FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>FIZIKAS</strong> eksāmena jautājumu <strong>atbildes</strong><br />
Izmantošana: Gaismas plūsmas mērīšana (luksometrs), dažādu ķīmisku, fizikālu, tehnisku parametru mērīšanai.<br />
Ārējais fotoefekts<br />
Fotons, triecoties pret vielas virsmu, izsit no tās elektronu. Jāņem vērā enerģijas nezūdamības likums t.i. ja fotona<br />
enerģija ir par mazu, lai varētu izsist elektronu no vielas, tad fotoefekts vispār nevar notikt. Ja fotona enerģija ir<br />
lielāka, tad atlikušo enerģijas daļu elektons iegūst kinētiskās enerģijas veidā.<br />
Katrs no vielas izlidojušais elektrons vielā ir absorbējis vienu kvantu ( e = h*n ).<br />
Fotona enerģija = W = (h * c)/ l<br />
h = Planka konstante<br />
c = Gaismas āātrums<br />
l = viļņa garums<br />
Elektrona kinētiskā enerģija = W k = ( m*v 2 ) / 2<br />
m = elektrona masa<br />
v = elektrona ātrums<br />
Pēc enerģijas nezūdamības likuma<br />
W = A + W k<br />
A = izejas darbs t.i. darbs, kas nepieciešams, lai fotons izsistu elektronu no vielas.<br />
t.i.<br />
(1) h * n = ( e * j ) + ( ( m*v 2 ) / 2)<br />
tas ir Einšteina fotoefekta v-jums.<br />
Ārējā fotoefekta likumi<br />
1. Stoļetova likums. Fotostrāvas stiprums (t.i. elektronu skaits, ko laika vienībā gaisma izrauj no katoda) ir tieši<br />
proporcionāls katoda enerģētiskajam apgaismojumam.<br />
Is = g* Es<br />
g = katodam raksturīgs koificients, kas atkarīgs no starojuma viļņa garuma.<br />
2. Elektroni no katoda virsmas izlido ar ātrākie ātrumiem, nekā elektroni no katoda dziļākiem slāņiem, un kuri<br />
daļu savas enerģijas atdod katoda atomiem, notiekot sadursmēm.<br />
Elektronu sākumātrumi vielā var būt dažādi.<br />
Elektroni var izlidot dažādos leņķos attiecībā pret katoda virsmu.<br />
Eksperimentāli konstatēts, ka fotoelektronu maksimālais ātrums v max t.i. maksimālā kinētiskā enerģija<br />
(m*v max 2 )/2 ir tieši proporcionāla gaismas frekvencei.<br />
Tā kā pilnīgi visus fotoelementus var aizturēt, pieliekot bremzējošo pretspriegumu U 0 , tad<br />
(m*v max 2 )/2 = e*U 0<br />
3. Katrai vielai starojuma spektrā eksistē garo viļņu robeža t.s. sarkanā robeža, sākot ar kuru fotoefekts vairs<br />
nenotiek.<br />
Samazinot krītošo kvantu frekvenci, samazinās to to enerģija, līdz ar to samazinās no katoda izlidojušo<br />
elektronu kinētiskā enerģija.<br />
Pie frekvences n 0 krītošā kvanta enerģija kļūs pietiekama tikai izejas darba veikšanai t.i. kinētiskā enerģija būs<br />
vienāda ar nulli, un izsistie elektroni palaiks uz katoda virsmas. T.i. W = A<br />
h*n 0 = e * j<br />
Frekvenci n 0 sauc par fotoefekta robežfrekvenci, pie kuras fotoefekts vēl var notikt. Robežfrekvencei<br />
atbilstošo viļņa garumu l 0 = c / n 0 sauc par fotoefekta sarkano robežu.<br />
Izmantošana: Fotoelementi, fotokatodi<br />
Iekšējais fotoefekts<br />
Apgaismojot dažādas vielas var novērot, ka to elektrovadītspēja palielinās. Šajās vielās gaismas iedarbībā parādās<br />
t.s. fotovadītspēja. Šo parādību sauc par iekšējo fotoefektu.<br />
Izmantošana: fotorezistori.<br />
Šis darbs ir nācis no http://datzb.intelctuals.net/ - LU FMF DatZB Darbu Arhīva 53/53<br />
©2002-2003 DatZB Team