FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
FIZIKAS eksÄmena jautÄjumu atbildes - Fizmati
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>FIZIKAS</strong> eksāmena jautājumu <strong>atbildes</strong><br />
1 ∂Φ<br />
1 ∂Φ<br />
U<br />
c<br />
+ U<br />
R<br />
= − , jeb U<br />
c<br />
+ U<br />
R<br />
+ = 0<br />
c ∂t<br />
c ∂t<br />
q<br />
1<br />
a) U<br />
c<br />
= ; q = ∫ Idt;<br />
U<br />
c<br />
= ∫ Idt<br />
C<br />
C<br />
b) U R<br />
= IR<br />
1<br />
c) Φ = LI<br />
c<br />
Saliekot šo visu kopā, var uzrakstīt vienādojumu (nejaukt C-kapacitāti ar c-enektrodinamisko konstanti):<br />
1<br />
1 dI<br />
∫ Idt + IR + L = 0; šo vienādību jāatvasina<br />
2<br />
C<br />
c dt<br />
2<br />
1 dI 1 d I<br />
I + R + L = 0; tad parezinam visu ar c 2 /L<br />
2 2<br />
C dt c dt<br />
2 2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
d I c R dI c<br />
c R 2 c<br />
+ + I = 0 ; tagad apzīmējam 2 α = ; =<br />
2<br />
0<br />
dt L dt LC<br />
L<br />
ω<br />
LC<br />
un iegūstam svārstību vienādojumu<br />
2<br />
d I dI 2<br />
+ 2α<br />
+ I = 0<br />
2<br />
0<br />
dt dt<br />
ω , kuram var uzrakstīt atrisinājumu veidā<br />
2 2<br />
2 2<br />
kt dI kt<br />
2 2 −α<br />
⋅t<br />
⎛ t −<br />
−t<br />
− ⎞<br />
I = e = ke k = − ± − I = e ⎜<br />
α ω 0<br />
α<br />
C e + α ω 0<br />
; ;<br />
1 ,2<br />
C e ⎟<br />
dt<br />
α ω ;<br />
0<br />
1<br />
2<br />
⎝<br />
⎠<br />
2 2<br />
Lūk tā. Jaα ≥ ω<br />
0<br />
, tad process būs vienkārši rimstošs, nebūs nekādas svārstības. Bet, ja α < ω , tad<br />
0<br />
norisināsies svārstības. Ja α > 0 , tad būs rimstošas svārstības. Ļoti līdzīgi mehāniskajām svārstībām: ja uzspiesto<br />
svārstību frekvence ir lielāka par pašsvārstību frekvenci, tad fāzes būs vienādas; ja mazāka- tad pretējas.<br />
20. Elektromagnētiskie viļņi, viļņu vienādojumi. Plaknes<br />
elektromagnētiskais vilnis.<br />
Sinusoidāla maiņstrāva ap vadu rada elektromagnētisku lauku, kura elektriskā intensitāte un magnētiskā<br />
indukcija jebkurā telpas punktā arī mainās pēc sinusa likuma. Pie kam elektriskās intensitātes (E) un magnētiskās<br />
indukcijas (B) moduļi telpā un laikā periodiski mainās, bet to vektoru virzieni ir savstarpēji perpendikulāri un arī<br />
perpendikulāri viļņa izplatīšanās virzienam. Tas nozīmē, ka elektromagnētiskie viļņi ir šķērsviļņi un tiem piemīt<br />
tādas pašas īpašības kā visiem viļņiem. Elektromagnētiskie viļņi lūst, astarojas, apliecas ap šķēršļiem, polarizējas un<br />
interferē.<br />
Vācu fiziķis Heinrihs Hercs 1888.,1889. gadā eksperimentāli apstiprināja Maksvela hipotēzi par<br />
elektromagnētisko viļņu pastāvēšanu. To iegūšanai viņš izmantoja ierīci, kas sastāvēja no indukcijas spoles un tai<br />
pievienotiem diviem metāla stieņiem.<br />
r<br />
⎧ r 1 ∂B<br />
⎪rotE<br />
= −<br />
⎪<br />
c ∂t<br />
r<br />
⎪divB<br />
= 0<br />
⎨ r - Viļņu vienādojumi<br />
⎪<br />
r 1 ∂E<br />
rotB =<br />
⎪ c ∂t<br />
⎪ r<br />
⎩divE<br />
= 0<br />
Kopā šīs četras vienādības arī veido viļņu vienādojumus.<br />
r<br />
r<br />
2<br />
1 ∂ r 1 ∂ E<br />
rotrotE = − rotB = − , un no otras puses<br />
2 2<br />
c ∂t<br />
c ∂t<br />
r r r r<br />
rotrotE = −∆E<br />
+ graddivE = −∆E<br />
, līdz ar to<br />
Šis darbs ir nācis no http://datzb.intelctuals.net/ - LU FMF DatZB Darbu Arhīva 29/29<br />
©2002-2003 DatZB Team
Change language