FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>FIZIKAS</strong> eksāmena jautājumu <strong>atbildes</strong><br />
02. Optiskās sistēmas aberācijas. Vienkārša ahromātiska objektīva<br />
izveide.<br />
Ja uz optisku sistēmu laiž paraksiālus starus šaurā kūlī, tas punktveida objekta attēls ar labu tuvinājumu arī ir<br />
punktveida jeb, kā pieņemts teikt, attēls ir sigmatisks. Bet, lietojot tikai šaurus staru kūļus, attēla apgaismojums ir<br />
mazs, jo gaismas plūsma ir maza. Tāpēc praksē lieto platus staru kūļus, kas veido lielus leņķus ar optisko asi. Šādos<br />
gadījumos attēls iznāk kropļots un nav līdzīgs priekšmetam tādēļ, ka optiskām sistēmām minētajos apstākļos piemīt<br />
vairāki trūkumi, kļūdas jeb aberācijas.<br />
Aberāciju veidi:<br />
a) Sfēriskā aberācija<br />
Izšķir divu veidu sfēriskās aberācijas:<br />
Sfēriskā aberācija, kad stari nāk no viena punkta un uz sfērisko lauzējvirsmu krīt platā kūlī, tad tie tiek lauzti<br />
nevienādi – malējie relatīvi vairāk kā vidējie, rezultātā pat monohromatiskā gaismā punkta attēls nav punkts, bet<br />
izkliedes riņķis (a] zīm.).<br />
Ja uz lēcu krīt paralēls staru kūlis (otrs gadījums), tad vērojama līdzīga aina(b] zīm.). šajā gadījumā galvenā fokusa<br />
vietā ir daudzi. Maksimālo garumu starp fokusiem ∆ S = f<br />
n<br />
− f0<br />
sauc par garenisko sfērisko aberāciju vai<br />
vienkārši par sfērisko aberāciju. ∆S<br />
vietā var lietot arī ∆ S'<br />
= a a0<br />
, kuru sauc par attēlu sfērisko aberāciju.<br />
n<br />
−<br />
deltaS'<br />
An<br />
A0<br />
ro'<br />
deltaS' → ∆S';<br />
An → A ; A → A0 ; an → a ; a0<br />
→ a0;<br />
ro'<br />
→ ρ'<br />
n<br />
an<br />
a0<br />
a] zīm.<br />
deltaS<br />
F0<br />
n<br />
Fn<br />
ro<br />
b] zīm.<br />
Plaknē, kas vilkta perpendikulāri galvenajai optiskajai asij caur paraksiālo staru galveno fokusu, lauztie stari veido<br />
izkliedes riņķi ar rādiusu ρ , kuru sauc par šķērsenisko sfērisko aberāciju. Citās galvenajai asij perpendikulārās<br />
plaknēs izkliedes riņķu rādiusi būs citādi. Vismazākais tas būs plaknē, kas atrodas starp F<br />
0<br />
un<br />
b) Koma<br />
Ja attēlojamais objekta punkts neatrodas uz sistēmas galvenās optiskās ass, bet samērā tālu no tās(c] zīm.), tad plata<br />
staru kūļa garumā kaustikai ir citāds veids nekā sfēriskās aberācijas gadījumā(b] zīm.).<br />
A<br />
F<br />
n<br />
.<br />
fii'<br />
fii''<br />
O<br />
O<br />
A'<br />
A2<br />
A1<br />
A''<br />
c] zīm.<br />
Šis darbs ir nācis no http://datzb.intelctuals.net/ - LU FMF DatZB Darbu Arhīva 33/33<br />
©2002-2003 DatZB Team
Change language