K U L T Ė R A S K A N O N A N E D ‰ ŠA - Nacionālais Kino centrs

Piektdien, 8. janvårî, pulksten 19:00 (atklåšanas seanss)
VANADZIˆŠ
(animåcijas filma, kråsaina, platekråns, 16’)
Scenårija autori – Jånis Rokpelnis un Arnolds Burovs, režisors – Arnolds Burovs,
måkslinieks – Gunårs Cîlîtis, le¬¬u skulptore – Ilze Kiršteina, operators – Péteris Trups,
komponists – Imants Kalniñš, skañu operators – Igors Jakov¬evs, redaktore – Natålija Bastina,
filmas direktors – Valentîns Jakobsons
Filma uzñemta péc Vi¬a Låça ståsta motîviem. Mazs puiséns, kuru tétis iesaucis par Vanadziñu, katru rîtu
aizvada tévu zvejå un visu dienu kopå ar ka˚i gaida téti atgriežamies. Bet reiz jüru sabango vétra, un
Vanadziñš kåpås gaida veltîgi...
Monumentåls lakonisms un precîzas, emocionåli iedarbîgas deta¬as, tra©édija bez afektåcijas, veiksmîgi
izvairoties no sentimentalitåtes – le¬¬u kino klasi˚a Arnolda Burova estétiski viengabalainåkais darbs.
Arnoldu Burovu (1915–2006) pieñemts dévét par latviešu animåcijas tévu – tieši viñš, büdams jau atzîts le¬¬u
teåtra måkslinieks, aizsåka animåcijas tradîcijas Latvijå, 1964. gadå Rîgas kinostudijå dibinot le¬¬u filmu
uzñemšanas grupu. 1966. gadå nåca klajå pirmå Rîgas kinostudijas le¬¬u filma Ki-ke-ri-gü péc latviešu tautas
pasakas motîviem; bija ielikts pamats spécîgai le¬¬u filmu skolai, kas Burova vadîbå eksistéja vairåkus gadu
desmitus. Viña filmas vienmér ir bijušas spilgtas autorîbas apzîmogotas, viña rokraksts – îpašs un atpazîstams.
Arnolda Burova filmas raksturo gan îpatnå le¬¬u plastika, kas saglabåjas itin visos viña darbos (kaut arî meistars
ir sadarbojies ar dažådiem måksliniekiem), drosmîgi tuvplåni, izsvértas un sarež©îtas mizanscénas un daudzfigüru
kompozîcijas. Taçu bütiskåkais – lelles Burova filmås k¬üst par emocionåliem, individuåliem un niansétiem
raksturiem.
Burova filmas vienmér bijušas tematiski daudzveidîgas, viñš daudz izmantojis klasiskus motîvus gan no
latviešu, gan pasaules literatüras - Dullais Dauka (péc Sudrabu Edžus darba motîviem, 1968), Vanadziñš (péc
V. Låça ståsta motîviem), Kozete (péc V. Igo romåna Nožélojamie, 1977), Burovs veidojis arî filmas péc O’Henri
ståstiem Sapnis (1983) un Pédéjå lapa (1984), šajås filmås izmantojot ikonisko pasaules kino kultüras zîmi –
Çårlija Çaplina Klaidoña télu. Aleksandra Çaka dzejas iedvesmots ir liriski skumjais Umurkumurs (1976),
savukårt par Burova metaforiskås izteiksmes kulminåciju k¬üst Heinriha Heines poémas inspirétais Bimini
(1981).
Péc Vi¬a Låça ståsta veidotais Vanadziñš ir viens no izteiksmé lakoniskåkajiem un spécîgåkajiem Arnolda
Burova darbiem. Filmas askétiskå, dramatiskå izteiksme, kurå uzdzirkstî poétiskas metaforas izmantojums
(téva rokås Vanadziñš jütas „kå ar spårniem”), atturîgå, zieme¬nieciskå kråsu gamma spéj radît nabadzîgås
zvejnieku büdiñas atmosféru, jüras un zvejnieku ikdienas skarbumu, kas kulminé tra©édijå.
Arnolds Burovs nenoliedzami ir prasmîgs dramatisma meistars, viñam izdodas panåkt tra©ismu un neviltotu
lîdzpårdzîvojumu saviem varoñiem. Filmas nesteidzîgais ritms, pat rituålå ikdienas rutînas atkårtošanås, téva
un Vanadziña tuvîba – tas viss sagatavo eksistenciåli skarbajam finålam.
Vanadziñš ar savu vizuålo izteiksmi iek¬aujas arî 20. gadsimta 70.-80. gadu latviešu télotåjmåkslas tradîcijå,
taçu unikålåkais gan šai, gan arî daudzåm citåm Burova filmåm ir emocionålais piesåtinåjums un raksturu
niansétîba, kåda tiek panåkta ar „nedzîvåm” lellém. Emocionålå ietilpîba un måkslinieciskais blîvums Arnolda
Burova darbus padara par unikålu latviešu kultüras mantojumu.