåja
Padomju Savienîbu sabrukumam, liberalizåcijas tendençu (perestroikas) iespaidå dokumentålais kino bija tas
lauks, kurå drosmîgåkie pieteica jaunas témas un piedåvåja dzi¬u analîzi, iekarojot jaunas, lîdz tam aizliegtas
måkslinieciskås patiesîbas teritorijas. Vai viegli büt jaunam, kas analizé jauniešu pasaules izjütu, mér˚us,
vértîbu kritérijus, varéja parådîties tikai 80. gadu vidü. Tås piedåvåtå atklåtîbas pakåpe ideolo©isku
uzstådîjumu žñaugos dzîvojošajai sabiedrîbai bija šokam lîdzîga atskårsme.
Filmas atspériena punkts ir grupas Pérkons koncerts Ogres estrådé, kura laikå jaunatnes ener©ija saku¬as
agresivitåté – tiek izdemoléts vilciena vagons. Seko represijas, arî tiesas process, bütîbå paraugpråva pret
vairåkiem noziegumå iesaistîtajiem jauniešiem. Ainas no koncerta, epizodes no tiesas procesa un vélåk
sarunas ar jauniešiem, kuru likteñus vairåk vai mazåk ietekméjis šis notikums, aizsåk filmu Vai viegli büt
jaunam. Podnieks to veido kå sazarotu portretu galeriju, filmédams savus varoñus viñus raksturojošå vidé un
norisés. Pats büdams trîsdesmitgadnieks, Podnieks sarunåjas ar tå laika padsmitgadniekiem par vértîbåm, kas
viñiem bütiskas. Režisora varoñu kolekcijå ir gan izmanîgs divkosis (tagad liela uzñémuma vadîtåjs Latvijå),
kurš ar padomju jaunieša paraugseju maršé godasardzé pie Strélnieku pieminek¬a, taçu lolo klaji merkantilus
mér˚us, gan jauns kinorežisors amatieris, kas mé©ina savas paaudzes izjütas izteikt filmå, gan arî krišnaîts,
Afganistånas karå pabijušais un citi.
Jaunå kinoamatiera (Igora Lingas) filmas kadri veido zîmîgu Vai viegli büt jaunam télainîbas slåni – mazliet
naivu un pašmér˚îgu, kå daži no jauniešu monologiem. Podnieks, kurš kadrå intervé savus varoñus, darbojas
kå ieintereséts klausîtåjs, pécåk šos jauniešu cilvékståstus un portretus savérpjot mér˚tiecîgå télu un sajütu
audeklå.
Laikå, kad filma bija novitåte, daudz tika diskutéts par dokumentålå un „inscenétå” saplüsmi (gan amatierfilmiña,
gan epizodes ar pankiem liecina par inscenéjuma klåtbütni). Šîs diskusijas aizmirstas, taçu palikusi
atskaña no tås milzîgås rezonanses, kådu izraisîja filma – gan ar spéju uzdot precîzus jautåjumus, gan ar
cilvécîgi patieso attieksmi pret tik dažådajiem filmas varoñiem, kuri taçu visi tobrîd måcîjås padomju skolås ar
tåm raksturîgo dzelžaino oficiålås patiesîbas pakåpi; palikusi atskaña no Podnieka talanta un profesijas
prasmes visu šo eksistenciålo saasinåtîbu, kåda tå nenoliedzami piemît jauniešiem vélînos tîñu gados,
attiecinåt arî uz toreizéjo sociålpolitisko klimatu PSRS. Filma ir notvérusi to milzîgås ener©ijas lådiñu, kas vairs
ne¬åvås tikt iegrožots padomisko klišeju råmî. Emocionåli Vai viegli büt jaunam ir arî viens no Latvijas drîzås
brîvîbas priekšvéstnešiem.