FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>FIZIKAS</strong> eksāmena jautājumu <strong>atbildes</strong><br />
Priekšmeta attēla iegūšanai hologramma jāapgaismo ar tādas pašs frekvences telpā un laikā koherentu gaismu, kāda<br />
tika lietota, to iegūstot t.i. tā jāapgaismo ar atbalsta staru. Ejot cauri hologrammai, atbalsta stars izturas tieši tāpat<br />
(difraģē hologrammas maksimumos un minimumos) kā, hologrammu uzņemot, no objekta nākošais stars. Viļņu<br />
frontes reproducēšana, attēlu iegūstot no hologrammas, kad tai cauri iet atbalsta stars, ir pretējs process interferences<br />
ainas veidošanās procesam, hologrammu iegūstot. Tas arī ir viļņu frontes reproducēšanas (t.i. attēla iegūšanas)<br />
fizikālais pamats. Pie tam viļņu fronte reproducējas ļoti precīzi.<br />
Kā redzams zīmējumā – veidojas 2 attēli (īstais un škietamais).<br />
Uz katra hologrammas gabala ir attēlots viens un tas pats. Viens hologrammas gabals dod tādu pašu attēlu, kā visa<br />
hologramma kopā, jo interferences ainas veidošanā katrā hologrammas punktā piedalās stari no visiem objekta<br />
punktiem, bet vienīgi pasliktinās attēla kvalitāte (spožums, asums).<br />
Uz vienas fotoplates var uzņemt vairākas hologrammas. Uzņemot jāmaina vai nu atbalsta stara krišanas leņķis, vai<br />
arī gaismas viļņa garums. Iegūstot attēlus, viena hologramma otrai netraucē, tās var reproducēt neatkarīgi.<br />
Hologrammu veidi un izmantošana<br />
Ar holografiskām metodēm iespējams iegūt arī lielu attēla palielinājumu, neizmantojot lēcas. Tam nolūkam<br />
hologrammu apgaismo ar staru kūli, kura izkliedes leņķis ir lielāks par to staru kūli, no kura ieguva hologrammu.<br />
Var arī hologrammu uzņemt ar īsa viļņa starojumu (piem, rentgenstariem) un attēlu reproducēt ar starojumu, kura<br />
viļņa garums ir lielāks (piem., redzamā gaisma). To var izmantot augstas izšķiršanas spējas mikroskopijā. Pie tam<br />
šādam mikroskopam nav lēcu un redzamais attēls ir telpisks. Attēlu var iegūt arī krāsainu.<br />
Lai iegūtu krāsainu attēlu, objektu hologrāfējot apgaismo vienlaicīgi ar 3 lāzeriem, kuri izstaro spektra pamatspektru<br />
(zils, zaļš, sarkans). Apgaismojot hologrammu ar tiem pašiem lāzeriem, iegūtais attēls ir krāsains, kaut arī pati<br />
hologramma ir melnbalta. Nākotnē to varēs izmantot kino & TV.<br />
Ar hologrāfiju ir jaunas iespējas optiskās informācijas pierakstā un glabāšanā. Izveidojot hologrammu<br />
3dimensionālā gaismas jūtīgā slānī, var mazā tilpumā interferences ainu veidā ierakstīt DAUDZ informācijas, un<br />
precīzi nolasīt.<br />
Ja hologrāfējot starp lāzeru un objektu novieto matstiklu, un iegūto hologrammu reproducējot iegūst matstikla<br />
virsmas attēlu. Bet ja reproducējot starp hologrammu un attēlu novieto to pašu matstiklu, tad iegūtā attēla kvalitāte ir<br />
tāda kā oriģinālajam objektam. T.i. hologrammā ierakstīto informāciju var nolasīt tikai izmantojot hologrammas<br />
iegūšanā izmantoto matstiklu.<br />
21. Gaismas kvantu daba. Fotoefekts. Fotoefekta likumi. Komptona<br />
izkliede.<br />
Gaismas kvanti<br />
Gaisma atomos tiek absorbēta un izstarota pa noteikta lieluma porcijām – kvantiem.<br />
Kvanta enerģija = W = h*n<br />
h = Planka konstante<br />
n = Gaismas frekvence<br />
--------------------------<br />
Fotoefekts<br />
Par fotoefektu sauc elektoronu atbrīvošanu no vielas atomiem elektromagnētiskā starojuma iedarbībā.<br />
Ja fotoefektā elektrons izlido no vielas, tad to sauc par ārējo fotoefektu, ja elektrons paliek vielā, tad par iekšējo<br />
fotoefektu.<br />
Jo vājāk elektrons ir saistīts vielā, jo vieglāk ir novērot fotoefektu.<br />
Šis darbs ir nācis no http://datzb.intelctuals.net/ - LU FMF DatZB Darbu Arhīva 52/52<br />
©2002-2003 DatZB Team
Change language