22.01.2015 Views

FIZIKAS eksāmena jautājumu atbildes - Fizmati

FIZIKAS eksāmena jautājumu atbildes - Fizmati

FIZIKAS eksāmena jautājumu atbildes - Fizmati

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>FIZIKAS</strong> eksāmena jautājumu <strong>atbildes</strong><br />

TEOR. Pieņem, ka S ir ierobežota, gabaliem gluda virsma, kura viennozīmīgi projicējama uz<br />

jebkuru no 3 koordinātu asīm. A=(P,Q,R) ir nepārtraukti diferencējams vektoru lauks kādā virsmas S<br />

apkārtnē no R 3 , n – vienības normāles vektors (pozitīvi orientēts), t - kontūra l(S robeža) pieskares vienības<br />

vektors, tad<br />

( rot a,<br />

n)<br />

dS = ( a,<br />

τ ) dl<br />

∫<br />

S<br />

Dekarta koordinātās izvērstā veidā:<br />

⎡⎛<br />

∂R<br />

∂Q<br />

⎞ ⎛ ∂P<br />

∂R<br />

⎞<br />

S ⎣⎝<br />

dy dz ⎠ ⎝ dz dx ⎠<br />

∫<br />

l<br />

⎛ ∂Q<br />

⎝ dx<br />

∂P<br />

⎞<br />

dy ⎠<br />

∫ ⎢⎜<br />

− ⎟n1<br />

+ ⎜ − ⎟n2<br />

+ ⎜ − ⎟n3<br />

⎥dS<br />

= ∫ Pdx + Qdy +<br />

Stoksa teorēma saista vektorlauka a cirkulāciju pa slēgtu kontūru l ar šī vektorlauka rotora rot a plūsmu<br />

caur virsmu S, kuras robežlīnija ir kontūrs l.<br />

Vektoru lauka diverģence<br />

r<br />

div a(<br />

M<br />

0<br />

∂P(<br />

M<br />

) =<br />

∂x<br />

0<br />

) ∂Q(<br />

M<br />

+<br />

∂y<br />

0<br />

) ∂R(<br />

M<br />

+<br />

∂z<br />

0<br />

)<br />

⎤<br />

⎦<br />

l<br />

Rdz<br />

DEF. Par vektoru lauka ā={P;Q;R} diverģenci<br />

punktā M 0 (x,y 0 ,z 0 ) sauc skalāru lielumu, ko apzīmē ar<br />

div ā(M 0 ) un aprēķina ar izteiksmi:<br />

Vektoru lauka diverģence raksturo lauka avota vai noplūdes intensitāti aplūkojamā apgabala punktā.<br />

Gradients<br />

DEF. Par skalāra lauka funkcijas u=u(x;y;z) gardientu punktā M 0 (x,y 0 ,z 0 ) sauc vektoru<br />

grad u(<br />

M<br />

jeb saīsināti :<br />

0<br />

∂u(<br />

M<br />

) =<br />

∂x<br />

0<br />

) r ∂u(<br />

M<br />

i +<br />

∂y<br />

0<br />

)<br />

r ∂u(<br />

M<br />

j +<br />

∂z<br />

0<br />

) r<br />

k<br />

⎧∂u<br />

∂u<br />

∂u<br />

⎫<br />

gard u = ⎨ , , ⎬<br />

⎩∂x<br />

∂y<br />

∂z<br />

⎭<br />

a)Gradients ir vektors, kas katrā apgabala punktā norāda virzienu, kādā funkcijas atvasinājums (t.i., skalārā<br />

lieluma izmaiņas ātrums) ir vislielākais.<br />

b)Gradienta modulis:<br />

2<br />

2<br />

2<br />

⎛ ∂u<br />

⎞ ⎛ ∂u<br />

⎞ ⎛ ∂u<br />

⎞<br />

gard u = ⎜ ⎟ + ⎜ ⎟ + ⎜ ⎟<br />

⎝ ∂x<br />

⎠ ⎝ ∂y<br />

⎠ ⎝ ∂z<br />

⎠<br />

ir gradienta virziena funkcijas atvasinājuma vērtība t.i., vislielākais skalārā lieluma izmaiņas ātrums.<br />

c) gradienta virzienā skalārā lieluma vērtības palielinās visstraujāk, bet pretējā virzienā – samazinās visstraujāk.<br />

Rotors<br />

r<br />

rot a(<br />

M<br />

0<br />

DEF. Par vektoru lauka ā={P;Q;R} rotoru punktā M 0 (x,y 0 ,z 0 ) sauc vektoru<br />

⎛ ∂R(<br />

M<br />

0<br />

) ∂Q(<br />

M<br />

) = ⎜ −<br />

⎝ ∂y<br />

∂z<br />

jeb, saīsināti<br />

) ⎞r<br />

⎛ ∂P(<br />

M<br />

⎟i<br />

+ ⎜<br />

⎠ ⎝ ∂z<br />

r ⎧∂R<br />

∂Q<br />

∂P<br />

∂R<br />

∂Q<br />

∂P<br />

⎫<br />

rot a = ⎨ − , − , − ⎬<br />

⎩ ∂y<br />

∂z<br />

∂z<br />

∂x<br />

∂x<br />

∂y<br />

⎭<br />

0<br />

0<br />

) ∂R(<br />

M<br />

−<br />

∂x<br />

0<br />

) ⎞ r ⎛ ∂Q(<br />

M<br />

⎟ j + ⎜<br />

⎠ ⎝ ∂x<br />

) ∂P(<br />

M<br />

−<br />

∂y<br />

) ⎞ r<br />

⎟k<br />

⎠<br />

Šis darbs ir nācis no http://datzb.intelctuals.net/ - LU FMF DatZB Darbu Arhīva 16/16<br />

©2002-2003 DatZB Team<br />

0<br />

0

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!