Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Eiropas kultūras<br />
galvaspilsētas<br />
programma<br />
Force Majeure programmas pieteikums Kalendārs no janvāra līdz decembrim<br />
Intervijas ar tematisko līniju kuratoriem Pasaules koru olimpiāde un citi lielākie<br />
gada notikumi Dzimuši Rīgā – Gustavs Klucis un Vija Celmiņa
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Kāds būs tavs<br />
2014. gads<br />
Jums rokās ir 2014. gada Rīgas – Eiropas kultūras<br />
galvaspilsētas programma. Pie tās sagatavošanas<br />
strādājuši un turpina strādāt simtiem cilvēku – gan<br />
rīdzinieku, gan ne-rīdzinieku. Mēs visi vēlamies, lai<br />
šis gads būtu nozīmīgs ne tikai Rīgas, bet arī visu<br />
pārējo Latvijas iedzīvotāju dzīvēs.<br />
Tagad sākas jūsu darbs – iepazīstieties ar plānotajiem<br />
notikumiem, izveidojiet savu gada plānu<br />
un – pats galvenais – piedalieties! Tieši no jums,<br />
jūsu aktivitātes un vēlēšanās piedalīties 2014. gada<br />
norisēs ir atkarīgs tas, vai šis gads ieies Rīgas un<br />
visas Latvijas vēsturē. Gads, kura pozitīvā enerģija<br />
turpinās darboties un attīstīt mūsu kultūras dzīvi arī<br />
tālākā nākotnē.<br />
Es ticu, ka kultūra ir spēks, kas var padarīt labāku<br />
mūsu dzīvi. Kultūra var mūs glābt, tā ir mūsu izdzīvošanas<br />
neatņemama sastāvdaļa. Mūsu izdzīvošanai<br />
absolūti nepieciešams kultūras nepārvaramais<br />
pozitīvais spēks – tāpēc bija vajadzīgs šis provokatīvais<br />
programmas nosaukums – Force Majeure*. Tas<br />
neļaus mums ieslīgt pašapmierinātībā un provinciālismā,<br />
bet liks kustēties, domāt un darīt.<br />
Force Majeure ir radošā spēka simbols, kura rezultātus<br />
nav iespējams pilnībā iepriekš paredzēt.<br />
Brīnums vienkārši notiek un pārsteidz visus, pat tā<br />
veidotājus.<br />
Kopumā visa gada garumā tiek plānots sarīkot<br />
vairāk nekā 200 īpaši veidotu Force Majeure programmas<br />
pasākumu vēl papildus jau tradicionālajai<br />
Rīgas kultūras afišai, festivāliem un bagātīgajai<br />
mākslas un koncertdzīvei. Atcerieties – lai kuru no<br />
tiem jūs arī neizvēlētos apmeklēt, esiet atvērti un<br />
gatavi piedzīvot arī ko negaidītu un brīnumainu!<br />
Rīga 2014 komandas vārdā<br />
Diāna Čivle, nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja<br />
* force majeure – tulkojumā no franču valodas nozīmē<br />
nepārvarama vara. Ierosinām to lasīt kā foršs<br />
mažors!<br />
5. lpp. Gaismas pils – sapnis un<br />
izaicinājums<br />
Gunārs Janaitis<br />
Esplanāde 2014 norišu telpas mets. Autors – Austris Mailītis. A.I.I.M.<br />
6. lpp. No Vāgnera līdz Vaskam – Latvijas<br />
Nacionālās operas pārsteigumi<br />
Esplanāde<br />
2014 –<br />
laipni<br />
lūdzam<br />
mūsu sapņu<br />
kultūras<br />
namā!<br />
Aicinām visus ciemos mūsu sapņu kultūras<br />
namā, lai piepildītu to ar radošām idejām un<br />
pārdrošām nākotnes vīzijām!<br />
Nodibinājuma Rīga 2014 atvērtais birojs –<br />
Esplanāde 2014 – darbosies no jūnija sākuma līdz<br />
septembrim Esplanādes parkā, laukumā pretim<br />
Raiņa piemineklim. Šeit varēs saņemt informāciju<br />
par Eiropas kultūras galvaspilsētas gada<br />
jaunumiem, vērot un piedalīties daudzveidīgās<br />
kultūras norisēs.<br />
Tagad<br />
es esmu<br />
rīdzinieks!<br />
Esplanāde 2014:<br />
Es arī!<br />
vieta, kur diskutēt par to, kādu Rīgu mēs katrs<br />
vēlētos redzēt;<br />
vieta, kur satikt un atrast domubiedrus,<br />
vieta, kur justies kā mājās un izbaudīt bezmaksas<br />
wi-fi iespējas.<br />
Mēs visi kaut uz brīdi būsim rīdzinieki 2014. gadā<br />
Eiropas kultūras galvaspilsētā!<br />
Iepazīsties ar jauno<br />
portālu!<br />
No šā gada aprīļa darbu uzsāk jauns, daudzfunkcionāls<br />
kultūras portāls www.riga2014.org<br />
Tajā viegli uztveramā veidā tiek piedāvāta informācija<br />
par aktuālām kultūras norisēm valstī un<br />
pasaulē, akcentu liekot uz Rīgas – Eiropas kultūras<br />
galvaspilsētas notikumiem.<br />
Šeit ikviens viegli uztveramā un saprotamā<br />
formā varēs sekot kultūras procesu dinamikai.<br />
Foto, video un audio galerijās atrast savus māksliniekus.<br />
Portālā iespējams reģistrēties un papildus Rīga<br />
2014 un tā sadarbības partneru žurnālistu informācijai<br />
piedāvāt arī savējo. Reģistrētajiem lietotājiem<br />
paredzēti vairāki bonusi, piemēram, ziņu<br />
atlase pa žanriem, sava Rīga 2014 pasākumu kalendāra<br />
izveide un iespēja komentēt rakstus.<br />
Portāls lasāms arī krievu un angļu valodā. Tā<br />
saturs lietojams visās mediju platformās.<br />
www.riga2014.org<br />
Kultūras programmas<br />
kuratoru komanda<br />
No kreisās:<br />
Gints Grūbe – publicists, politologs, televīzijas un<br />
dokumentālo filmu režisors. Tematiskās līnijas<br />
“Brīvības iela” kurators.<br />
Solvita Krese – mākslas kritiķe, mākslas izstāžu<br />
kuratore, Laikmetīgās mākslas centra direktore.<br />
Tematiskās līnijas “Izdzīvošanas komplekts”<br />
kuratore.<br />
Gundega Laiviņa – Jaunā teātra institūta un<br />
Starptautiskā jaunā teātra festivāla Homo<br />
Novus direktore. Tematiskās līnijas “Ceļu karte”<br />
kuratore.<br />
Diāna Čivle – nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja,<br />
mākslinieciskās koncepcijas autore gaismas<br />
festivālam “Staro Rīga”. Tematiskās līnijas<br />
“Rīgas karnevāls” kuratore.<br />
Aiva Rozenberga – nodibinājuma Rīga 2014<br />
programmu vadītāja.<br />
Vita Timermane-Moora – Latvijas diplomāte,<br />
koordinējusi festivāla “Pārsteidzošā Latvija”<br />
programmu Francijā un festivālu “Francijas<br />
pavasaris” Latvijā. Tematiskās līnijas “Dzintara<br />
ādere” kuratore.<br />
Uģis Brikmanis – neskaitāmu starptautiskas<br />
un nacionālas nozīmes koncertu, notikumu,<br />
izrāžu producents un režisors. Tematiskās līnijas<br />
“Okeāna alkas” kurators.<br />
Kristaps Kalns<br />
11. lpp. Kultūra izgaismo Stūra māju<br />
27. lpp. Pasaules koris uz vienas skatuves<br />
Sean Hughes<br />
2<br />
3
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Ceļš uz Gaismas pili turpinās<br />
Anda Baklāne, filozofijas maģistre, LNB pārstāve Bibliotēkas interesēs, protams, nekad nav bijis tikt<br />
uztvertai kā aizejoša laikmeta templim. Bibliotēka<br />
Gaismas pils un Latvijas Nacionālā bibliotēka vēlas, lai to redz kā darbnīcu, raktuves, elektrostaciju<br />
vai laboratoriju (un lai nebūtu nepieciešams<br />
ilgu laiku pastāvējušas paralēlās pasaulēs, pārvietojušās<br />
it kā katra savā trajektorijā. Gaismas pils pieminēt, ka, visu šo sakot, domāts gan fizisku, gan<br />
tapšanas gaitā vienlaikus tiek uzbūvētas divas bibliotēkas<br />
– fiziskā ēka un jaunā Nacionālā digitālā ceļš uz bibliotēku ir bijis ārkārtīgi garš, tādēļ dau-<br />
virtuālu, jo tas ir pats par sevi saprotams). Tomēr<br />
bibliotēka, taču ziņas no Gaismas pils būvlaukuma dziem tā bijusi piramīdu būvniecība.<br />
parasti nokļuvušas priekšplānā.<br />
Latvijā nav otras tādas ēkas, kuras veidols cilvēku<br />
apziņā būtu tik cieši sajūgts ar dažādām me-<br />
Telpu problēmu Valsts bibliotēka sāka apzināties<br />
jau drīz pēc dibināšanas 1919. gadā, un šis jautājums<br />
turpināja būt aktuāls līdz pat 1988. gadam, nēzes metaforas daudzkārt uzskaitītas publikācijās<br />
taforām un simboliem. Gunara Birkerta ieceres ģe-<br />
kad tika uzrunāts trimdā dzīvojošais latviešu arhitekts<br />
Gunars Birkerts. Pasaulē atzītais, talantīgais tautas pasakas un Raiņa lugas “Zelta zirgs”, teika<br />
par bibliotēkas projektu: Stikla kalns no latviešu<br />
un neordinārais mākslinieks piekrita uzdāvināt Latvijai<br />
Nacionālās bibliotēkas projektu. Tobrīd neviens klēts veidols, bērzu birzs motīvs u. c.<br />
par nogrimušo Burtnieku pili, 12. gs. koka pils un<br />
nevarēja iedomāties, ka līdz brīdim, kad bibliotēka Laikā no pirmās Birkerta projekta versijas tapšanas<br />
līdz būvniecībai pienācis jauns laikmets, Latvija<br />
būs uzcelta, paies vairāk nekā 20 gadu.<br />
2012. gadā iznāca režisora Dāvja Sīmaņa dokumentālā<br />
filma par Gaismas pils būvniecību – “Pēdē-<br />
pragmatiskākā laikmetā – antitēzes, kritiskas vēr-<br />
no sirsnīgas jūsmas un cerību ēras ienākusi daudz<br />
jā tempļa hronikas”. Tieši ilgais un grūtais ceļš pie tību pārvērtēšanas un mītu dekonstrukcijas fāzē.<br />
jaunās bibliotēkas skaudri sasaucas ar Sīmaņa filmā Bibliotēkas veidols kā pavisam uzskatāma un burtiska<br />
simboliska forma nereti izrādās labs notverto majestātisko tempļa būvniecības poētiku.<br />
pamats,<br />
uz kura sākt šķetināt samudžinātos nacionālo vērtību<br />
un zināšanu organizācijas nākotnes jautājumus.<br />
Savukārt pati celtne no idejas kļuvusi par reālu objektu<br />
pilsētas ainavā, sāk veidot savus – jaunus –<br />
tēlus un attēlus: te tā izskatās pēc kruīza kuģa, te<br />
pēc radiolokācijas stacijas, te iznirst no miglas kā<br />
Daugavā iepeldējušās mitoloģiskās milzu zivs mugura.<br />
Šai ēkai piemīt personība, tā nemaz neļaujas,<br />
ka to iegrāmato kā vienkāršu, līdz spīdumam sadeldētu<br />
simbolu.<br />
Taču tiktāl mēs runājam vienīgi par “ārpusi”. Īstais<br />
bibliotēkas tēls sāks veidoties tikai brīdī, kad no<br />
monolīta, abstrakta veidola tā kļūs par dzīves telpu.<br />
Bibliotēka arvien vairāk saaugs ar ēku, taču tās nekad<br />
pilnībā nepārklāsies. Bibliotēkas lauks vienmēr<br />
būs plašāks par ēkas lauku, jo bibliotēka ir pasaules<br />
atmiņas daļa. Vienlaikus ēkas telpa nepiederēs bibliotēkai<br />
vienai pašai – tā būs “platforma” – tabula<br />
rasa, kur varēs rakstīt ikviens (iespējams, to var<br />
iztēloties arī kā milzu koku, kā pakājē var satikties<br />
arī vienkārši tāpat, lai atpūstos no radīšanas).<br />
Tas, kā runājam par bibliotēku, ko no tās gaidām,<br />
vienmēr būs mainīgs lielums: mēs tiecamies<br />
sakārtot zināšanas atbilstoši saviem priekšstatiem<br />
par to, kā iekārtota pasaule un kā darbojas mūsu<br />
prāts. Tāpēc bibliotēka, tāpat kā Rīga, protams, nekad<br />
nebūs gatava.<br />
Gaismas pils – sapnis un<br />
izaicinājums<br />
Rīga 2014 komanda cer, ka tieši gads, kurā Rīga<br />
nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu,<br />
būs tas, kas iesāksies ar Gaismas pils atvēršanu apmeklētājiem.<br />
Jaunās telpas apmeklētājiem piedāvās<br />
ne vien unikālas grāmatu, periodikas, karšu, nošu,<br />
audiovizuālo u. c. materiālu kolekcijas un mūsdienīgu,<br />
viesmīlīgu vidi mācībām un pētniecībai, bet arī<br />
Grāmatniecības muzeju, konferenču un izstāžu zāles,<br />
telpas kultūras pasākumu rīkošanai, ļaujot īstenot<br />
vīziju par jauno bibliotēku kā visai sabiedrībai<br />
atvērtu zinātnes, kultūras, izglītības un komunikācijas<br />
centru.<br />
Bibliotēkas darbības uzsākšana simboliski apliecinās<br />
Latvijas valdības un sabiedrības uzticību garīgajām<br />
vērtībām. Tieši tāpēc Rīga 2014 komanda kā<br />
centrālo Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas<br />
notikumu izsludina tautas līdzdalības akciju – grāmatu<br />
draugu ķēdi, kurā ikviens interesents varēs<br />
justies līdzdalīgs grāmatu pārceļošanai no vecās<br />
bibliotēkas ēkas uz jauno. Turēsim īkšķus par to,<br />
lai sapnis par Gaismas pili kļūtu par realitāti, tāpat<br />
kā daudzi citi Force Majeure kultūras programmas<br />
projekti, kuru īstenošanai nepieciešama LNB jaunā<br />
ēka – atvērta, iekārtota un gatava uzņemt viesus.<br />
Visi stājas ķēdē!<br />
Uzvelkam cepures, šalles un cimdus un piedalāmies<br />
unikālajā tautas akcijā – grāmatu draugu ķēdē! Simboliskā<br />
tautas akcija, kurā no rokas rokā tiks nodotas<br />
grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas<br />
vecās ēkas uz jauno, moderno celtni otrā Daugavas<br />
krastā, būs viens no 2014. gada atklāšanas pasākumiem<br />
17.–19. janvārī.<br />
RĪGA<br />
Ilze Isaka<br />
Gaismas<br />
pils<br />
Gūtenberga<br />
otrā<br />
atnākšana<br />
Mūsdienu laikmetu grāmatniecībā nereti sauc par<br />
“otro Gūtenberga atnākšanu”. Kas šodienas elektroniskajā<br />
laikmetā ir grāmata Vai mainoties grāmatas<br />
un informācijas publicēšanas tehniskajai videi, mainās<br />
arī lasītājs Vai mainās satura nozīme Šādiem<br />
jautājumiem tiks pievērsta uzmanība pasākumos, kas<br />
notiks jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā.<br />
Grāmata 1514–2014, izstāde jūlijs–decembris<br />
Izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veltīta drukātās<br />
grāmatas 500 gadiem. Tā būs mūsdienīga, interaktīva<br />
un informācijas piesātināta izstāde, kuras<br />
uzmanības centrā būs 1514. gads, laiks, kas raksturīgs<br />
ar grāmatu drukāšanas “eksploziju” un jauniem<br />
Kristaps Kalns<br />
lasīšanas paradumiem. Grāmatas vedīs aizraujošā<br />
ceļojumā 500 gadu senos notikumos, kad dzīvoja un<br />
radīja Roterdamas Erasms, Mārtiņš Luters, Leonardo,<br />
Rafaels, Mikelandželo, Ticiāns, Dīrers, kad pirmo reizi<br />
pasaules kartē minēts Amerikas vārds, kad valdīja izcili<br />
monarhi un Renesanse bija pašā zenītā.<br />
Izstādē Eiropas bibliotēku unikālas grāmatas papildinās<br />
interaktīvas prezentācijas, kas palīdzēs iegūt<br />
maksimāli plašu informāciju ne tikai par grāmatniecību,<br />
bet arī par vēsturi, ģeogrāfiju, politiku, reliģiju,<br />
mākslu, mūziku pirms 500 gadiem. Izstādē skanēs<br />
Renesanses laika mūzika, būs skatāmi izcilu mākslinieku,<br />
piemēram, Albrehta Dīrera mākslas darbi.<br />
Paralēli izstādei katru mēnesi notiks kāda pasaulē<br />
atzīta domātāja, piemēram, Umberto Eko, lekcijas par<br />
grāmatas un kultūras nozīmi cilvēka un sabiedrības<br />
dzīvē – akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs”.<br />
21. gadsimta saturs, akadēmiskie lasījumi<br />
2014. gada augusts – 2015. gada janvāris<br />
Akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs” veltīti<br />
cilvēces lasīšanas vēsturei. Tas būs stāsts par lasīšanas<br />
paradumu maiņu: 1514: manuskripti un drukāto<br />
Okeāna alkas<br />
kurators Uģis Brikmanis<br />
okeāns ir avots<br />
un avots ir okeāns<br />
un avots no avota<br />
ir ceļā<br />
no okeāna uz okeānu<br />
nebeidzamu krīžu un apokaliptisku izjūtu<br />
nogurdinātā<br />
laikmetīgā doma<br />
atelpas mirkļos reižu reizēm atskārš,<br />
ka tā joprojām atrodas savās četrās dimensijās,<br />
kurās tā nav varējusi nedz noliegt, nedz<br />
apstiprināt<br />
bezgalīgi daudz dimensiju iespējamību.<br />
grāmatu bums, 2014: drukāto un digitālo grāmatu līdzāspastāvēšana.<br />
Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto grāmatu<br />
ir īstens force majeure kultūras, sociālajā un ekonomikas<br />
vidē. Lasījumu pamattēmas: grāmatniecības<br />
mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā kultūras,<br />
izglītības, pētniecības un sociālie centri, elektroniskā<br />
vide un digitālās publikācijas. Lasījumos būs<br />
iespēja dzirdēt pasaules mēroga speciālistu viedokli<br />
par šiem tematiem.<br />
Vai mēs alkstam izzināt esamības okeānu vai arī,<br />
būdami tikai okeāna eksperiments, pastāvam kā<br />
instruments,<br />
jo okeāns alkst vērot un izzināt pats sevi<br />
Jebkurā gadījumā okeāna alkas pastāv,<br />
un tajās mītošā enerģija realizēsies<br />
koncertos, izstādēs, filmās, ļoti atšķirīgos darbos.<br />
Šīs ieceres izteikt vienā vērtību sistēmā nav<br />
iespējams,<br />
un nav ar’ nepieciešams,<br />
tās dzīvo robežzonā<br />
starp izzināto un neizzināto,<br />
izzināmo un neizzināmo.<br />
Vai piligrims, kas tuvojas horizontam, nav kļuvis<br />
par optisku ilūziju<br />
Varbūt horizonts tuvojas mums, bet mēs izmisīgi<br />
bēgam no tā<br />
4<br />
5
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Latviešu mūzika, pasaules kustība<br />
Savdabīgu akcentu 2014. gada repertuārā veidos<br />
arī trīs jauni baleta viencēlieni, kuru pasaules<br />
pirmizrāde gaidāma aprīlī. Trīs izcilu latviešu<br />
komponistu – Pētera Vaska, Riharda Dubras un<br />
Georga Pelēča – mūzika kļuvusi par iedvesmas<br />
avotu dejas pasaulē, uzrunājot spilgtākos mūsdienu<br />
horeogrāfus. Lai arī neviena no partitūrām<br />
nav rakstīta speciāli dejai, skaņas pārkāpj žanriskās<br />
robežas, ieinteresējot šķietami atšķirīgu<br />
mentalitāšu ārzemju horeogrāfus, kuriem būtisks<br />
kļuvis mūzikā iekodētais emocionālais lauks un<br />
vēstījums.<br />
Vaska mūzika bijis izaicinājums vairākiem mūsdienu<br />
horeogrāfiem, jo valdzina ar ziemeļniecisko<br />
dabu un spēju attēlot cilvēka dvēseles stāvokļus<br />
eksistenciālās situācijās. Ne velti Vasks ir visvairāk<br />
skanējušais latviešu komponists mūsdienu<br />
dejas izrādēs pasaulē. Šoreiz viņa mūziku dejā<br />
būs ieraudzījis argentīniešu izcelsmes horeogrāfs<br />
Demiss Volpi (Demis Volpi).<br />
Tikmēr Riharda Dubras mūzikā suģestē īpaša<br />
garīgā vertikāle un iekšējās brīvības sajūta, kura<br />
vienmēr izteikta simfoniski spēcīgā attīstībā un ar<br />
citiem komponistiem nesajaucamā skaņu rakstā,<br />
ko savā manierē atslēgs Bratislavas baleta vadītājs<br />
Mario Radačovskis (Mário Radačovský).<br />
Savukārt Georga Pelēča mūzikā fascinē detaļu<br />
spilgtums, vienkāršs, brīžiem naivs (taču ne vienkāršots!)<br />
skats uz pasauli, izteikts ar savdabīgu,<br />
spilgti teatrālu tēlainību, ko izgaismos izcilā britu<br />
horeogrāfa, Dānijas Dejas teātra vadītāja Tima<br />
Raštona (Tim Rushton) kustību partitūra.<br />
Kirstenas Dēlholmas scenogrāfijas makets koncertuzvedumam Rienci.<br />
No Vāgnera<br />
līdz<br />
Vaskam –<br />
Latvijas<br />
Nacionālās<br />
operas<br />
pārsteigumi<br />
Informāciju sagatavoja LNO preses birojs<br />
Simboliski akcentējot izcilā vācu komponista<br />
Riharda Vāgnera ciešo saistību ar Latvijas galvaspilsētu,<br />
Latvijas Nacionālajā operā (LNO) taps<br />
viņa pirmās, turklāt Rīgā aizsāktās operas “Rienci”<br />
(“Rienzi”) iestudējums, kura pirmizrāde gaidāma<br />
jau 2014. gada janvārī – tieši Eiropas kultūras<br />
galvaspilsētas programmas Force Majeure atklāšanā.<br />
Der atgādināt, ka viena no būtiskākajām<br />
Latvijas opermākslas lappusēm saistīta ar laiku,<br />
ko Rihards Vāgners pavadīja Rīgā: te viņš uzturējies<br />
no 1837. līdz 1839. gadam, būdams Pilsētas<br />
teātra pirmais kapelmeistars. “Rienci” multimediālo<br />
iestudējumu veidos dāņu režisore Kirstena<br />
Dēlholma (Kirsten Dehlholm), ar kuru LNO jau<br />
izveidojusies veiksmīga sadarbība iestudējumos<br />
“Operācija: Orfejs” un “Kara daba”.<br />
“Strādāt ar Vāgnera mūziku nozīmē pieskarties<br />
bagātam kultūras mantojumam, tādēļ man<br />
patīk, ka šī opera ir tik reti iestudēta. Tas nav,<br />
piemēram, “Parsifāls”, kuru uzreiz visi salīdzina<br />
ar citiem iestudējumiem. Tas būs neparasts, vizuāli<br />
izteiksmīgs un konceptuāls uzvedums,” atklāj<br />
režisore.<br />
Operas par leģendārām Latvijas<br />
personībām<br />
Lai gan Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas<br />
– gads tiks aizsākts Vāgnera zīmē, kopumā<br />
Baltā nama programmā 2014. gadā dominēs latviešu<br />
komponistu operas un baleti.<br />
Martā pirmizrādi piedzīvos jaunā komponista<br />
Kristapa Pētersona oriģinālopera “Šahs”. Kā izteicies<br />
pats autors, opera veltīta burvim no Rīgas<br />
jeb pasaules čempionam šahā Mihailam Tālam.<br />
Par pēdējo “šaha romantiķi” dēvētais neparasti<br />
apdāvinātais rīdzinieks Mihails Tāls bija viens<br />
no savdabīgākajiem un atpazīstamākajiem Rīgas<br />
simboliem. Operas muzikālā dramaturģija būs<br />
precīzi balstīta uz 1960. gada Maskavā pasaules<br />
čempionātā izspēlēto šaha partiju starp Mihailu<br />
Tālu un Mihailu Botviņņiku. Projekta radošo komandu<br />
veidos spilgti jaunās paaudzes mākslinieki,<br />
kas jau iekļuvuši starptautiskā mākslinieku<br />
apritē un guvuši balvas prestižos starptautiskos<br />
konkursos: diriģents Ainārs Rubiķis, Londonā rezidējošais<br />
latviešu horeogrāfs Kirils Burlovs, režisors<br />
Viesturs Meikšāns un scenogrāfs Reinis Suhanovs,<br />
savukārt video māk slinieks būs Karloss<br />
Frenklins (Carlos Franklin) no Francijas.<br />
Savukārt komponists Artūrs Maskats savā topošajā<br />
oriģināloperā “Valentīna” pievērsies Latvijas<br />
kultūras leģendai – kinozinātniecei Valentīnai<br />
Freimanei.<br />
“Viņas personiskais dzīvesstāsts cieši savijies<br />
ar Latvijas un Eiropas vēstures notikumiem,<br />
ļaujot plašāk atklāt laikmeta panorāmu visā tās<br />
krāsainībā un pretrunīgumā. Valentīnas mūža<br />
dramatiskākie mirkļi sakrituši ar zīmīgiem 20.<br />
vēstures notikumiem – laiku, kurā bija nepieciešams<br />
milzīgs garīgais spēks, lai fiziski un morāli<br />
izdzīvotu, tomēr šeit nav tikai politika: visus notikumus<br />
caurvij arī spilgts mīlas stāsts un dziļas<br />
jūtas,” stāsta komponists.<br />
Sadarbībā ar operas libreta autori – dzejnieci<br />
Liānu Langu – komponists atainojis Latvijas<br />
vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām<br />
tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses<br />
laika posmā no 1939. līdz 1944. gadam. Līdzās<br />
sarežģītiem un pretrunīgiem operas galvenajiem<br />
varoņiem nozīmīga loma paredzēta Rīgas tēlam:<br />
Rīga, par spīti dramatiskām un traģiskām laikmetu<br />
kolīzijām, vienmēr “ceļas uz augšu” (dzejnieks<br />
Aleksandrs Čaks), mainās, atdzimst. Tas ir attīstības<br />
ceļš, kurā mūs aicina Valentīna.<br />
Iestudējuma radošo komandu veidos režisors<br />
Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece<br />
Ieva Jurjāne, kā arī diriģents un iestudējuma<br />
muzikālais vadītājs – Modests Pitrēns.<br />
Dzimuši Rīgā!<br />
Īpašu publikas interesi izraisa koncertcikla<br />
Born in Riga ietvaros 6. jūlijā paredzētais galā<br />
koncerts, kurā uz īpaši šim nolūkam uzbūvētas<br />
skatuves pie LNO uzstāsies no Latvijas nākušas<br />
pasaules mūzikas zvaigznes. Savu dalību unikālajā<br />
koncertā solījuši dziedātāji: Maija Kovaļevska,<br />
Marina Rebeka, Egils Siliņš, orķestris Kremerata<br />
Baltica, vijolniece Baiba Skride, ērģelniece Iveta<br />
Apkalna u. c. Koncertu varēs noskatīties arī uz<br />
operas apkārtnē izvietotajiem ekrāniem. Savukārt<br />
novembrī koncertcikla Born in Riga ietvaros<br />
Rīgā viesosies Mariss Jansons ar vienu no izcilākajiem<br />
pasaules orķestriem – Bavārijas Radio<br />
orķestri.<br />
Maija Kovaļevska (1979) – latviešu operdziedātāja,<br />
soprāns. 2006. gadā uzvarējusi pasaules jauno<br />
operas solistu konkursā Operalia. Tajā pašā gadā<br />
debitējusi slavenajā Ņujorkas Metropolitēna operā<br />
ar Mimī lomu Pučīni “Bohēmā”. Regulāri uzstājas<br />
Metropolitēna operā, Vīnes Valsts operā, Londonas<br />
Karaliskajā operā un Minhenes Valsts operā.<br />
J. Bergauer<br />
Marina Rebeka (1980) – latviešu dziedātāja,<br />
soprāns. Pasaules slavu ieguvusi ar Violetas lomu<br />
Verdi operā “Traviata” Berlīnes Vācu operā un<br />
donnas Annas lomu Mocarta operā “Dons Žuans”<br />
Ņujorkas Metropolitēna operā.<br />
Mariss Jansons (1943) – viens no izcilākajiem<br />
diriģentiem pasaulē. Kopš 1973. gada vadījis vairā<br />
kus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV. Bijis<br />
Oslo Filharmoniskā orķestra muzikālais vadītājs<br />
un galvenais Londonas Filharmonijas orķestra<br />
vies diriģents. Šobrīd – Amsterdamas Karaliskā<br />
Concertgebouw orķestra virsdiriģents.<br />
F64<br />
F64<br />
Egils Siliņš (1961) – latviešu operdziedātājs,<br />
basbaritons. Pasaules slavu ieguvis ar Mefistofeļa<br />
lomu Guno operā “Fausts” Vīnes Tautas operā. Pēc<br />
2003. gada ar titullomu operā “Klīstošais holandietis”<br />
un Votāna lomu operās “Reinas zelts”, “Valkīra” un<br />
“Zigfrīds” sevi apliecinājis kā izcils Riharda Vāgnera<br />
opermūzikas interprets.<br />
Iveta Apkalna (1976) – latviešu ērģelniece. Ar<br />
koncertiem uzstājusies slavenākajās Eiropas<br />
un Ziemeļamerikas katedrālēs, baznīcās un<br />
koncertzālēs, piedalījusies vadošajos mūzikas<br />
festivālos un saņēmusi mūzikas balvas nozīmīgos<br />
ērģeļmūzikas konkursos. Regulāri koncertē Rīgas<br />
Domā. Repertuārā ir ērģeļmūzikas skaņdarbi no Baha<br />
līdz mūsdienu komponistiem.<br />
6<br />
7
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
laika distances privilēģiju un atteikties no kārdinājuma<br />
nosodīt vai noliegt, un rosinās domāt par visos<br />
laikmetos būtiskiem jautājumiem – par indivīda izvēles<br />
brīvības robežām un atbildību, par mākslinieka<br />
un varas attiecībām, par mākslinieka personības un<br />
mākslas darba ietekmi uz sabiedrisko domu.<br />
Konstruktīvisma pionieris<br />
Māksla kā dabas viltojums<br />
Elita Ansone,<br />
izstādes kuratore<br />
Vija Celmiņa. Okeāns ar krustu 1970.–1971. Papīrs, akvatinta. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija.<br />
Latvijā dzimušajai amerikāņu māksliniecei Vijai<br />
Celmiņai ir fascinējoša karjera – no Kalifornijas Universitātē<br />
mākslu apguvušas studentes, kas 60. un<br />
70. gados dzīvoja un strādāja Losandželosā Venēcijas<br />
pludmalē, līdz pasaulē pieprasītai zvaigznei,<br />
kas 80.–90. gados nostiprināja savu nozīmi Ņujorkas<br />
mākslas dzīvē. Prezentējot amerikāņu mākslu,<br />
sākot no 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām, Vijas<br />
Celmiņas darbi atrodas nozīmīgākajās mūsdienu<br />
mākslas kolekcijās pasaulē – Mūsdienu mākslas muzejā<br />
Ņujorkā, Vitnija mākslas muzejā, Metropolitēna<br />
mākslas muzejā, Pompidū mākslas centrā Parīzē,<br />
Nacionālajā Teita galerijā Londonā u. c.<br />
Kā sešus gadus vecs bērns Vija Celmiņa kopā ar<br />
ģimeni pameta dzimto Rīgu, 2. pasaules kara beigās<br />
dodoties bēgļu gaitās. Vēlāk, viņas agrīnajos darbos<br />
sešdesmito gadu vidū, parādīsies atmiņā palikušās<br />
bērnības bailes. Amerikāņu un vācu militārās aviācijas<br />
tehnika – kā monohromi kadri no vēstures atmiņām.<br />
Šo darbu sērijā nelielu gleznu formātos svina<br />
pelēkas lidmašīnas, ieslēgtas nelielu gleznu šaurībā,<br />
rada klaustrofobisku iespaidu. Arī citu satraucošu<br />
notikumu un negadījumu dokumentalitāte sešdesmitajos<br />
gados Viju Celmiņu uzrunājusi no ziņu un<br />
žurnālu lapaspusēm, un viņa tos fotoreālistiskā manierē<br />
pārgleznojusi.<br />
Popārta mākslas intelektuālais pienesums labi<br />
parādīja, ka arī karstās ziņas kļūst par masu patēriņa<br />
produktiem. Šajā laikā māksliniece sāka vākt<br />
žurnālu izgriezumus, kas noderēja par ierosmi darbiem,<br />
un fotogrāfija vai kāds cits attēls ķuva par<br />
starpnieku starp viņas mākslu un objektu, kas tiek<br />
attēlots visu viņas turpmāko daiļradi.<br />
Sešdesmitajos gados ikdienas priekšmeti – lampa,<br />
elektriskais sildītājs, cepamā panna, kas atradās<br />
viņas askētiskajā darbnīcā – uzgleznoti radīja<br />
savādu vientulības noskaņu, ko daži kritiķi atzīmējuši<br />
kā nomada bēgles sajūtas apliecinājumu. Tiesa,<br />
Celmiņas popārts ir visai sirreāls. Hipertrofētas<br />
milzu izmēra ķemmes, zīmuļa vai dzēšgumijas<br />
skulptūras rāda arī Magrita ietekmi.<br />
Svarīga Celmiņas mākslai izrādījās kosmosa<br />
ieka rošanas ēra, kad ziņas par cilvēku uz mēness<br />
un pirmie mēness virsmas uzņēmumi ķuva par vielu<br />
mākslai. Zvaigžņu lauki visus turpmākos gadus<br />
Celmiņas mākslā būs kā publikas iemīļoti bestselleri<br />
– izpildīti ar fotoreālistisku precizitāti ogles un<br />
grafīta zīmējumā, mecotintas un akvatintas novilkumos,<br />
kā arī glezniecībā.<br />
Līdzās zvaigznēm mākslinieci uzrunājis okeāns –<br />
tā vienmuļi ņirbošā vilnīšu virsma. Līdzās okeānam<br />
– tuksnesis, tā akmentiņiem kā zvaigznēm<br />
nosētā zeme. 1975. gadā māksliniece radīja četru<br />
darbu ciklu ar nosaukumu “Portfolio”, kurā attēloja<br />
tuksnesi, okeānu, galaktiku un debesis. Tādējādi<br />
Celmiņa pieteica savu tēmu loku, kas saistīts ar<br />
neaptverami plašām dabas struktūrām. Vēlāk šīm<br />
struktūrām pievienosies arī zirnekļu tīkls. Māksliniece<br />
nemēdz filozofēt par metafiziku, kas neapšubāmi<br />
atrodama viņas izvēlētajos objektos. Viņa<br />
uzsver, ka strādā tikai ar papīra virsmu un vienīgais<br />
ko viņa vēlas, ir nodarboties ar šo virsmu. Savu<br />
tehniku māksliniece izkopusi līdz augstākajai perfekcijai,<br />
darbi top ilgstoši un lēni, skrupulozā virsmas<br />
apstrādē.<br />
Cilvēka vēlēšanos atdarināt to, ko viņš redzējis,<br />
kas skaidri izpaužas mākslas mimētiskajā dabā,<br />
māksliniece konceptuāli parādīja objektā “Saglabāt<br />
attēlu atmiņā” (To fix Image in Memory, 1977–1982).<br />
11 tuksnesī uzlasītiem akmeņiem tika izgatavotas<br />
bronzas kopijas un apgleznotas, atdarinot akmeņu<br />
dabisko rakstu. Ar juveliera meistarību izgatavotās<br />
akmeņu kopijas nav iespējams atšķirt no oriģināla.<br />
“Viltošanas” jeb atdarināšanas koncepts māksliniecei<br />
svarīgs joprojām, ko viņa turpina, izgatavojot<br />
arī pēdējos gados atrastu priekšmetu (found objects)<br />
kopijas.<br />
Esam lepni, ka varēsim parādīt Vijas Celmiņas<br />
darbus Rīgā – ap četrdesmit viņas grafikas, ogles<br />
un grafīta zīmējumus, gleznas un dažus objektus,<br />
kas nāks no Modernās mākslas muzeja Ņujorkā,<br />
Nacionālās mākslas galerijas Vašingtonā, Latvijas<br />
Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī Vijas<br />
Celmiņas mākslas darbu kolekcijas un citām mākslas<br />
kolekcijām.<br />
Vija Celmiņa. Darbi. Mākslas muzejs “Rīgas Birža”.<br />
2014. gada 11. aprīlis – 22. jūnijs<br />
Gustavs Klucis. Bezdelīgas [Daiļlēkšana]. Atklātnes mets Vissavienības spartakiādei Maskavā. 1928.<br />
Gustavs<br />
Klucis Kāda<br />
ekspe rimenta<br />
anatomija<br />
Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija.<br />
22. augusts – 26. oktobris. LNMM izstāžu zāle<br />
“Arsenāls”.<br />
Iveta Derkusova, kuratore<br />
“Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija”<br />
LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” būs vēl neredzēti plaša<br />
apjoma izstāde mākslinieka dzimtenē – vairāk<br />
nekā 200 dažādu darbu.<br />
Izstādes nosaukums atsaucas uz paša mākslinieka<br />
rakstīto manifestu, kurā Gustavs Klucis aizstāvējis<br />
domu, ka māksliniekam ir tiesības uz eksperimentu.<br />
Gustavs Klucis uzdrīkstējās iet mākslā pa to ceļu,<br />
kas šķita saistošs, vienlaikus ticot, ka viņa radošie<br />
un pilsoniskie mērķi saskan ar tās valsts un tās sabiedrības<br />
mērķiem, kurā viņš dzīvoja un radīja. Laika<br />
distances privilēģija sniedz mums zināšanas par<br />
vēsturisko notikumu fonu, kas konstruktīvistu eksperimentālo<br />
mākslu pārvērta padomju varas ideoloģiskajā<br />
ierocī. Izstāde aicinās skatītāju nolikt malā<br />
Gustavs Klucis (1895, Valmieras apriņķa Ķoņu pagasts<br />
– 1938, Maskava) piedzima Latvijā, bet radošā<br />
dzīve 20. gadsimta 20.–30. gados aizritēja Maskavā.<br />
Gustava Kluča ieguldījums konstruktīvisma estētikas<br />
veidošanā, fotomontāžas attīstībā un plakāta<br />
mākslas jomā ierindo viņu starp nozīmīgākajām<br />
20. gadsimta mākslas personībām. Gustava Kluča<br />
daiļrade mūs iepazīstina ar krievu avangarda perioda<br />
mākslu, bet dzīvesstāstā simboliski atklājas to<br />
daudzo tūkstošu latviešu liktenis, kas pēc boļševiku<br />
apvērsuma (oktobra revolūcijas) 1917. gadā palika<br />
Krievijā un kļuva par Staļina Lielā terora upuriem<br />
1930. gadu beigās.<br />
1915. gadā, tikai dažus mēnešus pirms tam, kad<br />
latviešiem Rīgā atļāva dibināt savus strēlnieku bataljonus<br />
cīņai pret vācu iebrucējiem, Rīgas pilsētas<br />
mākslas skolas audzēkni Gustavu Kluci iesauca Krievijas<br />
impērijas armijā un nosūtīja uz Petrogradu.<br />
1917. gada revolūcija spēcīgi ietekmēja gan tolaik tikai<br />
22 gadus vecā jaunekļa politiskos uzskatus, gan<br />
noteica viņa ceļu mākslā. Gustavs Klucis brīvprātīgi<br />
iestājās 9. latviešu strēlnieku bataljonā un aktīvi iesaistījās<br />
revolūcijas notikumos. Viņa dienesta gaitas<br />
turpinājās Ļeņina apsardzē, un 1918. gada martā<br />
mākslinieks kopā ar jauno padomju valdību pārcēlās<br />
no Petrogradas uz Maskavu.<br />
No 1918. gada rudens līdz 1921. gadam Gustavs<br />
Klucis studēja Maskavas Vhutemas, Augstākajās<br />
mākslinieciski tehniskajās darbnīcās, kur mācījās pie<br />
izcilām personībām – Kazimira Maļēviča un Natana<br />
Pevznera. Kluča vēlme “izsmelt visu zināmo mākslas<br />
virzienu un “-ismu” izteiksmes formas, lai atbrīvotos<br />
no pagātnes nastas, no vecajām mākslas skolām un<br />
radītu jaunu mākslu tagadnei”, likumsakarīgi ieveda<br />
viņu konstruktīvisma virziena pionieru vidē. Gustava<br />
Kluča 1920. gadu konstrukcijas, daudzfunkcionālo<br />
aģitācijas stendu, tribīņu un izstāžu iekārtojuma<br />
projekti ir izcili funkcionālā dizaina paraugi.<br />
Padomju varas pirmajos gados konstruktīvisms<br />
simbolizēja radošās brīvības uzvaru. Būdams eksperimentētājs<br />
un novators, Gustavs Klucis radīja jaunu<br />
vizuālā tēla konstruēšanas metodi – fotomontāžu,<br />
ko plaši izmantoja žurnālu un grāmatu noformējumā<br />
un plakātos. Ienesot krāsainu plakņu kompozīcijās<br />
fotogrāfijas un lozungu tekstus, mākslinieks nojauca<br />
robežu starp abstrakti nosacīto un reālo. Tomēr visai<br />
drīz mākslinieciskās konstruēšanas periods pārauga<br />
cilvēku dvēseļu inženierijā, un totalitārais padomju<br />
režīms sāka izmantot mākslu kā vienu no iedarbīgākajiem<br />
propagandas ieročiem.Tādējādi desmitiem<br />
tūkstošu lielās tirāžas nodrukātie Kluča 1930. gadu<br />
politiskie plakāti ar monumentālajiem padomju līderu<br />
portretiem un lozungiem, kas aicina pildīt Komunistiskās<br />
partijas vadlīnijas un piecgades plānus,<br />
šodien ir pretrunīgi vērtēts mākslas mantojums.<br />
Gustava Kluča lojalitāte padomju varai viņu nepasargāja<br />
no traģiska likteņa. 1938. gada 17. janvārī,<br />
pamatojoties uz safabricētu apsūdzību, G. Klucis<br />
tika arestēts kā “bruņotas latviešu teroristu organizācijas<br />
biedrs” un 26. februārī nošauts Butovas poligonā<br />
Maskavā.<br />
8<br />
9
Kultūra<br />
izgaismos<br />
Stūra māju<br />
Rīga, pilsētas centrs, Brīvības iela 61 (Brīvības<br />
un Stabu ielas stūris) – pazīstama ar nosaukumiem<br />
“Stūra māja”, “Čeka”, oficiāli – Latvijas PSRS Valsts<br />
Drošības komiteja (VDK). Šī masīvā ēka aizputējušām,<br />
tumšām stikla acīm akli raugās pilsētā, slēpjot<br />
aiz saviem mūriem simtiem baisu stāstu un noslēpumu.<br />
2014. gadā šis nams piedzīvos īstu šķīstīšanu,<br />
kļūstot par vienu no Rīgas kultūrvēsturiskajiem<br />
objektiem un gada garumā piedāvās savdabīgu, vēl<br />
nebijušas koncepcijas muzeju.<br />
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
No īres nama par cietumu<br />
Saskaņā ar Aleksandra Vanaga (1873–1919)<br />
projektu nams Brīvības ielā 61 tika paredzēts<br />
kā tradicionāls īres nams ar pirmajā stāvā izvietotiem<br />
veikaliem. Sešstāvu ēka tika uzcelta<br />
1912. gadā, un tās arhitektūrā tika ietverti tolaik<br />
raksturīgie jūgendstila elementi ar mākslinieciski<br />
izteiksmīgiem fasādes elementiem un dekoratīvu<br />
interjera apdari iekštelpās. Telpu plānojumā<br />
izmantotie gaiteņi, kas savienoja istabas, liek<br />
domāt, ka patiesais šīs ēkas mērķis bija vairāk<br />
komerciāls nekā vienkāršs daudzdzīvokļu nams.<br />
Līdz pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem<br />
ēkā mitinājās raiba dažādu institūciju kompānija,<br />
bet tad namu savā pārziņā pārņēma Latvijas Republikas<br />
Iekšlietu ministrija.<br />
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā<br />
namā iekārtojās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja,<br />
tautā pazīstama kā čeka jeb Stūra māja.<br />
Drīz daļā pagrabtelpu un 1. stāvā tika izbūvētas<br />
cietuma kameras, kā arī spīdzināšanas un nāvessodu<br />
izpildes telpa. Līdz Vācijas – PSRS kara<br />
sākumam šeit tika nogalināti ap simts nevainīgu<br />
Latvijas pilsoņu.<br />
Stūra mājai ir divi pagalmi, kas saglabājušies<br />
līdz mūsdienām – viens liels, ar masīviem dzelzs<br />
vārtiem, un otrs mazāks, kas bija paredzēts ieslodzīto<br />
pastaigām, pārklāts ar dzeloņstiepļu žogu<br />
un robežojās ar kaimiņu dzīvojamo ēku.<br />
Kopumā cietumā bijušas 44 kameras ar aptuveni<br />
175 gultām. Vēlāk, kad ieslodzīto skaits<br />
strauji palielinājās, kameras tika pārpildītas, un,<br />
piemēram, kamerā ar sešām gultām tika ievietoti<br />
pat 36 cilvēki.<br />
Gaiteņos starp kamerām bija izklāta bieza,<br />
sarkana grīdsega, lai nedzirdētu sarga soļus un<br />
neredzētu spīdzināto cilvēku asiņu pēdas. Naktīs<br />
sargi vairākkārt slēdza kameru durvis, lai apcietinātie<br />
trūktos no miega un gaidītu iespējamo vešanu<br />
uz nopratināšanu. Tomēr bieži tā bija viltus<br />
trauksme, lai tikai pamodinātu un neļautu izgulēties.<br />
Kameru durvīs bija ierīkota novērošana, ko<br />
visi varēja redzēt, taču mūrī, netālu no durvīm,<br />
bija izveidotas slepenas, papildu novērošanas<br />
“acis”, ko ieslodzītie nevarēja pamanīt. Uz katrām<br />
Kristaps Kalns<br />
Brīvības iela<br />
kurators<br />
Gints Grūbe<br />
Brīvības iela ir simboliska skatuve, zīmju sistēma,<br />
stāsts par vēsturi un kariem, par kuriem varam<br />
teikt – tie beidzās tikai vakar, lai arī ir pagājis<br />
jau varbūt vesels gadsimts. Brīvības iela nav tikai<br />
konkrēta Rīgas iela, tā ir pasaules varas vēstures<br />
skatuve. Tas ir arī stāsts par vienas Eiropas pilsētas<br />
un tās iedzīvotāju attiecībām ar varu.<br />
Pirmais pasaules karš un tā sekas daudzu Eiropas<br />
vēsturnieku interpretācijās beidzas ap to laiku,<br />
kad Rīgas galvenajai ielai atdeva Brīvības nosaukumu.<br />
Rīga karā vienmēr ir bijusi iesaistīta starp<br />
citām varām. Un arī Brīvības iela ir tāda ass – starp<br />
Austrumiem un Rietumiem, starp citām varām. Ei-<br />
Kultūra izgaismo Stūra māju<br />
četrām līdz piecām kamerām bija paredzēts viens<br />
dežurējošais sargs, kura uzdevums bija novērot<br />
apcietināto uzvedību.<br />
Baisais atgādinājums<br />
Pēc Otrā pasaules kara čekas cietuma kameras<br />
izmantoja kā iepriekšējās izmeklēšanas izolatoru.<br />
Nekas būtisks ēkā netika mainīts; tā saglabāja<br />
līdzšinējo plānojumu un infrastruktūru, ieskaitot<br />
restotus būrus gaiteņu malās, kameru iekārtojumu,<br />
arī tādus atribūtus kā čuguna atkritumu vadu,<br />
kas saglabājies kopš cara laikiem, arhaisko lifta<br />
pacelšanas mehānismu u. c. VDK šajā ēkā atradās<br />
līdz 1991. gadam, kad Latvija atguva valstisko<br />
neatkarību un šajā ēkā ievācās Valsts policija.<br />
2003. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem pie<br />
nama tika atklāta tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidota<br />
piemiņas zīme “Melnais slieksnis”. 2008. gadā<br />
policija pārcēlās uz jaunuzcelto, moderno ēku Čiekurkalnā,<br />
un kopš tā laika Stūra māja stāv tukša<br />
un pamesta. Lai arī šis nams ir iekļauts valsts aizsargājamo<br />
kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas<br />
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852<br />
“Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā, interese par<br />
ēkas turpmāku izmantošanu līdz šim bijusi niecīga.<br />
Paaudzes vienojošs kultūrvēsturisks<br />
centrs<br />
Par to, ka baisā noslēpumainības aura ap Stūra<br />
māju beidzot jākliedē, vienisprātis ir nodibinājuma<br />
Rīga 2014 radošā komanda. Gadā, kad Rīga<br />
kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šajā drūmajā<br />
namā tiks iedegta gaisma – gan tiešā, gan<br />
pārnestā nozīmē. Tiesa, nekādi lielie remontdarbi<br />
šeit apzināti netiks veikti, visdrīzāk ēka tiks mazliet<br />
sakopta, lai tajā īstenotu vairākus Rīga 2014<br />
projektus.<br />
2014. gadā šajā namā uz laiku, kamēr Rīga leposies<br />
ar Eiropas kultūras vēstneses statusu, plānots<br />
atklāt vairākas tematiskās izstādes, ko sižetiski<br />
vienos vēstures notikumi un ar tiem saistītie<br />
cilvēku likteņstāsti. Kopumā paredzēts izveidot<br />
sešas tematiskās ekspozīcijas, kuru izveidi apņēmušās<br />
veikt vairākas ar vēsturi, mākslu un kultūru<br />
saistītas institūcijas.<br />
ropas kultūras galvaspilsētas programma “Brīvības<br />
iela” apgūs telpas, kuras nav bijušas plašai sabiedrībai<br />
pieejamas, bet kuru vēsturiskā pastāvēšana<br />
tieši saistīta ar vēstures notikumiem, atvērs diskusijai<br />
tēmas, par kurām dažādu varas un liktens<br />
diktētu pagriezienu dēļ runāts nelabprāt un kuras<br />
vēl aizvien ir tabu.<br />
Opera “Valentīna” Nacionālajā operā, karojošie<br />
pieminekļi bijušā Ļeņina pieminekļa vietā, bijušās<br />
VDK ēkas atvēršana ar saturu, kas liek domāt par<br />
gadsimta attiecībām ar tajā dzīvojušajiem cilvēkiem,<br />
dzejnieku sabraukšana no pasaules “karstajiem<br />
punktiem” Esplanādē, izstāde “1914”, Eiropas<br />
teātra veidota retrospekcija valodā, kas nereti par<br />
pagājušā attiecībām ar šodienu pasaka vairāk, nekā<br />
pirmajā mirklī varētu šķist. Brīvības iela 2014. gadā<br />
veidos pati savu paplašinājumu ne tikai pagātnē.<br />
Idejas autoru iecere ir izveidot šeit savdabīgas<br />
koncepcijas muzeju, kas sniegtu “dzīvas”<br />
liecības par notikušo šajā namā, raksturotu šo<br />
vēsturisko laiku un vidi. Pārkāpjot Stūra mājas<br />
slieksni, ikviens apmeklētājs sajustos kā nonācis<br />
patiesībā nebūt tik senā pagātnē – laikā, kad šeit<br />
valdīja padomju vara, totalitārisms un genocīds.<br />
Emocionāli piesātināts ceļojums pagātnē no pagrabstāva<br />
līdz augšējam, 6. stāvam, par ko sola<br />
rūpēties Latvijas okupācijas muzeja projektsmaršruts<br />
Stūra mājas.<br />
Viena no ekspozīcijām, ko plāno izveidot Rīgas<br />
Vēstures un kuģniecības muzejs – “10 lietu stāsti<br />
par varu un laiku”. Tās būs lietas no muzeja fondiem,<br />
ar kuru starpniecību iecerēts nodot vēstījumu<br />
par cilvēka un varas attiecībām pagājušajā<br />
gadsimtā. Tie būs personiski stāsti par cilvēkiem,<br />
kam šie priekšmeti piederējuši, par varas ietekmētiem<br />
likteņiem, par lēmumiem, kas pieņemti,<br />
pakļaujoties vai pretojoties varas diktētiem apstākļiem.<br />
Šo ekspozīciju iekārtos ēkas 5. stāvā.<br />
Turpat apmeklētājus sagaidīs izstāde “Latviešu<br />
koferis”. Ko latvietis ņēma līdzi savā koferī,<br />
piespiedu kārtā dodoties emigrācijā uz svešām<br />
valstīm Ko izvēlēties, ko paņemt līdzi un ko atstāt<br />
un zaudēt uz visiem laikiem Skatītājam būs<br />
iespēja ne tikai aplūkot šos priekšmetus dzīvē,<br />
bet klausīties audiostāstus, vērot videomateriālus<br />
un izmantot citas moderno tehnoloģiju iespējas.<br />
Dodoties tālāk, turpat 5. stāvā būs izvietota<br />
vēl kāda ekspozīcija – ”Liktens lietu muzejs”. Tā<br />
būs lieliska iespēja iepazīt rīdziniekiem kādreiz<br />
piederējušos personiskos priekšmetus, ar kuriem<br />
saistīti īpaši notikumi vai aizraujoši dzīvesstāsti.<br />
Nama 6. stāvā tiks atvērta starptautiska fotoizstāde<br />
“Draudzības imanence”. Tās mērķis ar<br />
foto un kino materiālu starpniecību meklēt kopīgo<br />
starp dažādām Eiropas valstīm pagājušā gadsimta<br />
vēsturisko notikumu griežos. Tie būs stāsti<br />
par katras tautas nacionālo identitāti, prasmi un<br />
spēju saglabāt to laikā, kad pasaules lielvaras<br />
centās mainīt pastāvošo kārtību.<br />
Mazliet romantisku un naivu noskaņu 6. stāva<br />
telpās ienesīs Latvijas Naivās mākslas muzeja<br />
ekspozīcija. Vēsturiski notikumi, personiski likteņstāsti<br />
naivisma izpausmēs – vienkārši, nesarežģīti<br />
un tomēr dziļi emocionāli darbi.<br />
Stūra māja.<br />
30. aprīlis – 26. septembris. Brīvības iela 61.<br />
10<br />
Dmitrijs Suļžics / F64, (c) žurnāls IR<br />
11
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
2014. gada Eiropas<br />
kultūras galvaspilsētas<br />
programma<br />
jan<br />
[janvāris]<br />
01. janvāris – 31. marts<br />
TV raidījumu cikls “Dzintara pusē”<br />
TV ēterā startē atraktīvs, informatīvi izklaidējošs<br />
TV raidījumu cikls “Dzintara pusē” par Jaunā<br />
dzintara ceļa faktisko pierādījumu meklējumiem,<br />
hipotēzēm un līdzībām līdz šim mazāk pētītajā<br />
ziemeļu-dienvidu asī. Tematiskās līnijas “Dzintara<br />
ādere” ietvaros dzintars tiek definēts kā viens<br />
no nozīmīgākajiem Latvijas un visa Baltijas jūras<br />
reģiona identitātes elementiem.<br />
09. janvāris Latvijas Universitātē, radio “Naba”,<br />
“Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas<br />
Projekta “RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar<br />
zinātni saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar<br />
zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos<br />
būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un<br />
uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.<br />
Diskusijas neformālā vidē.<br />
11. janvāris Turaidas muzejrezervātā<br />
Grāmatas “Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē –<br />
godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums”<br />
faksimilizdevuma atvēršana un izstādes<br />
“Jaunais un citādais laiks” atklāšana<br />
Grāmatu “Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē –<br />
godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu<br />
nolikums” pirmo reizi Rīgā 1593. gadā iespiedis<br />
Nikolauss Mollīns. Klajā tiks laists faksimilizdevums<br />
ar tulkojumu latviešu valodā un zinātniskiem<br />
komentāriem. Vienlaikus Turaidas muzejrezervātā<br />
atklās izstādi “Jaunais un citādais laiks”.<br />
16. gadsimta tērpu demonstrēšana – Bauskas pils<br />
muzejs. 16. gadsimta mūzikas koncerts.<br />
15. janvāris – 19. janvāris Dažādās vietās Rīgā<br />
Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšana<br />
Eiropas kultūras galvaspilsētas gads Rīgā tiks<br />
atklāts ar vairākām īpaši izveidotām izstādēm,<br />
īpašām akcijām un pasākumiem dažādās Rīgas<br />
vietās visplašākajai auditorijai. Atklāšanas<br />
pasākumi iezīmēs visa turpmākā Eiropas kultūras<br />
galvaspilsētas gada norises un programmas<br />
saturu.<br />
15. janvāris – 31. decembris<br />
Latvijas Dabas muzejā Dzintars laiku lokos<br />
Šī ekspozīcija būs pirmais pieturas punkts Eiropas<br />
kultūras galvaspilsētas muzeju projektā “Dzintara<br />
ceļš”. Tā iepazīstinās ar Baltijas dzintaru, rādot<br />
tā dabīgās formas, krāsu toņu daudzveidību un<br />
nozīmīgo vietu pasaules dzintaru depozītu vidū.<br />
Ekspozīcijā tiks akcentēts mūsdienīgais dzintara<br />
izmantojams zinātnē.<br />
16. janvāris – 16. marts Latvijas Nacionālajā<br />
bibliotēkā No Johansona līdz Johansonam<br />
Kinētiskās mākslas izstādē septiņi Latvijas<br />
mākslinieki, kas pārstāv trīs dažādas paaudzes un<br />
katrs savā laikā bijuši spilgti novatori, ar saviem<br />
mākslas darbiem atklās stāstu gan par Latvijas<br />
mākslas un kultūras vērtībām, gan tās vēstures<br />
griežiem. Izstādē pārstāvētie mākslinieki ir:<br />
Gustavs Klucis (1895–1938), Kārlis Johansons<br />
(1890–1929), Valdis Celms (1943), Jānis Krievs<br />
(1942), Artūrs Riņķis (1942), Gints Gabrāns<br />
(1970) un Voldemārs Johansons (1981).<br />
17. janvāris – 20. aprīlis LNMM izstāžu zālē<br />
“Arsenāls” 1914<br />
Izstādē būs apkopotas vizuālās mākslas liecības<br />
par Pirmo pasaules karu kā atskaites punktu<br />
20. gs. Eiropas vēsturiskajā, sociālajā un kultūras<br />
attīstībā. Izstāde tiek organizēta sadarbībā ar<br />
Eiropas valstu nacionālajiem mākslas muzejiem.<br />
17. janvāris Latvijas Nacionālajā operā<br />
Riharda Vāgnera opera “Rienci”<br />
Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos<br />
starptautiska radošā grupa.<br />
18. janvāris Rīgas ielās, posmā starp veco<br />
un jauno bibliotēku Grāmatu draugu ķēde<br />
Atklājot Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu Rīgā,<br />
ikviens ir aicināts simboliski sadoties rokās par<br />
kultūras vērtībām, to saglabāšanu un tālāknešanu.<br />
Kopīga grāmatu draugu ķēde apliecinās vērtību<br />
sistēmu Rīgā un Latvijā, no rokas rokā nododot<br />
grāmatas no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas<br />
ēkas uz Gaismas pili.<br />
18. janvāris Daugavas akvatorijā starp AB dambi<br />
un Kuģu ielu Pasaules uguns skulptūru čempionāts<br />
Pasaules uguns skulptūru čempionāta fināls,<br />
kurā ar muzikālu šovu tiks noskaidroti pasaules<br />
čempioni uguns skulptūru veidošanā. Katra<br />
skulptūra tiks dedzināta – vērtēta desmit minūtes.<br />
Noslēgumā tēlnieka Kārļa Īles uguns instalācija –<br />
teātris, ar publikas iesaistīšanu.<br />
19. janvāris Latvijas Nacionālajā operā<br />
Riharda Vāgnera opera “Rienci”<br />
Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos<br />
starptautiska radošā grupa.<br />
20. janvāris – 26. janvāris Kādā no teātriem vai<br />
netradicionālām spēles vietām Brīvības ielas<br />
tuvumā forte forte<br />
Laikmetīgās teātra programmas pirmā izrāžu<br />
nedēļa. Režisors un programma tiks precizēti.<br />
Kāds ir Eiropas teātris 2014. gadā “Forte forte”<br />
ietver piecas Eiropas vadošo režisoru izrādes,<br />
kas papildinātas ar teorētisko, māksliniecisko<br />
un izglītības sadaļu. Kopā būs piecas viesizrāžu<br />
nedēļas, katru nedēļu veltot viena mākslinieka<br />
daiļradei. Izrāžu tematiskajā centrā ir indivīda un<br />
varas, individualitātes un socialitātes, “nenormālā”<br />
un “normālā”, personības un masu attiecības.<br />
21. janvāris Latvijas Nacionālajā operā<br />
Riharda Vāgnera opera “Rienci”<br />
Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos<br />
starptautiska radošā grupa.<br />
22. janvāris Vieta tiks precizēta<br />
Escaping Riga pirmizrāde<br />
Filma “Escaping Riga” ir aizraujošs stāsts par divu<br />
ģēniju – krievu kinorežisora Sergeja Eizenšteina<br />
un britu domātāja sera Jesajas Berlina – īpašo<br />
un traģisko draudzību. Filmas režisors – Dāvis<br />
Sīmanis.<br />
FEB<br />
[februāris]<br />
7. februāris – 16. marts Spinoza<br />
Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”<br />
ietvaros notiks viena no jaunlaiku nozīmīgākā<br />
filozofijas sacerējuma – nīderlandiešu filozofa<br />
Benedikta Spinozas darba “Ētika” aktualizēšana,<br />
vizualizēšana un pārkārtošana. Idejas autors –<br />
filozofs Ainārs Kamoliņš.<br />
13. februāris Latvijas Universitātē,<br />
radio “Naba”, “Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas<br />
“RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar zinātni<br />
saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar<br />
zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos<br />
būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un<br />
uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.<br />
14. februāris – 16. februāris<br />
Latvijas Dzelzceļa muzejā Līsistrate<br />
Divas viencēliena kameroperas jeb diptihs par<br />
tēmu “Sieviete un karš”. Projekta idejas autores<br />
un mākslinieciskās vadītājas A. Dreģes vadībā<br />
taps gan drāma (komponists J. Nīmanis, režisore<br />
C. Cyris (Šveice)), gan komēdija (komponists<br />
K. Evalds (Šveice), režisore Z. Kreicberga).<br />
Diriģents – N. Dreģis, uzvedumā piedalīsies koris<br />
“Putni” un mūziķi no Šveices, Latvijas un Vācijas.<br />
15. februāris Bastejkalnā Rīgas ziemošanās<br />
Jauna ziemas tradīcija, kas apvieno karnevālu<br />
norises ar kultūras, sporta izklaidēm visu vecumu<br />
pilsētniekiem un pilsētas viesiem. Pasākuma<br />
noslēgumā Ziemas balle: masku parāde,<br />
sportiskas izklaides un sacensības, mākslinieku<br />
meistardarbnīcas, dažādi priekšnesumi<br />
un dejas.<br />
16. februāris Rīgas skijoringa svētki<br />
Pasākums, kas iepazīstina ar vienu no spilgtāka<br />
jām motorizācijas kultūrtradīcijām ziemas<br />
apstākļos. Tajā paredzēts iekļaut karnevāl parādes<br />
rallija braucienu, kā arī saistītos pasākumu kompleksus<br />
– ielu mākslas darbnīcas, vides mākslas<br />
objektus, filmu skati, fotomākslas konkursskati,<br />
suvenīrmākslas konkursu, lekciju, diskusiju,<br />
konferenci un pastmarkas izdošanu, grāmatas<br />
tulkojuma un bērnu bilžgrāmatas prezentāciju,<br />
atsevišķus pasākumus apkaimēs un novados.<br />
17. februāris – 23. februāris Kādā no teātriem vai<br />
netradicionālām spēles vietām Brīvības ielas tuvumā<br />
forte forte<br />
Laikmetīgās teātra programmas otrā izrāžu<br />
nedēļa. Režisors un programma tiks precizēti.<br />
Kāds ir Eiropas teātris 2014. gadā “Forte forte”<br />
ietver piecas Eiropas vadošo režisoru izrādes,<br />
kas papildinātas ar teorētisko, māksliniecisko<br />
un izglītības sadaļu. Kopā būs piecas viesizrāžu<br />
nedēļas, katru nedēļu veltot viena mākslinieka<br />
daiļradei. Izrāžu tematiskajā centrā ir indivīda un<br />
varas, individualitātes un socialitātes, “nenormālā”<br />
un “normālā”, personības un masu attiecības.<br />
26. februāris – 2. marts Starptautisku<br />
kuratoru-domātāju vizītes Rīgā “Gaidot...<br />
(Kādas idejas arheoloģija)”<br />
Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”<br />
ietvaros paredzēta starptautiski aktīvu mākslas<br />
un kultūras profesionāļu klātbūtne Rīgā aktuālo<br />
mākslas diskursa tēmu pārvaicāšanai un turpmāku<br />
diskusiju izvērsumam. Vizīšu programmas<br />
kuratori: Anne Barlow, Courtenay Finn, Egija<br />
Inzule, Ainārs Kamoliņš, Margarida Mendes,<br />
Zane Onckule, Chris Sharp, Jānis Taurens, Alise<br />
Tīfentāle u. c. Norises datumi var tikt mainīti.<br />
MAR<br />
[marts]<br />
12. marts Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē<br />
Šahs<br />
Kristapa Pētersona operas “Šahs” pasaules<br />
pirmizrāde, kas veltīta Burvim no Rīgas, pasaules<br />
čempionam šahā – Mihailam Tālam. Iestudējuma<br />
radošajā komandā – diriģents Ainārs Rubiķis,<br />
Londonā rezidējošais latviešu horeogrāfs Kirils<br />
Burlovs, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs<br />
Reinis Suhanovs un franču videomākslinieks<br />
Carlos Franklin.<br />
13. marts Latvijas Universitātē, radio “Naba”,<br />
“Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas<br />
“RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar zinātni<br />
saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar<br />
zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos<br />
būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un<br />
uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.<br />
13. marts – 25. augusts<br />
Latvijas Dzelzceļa muzejā re:visited<br />
Izstādē tiks eksponēti ārvalstu mākslinieku<br />
15–20 darbi, kuri izpelnījušies ievē rību kādā no<br />
pēdējo gadu Eiropas mākslas biennālēm.<br />
13. marts Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē<br />
Šahs<br />
Kristapa Pētersona operas pasaules pirmizrāde,<br />
kas veltīta Burvim no Rīgas, pasaules čempionam<br />
šahā – Mihailam Tālam. Iestudējuma radošajā<br />
komandā – diriģents Ainārs Rubiķis, Londonā<br />
rezidējošais latviešu horeogrāfs Kirils Burlovs,<br />
režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis<br />
Suhanovs un franču videomākslinieks Carlos<br />
Franklin. Opera tiks iestudēta krievu valodā.<br />
15. marts – 16. marts Amber Songs<br />
Koncertā “Amber Songs” tiks atskaņotas latviešu<br />
tautasdziesmas dažādu valstu komponistu apdarē.<br />
Ideja ir popularizēt jaunu kora repertuāru, kas<br />
balstīts latviskajā identitātē. Piedalās jauniešu<br />
koris “Kamēr...”, diriģents Jānis Liepiņš un<br />
20 komponisti/dziesmu apdarinātāji no visas<br />
pasaules, kas šā projekta ietvaros strādājuši<br />
ar latviešu tautasdziesmām.<br />
21. marts – 22. marts TippingPoint<br />
Projekta “Klimata izaicinājums” ietvaros<br />
norisināsies simpozijs “TippingPoint”. Tā laikā<br />
notiks uzaicināto mākslinieku un zinātnieku<br />
tikšanās, darbs grupās par konkrētām tēmām,<br />
paneļdiskusijas u. c. Platforma, no kuras<br />
vēlāk attīstās idejas un sadarbības projekti,<br />
kas nodrošina ilglaicīgu ietekmi mūsdienīgas,<br />
intelektuālas kultūrvides un kvalitatīvas pilsētvides<br />
veidošanā.<br />
24. marts – 30. marts Kādā no teātriem vai<br />
netradicionālām spēles vietām Brīvības ielas tuvumā<br />
forte forte<br />
Laikmetīgās teātra programmas trešā izrāžu<br />
nedēļa. Režisors un programma tiks precizēti.<br />
Kāds ir Eiropas teātris 2014. gadā “Forte forte”<br />
ietver piecas Eiropas vadošo režisoru izrādes,<br />
kas papildinātas ar teorētisko, māksliniecisko<br />
un izglītības sadaļu. Kopā būs piecas viesizrāžu<br />
nedēļas, katru nedēļu veltot viena mākslinieka<br />
daiļradei. Izrāžu tematiskajā centrā ir indivīda un<br />
varas, individualitātes un socialitātes, “nenormālā”<br />
un “normālā”, personības un masu attiecības.<br />
27. marts – 30. novembris Brīvības ielas un<br />
Elizabetes ielas krustojumā. Pieminekļu kari<br />
Objekts, uz kura pēc kārtas tiks eksponēti<br />
četru valstu – Krievijas, Vācijas, Zviedrijas un<br />
Polijas – mākslinieku veidoti pieminekļi. Tie<br />
eksponēsies kontekstā ar vēsturiskiem materiāliem<br />
par Vācijas, Krievijas, Polijas un Zviedrijas<br />
vēsturisko ekspansiju Latvijā. Skatītājiem būs<br />
iespēja fotografēties uz objekta fona, sevi<br />
simboliski padarot par vēl vienu, galēji subjektīvu<br />
ekspozīcijas objektu.<br />
31. marts Lielajā ģildē Windstream 2014 Baha zīmē<br />
Baha 329. dzimšanas dienā<br />
Projekta “Windstream 2014 Baha zīmē” ietvaros<br />
notiks koncerts par godu Johana Sebastiāna Baha<br />
dzimšanas dienai. Pūtēju orķestris “Rīga” diriģenta<br />
Mārtiņa Ozoliņa vadībā atskaņos Baha mūzikas<br />
aranžijas pūtēju orķestrim, kas pasūtītas latviešu<br />
komponistiem.<br />
APR<br />
[aprīlis]<br />
02. aprīlis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā<br />
Pasaule bilžu grāmatā<br />
Konferencē tiks runāts par bilžu grāmatas īpašo<br />
lomu bērnu personības un pasaules uzskata<br />
tapšanā, pasaules tendencēm bilžu grāmatu žanrā.<br />
Konferences dalībnieki – rakstnieki, mākslinieki,<br />
tulkotāji, literatūras un mākslas pētnieki, izdevēji<br />
un visi, kas ikdienā veido kontaktu starp bērnu<br />
un grāmatu – bibliotekāri, pedagogi, žurnālisti.<br />
Vienlaikus notiks aktivitāšu programma bērniem,<br />
ko vadīs Latvijas un citu valstu mākslinieki.<br />
02. aprīlis – 02. maijs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā<br />
Izstāde “Attēls stāsta”<br />
Izstādē tiks eksponētas Baltijas jūras<br />
reģiona valstu bilžu grāmatu 1. kvadrinnāles<br />
dalībnieku darbi – mākslinieku ilustrācijas<br />
un satura koncepts iecerētai grāmatai. Galvenā<br />
balva – grāmatas pasūtījums, tulkojums un<br />
izdošana izplatīšanai iesaistīto valstu bibliotēkās.<br />
4. aprīlis Rīgas Domā<br />
Bahs. Pasija. Rīga Marka un Lūkas pasijas<br />
Koncertu sērijā “Bahs. Pasija. Rīga” tiks atskaņota<br />
Johana Sebastiāna Baha mazpazīstamā “Marka<br />
pasija”, kā arī īpaši šai koncertu sērijai veltītais<br />
jaundarbs – Ērika Ešenvalda “Lūkas pasija”,<br />
kas būs tās pasaules pirmatskaņojums. Šos<br />
skaņdarbus Rīgas klausītāji varēs baudīt<br />
augstvērtīgā interpretācijā: diriģents Sigvards<br />
Kļava un Latvijas Radio koris sadarbosies ar<br />
orķestri “Sinfonietta Rīga” un Eiropas labākajiem<br />
baroka mūzikas solistiem.<br />
5. aprīlis Zināšanu melnais tirgus<br />
Projekta “Klimata izaicinājums” ietvaros būs<br />
apskatāma vācu kuratores Hannas Hurcigas<br />
instalācija “Zināšanu melnais tirgus”. Tajā<br />
būs iespējama saruna ar 100 ekspertiem, kas<br />
atgādinas tādus zināšanu nodošanas veidus<br />
kā arhīvi un lasītavas, kombinējot tos ar<br />
komunikācijas situācijām, kas līdzīgas biržai<br />
vai konsultāciju sesijām.<br />
9. aprīlis – 2. maijs Skaņu mākslas izstāde<br />
“Skan II”<br />
Iespēja iepazīt novatoriskas laikmetīgās<br />
mākslas formas, kā arī atgādināt par Rīgas<br />
īpašo arhitektūras mantojumu. Piedalās: Evelīna<br />
Deičmane, Voldemārs Johansons, Leif Elggren &<br />
Carl Michael Von Hauswolff, John Wiese, Michael<br />
J. Schumacher, Edwin van der Heide, Arnaud<br />
Jacobs, Maja Ratkje/Signe Liden, David Helbich,<br />
Mark Bain, Christina Kubisch, Thomas Rutgers &<br />
Jitske Blom, Stefan Roigk, Pascal Broccolichi,<br />
Tarek Atoui, Bernhard Gal.<br />
10. aprīlis Latvijas Universitātē, radio “Naba”,<br />
“Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas<br />
“RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar zinātni<br />
saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar<br />
zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos<br />
būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un<br />
uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.<br />
11. aprīlis Sv. Pētera baznīcā<br />
Bahs. Pasija. Rīga J. S. Bahs. Mateja pasija<br />
Johana Sebastiāna Baha monumentālās “Mateja<br />
pasijas” mūzikas diženumu koncertu sērijā<br />
“Bahs. Pasija. Rīga” klausītājiem atklās sevišķi<br />
augstvērtīgu mūziķu sniegums: Latvijas Radio<br />
koris sadarbosies ar Eiropas izcilākajiem baroka<br />
mūzikas interpretiem – orķestri “Les Passions<br />
de l’Ame” (Šveice), diriģentu Hansu Kristofu<br />
Rādemani (Hans-Christoph Rademann; Vācija)<br />
un daudz ievērojamu ārvalstu solistu.<br />
11. aprīlis – 30.jūnijs Mākslas muzejā “Rīgas Birža”<br />
Vija Celmiņa. Darbi<br />
Vijas Celmiņas darbu izstāde, kuras kuratore ir<br />
Elita Ansone. Izstādē būs iekļautas mākslinieces<br />
gleznas, zīmējumi, grafika. Šī būs nebijusi iespēja<br />
iepazīties ar pazīstamās mākslinieces daiļradi,<br />
kas no 20. gs. 60. gadiem iekļauj popmākslas,<br />
fotoreālisma un konceptuālisma izpausmes.<br />
Izstādes atklāšanā piedalīsies arī pati māksliniece.<br />
13. aprīlis Mākslas muzejā “Rīgas Birža”<br />
Svētdienas sarunas muzejā<br />
Tikšanās ar mākslinieci Viju Celmiņu.<br />
Sarunu vadīs izstādes kuratore Elita Ansone.<br />
15. aprīlis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā<br />
Akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs”<br />
Akadēmiskie lasījumi veltīti cilvēces lasīšanas<br />
vēsturei. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto<br />
grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā<br />
un ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības<br />
mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā<br />
kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,<br />
elektroniskā vide un digitālās publikācijas.<br />
Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga<br />
speciālistu viedokli par šiem tematiem. Norises<br />
datums var tikt mainīts.<br />
12<br />
13
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
15. aprīlis – 1. novembris Paula Stradiņa Medicīnas<br />
vēstures muzejā Dzintars mītiskais un zinātniskais<br />
Izstāde parādīs dzintara un cilvēka mijiedarbību<br />
no laikiem, kad Baltija Vidusjūras tautām<br />
bija mītiska dzintara zeme. Ko par dzintara<br />
izmantošanu rakstījuši Avicenna, Tacits, Plīnijs<br />
Dzintars mūsdienās un Latvijas zinātnieku devums<br />
tā pētniecībā un jaunu izstrādājumu izveidē.<br />
Eksponāti no Latvijas un citu valstu muzejiem.<br />
17. aprīlis Lielajā ģildē<br />
“Windstream 2014” žūrijas koncerts<br />
Projekta “Windstream 2014 Baha zīmē” ietvaros<br />
notiks starptautiskā komponistu konkursa<br />
“Windstream 2014” žūrijas koncerts. Konkursa<br />
žūrijā ir pieci izcili, starptautiski atzīti mūziķi,<br />
kuriem dota iespēja reprezentēt sevi koncertā.<br />
Koncertā uzstāsies arī profesionālais pūtēju<br />
orķestris “Rīga”.<br />
18. aprīlis Sv. Jāņa baznīcā J. S. Bahs. Jāņa pasija<br />
Koncertu sērijā “Bahs. Pasija. Rīga” tiks<br />
atskaņots Johana Sebastiāna Baha izcilais<br />
vokāli instrumentālais darbs – dramatiskā “Jāņa<br />
pasija”. Lielajā piektdienā to Rīgas klausītājiem<br />
dāvās Eiropas labākie baroka mūzikas interpreti:<br />
orķestris Concerto Copenhagen, dāņu diriģents<br />
Larss Ulriks Mortensens (Lars Ulrik Mortensen) un<br />
ievērojami viessolisti sadarbībā ar Latvijas Radio<br />
kori.<br />
19. aprīlis Lielajā ģildē<br />
Konkursa “Windstream 2014” fināls<br />
Projekta “Windstream 2014 Baha zīmē” ietvaros<br />
notiks starptautiskā komponistu konkursa<br />
“Windstream 2014” finālkoncerts, kurā notiks<br />
labāko iesūtīto skaņdarbu atskaņošana. Tā ir<br />
konkursa trešā kārta. Koncertā piedalīsies pūtēju<br />
orķestris “Rīga” diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.<br />
20. aprīlis Lielajā ģildē Konkursa “Windstream<br />
2014” laureātu koncerts un apbalvošana<br />
Projekta “Windstream 2014 Baha zīmē” ietvaros<br />
notiks starptautiskā komponistu konkursa<br />
“Windstream 2014” laureātu koncerts un<br />
apbalvošana. Koncertā piedalīsies profesionālais<br />
pūtēju orķestris “Rīga” un diriģents Mārtiņš<br />
Ozoliņš. Noslēgums pusotra gada garumā<br />
ilgušajam konkursam “Windstream 2014”, kurā<br />
pēc atlases divās kārtās un atskaņojuma trešajā<br />
kārtā tiks paziņoti laureāti.<br />
20. aprīlis – 30. aprīlis Vieta tiks precizēta<br />
“Habitus Baltija” Dzintara ādere<br />
Starptautiskais jauno modes mākslinieku konkursa<br />
“Habitus Baltija” ietvaros notiks jauno dizaineru<br />
skiču konkurss “Dzintara ādere”, kurā jaunie<br />
modes mākslinieki radīs dzintara tematikas tērpu<br />
skices. Labākās skices autors iegūs finansējumu<br />
reāla tērpa radīšanai, kas tiks parādīts modes<br />
skatē.<br />
21. aprīlis – 27. aprīlis Iesakņotāji apkaimēs<br />
Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks darbnīca<br />
“Iesakņotāji apkaimēs”, kurā seniori un bērni sēs<br />
un audzēs stādus. Izaudzētie stādi tiks stādīti<br />
Rīgas apkaimju zaļajās zonās, tā sekmējot<br />
pilsētvides sakārtošanu perifērijā un aktualizējot<br />
iedzīvotāju iesaistīšanos apkārtējās vides<br />
labiekārtošanā. Norises datumi var tikt mainīti<br />
atkarībā no laika apstākļiem.<br />
22. aprīlis – 31. decembris Rīgas Kino muzejā<br />
un kinoteātrī “Splendid Palace” Kino trofejas<br />
Projekta “Kino trofejas” ietvaros tiks atklāta un<br />
līdz gada beigām būs apskatāma izstāde par kino<br />
repertuāru laika posmā īsi pēc Otrā pasaules<br />
kara. Izstādē būs divas galvenās tematiskās<br />
līnijas. Sadaļa, kas visciešāk saslēgsies ar filmu<br />
programmu, būs veltīta kino repertuāra politikai<br />
pēckara gados. Tiks eksponēti gan filmu fragmenti,<br />
gan tā laika kino repertuāra publikācijas, preses<br />
materiāli u. c. Otra izstādes tēma veltīta kinoteātru<br />
arhitektūrai šajā laika posmā.<br />
23. aprīlis – 27. aprīlis Gaidot... (Kādas idejas<br />
arheoloģija) Starptautisku kuratoru-domātāju<br />
vizītes Rīgā<br />
Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”<br />
ietvaros paredzēta starptautiski aktīvu mākslas<br />
un kultūras profesionāļu klātbūtne Rīgā aktuālo<br />
mākslas diskursa tēmu pārvaicāšanai un turpmāku<br />
diskusiju izvērsumam. Vizīšu programmas<br />
kuratori: Anne Barlow, Courtenay Finn, Egija<br />
Inzule, Ainārs Kamoliņš, Margarida Mendes,<br />
Zane Onckule, Chris Sharp, Jānis Taurens, Alise<br />
Tīfentāle u. c. Norises datumi var tikt mainīti.<br />
24. aprīlis – 30. aprīlis Rīgas Kino muzejā un<br />
kinoteātrī “Splendid Palace” Kino trofejas<br />
Projekta “Kino trofejas” ietvaros būs skatāma filmu<br />
programma, kas sastāvēs no kinoteātra “Splendid<br />
Palace” 1940., 1950. gadu repertuāra. Tā būs<br />
sava veida laika mašīna, lai no nākotnes nonāktu<br />
atpakaļ pagātnē, Staļinisma pēdējos gados.<br />
24. aprīlis – 26. aprīlis Kino “Splendid Palace”<br />
un Rīgas Kongresu namā, Latvijas radio 1. studijā.<br />
“Riga Jazz Stage”<br />
Starptautiskajā džeza mākslinieku konkursā “Riga<br />
Jazz Stage 2014” piedalīsies jaunie mākslinieki<br />
no vairāk nekā 15 valstīm. 2014. gada konkursā<br />
mūziķi sacentīsies divās kategorijās: “Jazz Vocal”<br />
un “Jazz Saxophone”.<br />
25. un 26. aprīlis Latvijas Nacionālajā operā<br />
Latviešu komponisti pasaules horeogrāfu baleta<br />
versijās<br />
LNO pasaules pirmizrādi piedzīvos trīs jauni baleta<br />
viencēlieni ar izcilu latviešu komponistu – Pētera<br />
Vaska, Riharda Dubras un Georga Pelēča – mūziku.<br />
Latviešu komponistu mūzika patiesi uzrunājusi<br />
spilgtākos mūsdienu ārvalstu horeogrāfus: Demisu<br />
Volpi (Demis Volpi), Mario Radačovski (Mário<br />
Radačovský) un Timu Raštonu (Tim Rushton).<br />
26. aprīlis Rīgas pagalmos<br />
Lielās talkas pagalmu sakopšana un labiekārtošana<br />
Lielās talkas dienā vairākos Rīgas pagalmos<br />
notiks šo pagalmu labiekārtošanas darbi – tiks<br />
tīrīts, stādīts, krāsots, uzstādītas jaunas iekārtas<br />
u.c. Vienas dienas laikā pagalmi pārtaps līdz<br />
nepazīšanai par prieku sev un citiem pilsētniekiem,<br />
un to izdarīs paši lielie un mazie iedzīvotāji kopā<br />
ar saviem padomdevējiem – studentu autoru<br />
grupām, profesionāliem ainavu arhitektiem,<br />
arhitektiem. Norises datums var tikt mainīts.<br />
28. aprīlis – 4. maijs Iesakņotāji apkaimēs<br />
Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks darbnīca<br />
“Iesakņotāji apkaimēs”, kurā seniori un bērni sēs<br />
un audzēs stādus. Izaudzētie stādi tiks stādīti<br />
Rīgas apkaimju zaļajās zonās, tā sekmējot<br />
pilsētvides sakārtošanu perifērijā un aktualizējot<br />
iedzīvotāju iesaistīšanos apkārtējās vides<br />
labiekārtošanā. Norises datumi var tikt mainīti<br />
atkarībā no laika apstākļiem.<br />
28. aprīlis No Brīvības – Elizabetes ielas stūra līdz<br />
Brīvības – Stabu ielas stūrim 12 logi uz Brīvības ielu<br />
Posmā no Brīvības – Elizabetes ielas stūra līdz<br />
Brīvības – Stabu ielas stūrim tiks izveidoti 8–12<br />
autentiski skatlogi, kas atbilst vēsturiskajam laika<br />
posmam no 1914. līdz 2014. gadam. Skatlogi kļūs<br />
par vēsturisku spoguli, kas rādīs ainas no senās<br />
dzīves, atainojot konkrētā laika modes, kultūras<br />
vai politiskās tendences utt. Mākslinieciskā<br />
koncepta izstrādē un realizācijā piedalīsies<br />
māksliniece Monika Pormale.<br />
29. aprīlis Vairākās vietās Rīgā<br />
Dejas diena tavā darbā<br />
Projekta laikā laikmetīgās dejas horeogrāfi<br />
pievērsīsies dažādu profesiju ikdienas kustību<br />
izpētei viņu dabiskajā vidē, novērojot, pierakstot,<br />
kopā vingrojot, dejojot u. tml. Ierasti žesti un<br />
kustības kļūs par materiālu horeogrāfiskām frāzēm,<br />
ko skatītāji un garāmgājēji varēs vērot kā izrādi.<br />
29. aprīlī Rīgā būs liela šādu horeogrāfisku izrāžu<br />
koncentrācija, cenšoties panākt dejošanu gandrīz<br />
visas dienas garumā. Tiks sagatavota norišu vietu<br />
karte, lai tas kļūtu par publiski apmek lējamu<br />
pasākumu skatītājiem. Diena noslēgsies ar visiem<br />
interesentiem piejamu ballīti “Bal Modern”, kuras<br />
laikā atraktīvi horeogrāfi no Parīzes un Briseles<br />
pierādīs, ka ar deju var aizraut ikvienu!<br />
30. aprīlis – 30. septembris<br />
“Stūra mājā” Brīvības ielā Par spīti visam<br />
Latvijas naivā māksla savu uzplaukumu ir piedzīvojusi<br />
laika periodā no 1950. līdz 1990. gadam,<br />
kuram par iemeslu netieši bija Otrais pasaules<br />
karš un tam sekojušā Latvijas okupācija. Izstādē<br />
atspoguļota vienkāršu radošas personības vēlme<br />
pretoties necilvēciskam režīmam.<br />
30. aprīlis – 30. septembris “Stūra mājā”<br />
Brīvības ielā Desmit lietu stāsti par cilvēku un varu<br />
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs iecerējis<br />
izstādi, kurā savus stāstus stāstīs desmit muzeja<br />
priekšmeti, tos papildinās un izvērsīs citi muzeja<br />
krājumā esošie priekšmeti. Tiks atklāta ne tikai<br />
konkrēta cilvēka, bet arī dzimtas, pilsētas un<br />
valsts likteņi varu maiņās 20. gs.<br />
30. aprīlis – 30. septembris “Stūra mājā”<br />
Brīvības ielā Draudzības (re)konstrukcija<br />
Izstādes centrā ir attiecības – “draudzība”, kas<br />
tiek veidota vai tiek uzturēta piespiedu apstākļos,<br />
kad lielvaru pārstāvji iedomājas “draudzēties”<br />
ar mazākām valstīm. Piemēram, PSRS lielajā<br />
“tautu draudzībā”, pavisam citā veidolā – ASV un<br />
Islandes attiecībās. Izstāde piedāvās šo draudzību<br />
(re)konstrukcijas mākslas valodā. Izstādē tiks<br />
izmantoti gan arhīvu materiāli, gan mūsdienu<br />
mākslinieku darbi, kas reflektē par tēmu.<br />
30. aprīlis – 30. septembris “Stūra mājā”<br />
Brīvības ielā Liktens lietu muzejs.<br />
Izstādi veido rīdzinieku muzejam uzticētās lietas<br />
un priekšmeti, kas mainījuši viņu dzīvi un vienmēr<br />
bijuši līdzās. Jauns personīgās vēstures priekšmetu<br />
muzejs, kuru rīdzinieki būs veidojuši paši.<br />
Ekspozīciju papildinās videoekrāni ar priekšmetu<br />
stāstiem. Tiks izdota grāmata “Liktens lietas”, kas<br />
apkopos spilgtākos stāstus un priekšmetu attēlus.<br />
Projekta autore – režisore un žurnāliste Ilona<br />
Brūvere. Mākslinieks – Artis Rutks.<br />
30. aprīlis – septembris “Stūra mājā” Brīvības ielā<br />
Latvieša koferis<br />
Ļaužu izbraukšana no Latvijas ir notikusi daudzos<br />
vēstures periodos, kurus caur individuāliem<br />
stāstiem un cilvēku pieredzi paredzēts atspoguļot<br />
izstādē. Galvenais izstādes simbols ir koferis.<br />
Kofera piepildīšana ir aizbraucēju izšķiršanās par<br />
vērtībām – ko ņemt līdzi un ko atstāt. Izstādes<br />
fokusā būs priekšmeti, kas izstāstīs stāstu ar savu<br />
īpašnieku atmiņu, vēsturisku fotogrāfiju, video<br />
un audio materiālu, datorgrafikas un animācijas<br />
palīdzību. Arī apmeklētājiem tiks lūgta atbilde uz<br />
jautājumu – ko tu ņemtu līdzi, ja rīt būtu jāatstāj<br />
Latvija uz nezināmu laiku<br />
30. aprīlis – 31. septembris<br />
“Stūra mājā” Brīvības ielā Izstaigā “Stūra māju”!<br />
Okupācijas muzeja projekts “Stūra māja” dos<br />
iespēju visplašākajai sabiedrībai iepazīties ar<br />
bijušās Valsts Drošības komitejas jeb čekas<br />
galveno mītni Rīgā, izveidojot izstādi par tās<br />
darbību Latvijā un sagatavojot ēkas apskates<br />
maršrutu. Cilvēki varēs apskatīt ieslodzījuma<br />
kameras, pagrabus, pastaigas laukumus,<br />
pratināmo personu pārvadājamo liftu un<br />
izmeklētāju kabinetus. Tas būs atklājums jaunajai<br />
paaudzei un valsts viesiem, vienlaikus arī piemiņa<br />
tiem, kas cietuši čekas ēkas sienās.<br />
MAI<br />
[maijs]<br />
1. maijs – 30. maijs Ziedoņdārzā<br />
Ziedoņdārza stāsti<br />
Projekta ietvaros mēneša garumā katru darba<br />
dienu parkā notiks aktivitātes dažādām vecuma<br />
grupām. Pirmdienas būs iepazīšanās dienas,<br />
otrdienas – rotaļu dienas, trešdienās – sajūtu, bet<br />
ceturtdienās – sarunu dienas. Piektdienās plānoti<br />
daudzveidīgi Neparasto dienu pasākumi, kurus<br />
organizēs Latvijas Kultūras koledžas studenti<br />
sadarbībā ar profesionāliem māksliniekiem,<br />
fotogrāfiem, mūziķiem un citām ap Ziedoņdārzu<br />
dzīvojošajām radošajām personībām.<br />
1. maijs Visā Latvijā<br />
Draugs podā jeb Kartupeļa dienasgrāmata<br />
Projekta “Kartupeļu opera” ietvaros ikviens tiek<br />
aicināts iepazīt klātienē kartupeļa augšanas<br />
procesu, pašiem tos izaudzējot podā. Kopā<br />
izbaudīt vasaru, atrodot draugus, ar stāstiem un<br />
foto priecējot citus. Katrs iesaistītais saņems podu<br />
kartupeļu stādu – pirmo kartupeli jeb ciltstēvu.<br />
Par stāda labsajūtu ir jārūpējas visu aktivitātes<br />
laiku – no maija līdz oktobrim, veidojot kartupeļa<br />
dienasgrāmatu. Visas kartupeļa aktivitātes<br />
jāatspoguļo kartupeļa profilā projekta mājaslapā.<br />
1. maijs – 30. maijs Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”<br />
un parkā Deja iziet pilsētā<br />
Projekta “Deja iziet pilsētā” ietvaros<br />
pasaulslavenās beļģu kompānijas “Les Ballets<br />
C de la B” horeogrāfs Kūns Augustīnens uzturēsies<br />
Rīgā un vairāku nedēļu garumā strādās ar<br />
10–12 latviešu horeogrāfiem un dejotājiem,<br />
veidojot izrādi. Mēģinājumi un radošais process<br />
daļēji notiks apkaimes iedzīvotāju un nejaušu<br />
garāmgājēju klātbūtnē, padarot viņus par mākslas<br />
procesa lieciniekiem.<br />
1. maijs – 31. maijs iRiga<br />
Projekta “Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban<br />
Viewfinders” ietvaros notiks fotogrāfiju konkurss<br />
“iRiga”, kurā varēs piedalīties ikviens. Mērķis<br />
ir atklāt un iepazīt Rīgu no iespējami dažādiem<br />
netipiskiem skatpunktiem. Projekts “iRiga”<br />
aizsācies jau 2013. gadā ar fotokonkursu<br />
neierobežotam profesionāļu un amatieru lokam.<br />
Gada laikā tiek izvirzītas 11 tēmas, atbilstoši<br />
kurām autori aicināti elektroniski iesūtīt savus<br />
darbus tīmekļa vietnē “Flickr”. Konkursa<br />
noslēgumā fotogrāfijas tiks atlasītas un eksponētas<br />
kopējā izstādē.<br />
5. maijs – 11. maijs Iesakņotāji apkaimēs<br />
Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks darbnīca,<br />
kurā seniori un bērni sēs un audzēs stādus.<br />
Izaudzētie stādi tiks stādīti Rīgas apkaimju zaļajās<br />
zonās, tā sekmējot pilsētvides sakārtošanu<br />
perifērijā un aktualizējot iedzīvotāju iesaistīšanos<br />
apkārtējās vides labiekārtošanā. Norises datumi<br />
var tikt mainīti atkarībā no laika apstākļiem.<br />
6. maijs – 13. jūnijs Peldošajā galerijā “Noass”<br />
un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā<br />
Projekta ietvaros Naivās mākslas muzejā notiks<br />
pavasara plenērs, kā laikā ikviens tiks aicināts<br />
atklāt savu radošo potenciālu un uzsākt radošu<br />
darbību.<br />
6. maijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies<br />
ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs moderators,<br />
piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais ģeogrāfiskais<br />
loks: Lietuva, Igaunija, Polija, Zviedrija,<br />
Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība Skotijai un<br />
Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija (īpašs uzsvars<br />
uz Kataloniju), Gruzija, Krievija un Turcija.<br />
7. maijs Kinofilmas par fotogrāfiju<br />
Projekta “Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban<br />
Viewfinders” ietvaros tiks prezentētas vairākas<br />
filmas par fotogrāfiem un fotogrāfijas attīstību<br />
un aktualitātēm.<br />
8. maijs Latvijas Universitātē, radio “Naba”,<br />
“Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas<br />
“RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar zinātni<br />
saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar<br />
zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos<br />
būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un<br />
uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.<br />
8. maijs – 31. maijs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā<br />
“Urban Viewfinders. Jaunā Baltijas un Ziemeļvalstu<br />
fotogrāfija”<br />
Projekta “Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban<br />
Viewfinders” centrālais pasākums būs Baltijas<br />
un Ziemeļvalstu autoru darbu izstāde, kurā<br />
piedalīsies ap 15 autoru, kuri fokusējas uz cilvēku<br />
sevis meklējumiem šodienas urbānajā telpā –<br />
mijiedarbību starp privāto un publisko, lokālo un<br />
globālo, mentālo un fizisko. Izstādē tiks meklēti<br />
ceļi tradicionālo robežu pārvarēšanai. Izstādes<br />
laikā notiks vairākas diskusijas un portfolio skate.<br />
8. maijs Grāmatas “Rīgas salas” atvēršana<br />
Grāmatas “Rīgas salas” atvēršanas svētki<br />
notiks projekta “Rīgas fotomēnesis 2014. Urban<br />
Viewfinders”, laikā un tajā piedalīsies rakstniece<br />
Gundega Repše un fotogrāfs Kaspars Goba.<br />
Norises datums var tikt mainīts.<br />
9. maijs Rīgas Fototirgus<br />
Projekta “Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban<br />
Viewfinders” ietvaros notiks “Rīgas Fototirgus”,<br />
kas būs tikšanās vieta fotožurnālu un grāmatu<br />
izdevējiem, pašizdevējiem, kā arī mākslas<br />
galerijām un citiem, kam interesē izdevumu<br />
aktualitātes. Norises datums var tikt mainīts.<br />
10. maijs Vidzemes tirgus teritorijā Brīvības dārzs<br />
Projekta ietvaros notiks kolektīva augu<br />
stādīšanas akcija un seminārs par pilsētas<br />
dārza izveidošanu uz palodzēm, balkonos un<br />
terasēs. Pasākuma ietvaros varēs iepazīties<br />
ar pilsētas dārzu iekopšanas pieredzi un gūt<br />
praktiskus padomus augu stādīšanā un kopšanā.<br />
No praktizējošiem dārzkopjiem varēs saņemt<br />
padomus un rokasgrāmatu par augu audzēšanu<br />
uz palodzēm, balkonos un terasēs. Rokasgrāmata<br />
tiks sagatavota, pamatojoties uz pētījumiem<br />
par dārzkopības tradīcijām Rīgā, satura izveidē<br />
iesaistot gan mazdārziņu apsaimniekotājus, gan<br />
individuālus palodžu un balkonu dārzkopjus.<br />
12. maijs – 18. maijs Iesakņotāji apkaimēs<br />
Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks darbnīca,<br />
kurā seniori un bērni sēs un audzēs stādus.<br />
Izaudzētie stādi tiks stādīti Rīgas apkaimju zaļajās<br />
zonās, tā sekmējot pilsētvides sakārtošanu<br />
perifērijā un aktualizējot iedzīvotāju iesaistīšanos<br />
apkārtējās vides labiekārtošanā. Norises datumi<br />
var tikt mainīti atkarībā no laika apstākļiem.<br />
13. maijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies<br />
ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs<br />
moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais<br />
ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija,<br />
Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība<br />
Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija<br />
(īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija, Krievija un<br />
Turcija.<br />
13. maijs – 17. maijs Radošajā kvartālā VEF<br />
teritorijā Blank Canvas: art ground, crime ground,<br />
play ground<br />
Ielu mākslas festivāla nedēļas norise sadalīta<br />
divās daļās. Dienas daļā ielu mākslinieki iepriekš<br />
izvēlētās un saskaņotās vietās Rīgas centrā un<br />
apkaimēs ar interesentu un brīvprātīgo palīdzību<br />
veidos darbus. Vakara daļa ir veidota, lai auditorija<br />
tiktu iepazīstināta ar ielu mākslu un piesaistītu tai<br />
lielāku sabiedrības uzmanību, kā arī dotu iespēju<br />
interesentiem izglītoties, apmeklējot profesionāļu<br />
vadītas lekcijas, diksusijas un radošās darbnīcas.<br />
14. maijs – 1. novembris Latvijas Nacionālajā<br />
vēstures muzejā Dzintars – Baltijas jūras<br />
dārgakmens<br />
Izstāde rādīs izcilākos dažādu gadsimtu dzintara<br />
darinājumus un to tapšanas gaitu – no akmens<br />
laikmeta līdz mūsdienām. Kas ir slavenā dzintarā<br />
darinātā aļņa galva Atklāj pats! Unikālos muzeja<br />
eksponātus papildinās un bagātinās multimediju<br />
iespējas, izstaigājot seno “Dzintara ceļu”.<br />
15. maijs Kinofilmas par fotogrāfiju<br />
Projekta “Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban<br />
Viewfinders” ietvaros tiks prezentētas vairākas<br />
filmas par fotogrāfiem, fotogrāfijas attīstību un<br />
aktualitātēm.<br />
15. maijs – 31. maijs Rīgas salas<br />
Projekta “Rīgas fotomēnesis 2014. Urban<br />
Viewfinders” laikā tiks atklāta un divas nedēļas<br />
būs apskatāma izstāde “Rīgas salas”. Atklāšanā<br />
piedalīsies rakstniece Gundega Repše un fotogrāfs<br />
Kaspars Goba. Norises datums var tikt mainīts.<br />
15. maijs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā<br />
Akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs”<br />
Akadēmiskie lasījumi veltīti cilvēces lasīšanas<br />
vēsturei. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto<br />
grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā<br />
un ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības<br />
mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā<br />
kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,<br />
elektroniskā vide un digitālās publikācijas.<br />
Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga<br />
speciālistu viedokli par šiem tematiem. Norises<br />
datums var tikt mainīts.<br />
15. maijs – 3. augusts LNMM izstāžu zālē<br />
“Arsenāls”, “RIXC” Mediju telpā, Spīķeru radošajā<br />
kvartālā Lauki<br />
Starptautiskā mediju mākslas izstāde “Lauki”<br />
iepazīstinās ar mākslas un tehnoloģiju zinātnes<br />
paralēlām attīstības līnijām. Izstādē būs skatāmi<br />
gan vēsturiski darbi no dažādām Eiropas muzeju<br />
un galeriju kolekcijām, kas aplūko to, kā zinātnes<br />
izgudrojumi un mediju tehnoloģijas tikušas<br />
izmantotas 20. gadsimta mākslā, kā arī visjaunākās<br />
tendences jaunu pieeju un formu meklējumos<br />
21. gadsimta mākslas praksēs Latvijā, Baltijā,<br />
Eiropā un pasaulē. Izstādi papildinās festi vāls<br />
“Māksla+Komunikācija” ar performancēm, radošām<br />
darbnīcām, eksperimentālu filmu pro grammu,<br />
konferenci un mākslinieku prezentācijām.<br />
16. maijs Rīgas Domā “Ērģeļmūzika BACH zīmē”<br />
atklāšanas koncerts<br />
Pirmā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
17. maijs Latvijas Nacionālajā operā<br />
“Dzimuši Rīgā” Ingas Kalnas koncerts<br />
Rīgā dzimusī Inga Kalna (soprāns) ir starptautiski<br />
atzīta soliste, kura uzstājusies Itālijā, Francijā,<br />
Anglijā, Kanādā, ASV, Izraēlā, Zviedrijā, Somijā,<br />
Šveicē, Nīderlandē un citviet pasaulē. Viņas<br />
repertuārā ir Rietumeiropas komponistu gandrīz<br />
visu slaveno operu liriskā soprāna partijas.<br />
17. maijs Rīgas pilsētvidē Kaimiņi<br />
Projekta “Rīgas Foto mēnesis 2014. Urban<br />
Viewfinders” ietvaros Muzeju nakts laikā vairākās<br />
vietās pilsētvidē notiks fotogrāfiju izstādes<br />
“Kaimiņi” atklāšana. Izstādē būs apskatāmi<br />
vairāku fotogrāfu darbi, kas atklās atšķirīgo<br />
un kopīgo Rīgas apkaimju sejās.<br />
17. maijs – 01. oktobris Peldošajā galerijā “Noass”<br />
un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā<br />
Projekta “Es būšu muzejā” ietvaros uz vasaras<br />
sezonu tiks atvērta un līdz pat oktobrim būs<br />
apskatāma Latvijas Naivās mākslas muzeja<br />
pamatekspozīcija. AB dambī izvietotajā muzejā<br />
tiks prezentēti darbi no dažādām pasaules valstīm.<br />
Muzeja atkivitātēs tiks iesaistīti gan mākslas jomas<br />
profesionāļi un mākslinieki, gan iedzīvotāji un<br />
pilsētas viesi.<br />
14<br />
15
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
17. maijs – 22.jūnijs Peldošajā galerijā “Noass”<br />
un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā<br />
Projekta ietvaros paralēli Latvijas Naivās mākslas<br />
muzeja pamatekspozīcijai līdz vasaras saulgriežiem<br />
būs iespējams apskatīt arī Starptautiskā<br />
Autsaideru un naivās mākslas festivāla ekspozīciju<br />
“Fest Naive Maskava–Rīga”.<br />
18. maijs Latvijas Nacionālajā operā Latviešu<br />
komponisti pasaules horeogrāfu baleta versijās<br />
Izrāde piedāvā trīs jaunus baleta viencēlienus,<br />
ko veidojuši trīs ārvalstu horeogrāfi: argentīniešu<br />
izcelsmes horeogrāfs, kurš mācījies Štutgartē un<br />
kura darbus iestudē gan Eiropā, gan Amerikā,<br />
Demiss Volpi (Demis Volpi), Bratislavas Baleta<br />
vadītājs Mario Radačovskis (Mário Radačovský)<br />
un britu horeogrāfs, Dānijas Dejas teātra vadītājs<br />
Tims Raštons (Tim Rushton).<br />
18. maijs Brīvības ielā Brīvības skrējiens<br />
Gadskārtējo Nordea Rīga maratonu aizsāks<br />
Brīvības skrējiens, kas, visticamāk, notiks vienā no<br />
galvenajām pilsētas ielām – Brīvības ielā.<br />
19. maijs – 25. maijs Iesakņotāji apkaimēs<br />
Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks darbnīca<br />
“Iesakņotāji apkaimēs”, kurā seniori un bērni sēs<br />
un audzēs stādus. Izaudzētie stādi tiks stādīti<br />
Rīgas apkaimju zaļajās zonās, tā sekmējot<br />
pilsētvides sakārtošanu apkaimēs un aktualizējot<br />
iedzīvotāju iesaistīšanos apkārtējās vides<br />
labiekārtošanā. Norises datumi var tikt mainīti<br />
atkarībā no laika apstākļiem.<br />
20. maijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kuros<br />
tiksies ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju<br />
vadīs moderators, piedalīsies arī tulkotāji.<br />
Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija,<br />
Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša<br />
uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice,<br />
Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija,<br />
Krievija un Turcija.<br />
22. maijs Kinofilmas par fotogrāfiju<br />
Projekta “Rīgas Foto mēnesis 2014. Urban<br />
Viewfinders” ietvaros tiks prezentētas vairākas<br />
filmas par fotogrāfiem un fotogrāfijas attīstību<br />
un aktualitātēm.<br />
22. maijs – 20. jūlijs Latvijas Dzelzceļa vēstures<br />
muzejā “Horizontu meklējot”<br />
Starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde piedāvā<br />
atrast katram savu horizontu. Tā meklēšana<br />
iezīmē indivīda tiekšanos uz Visumu un vēlēšanos<br />
izprast pasaules kārtību. Kuratore – Ieva Kulakova.<br />
23. maijs – 02. augusts Mākslas galerijā “Putti”<br />
Starptautiska izstāde “Dzintars mūsdienu<br />
laikmetīgajās mākslas rotās”<br />
Izstāde atspoguļos dzintaru kā materiālu<br />
laikmetīgā un mūsdienīgā rotā atbilstoši<br />
profesionālas mākslas kritērijiem. Izstādē piedalās<br />
Latvijas un ārvalstu laikmetīgo rotu mākslinieki.<br />
Izstādes dalībnieki ir atpazīstamību guvuši<br />
mūsdienu rotu mākslinieki no tām valstīm, kas<br />
vēsturiski atradušās uz sauszemes “Dzintara<br />
ceļā” – Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija,<br />
Čehija, Austrija, Slovēnija, Ungārija un Itālija.<br />
25. maijs Liepājas Sv. Trīsvienības<br />
katedrālē Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Pirmā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
27. maijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kuros<br />
tiksies ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju<br />
vadīs moderators, piedalīsies arī tulkotāji.<br />
Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija,<br />
Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša<br />
uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice,<br />
Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija,<br />
Krievija<br />
un Turcija.<br />
29. maijs Kinofilmas par fotogrāfiju<br />
Projekta “Rīgas Foto mēnesis 2014. Urban<br />
Viewfinders” ietvaros tiks prezentētas filmas<br />
par fotogrāfiem un fotogrāfijas attīstību un<br />
aktualitātēm.<br />
29. maijs – 29. jūnijs Latvijas Mākslas akadēmijā<br />
Dizains 2014<br />
Projekta “Vai Rīga jau gatava” un Latvijas<br />
Mākslas akadēmijas Dizaina diplomandu dienas<br />
ietvaros tiks organizēta izstāde, kas iepazīstinās<br />
ar Rīgas amatniecības, industrijas un inovācijas<br />
mijiedarbību jaunu vai uzlabotu dizaina produktu<br />
ieviešanā.<br />
30. maijs – 01. jūnijs Skaņu mākslas izstāde<br />
“Skan II”<br />
Skaņu mākslas izstāde iepazīstinās apmeklētājus<br />
ar novatoriskas laikmetīgās mākslas formām,<br />
kā arī atgādinās par Rīgas īpašo arhitektūras<br />
mantojumu. Dalībnieki: Evelīna Deičmane,<br />
Voldemārs Johansons, Leif Elggren & Carl<br />
Michael Von Hauswolff, John Wiese, Michael<br />
J. Schumacher, Edwin van der Heide, Arnaud<br />
Jacobs, Maja Ratkje/Signe Liden, David Helbich,<br />
Mark Bain, Christina Kubisch, Thomas Rutgers<br />
& Jitske Blom, Stefan Roigk, Pascal Broccolichi,<br />
Tarek Atoui, Bernhard Gal.<br />
30. maijs – 05. oktobrī Esplanādē Esplanāde 2014<br />
Esplanādes parkā, laukumā pretim Raiņa<br />
piemineklim, darbosies nodibinājuma “Rīga 2014”<br />
atvērtais birojs – “Esplanāde 2014”, kurā varēs<br />
uzzināt par Eiropas kultūras galvaspilsētas gada<br />
jaunumiem, vērot un piedalīties daudzveidīgās<br />
kultūras norisēs. Vieta, kur diskutēt par to,<br />
kādu Rīgu mēs katrs vēlētos redzēt, vieta, kur<br />
satikt un atrast domubiedrus, vieta, kur justies<br />
kā mājās un izbaudīt bezmaksas wi-fi iespējas.<br />
Pierakstam nav nozīmes – mēs visi kaut uz brīdi<br />
varam būt rīdzinieki 2014. gadā Eiropas kultūras<br />
galvaspilsētā! Norises datumi var tikt mainīti.<br />
JŪN<br />
[jūnijs]<br />
01. jūnijs Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā<br />
Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Pirmā koncertprogramma projekta<br />
“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.<br />
01. jūnijs – 31. jūlijs Vieta tiks precizēta<br />
Rīgas paš | portreti<br />
Izstādē būs redzami dažādu Rīgas iedzīvotāju<br />
fotogrāfiski pašportreti, kas radīti radošās<br />
darbnīcās ar ārzemju un Latvijas māksliniekiem.<br />
Varēs apskatīt arī Latvijas fotogrāfu radītas<br />
portretu sērijas no Bolderājas, Āgenskalna un<br />
Ķengaraga, kā arī argentīnieša Marcos Lopez<br />
Rīgas iedzīvotāju portretus krāšņajā pop-latino<br />
stilā. Paralēli izstādei spilgtākie darbi tiks izstādīti<br />
pilsētvidē Rīgas apkaimēs.<br />
1. jūnijs – 20. jūnijs Rīgā un mikrorajonos<br />
Mūzikas nakts visā Rīgā<br />
“Rīgas festivāla” atklāšanā jeb “Mūzikas naktī visā<br />
Rīgā” koncertzālēs un uz brīvdabas skatuvēm visā<br />
pilsētā tiks piedāvāta profesionālo kolektīvu un<br />
mūziķu apvienību daudzveidīgu stilu programma.<br />
Piedalīsies: Latvijas Radio koris, VAK “Latvija”,<br />
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris,<br />
“Sinfonietta Rīga”, Spīķeru kvartets, “Sinfonietta<br />
Rīga” stīgu kvartets, vokālā grupa “Framest”,<br />
Denisa Paškeviča džeza trio, trio “Opera”, trio<br />
“Deko”, trio “Art-i-shock” u. c.<br />
1. jūnijs – 20. jūnijs “Rīgas vēstules“<br />
“Rīgas festivāla” ietvaros būs skatāma kameropera<br />
“Rīgas vēstules” – muzikāls stāsts par jauniešiem,<br />
kas izbauda veselu emociju gammu – mīlestību,<br />
atsvešināšanos, satuvināšanos, ilgas un<br />
labprātīgu trimdu. Komponists – Krists Auznieks,<br />
režisore – Indra Roga, libreta autore – Inga Ābele,<br />
izpildītāji – vokālā grupa “Framest”, instrumentāla<br />
grupa un elektronika.<br />
1. jūnijs – 20. jūnijs Spīķeru brīvdabas<br />
estrādē Gustavs Mālers – 8. simfonija<br />
“Rīgas festivāla” ietvaros labākie Latvijas<br />
profesionālie kolektīvi atskaņos “Tūkstošu<br />
simfoniju”, kas, pēc G. Mālera vārdiem, ir “līksma<br />
dāvana tautai”. Spēlēs Liepājas Simfoniskais<br />
orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais<br />
orķestris, dziedās Latvijas Radio koris, Valsts<br />
Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālās<br />
operas koris, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas<br />
akadēmijas studentu jauktais koris, jauniešu koris<br />
“Balsis”, jauniešu koris “Kamēr…”, Rīgas kamerkoris<br />
“Ave Sol”, Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas Doma<br />
kora skolas meiteņu koris.<br />
1. jūnijs – 20. jūnijs Ielu bērnu projekts<br />
“Rīgas festivāla” ietvaros profesionālā<br />
priekšnesumā tiks iesaistīti “ielu bērni”, kas<br />
saskārušies ar dzīves grūtībām ģimenēs, un riska<br />
grupas bērni, veidojot muzikālu izrādi. Dalībnieki –<br />
orķestris “Sinfonietta Rīga”, deju grupa “Dzirnas”,<br />
populāri dziedātāji, horeogrāfs Agris Daņiļēvičs,<br />
muzikālais vadītājs – Christian Lindberg<br />
(Zviedrija). “Ielu bērni” tiks sagatavoti un iesaistīti<br />
kā hip-hop stila dejotāju grupa.<br />
1. jūnijs – 20. jūnijs Igaunijas un Lietuvas<br />
profesionālo koru un orķestru koncerti<br />
“Rīgas festivāla” ietvaros tiks piedāvāti Igaunijas<br />
un Lietuvas profesionālo kolektīvu koncerti. Tā būs<br />
Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Igaunijas<br />
kamerkora, Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra<br />
un Lietuvas kamerorķestra saspēle ar latviešu<br />
solistiem un diriģentiem.<br />
1. jūnijs Vērmanes dārzā un Esplanādē<br />
Bērnu Eiropas karnevāls<br />
Bērnu Eiropas karnevāls būs plašs pasākums divos<br />
Rīgas centrālajos parkos. To atklās masku gājiens<br />
kostīmos pa Vērmanes dārzu, kurā piedalīsies<br />
bērni ar vecākiem. Uz Vērmanes dārza centrālās<br />
skatuves notiks galvenā programma ar bērnu<br />
mūzikas un deju priekšnesumiem, leļļu izrādēm,<br />
rotaļnieku aktivitātēm u. c. Norises teritorijā būs<br />
bērnu grāmatu tirdziņš, ar iespēju grāmatas ne<br />
tikai iegādāties, bet arī ar tām mainīties.<br />
3. jūnijs Latvijas Nacionālajā operā<br />
Riharda Vāgnera opera “Rienci”<br />
Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos<br />
starptautiska radošā grupa.<br />
3. jūnijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kuros<br />
tiksies ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju<br />
vadīs moderators, piedalīsies arī tulkotāji.<br />
Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija,<br />
Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša<br />
uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice,<br />
Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija,<br />
Krievija un Turcija.<br />
4. jūnijs – 2. jūlijs Esplanādē Izstāde “Pagātne”<br />
Projekta “Iesakņotāji” ietvaros būs apskatāma<br />
izstāde, kas būs informatīvs un vizuāls materiāls<br />
foto un video veidā par mazdārziņu attīstību<br />
un par cilvēkiem, kas tos veidojuši un vēl joprojām<br />
apdzīvo un kopj. Paralēli izstādei – diskusijas,<br />
koncerti utt.<br />
05. jūnijs Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē<br />
Šahs<br />
Kristapa Pētersona operas pasaules pirmizrāde,<br />
kas veltīta Burvim no Rīgas, pasaules čempionam<br />
šahā – Mihailam Tālam. Iestudējuma radošajā<br />
komandā – diriģents Ainārs Rubiķis, Londonā<br />
rezidējošais latviešu horeogrāfs Kirils Burlovs,<br />
režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis<br />
Suhanovs un franču videomākslinieks Carlos<br />
Franklin. Opera tiks iestudēta krievu valodā.<br />
06. jūnijs Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Otrā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
08. jūnijs Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē<br />
Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Otrā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
08. jūnijs Vecmīlgrāvī, kultūras pilī<br />
“Ziemeļblāzma” Piena svētki<br />
Svētdienā aicinām kopā Vecmīlgrāvja daudzveidīgo<br />
iedzīvotāju saimi radošā, nepiespiestā vasaras<br />
gaisotnē nosvinēt savas Rīgas svētkus un pavadīt<br />
jauku brīvdienu. Būs nodarbes gan lieliem, gan<br />
maziem no plkst. 12 līdz pat 23. Teātra spēle,<br />
ielu mākslinieki, radošas izpausmes, cirks,<br />
atrakcijas, tirdziņš, amatnieki, frizieri, masieri,<br />
pavārskola. Bērnu stūrītī – zīmēšana, veidošana,<br />
skaņu laboratorija, bungu skola, maskas, šūpoles.<br />
Mierīgā zona – vīns, mūzika, sarunas.<br />
10. jūnijs Latvijas Nacionālajā operā<br />
Riharda Vāgnera opera “Rienci”<br />
Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos<br />
starptautiska radošā grupa.<br />
10. jūnijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kuros<br />
tiksies ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju<br />
vadīs moderators, piedalīsies arī tulkotāji.<br />
Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija,<br />
Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša<br />
uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice,<br />
Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija,<br />
Krievija un Turcija.<br />
11. jūnijs – 15. jūnijs Starptautisku kuratorudomātāju<br />
vizītes Rīgā<br />
Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”<br />
ietvaros paredzēta starptautiski aktīvu mākslas<br />
un kultūras profesionāļu klātbūtne Rīgā aktuālo<br />
mākslas diskursa tēmu pārvaicāšanai un turpmāku<br />
diskusiju izvērsumam. Vizīšu programmas<br />
kuratori: Anne Barlow, Courtenay Finn, Egija<br />
Inzule, Ainārs Kamoliņš, Margarida Mendes,<br />
Zane Onckule, Chris Sharp, Jānis Taurens, Alise<br />
Tīfentāle u. c. Norises datumi var tikt mainīti.<br />
12. jūnijs – 28. septembris Spīķeru radošajā kvartālā<br />
pie ēkas Maskavas ielā 8/1 Rīga 2014 un Monsa<br />
2015 “Transmedia Café”<br />
Projekta ideja ir par laikmetīgu, daudzfunkcionālu<br />
sabiedrisku telpu pilsētā, ko raksturo dinamika un<br />
spēja sevi nodrošināt ar nepieciešamo enerģiju.<br />
Konteiners vasarā tiks novietots Spīķeru kvartālā,<br />
tas kalpos par tikšanās vietu, pildot kultūras<br />
un sociālas funkcijas. To plānots arī pārvest<br />
uz dažādām Rīgas apkaimēm, lai piesaistītu<br />
visplašākās publikas interesi par jauno tehnoloģiju<br />
rosinātajām jaunajām sociālajām praksēm. Šo<br />
projektu “RIXC” rīkos kopā ar galveno sadarbības<br />
partneri “Technocité” un Monsa 2015 (Beļģija) un<br />
citiem partneriem no Grenobles Francijā, Kanādas<br />
un Austrālijas, kā arī ar Liepājas Universitāti u. c.<br />
15. jūnijs Latvijas Nacionālajā operā<br />
Riharda Vāgnera opera “Rienci”<br />
Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos<br />
starptautiska radošā grupa.<br />
15. jūnijs Dubultu evaņģēliski luteriskajā<br />
baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Otrā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
17. jūnijs – 22. jūnijs Peldošajā galerijā “Noass”<br />
un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā<br />
Projekta ietvaros Naivās mākslas muzejā notiks<br />
vasaras plenērs, kura laikā jau ierasti ikviens tiks<br />
aicināts atklāt savu radošo potenciālu un uzsākt<br />
radošu darbību.<br />
21. jūnijs Mežaparka Lielajā estrādē<br />
Eiropas saulgrieži<br />
Pasākumā dažādu valstu kori, deju grupas u. c.<br />
piedāvās savu valstu saulgriežu tradīcijas. Dalību<br />
jau apstiprinājuši kolektīvi no Tartu, Rostokas,<br />
Hamburgas, Veļikijnovgorodas, Tallinas, Kauņas,<br />
Noršēpingas, Viļņas un Brēmenes. Daudzveidīgo<br />
programmu klāstu papildinās saulgriežu<br />
gadatirgus.<br />
22. jūnijs Liepājas Sv. Trīsvienības<br />
katedrālē Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Trešā koncertprogramma projekta<br />
“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.<br />
22. jūnijs – 23. jūnijs Mežaparka Lielajā<br />
estrādē “Dancājiet Jāņu nakti!”<br />
Jāņu nakts mistērija, ietiecoties mūsu tautas<br />
senākajās tradīcijās, joprojām ir dzīvs un<br />
laikmetīgs rituāls. Pasākums notiks tradicionālajā<br />
saulgriežu svinēšanas laikā. Koncertuzvedumā<br />
piedalīsies deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras<br />
kopas un vairāki kori.<br />
27. jūnijs Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Trešā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
29. jūnijs Dubultu evaņģēliski luteriskajā<br />
baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Trešā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
JŪL<br />
[jūlijs]<br />
1. jūlijs – 31. decembris<br />
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā<br />
Grāmata 1514–2014<br />
Projekta mērķis ir izveidot mūsdienīgu, interaktīvu<br />
un informācijas piesātinātu izstādi, kuras<br />
uzmanības centrā būs 1514. gads, laiks, kas<br />
raksturīgs ar grāmatu drukāšanas “eksploziju” un<br />
jauniem lasīšanas paradumiem. Grāmatas vedīs<br />
aizraujošā ceļojumā 500 gadu senos notikumos,<br />
kad dzīvoja un radīja Roterdamas Erasms, Mārtiņš<br />
Luters, Leonardo, Rafaels, Mikelandželo, Ticiāns,<br />
Dīrers, kad pirmo reizi pasaules kartē minēts<br />
Amerikas vārds, kad valdīja izcili monarhi un<br />
Renesanse bija pašā zenītā.<br />
2. jūlijs – 1. augusts Esplanādē “Tagadne”<br />
Projekta “Iesakņotāji” ietvaros būs apskatāma<br />
izstāde, kas būs stāsts par starppaaudžu<br />
solidarizāciju un to, kā ir būt senioram Rīgā<br />
un kā aktīvi novecot. Paralēli izstādei diskusijas,<br />
koncerti, darbnīcas utt.<br />
2. jūlijs Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”<br />
Gidona Krēmera un “Kremerata Baltica” koncerts<br />
Koncertu cikla “Dzimuši Rīgā” ietvaros notiks<br />
Gidona Krēmera koncerts. Pasākuma pamatideja –<br />
vest “augsto” mākslu ārā no Vecrīgas un<br />
paplašināt muzikālās Rīgas robežas.<br />
3. jūlijs “Splendid Palace” “Gidona Rīga”<br />
Projekta “Dzimuši Rīgā” ietvaros notiks kinovakars,<br />
kurā tiks atspoguļota rīdzinieka Gidona Krēmera<br />
dzīve un darbs dokumentālajā un mākslas kino.<br />
3. jūlijs Kongresu namā Mare Balticum<br />
Festivāla “Rīgas ritmi” ietvaros sevi pieteiks jauns<br />
starptautisks mūzikas projekts ar Latvijas Radio<br />
bigbenda piedalīšanos. Tā mūzikas materiāls –<br />
Latvijas jūras dziesmas.<br />
4. jūlijs Lielajā ģildē Mīlestība. Opuss “Žanis<br />
un Johanna”<br />
Projekta “Balsis no tumsas jeb Žaņa Lipkes riņķa<br />
kvadratūra “ietvaros notiks Artura Maskata opusa<br />
“Žanis un Johanna” pirmatskaņojums. Izpildītāji –<br />
“Kremerata Baltica” Gidona Krēmera vadībā.<br />
Scenogrāfs un režisors – Reinis Suhanovs. Žanis<br />
un Johanna Lipkes ir ne tikai cilvēcības paraugs,<br />
viņi cauri smagiem likteņa pārbaudījumiem<br />
saglabā mīlestību līdz pat pēdējai mūža dienai.<br />
5. jūlijs Vecrīgā, Doma laukumā<br />
Eiropas militāro orķestru salidojums<br />
Eiropas militāro orķestru parādes maršs cauri<br />
Vecrīgai, kā arī festivāla atklāšanas koncerts Doma<br />
laukumā. Norises datums var tikt mainīts.<br />
6. jūlijs Rīgā, “Skonto” stadionā, un citās Latvijas<br />
pilsētās Eiropas militāro orķestru salidojums<br />
Orķestru izbraukumu koncerti Latvijas reģionos<br />
un festivāla noslēguma koncerts Rīgā (“Skonto”<br />
stadionā) ar orķestru defilē programmā. Galvenie<br />
dalībnieki – Lielbritānijas Karalisko Gaisa spēku<br />
orķestris, Spānijas Gaisa spēku militārais orķestris<br />
u. c. Norises datums var tikt mainīts.<br />
6. jūlijs Skvērā pie Latvijas Nacionālās operas<br />
Dzimuši Rīgā<br />
Krāšņā koncertā zem klajas debess uzstāsies Rīgā<br />
dzimušās akadēmiskās mūzikas zvaigznes. Pie<br />
Latvijas Nacionālās operas tiks īpaši koncertam<br />
uzbūvēta skatuve, koncertu translēs arī uz<br />
ekrāniem, kas izvietoti kanālmalā.<br />
6. jūlijs Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē<br />
Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Ceturtā koncertprogramma projekta<br />
“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.<br />
9. jūlijs – 19. jūlijs 8. Pasaules koru olimpiāde<br />
Pasaules koru olimpiāde vieno koristus no visas<br />
pasaules draudzīgā sacensībā. Pasākumi notiks<br />
lielākajās Rīgas koncertzālēs un pasākumu norises<br />
vietās. Pilsētu ar koru dziesmām pieskandinās kori<br />
no visas pasaules.<br />
9. jūlijs Spīķeru pagalmā Pazudušais dēls<br />
Senās mūzikas festivāla ietvaros koncerts-dziesmu<br />
spēle “Pazudušais dēls” piedāvās sekot pazudušā<br />
dēla atgriešanās notikumam, kas risināsies<br />
1527. gadā radītajā Burkarda Valdisa dziesmu<br />
spēlē. Piedalīsies bijušie vokālās grupas “Cosmos”<br />
dalībnieki, seno deju grupa “Ballare”, aktieri un<br />
renesanses mūzikas ansamblis režisora Vara<br />
Klausītāja vadībā. Norises datums var tikt mainīts.<br />
10. jūlijs Baroka ansambļa “Barosica” koncerti<br />
Senās mūzikas festivāla ietvaros notiks baroka<br />
mūzikas koncerti latviešu izpildītāju priekšnesumā.<br />
Uzstāsies Ieva Parša, mecosoprāns, Agnese<br />
Kanniņa-Liepiņa, vijole, Ieva Saliete, klavesīns, un<br />
Jānis Stafeckis, kontrabass. Norises datums var<br />
tikt mainīts.<br />
10. jūlijs Mūzika Rīgā 1570–1800<br />
Senās mūzikas festivāla ietvaros notiks koncerts,<br />
kura programmā iekļauti skaņdarbi, kas Rīgas<br />
baznīcās un koncertzālēs skanējuši laikā no<br />
1570. līdz 1800. gadam – G. M. Telemans,<br />
J. V. Mēders, F. A. Feihtners. Piedalīsies Sergejs<br />
Jēgers (kontrtenors), Kristīne Adamaite (ērģeles),<br />
Agnese Kanniņa – Liepiņa (baroka vijole), Kristīne<br />
Stumbure (traversflauta), Danuta Ločmele (baroka<br />
čells), Rīgas Doma zēnu koris (diriģents Mārtiņš<br />
Klišāns), baroka koris “Collegium Choro Musici<br />
Riga”, baroka orķestris “Collegium Musicum Riga”,<br />
diriģents Māris Kupčs. Norises datums var tikt<br />
mainīts.<br />
16<br />
17
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
10. jūlijs Latvijas Universitātes Botāniskajā<br />
dārzā Rīgas Puķu balle 2014<br />
“Puķu Balle” ir vērienīgākā, daudzveidīgākā<br />
un plašāk apmeklētā ziedu un dekoratīvo<br />
augu izstāde Baltijas valstīs. Šis tradicionālais<br />
pasākums ir centrālais vasaras notikums visiem,<br />
kas interesējas par puķēm un dekoratīvajiem<br />
stādījumiem, grib veidot skaistus dārzus un<br />
priecāties par puķu skaistumu. Blakus ziedēšanas<br />
brīnumam notiks koncerti.<br />
11. jūlijs Rīgas Domā Gregoriskie dziedājumi<br />
Senās mūzikas festivāla ietvaros koncerts<br />
ar vienīgo gregoriskās mūzikas profesionālo<br />
interpretu Latvijā piedalīšanos. Piedalīsies vokālais<br />
ansamblis “Schola Cantorum Riga” un kontrtenors<br />
Sergejs Jēgers. Norises datums var tikt mainīts.<br />
12. jūlijs Rīgā un Rundāles pilī Orlando Furioso<br />
Senās mūzikas festivāla ietvaros būs skatāms<br />
2012. gadā atrastās Antonio Vivaldi operas<br />
“Orlando Furioso” uzvedums. Opera radīta<br />
1727. gadā, bet atrasta tikai 270 gadus pēc<br />
komponista nāves. Piedalīsies solisti, Latvijas<br />
Radio koris, Čehijas baroka orķestris un ansamblis<br />
“Collegium 1704”. Norises datums<br />
var tikt mainīts.<br />
11. jūlijs Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Ceturtā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
13. jūlijs Dubultu evaņģēliski luteriskajā<br />
baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Ceturtā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
18. jūlijs – 22. augusts Skaņu mākslas izstāde<br />
“Skan II”<br />
Skaņu mākslas izstāde sniegs iespēju iepazīt<br />
novatoriskas laikmetīgās mākslas formas, kā arī<br />
atgādinās par Rīgas īpašo arhitektūras mantojumu.<br />
Dalībnieki: Evelīna Deičmane, Voldemārs<br />
Johansons, Leif Elggren & Carl Michael Von<br />
Hauswolff, John Wiese, Michael J. Schumacher,<br />
Edwin van der Heide, Arnaud Jacobs, Maja Ratkje/<br />
Signe Liden, David Helbich, Mark Bain, Christina<br />
Kubisch, Thomas Rutgers & Jitske Blom, Stefan<br />
Roigk, Pascal Broccolichi, Tarek Atoui, Bernhard<br />
Gal.<br />
20. jūlijs Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē<br />
Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Piektā koncertprogramma projekta<br />
“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.<br />
21. jūlijs – 3. augusts Dāmu paradīze<br />
Piecas izrādes iepazīstinās ar kultūrvēsturisko<br />
fenomenu – Eiropas modi. Ceļojums laikā ik<br />
pa divām desmitgadēm, sākot no 1900. gada.<br />
Piedalīsies pazīstami Rīgas kostīmu mākslinieki.<br />
Autore – režisore un producente Ilona Brūvere.<br />
Modes stila konsultante Natālija Jansone.<br />
25. jūlijs Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Piektā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
26. jūlijs Esplanādē Saullēkts pilsētā<br />
Introvertās mākslas festivāla “Ad lucem” ietvaros<br />
notiks saullēkta sagaidīšana, kas ilgs septiņas<br />
stundas no 26. jūlija plkst. 23 līdz 27. jūlija<br />
plkst. 6, sniedzot garīgi piesātinātu, meditatīvu<br />
programmu. Muzicēs Laima Jansone (Latvija,<br />
kokle), Timo Vēnenens (Timo Vaananen, Somija,<br />
kantele), Aladins Abass (Aladin Abbas, Ēģipte/<br />
Norvēģija, balss, ūds, tabla) u. c.<br />
27. jūlijs Dubultu evaņģēliski luteriskajā<br />
baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Piektā koncertprogramma projekta<br />
“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.<br />
30. jūlijs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā<br />
Lord of Horizons<br />
Introvertās mākslas festivāla “Ad lucem” ietvaros<br />
notiks pasākums “Lord of Horizons”. Par tā<br />
iedvesmas avotu kļuvis 17. gs. tulks, skolotājs<br />
un komponists Ulī Afkī, kura dzīve Austrumu un<br />
Rietumu kultūru krustcelēs ir visu laiku lielākās<br />
vertības – cilvēcības apliecinājums. Piedalīsies<br />
orientālās mūzikas ansamblis “Sarband”. Tā<br />
mākslinieciskais vadītājs Vladimirs Ivanovs<br />
(Vladimir Ivanoff, Bulgārija/Vācija) ir ievērojams<br />
vācu muzikologs, lautas spēles, baroka un<br />
orientālās mūzikas speciālists. Austrumu un<br />
Rietumu mūzikas sasaiste, kristietības un islāma<br />
refleksijas mūzikā, Ulda Bērziņa korāna lasījumi<br />
latviešu valodā.<br />
AUG<br />
[augusts]<br />
1. augusts Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”<br />
Nakts meditācija<br />
Introvertās mākslas festivāla “Ad lucem” ietvaros<br />
notiks “Nakts meditācija”. Improvizācijas meistara<br />
Metjū Bārlija (Matthew Barley, Lielbritānija) jau<br />
par leģendu kļuvusī “Nakts meditācija” ir vārdiem<br />
neaprakstāms un neaizmirstams pārdzīvojums.<br />
Astoņu stundu garā nakts koncertā klausītāji<br />
gremdēsies orķestrālajos akustiskā un elektriskā<br />
čella tembros gan sēžot, gan guļus uz segām,<br />
spilveniem vai guļammaisiem – iemiegot,<br />
pamostoties, nonākot citā, neikdienišķā uztveres<br />
dimensijā. Koncerts sāksies 1. augustā plkst. 23<br />
un turpināsies līdz 2. augusta plkst. 7.<br />
6. augusts – 5. septembris Esplanādē Nākotne<br />
Projekta “Iesakņotāji” ietvaros būs apskatāma<br />
izstāde “Nākotne”, kas būs pasaules un pašmāju<br />
inovatīvu un pārsteidzošu mākslas un dizaina<br />
objektu apskats pilsētvides veidošanā un<br />
piemērošanā dažādu cilvēku vajadzībām.<br />
Paralēli izstādei risināsies diskusijas, koncerti,<br />
darbnīcas.<br />
1. augusts – 3. augusts Dzintara ceļš – Latvijas<br />
nākotne pasaulē<br />
Grāmatas “Dzintara ceļš – Latvijas nākotne<br />
pasaulē” atklāšana. Latvijas zinātniece Inga<br />
Ļašenko, kas jau vairākus gadus veic pētījumus<br />
saistībā ar dzintaru, pasniegs savu vīziju un<br />
dzintaru.<br />
3. augusts Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē<br />
Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Sestā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
3. augusts Atjaunotajā Lucavsalas parkā<br />
Piena svētki<br />
Piena svētki Lucavsalā atklās šīs salas burvību,<br />
parādot, cik tā tagad tīra un pieejama kā<br />
romantiķiem, tā fotogrāfiem un zinātkāriem<br />
pilsētniekiem. Skaista svētdiena pie Daugavas<br />
ūdeņiem. Uzstāsies latviešu un ārvalstu mūziķi.<br />
Ielu mākslinieki, performances, cirks, atrakcijas,<br />
tirdziņš, amatnieki, frizieri, masieri, pavārskola.<br />
Atsevišķa teātra skatuve. Bērnu stūrītī – zīmēšana,<br />
veidošana, skaņu laboratorija, bungu skola,<br />
maskas, šūpoles. Mierīgā zona – vīns, mūzika,<br />
sarunas.<br />
6. augusts – 28. septembris Dekoratīvās mākslas<br />
un dizaina muzejā Dzintara laikmets<br />
Kultūrantropoloģisks pētījums par dzintara fenomenu<br />
vienas tautas mākslā, kultūrā un sociālās<br />
dzīves apritē. Idejas autore ir Inese Baranovska.<br />
Izstādei tiks piesaistīti mākslinieki – Ingrīda Zābere,<br />
Izolde Cēsniece, Gints Gabrāns, Monika Pormale,<br />
Rūdolfs Bekičs u. c.<br />
8. augusts Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Sestā koncertprogramma projekta<br />
“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.<br />
08. augusts Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā<br />
Ceļojumu gadi<br />
Koncerta “Ceļojumu gadi” tematika būs<br />
daudzveidīga un aicinās uz radošu pieeju.<br />
Piedalīsies: “Kremerata Baltica”, LNSO, Ksenija<br />
Sidorova (akordeons), Gidons Kremers (vijole),<br />
Elīna Bukša (vijole), Ramons Jaffe (čells), Inga<br />
Kalna (soprāns), Egils Siliņš (bass), Andrejs<br />
Osokins (klavieres) un citi.<br />
8. augusts – 9. augusts Latvijas Etnogrāfiskajā<br />
brīvdabas muzejā Amatnieku meistardarbnīcu<br />
darbu izstāde<br />
Būs skatāma 2014. gada maijā notikušajās<br />
amatnieku darbnīcās “Tilts” tapušo darbu izstāde.<br />
8. augusts – 10. augusts AB dambī, pilsētas<br />
laukumos, ielās, parkos, pagalmos Re Re Rīga<br />
Starptautisks ielu mākslas un pasaules mūzikas<br />
festivāls, kura programma apvienos visdažādākās<br />
mākslas formas – deju, mūziku, senās Eiropas<br />
tradīcijās sakņotus ielu priekšnesumus un nouveau<br />
cirque – akrobātus, žonglierus, ugunspūtējus,<br />
zobenrijējus, virvesdejotājus utt. Centrālā norises<br />
vieta būs AB dambis, no kura mūzika un māksla<br />
“izies ielās” un trīs dienas pēc kārtas piepildīs<br />
pilsētas laukumus, parkus, ielas un pagalmus.<br />
10. augusts Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā<br />
Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Sestā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
12. augusts Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies<br />
ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs<br />
moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais<br />
ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija,<br />
Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība<br />
Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija<br />
(īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija, Krievija<br />
un Turcija.<br />
12. augusts – 12. septembris Jāņa Akuratera muzejā<br />
un muzeja dārzā Cafe Spleen jeb Augusts 1914<br />
Akcijas mērķis ir izprast, kā karš radīja brīvību<br />
un kā karš izmainīja cilvēku domāšanu jeb radīja<br />
moderno cilvēku. “Cafe Spleen jeb Augusts 1914”<br />
veido akcijas telpa kā izstāde, vokāli instrumentālā<br />
oratorija ar J. Akuratera, E. Virzas, K. Skalbes<br />
dzeju un starpakciju seansi.<br />
15. augusts – 24. augusts Tenso Eiropas kamerkora<br />
2014. gada vasaras darbnīca Rīgā<br />
Kora diriģenti un pedagogi Kaspars Putniņš un<br />
Gērts Bergss veiks jauno dziedātāju noklausīšanos,<br />
lai projektam izvēlētos labākos kora dalībniekus.<br />
Vasaras darbnīcā tiks iestudēts kora kopdarbs<br />
ar progresīvākajiem jaunās paaudzes latviešu<br />
māksliniekiem – komponistu Kristapu Pētersonu,<br />
režisori Zani Kreicbergu, ģitāristu Kasparu Zemīti<br />
un DJ Monsta, kas tiks pirmatskaņots “Tenso<br />
dienās Rīgā”.<br />
17. augusts Liepājas Sv. Trīsvienības<br />
katedrālē Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Septītā koncertprogramma projekta<br />
“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.<br />
18. augusts – 31. augusts Vairākās Rīgas apkaimēs:<br />
Purvciemā, Zolitūdē, Sarkandaugavā<br />
un Grīzņkalnā Urban Storytelling<br />
Urbānās mākslas festivāls “Urban Storytelling”<br />
piedāvās pilsētvidē integrētu kultūras programmu.<br />
Katrai no Rīgas apkaimēm ir sava urbānā un<br />
cilvēcīgā sirds, sava telpa un centrālā vide, ap<br />
kuru koncentrējas apkaimes dzīvība. Ap to arī<br />
tiks veidotas festivāla aktivitātes, stāstīti katras<br />
apkaimes stāsti. Purvciemā pasākumi notiks<br />
pie Mēbeļu nama, Zolitūdē – dzīvojamo 12<br />
stāvu namu bloka pagalmā, Sarkandaugavā –<br />
Psihoneiroloģiskās slimnīcas atklātā parka<br />
teritorijā, bet Grīziņkalnā – Vārnu–Zvaigžņu ielas<br />
rajonā.<br />
19. augusts Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā katrā<br />
tiksies divi ārzemju un viens Latvijas rakstnieks.<br />
Diskusiju vadīs moderators, piedalīsies arī<br />
tulkotāji. Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva,<br />
Igaunija, Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija<br />
(īpaša uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija,<br />
Šveice, Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju),<br />
Gruzija, Krievija un Turcija. Sarīkojumu laiks no<br />
plkst. 17 līdz 19.<br />
20. augusts – 24. augusts Starptautisku kuratorudomātāju<br />
vizītes Rīgā “Gaidot... (Kādas idejas<br />
arheoloģija)”<br />
Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”<br />
ietvaros paredzēta starptautiski aktīvu mākslas<br />
un kultūras profesionāļu klātbūtne Rīgā aktuālo<br />
mākslas diskursa tēmu pārvaicāšanai un turpmāku<br />
diskusiju izvērsumam. Vizīšu programmas<br />
kuratori: Anne Barlow, Courtenay Finn, Egija<br />
Inzule, Ainārs Kamoliņš, Margarida Mendes,<br />
Zane Onckule, Chris Sharp, Jānis Taurens, Alise<br />
Tīfentāle u. c. Norises datumi var tikt mainīti.<br />
22. augusts – 26. oktobris LNMM izstāžu zālē<br />
“Arsenāls” Gustavs Klucis (1895–1938).<br />
Kāda eksperimenta anatomija<br />
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un sadarbības<br />
institūciju piedāvātā izstāde būs pilnvērtīgs stāsts<br />
par izcilā mākslinieka Gustava Kluča dzīvi un<br />
mākslu.<br />
24. augusts Dubultu evaņģēliski luteriskajā<br />
baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Septītā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
26. augusts Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā katrā<br />
tiksies divi ārzemju un viens Latvijas rakstnieks.<br />
Diskusiju vadīs moderators, piedalīsies arī<br />
tulkotāji. Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva,<br />
Igaunija, Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija<br />
(īpaša uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija,<br />
Šveice, Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju),<br />
Gruzija, Krievija un Turcija. Sarīkojumu laiks<br />
no plkst. 17 līdz 19.<br />
29. augusts Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Septītā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika<br />
BACH zīmē” ietvaros.<br />
30. augusts Vakarbuļļu pludmalē<br />
Seno ugunskuru nakts<br />
Seno ugunskuru nakts akcijā nodibinājums<br />
“Rīga 2014” aicina visus Latvijas piekrastes<br />
novadu un pilsētu iedzīvotājus iedegt ugunskurus<br />
jūras krastā. Akcija paredzēta, lai cilvēki pievērstu<br />
uzmanību vides kvalitātei un dabas resursu<br />
saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Iedzīvotājiem<br />
Vakarbuļļu pludmalē pievienosies gan uzaicinātie<br />
dažādu jomu mākslinieki, gan zinātnes pārstāvji.<br />
SEP<br />
[septembris]<br />
1. septembris Ražas novākšanas svētki<br />
Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks Ražas<br />
novākšanas svētki – projekta noslēgums.<br />
1. septembris Vairākās Rīgas vidusskolās<br />
Projekta “Spēka pote” atklāšana<br />
Vairākās Rīgas vidusskolās tiks atklāti un<br />
prezentēti mākslas darbi, kas būs veidoti<br />
konkrētas vides kontekstā un sadarbībā ar skolu.<br />
Skolēnu un viesu klātbūtnē notiks mākslas darbu<br />
atklāšana.<br />
2. septembris Esplanādē<br />
Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies<br />
ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs<br />
moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais<br />
ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija,<br />
Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība<br />
Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija<br />
(īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija, Krievija<br />
un Turcija.<br />
2. septembris – 16. septembris Peldošajā galerijā<br />
“Noass” un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā<br />
Projekta ietvaros Naivās mākslas muzejā notiks<br />
rudens plenērs, kura laikā jau ierasti ikviens tiks<br />
aicināts atklāt savu radošo potenciālu un uzsākt<br />
radošu darbību.<br />
3. septembris Kinoteātrī “Splendid Palace”<br />
Force Majeure. Rīga<br />
Notiks septiņu Eiropas mūsdienu dokumentālā<br />
kino klasiķu veidotās sociālantropoloģiskās filmas<br />
pirmizrāde. Piedalīsies filmas autori – Latvijas<br />
režisors Ivars Seleckis, Rainers Komerss no<br />
Vācijas, Betina Henekele no Austrijas, Audri Stoni<br />
no Lietuvas, Jāku Kilmi no Igaunijas, Viktors<br />
Kosakovskis no Krievijas un Pernils Rosa Grēnkjērs<br />
vai Adu Sēbijs no Dānijas. Piedalīsies arī filmas<br />
līdzautori antropologi: Ieva Raubiško, Baiba Bela-<br />
Krūmiņa, Viesturs Celmiņš, Agnese Cimdiņa<br />
un Dace Dzenovska.<br />
4. septembris – 21. septembris Pilsētvidē<br />
“Survival Kit”<br />
Laikmetīgās mākslas festivāls aicinās palūkoties<br />
uz pilsētu kā utopiju. Izstādi veido trīs sadaļas –<br />
vēsturiskais atskats uz pilsētu arhitektoniskajām,<br />
sociālajām un politiskajām utopijām, sākot ar<br />
arhitekta Kloda-Nikolā Ledū (Francija) darbiem,<br />
apvienību “Archigram” (Lielbritānija), latviešu<br />
kinētiskās mākslas pārstāvjiem u. c. projektiem.<br />
Izstādes mūsdienu daļā izvēlēti latviešu un<br />
ārvalstu mākslinieki, kas apspēlēs šodienas<br />
pilsētas pārmaiņas. Mākslas darbi pilsētvidē –<br />
dalībnieki – Exyzt (Francija), Cardbordia (Krievija),<br />
Apolonija Šusteršica (Slovēnija/Nīderlande) u. c.<br />
5. septembris – 27. oktobris<br />
Muzejā “Rīgas Birža” Nākotnes mākslu meklējot<br />
Multidisciplinārs projekts ar mērķi veikt latviešu<br />
gleznotāja, teorētiķa un pētnieka Voldemāra<br />
Matveja (1877–1914) darbības popularizāciju,<br />
ņemot vērā viņa unikālo ieguldījumu ārpus Eiropas<br />
kultūru – Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas –<br />
mākslas pētniecībā 20. gs. sākumā. Viņa<br />
grāmatas “Lieldienu salas māksla” (1914), “Āfrikas<br />
māksla” (1919) tika izdotas krievu valodā ar<br />
Vladimira Markova pseidonīmu un sen kļuvušas<br />
par bibliogrāfisku retumu. Tomēr no šodienas<br />
perspektīvas ir skaidrs, ka Matveja teorētiskās<br />
atziņas veicināja daudzu kā latviešu, tā krievu<br />
avangarda novatorisko mākslinieku izpratni par<br />
šo kultūru nozīmi modernās mākslas turpmākā<br />
attīstībā.<br />
5. septembris – 18. septembris Kaimiņi trokšņo<br />
“Dzejas dienu” laikā notiks dzejnieku lasījumi,<br />
radošās darbnīcas un publiskas lekcijas, kas<br />
apliecinās literatūru kā sociālās un kultūras<br />
integrācijas līdzekli, iespēju nogludināt konfliktus<br />
un sadarboties. Uz Rīgu tiks aicināti dažādu<br />
valstu un reģionu literāti un dzejnieki: armēņi /<br />
azerbaidžāņi; grieķi / turki; alžīrieši / francūži;<br />
armēņi / turki; krievi / čečeni; izraēļi / arābi; kurdi<br />
/ turki; izraēlieši / palestīnieši; gruzīni / abhāzi;<br />
gruzīni / osetieši; angļi / īri; angļi / skoti; serbi /<br />
horvāti, serbi / bosnieši; vācieši / čehi; vācieši /<br />
franči; krievi / somi; itāļi / austrieši.<br />
6. septembris Vidzemes tirgū Brīvības dārzs<br />
Projekts “Brīvības dārzs” noslēgsies kultūras<br />
foruma “Baltā nakts” laikā, kad tiks novākta<br />
izaudzētā raža un meistardarbnīcās to sagatavos<br />
apēšanai, ziemas krājumiem, tautas aptiekai.<br />
Notiks arī projekta rezultātu apkopošana – attēlu<br />
kolāžas, video u. c.<br />
7. septembris Dubultu evaņģēliski luteriskajā<br />
baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Projekta “Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros<br />
notiks jaunradītās triloģijas Dubultu daļas<br />
pirmatskaņojums, kuras autors ir komponists<br />
Rihards Dubra.<br />
8. septembris Rātslaukumā, uz Akmens tilta,<br />
pie Nacionālās bibliotēkas un tās iekštelpās<br />
Gribu iet uz bibliotēku<br />
Karnevāla gājiens Starptautiskajā rakstpratības<br />
dienā. Bērni, kas piedalās projektā “Bērnu un<br />
jauniešu žūrija”, izvēlēsies savu mīļāko grāmatu<br />
un ietērpsies šīs grāmatas varoņu tērpos, lai veiktu<br />
simbolisku gājienu. Pie bibliotēkas un bibliotēkā<br />
notiks dažādas performances un hepeningi.<br />
Gājiens sāksies Rātslaukumā, kur tā dalībnieki<br />
uzzinās savu uzdevumu – doties uz Stikla kalnu,<br />
lai atmodinātu tur dusošo Saulcerīti. Piedalīsies ap<br />
2000 dalībnieku – bērni un pieaugušie no Latvijas<br />
un latviešu diasporas centriem pasaulē.<br />
9. septembris Esplanādē<br />
Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies<br />
ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs<br />
moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais<br />
ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija,<br />
Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība<br />
Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija<br />
(īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija, Krievija un<br />
Turcija.<br />
11. septembris Latvijas Universitātē, radio “Naba”,<br />
“Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas<br />
“RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar zinātni<br />
saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar<br />
zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos<br />
būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un<br />
uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.<br />
12. septembris Latvijas Nacionālajā<br />
bibliotēkā Dzintara ceļš<br />
Dzejas dienu ietvaros notiekošais koncerts<br />
“Dzintara ceļš” pulcēs Rīgā ievērojamākos Eiropas<br />
dzejniekus un nozīmīgākos latviešu komponistus<br />
pasaules līmeņa vokālās mūzikas jaundarbu<br />
radīšanā. Piedalīsies: Valsts Akadēmiskais koris<br />
“Latvija”, Māris Sirmais, 12 latviešu komponisti<br />
un 12 Eiropas dzejnieki.<br />
12. septembris – 31. decembris Latvijas Nacionālajā<br />
bibliotēkā Mana – Tava – mūsu Rīga<br />
Rīdzinieku stāsti<br />
Izstāde “Mana – Tava – mūsu Rīga” un sarunu<br />
cikls “Rīdzinieku stāsti” veicinās dažādu<br />
nacionalitāšu rīdzinieku kultūrkomunikāciju,<br />
savstarpējo sapratni, izziņu un bagātināšanos.<br />
Piedalīsies: Igors Ļenskis, Vladislavs Volkovs,<br />
Svetlana Bogojavļenska, Valters Ščerbinskis, Ēriks<br />
Jēkabsons un mazākumtautību biedrību pārstāvji.<br />
18<br />
19
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
14. septembris Liepājas Sv. Trīsvienības<br />
katedrālē Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Projekta “Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros<br />
notiks jaunradītās triloģijas Liepājas daļas<br />
pirmatskaņojums, kuras autors ir komponists<br />
Jānis Lūsēns.<br />
15. septembris Latvijas Nacionālajā<br />
bibliotēkā 21. gadsimta saturs<br />
Akadēmiskie lasījumi veltīti cilvēces lasīšanas<br />
vēsturei. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto<br />
grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā<br />
un ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības<br />
mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā<br />
kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,<br />
elektroniskā vide un digitālās publikācijas.<br />
Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga<br />
speciālistu viedokli par šiem tematiem. Norises<br />
datums var tikt mainīts.<br />
15. septembris – 25. decembris<br />
Žaņa Lipkes memoriālajā muzejā<br />
Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu<br />
Projekta “Balsis” no tumsas jeb Žaņa Lipkes<br />
riņķa kvadratūra ietvaros tiks atklāta grāmata<br />
“Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu”.<br />
Tās ideja ir uzrunāt bērnus, kuri ir visbrīvākie<br />
no aizspriedumiem un mītiem, dodot viņiem<br />
iespēju ielūkoties sarežģītajos Otrā pasaules<br />
kara notikumos. Grāmatas teksta autore – Inese<br />
Zandere, ilustrācijas – Reinis Pētersons.<br />
16. septembris Esplanādē<br />
Raiņa un Aspazijas lasījumi<br />
Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies<br />
ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs<br />
moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais<br />
ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija,<br />
Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība<br />
Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija<br />
(īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija, Krievija<br />
un Turcija.<br />
16. septembris – 3.oktobrī Peldošajā galerijā<br />
“Noass” un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā<br />
Projekta “Es būšu muzejā” ietvaros Naivās mākslas<br />
muzejā būs apskatāmi muzeja pavasara plenēra<br />
laikā tapušie darbi.<br />
19. septembris Latvijas Nacionālajā operā Valentīna<br />
Pasaules pirmizrāde jaunai latviešu komponista<br />
Artura Maskata operai, kas balstīta leģendārās<br />
kinozinātnieces Valentīnas Freimanes dzīvesstāstā.<br />
19. septembris – 20. septembris Latvijas<br />
Universitātē Baltijas dzintars pāri laikam<br />
un robežām<br />
Zinātniskā konference “Baltijas dzintars pāri<br />
laikam un robežām” gan popularizēs dzintaru, gan<br />
rosinās domu, ideju un pieeju apmaiņu dažādu<br />
nozaru dzintara pētnieku starpā. Konferences<br />
norise paredzēta divas dienas, par referentiem<br />
paredzēts aicināt vadošos pasaules dzintara<br />
pētniekus no dažādām zinātņu nozarēm.<br />
22. septembris – 28. septembris Kādā no teātriem<br />
vai netradicionālām spēles vietām Brīvības ielas<br />
tuvumā forte forte. Ceturtā izrāžu nedēļa<br />
Laikmetīgās teātra programmas ceturtā izrāžu<br />
nedēļa. Režisors un programma tiks precizēti.<br />
Kāds ir Eiropas teātris 2014. gadā “Forte forte”<br />
ietver piecas Eiropas vadošo režisoru izrādes,<br />
kas papildinātas ar teorētisko, māksliniecisko<br />
un izglītības sadaļu. Kopā būs piecas viesizrāžu<br />
nedēļas, katru nedēļu veltot viena mākslinieka<br />
daiļradei. Izrāžu tematiskajā centrā ir indivīda un<br />
varas, individualitātes un socialitātes, “nenormālā”<br />
un “normālā”, personības un masu attiecības.<br />
26. septembris Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē<br />
Projekta “Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros notiks<br />
jaunradītās triloģijas pirmatskaņojums. Dubultu<br />
daļas autors ir Rihards Dubra, Liepājas daļas<br />
autors – Jānis Lūsēns, bet Rīgas daļu komponējis<br />
Ēriks Ešenvalds.<br />
26. septembris – 27. oktobris Dzīvokļos Rīgas centrā<br />
Kur ir mūsu mīļais zinātnieks<br />
Pasākums notiks trīs identiskos dzīvokļos ar<br />
identisku iekārtojumu. Vienā zinātnieks vēl<br />
tikai gatavosies veikt pārdrošu kvantu fizikas<br />
eksperimentu, otrā dzīvoklī zinātnieks jau būs<br />
mistiski pazudis, bet trešo dzīvokli apdzīvos kāds<br />
viegli atpazīstams subkultūras radījums.<br />
27. septembris Latvijas Nacionālajā operā Valentīna<br />
Jauna Artura Maskata opera, kas balstīta<br />
leģendārās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes<br />
dzīvesstāstā.<br />
27. septembris Latvijas Universitātē<br />
RīgaPunkts Zinātnes festivāls<br />
Zinātnes festivāla ietvaros būs klausāma unikāla<br />
koncert programma, kas būs Latvijas neatkarīgo<br />
mūziķu un zinātnieku sadarbības rezultāts, ļaujot<br />
satikties zinātniskām teorijām ar radošo vidi. Pēc<br />
īpaši izstrādāta maršruta pasākuma dalībnieki<br />
varēs saistošā, atraktīvā un praktiski izmantojamā<br />
formātā uzzināt ko vairāk par Latvijas un pasaules<br />
zinātnieku sasniegumiem. Pasākuma veidošanā<br />
iesaistīti Latvijas Universitātes zinātnieki, kā arī<br />
Latvijas neatkarīgās mūzikas labākie pārstāvji.<br />
29. septembris – 05. oktobris Pārdaugavā,<br />
Āgenskalnā, E. Smiļģa Teātra muzejā, LKA teātra un<br />
audiovizuālās mākslas katedrā “Zirgu pasts” u. c.<br />
“Patriarha rudens 2014”<br />
Latvijas Kultūras akadēmijas festivāls būs nedēļas<br />
maratons plašākai publikai, lai tā iepazītu Latvijas<br />
Kultūras akadēmijas topošo jauno mākslinieku<br />
daiļradi. Festivāla atklāšanas tradīcija vienmēr<br />
paliek nemainīga – koncertuzvedums Āgenskalna<br />
tirgus paviljonā, pēc kura notiek svinīgs gājiens<br />
uz E. Smiļģa Teātra muzeju. Nedēļas garumā tiks<br />
izrādīts jauno teātra režisoru un aktieru, kino<br />
režisoru un operatoru, kā arī horeogrāfu veikums.<br />
Vieslekcijas, meistarklases, viesizrādes.<br />
30. septembris – 30. novembris Latvijas Nacionālajā<br />
teātrī Spožums un posts Šengenas zonā<br />
Izrāžu sērija-festivāls, kurā Eiropas režisori veidos<br />
izrādes par nacionālās identitātes un suverenitātes<br />
saglabāšanas tēmu unificētā Eiropā. Koncepciju<br />
veido režisors Valters Sīlis un dramaturgs Jānis<br />
Balodis, vienojoties ar ārzemju režisoriem, katras<br />
izrādes tēmu risināt atšķirīgi, izmantojot unikālus<br />
skatuves mākslas paņēmienus. Šī sērija arī<br />
iepazīstinās ar tām skatuves mākslas iespējām,<br />
kas pārkāpj dramatiska teātra robežas, veidojot<br />
gan izrādes, kas pēta dokumentālā teātra iespējas,<br />
gan izrādes, kas veidotas, satiekoties teātrim,<br />
mūsdienu dejai un performances mākslai.<br />
OKT<br />
[oktobris]<br />
01. oktobris – 30. novembris “kim” laikmetīgās<br />
mākslas centrā, “RIXC” Mediju telpā Hiperboliskās<br />
plaknes un ilgtspējības tīkli<br />
Projekta ietvaros tiks eksponēti Dainas Taimiņas<br />
un rokdarbnieču tamborētie 3D objekti, LiepU<br />
MPLab Jauno mediju mākslas programma,<br />
studentu radītās digitālās vizualizācijas, kā arī<br />
interaktīvais ilgtspējības tīklu interfeiss. Izstāde<br />
būs apskatāma Rīgā, Latvijas publiskajās<br />
bibliotēkās, kā arī internetā un Latvijas publisko<br />
bibliotēku informācijas tīklā. Ekspozīciju papildinās<br />
lekcijas un radošās darbnīcas.<br />
09. oktobris – 15. oktobris Latvijas Nacionālajā teātrī<br />
Opera par kartupeli<br />
Asprātīga opera visai ģimenei par kartupeļu<br />
ceļojumu no Dienvidamerikas līdz Latvijai un dzīvi<br />
tajā. Komponists – Valts Pūce, libreta autore –<br />
Inese Zandere, režisors – Jans Villems van den<br />
Bošs (Nīderlande). Piedalīsies: Latvijas Nacionālā<br />
teātra aktieri, Rīgas Doma meiteņu koris diriģentes<br />
Airas Birziņas vadībā, kamerorķestris un Latvijas<br />
mūzikas skolu jaunieši – dziedātāji un dejotāji.<br />
10. oktobris – 12. oktobris Vieta tiks precizēta<br />
“Skaņu mežs”<br />
Nepieradinātās mūzikas festivāls “Skaņu mežs”<br />
atainos jaunākās norises mūzikas pasaulē.<br />
15. oktobris Latvijas Nacionālajā<br />
bibliotēkā 21. gadsimta saturs<br />
Akadēmiskie lasījumi veltīti cilvēces lasīšanas<br />
vēsturei. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto<br />
grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā<br />
un ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības<br />
mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā<br />
kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,<br />
elektroniskā vide un digitālās publikācijas.<br />
Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga<br />
speciālistu viedokli par šiem tematiem. Norises<br />
datums var tikt mainīts.<br />
16. oktobris Sv. Pētera baznīcā Mistiskā pasaka<br />
“Tenso dienās” Latvijas Radio koris kopā ar<br />
izcilākajiem Eiropas profesionālajiem koriem<br />
pārsteigs ar jaunām, nedzirdētām programmām.<br />
“Tenso dienu” pirmajā koncertā “Mistiskā pasaka”<br />
Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards<br />
Kļava aizvedīs Kārļa Skalbes, Hansa Kristiana<br />
Andersena un Brāļu Grimmu pasaku valstībā, kur<br />
amerikāņu komponista Deivida Langa darbam<br />
“Meitene ar sērkociņiem” līdzās skanēs Ērika<br />
Ešenvalda un Līgas Celmas radīto pasaku pasaules<br />
pirmatskaņojumi.<br />
18. oktobris Lielajā ģildē Laicīgā mūzika<br />
“Tenso dienās” Latvijas Radio koris kopā ar<br />
izcilākajiem Eiropas profesionālajiem koriem<br />
pārsteigs ar jaunām, nedzirdētām programmām.<br />
“Tenso dienu” programmas vadlīnijas: mistiskais,<br />
profānais un sakrālais ir krustpunkti, kuros<br />
sastapsies dažādu valstu mūzikas laikmeti ar<br />
nacionālās koru kultūras savdabību, kora mūzikas<br />
novitātes ar tradicionālās dziedāšanas veidiem,<br />
radot inovatīvu vokālās mākslas un citu mūsdienu<br />
mākslas komponentu sintēzi. Laicīgās mūzikas<br />
koncertā piedalīsies RIAS “Kammerchor” (Vācija),<br />
“Eric Ericsons Kammarkör” (Zviedrija), Igaunijas<br />
Filharmoniskais kamerkoris un Latvijas Nacionālais<br />
simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Putniņa<br />
vadībā.<br />
20. oktobris – 26. oktobris Kādā no teātriem vai<br />
netradicionālām spēles vietām Brīvības ielas<br />
tuvumā forte forte. Piektā izrāžu nedēļa<br />
Laikmetīgās teātra programmas piektā izrāžu<br />
nedēļa. Režisors un programma tiks precizēti.<br />
Kāds ir Eiropas teātris 2014. gadā “Forte forte”<br />
ietver piecas Eiropas ietekmīgu režisoru izrādes,<br />
kas papildinātas ar teorētisko, māksliniecisko<br />
un izglītības sadaļu. Kopā būs piecas viesizrāžu<br />
nedēļas, katru nedēļu veltot viena mākslinieka<br />
daiļradei. Izrāžu tematiskajā centrā ir indivīda un<br />
varas, individualitātes un socialitātes, “nenormālā”<br />
un “normālā”, personības un masu attiecības.<br />
21. oktobris – 25. oktobris Tenso Eiropas kamerkora<br />
noslēguma darbnīca<br />
Tenso Eiropas kamerkora projekta ietvaros Rīgā<br />
notiks kora trešā darbnīca.<br />
22. oktobris Rīgas Domā<br />
Sakrālās mūzikas koncerts “Lux aeterna”<br />
Sakrālās mūzikas koncertā “Lux aeterna” skanēs<br />
franču un flāmu baroka laikmeta polifonijas<br />
paraugi, norvēģu garīgās tautasdziesmas,<br />
Pētera Vaska un Arvo Perta mūzika un jaunas<br />
oriģinālkompozīcijas, kas tapušas Latvijas Radio<br />
kora skaņu laboratorijā – latviešu bizantiskie<br />
dziedājumi. Koncerta mākslinieciskais vadītājs<br />
– Sigvards Kļava, piedalās – “Nederlands<br />
Kamerkoor” (Nīderlande), “Musicatreize”<br />
(Francija), “Det Norske Solistkor” (Norvēģija),<br />
Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālais<br />
simfoniskais orķestris un solisti.<br />
24. oktobris Tabakas fabrikā Tenso jauniešu nakts<br />
Pēc Latvijas Radio kora diriģenta Kaspara Putniņa<br />
un Tenso Eiropas Profesionālo koru asociācijas<br />
iniciatīvas tiek veidots jauns – pirmais Eiropas<br />
profesionālais koris. Tas apvieno Eiropas izcilākos<br />
jaunos dziedātājus un atklāj jaunus ceļus kora<br />
mūzikas laukā. Rīgā 2013.–2014. gadā notiks<br />
TECC (Tenso Europe Chamber Choir) vasaras<br />
darbnīcas, kas vainagosies ar iestudējuma<br />
“Seriāls” pirmizrādi. Tenso Eiropas kamerkora<br />
darbnīcu noslēgumā notiks pasākums “Tenso<br />
jauniešu nakts”, kurā tiks pirmatskaņots<br />
kora multimediāls iestudējums “Seriāls”. Šis<br />
aizraujošais nakts ceļojums telpā skars aktuālu<br />
tēmu – sabiedrības manipulāciju caur medijiem.<br />
Iestudējuma veidotāji: diriģents un muzikālais<br />
vadītājs Kaspars Putniņš, komponists Kristaps<br />
Pētersons, režisore Zane Kreicberga, ģitārists<br />
Kaspars Zemītis un DJ Monsta.<br />
27. oktobris – 2. novembris Lielajā ģildē, Rīgas<br />
Domā, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas<br />
Radio 1. studijā, Spīķeru koncertzālē, Sv. Jāņa<br />
baznīcā Eiroradio koncertu sērija “European Capital<br />
of Culture, Riga”<br />
Eiroradio koncertu sērijas “European Capital<br />
of Culture, Riga” mērķis ir pievērst Eiroradio<br />
78 dalībvalstu auditorijas uzmanību bagātīgajai<br />
Latvijas mūzikas dzīvei, piedāvājot klātbūtnes<br />
sajūtu daudzos īpašos koncertos.<br />
NOV<br />
[novembris]<br />
5. novembris – 9. novembris Vieta tiks precizēta<br />
Starptautisku kuratoru-domātāju vizītes Rīgā<br />
Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”<br />
ietvaros paredzēta starptautiski aktīvu mākslas<br />
un kultūras profesionāļu klātbūtne Rīgā aktuālo<br />
mākslas diskursa tēmu pārvaicāšanai un turpmāku<br />
diskusiju izvērsumam. Vizīšu programmas<br />
kuratori: Anne Barlow, Courtenay Finn, Egija<br />
Inzule, Ainārs Kamoliņš, Margarida Mendes,<br />
Zane Onckule, Chris Sharp, Jānis Taurens, Alise<br />
Tīfentāle u. c. Norises datumi var tikt mainīti.<br />
8. novembris Latvijas Nacionālajā operā<br />
Marisa Jansona un Bavārijas Radio orķestra<br />
koncerts<br />
Ar diriģenta Marisa Jansona un Bavārijas Radio<br />
orķestra koncertiem Rīgā tiks godināta diriģenta<br />
Arvīda Jansona piemiņa viņa jubilejas gadā.<br />
9. novembris Latvijas Nacionālajā operā<br />
Marisa Jansona un Bavārijas Radio orķestra<br />
koncerts<br />
Ar diriģenta Marisa Jansona un Bavārijas Radio<br />
orķestra koncertiem Rīgā tiks godināta diriģenta<br />
Arvīda Jansona piemiņa viņa jubilejas gadā.<br />
9. novembris – 15. novembris Dzejas kartogrāfija<br />
Projektā piedalīsies dzejnieki: Olga Seredjuka,<br />
Jeļena Glazova, Sergejs Moreino, Aleksandrs<br />
Meņšikovs, Ļena Šakure, Artūrs Punte, Sergejs<br />
Timofejevs, Semjons Haņins, Žoržs Uaļļiks,<br />
Vladimirs Svetlovs. Mūziķi: Andrejs Eiguss<br />
(aka Selfish), Jevgeny Droomoff (aka Choop),<br />
multimediju mākslinieki: Vladimirs Leibgams,<br />
Katrīna Neiburga, Pēteris Ķimelis, Aleksandrs<br />
Jegunovs, Aleksandrs Jakovļevs un atdzejotāji:<br />
Pēteris Dragūns, Inga Gaile, Jānis Elsbergs,<br />
Kārlis Vērdiņš un Ingmāra Balode, kā arī ārvalstu<br />
dzejnieki un mākslinieki.<br />
14. novembris Latvijas Nacionālajā operā Valentīna<br />
Jauna Artura Maskata opera, kas balstīta<br />
leģendārās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes<br />
dzīvesstāstā.<br />
14. novembris – 31. decembris<br />
Mākslas muzejā “Rīgas Birža”<br />
Tutanhamona dzintars<br />
Projekta ietvaros būs apskatāma mākslas izstāde<br />
un notiks konference. Šo projektu Latvijas<br />
Nacionālais mākslas muzejs veido sadarbībā ar<br />
Kairas Nacionālo muzeju (Ēģipte), Vidusjūras<br />
un Tuvo Austrumu mākslas muzeju Stokholmā<br />
(Zviedrija), M. K. Čurļoņa Nacionālo mākslas<br />
muzeju Kauņā, Lietuvas Nacionālo muzeju Viļņā<br />
(Lietuva) un Reģionālo Arheoloģijas muzeju<br />
Potenzā (Itālija). Konference top sadarbībā ar<br />
Latvijas Universitāti. Kā zinātniskais konsultants<br />
projektā piedalīsies Luvras Senās Ēģiptes<br />
departaments.<br />
14. novembris – 18. novembris Rīgas pilsētvidē<br />
Staro Rīga<br />
Gaismas festivāla laikā Rīgā izgaismojas ap<br />
100 gaismas objektu. Ēku fasādes, tilti, pieminekļi<br />
un parki kļūst par gaismas un video tehnoloģiju<br />
izstādes objektiem un gaismas instalāciju<br />
ekspozīcijām. Objektus papildina muzikālas<br />
un teatrālas norises. Festivāls ar īpaši krāšņu<br />
programmu iekļauts 2014. gada programmā un<br />
notiks jau septīto reizi.<br />
15. novembris Latvijas Nacionālajā<br />
bibliotēkā 21. gadsimta saturs<br />
Akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs” būs<br />
veltīti cilvēces lasīšanas vēsturei. Rokrakstu<br />
grāmatas nomaiņa ar iespiesto grāmatu ir<br />
īstens force majeure kultūras, sociālajā un<br />
ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības<br />
mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā<br />
kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,<br />
elektroniskā vide un digitālās publikācijas.<br />
Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga<br />
speciālistu viedokli par šiem tematiem. Norises<br />
datums var tikt mainīts.<br />
21. novembris – 23. novembris “Splendid Palace”<br />
“Priekšpilsētu kino”<br />
Projekta “Priekšpilsētu kino” ietvaros tā<br />
dalībniekiem un publikai notiks svinīgs noslēguma<br />
pasākums un labāko filmu seansi.<br />
28. novembris – 31. janvāris “Forum Cinema”,<br />
“Splendid Palace”, “K sunī”, “Cinemon”,<br />
“Multikino”, Daugavpils kinoteātrī “Silverscreen”,<br />
kino “Gaisma” Valmierā un citos kinoteātros<br />
Rīga – sešas versijas<br />
Projekts “Rīga vēl nav gatava” ietver sešas<br />
zinātniskās fantastikas īsfilmas stereoskopiskajā<br />
3D formātā. Visu filmu darbība norisināsies Rīgā<br />
tuvākā vai tālākā nākotnē, un tiks apspēlētas<br />
tēmas par ceļošanu laikā, virtuālo realitāti, vienu<br />
pasaules valdību un sapņu zagšanu.<br />
Rīga būs pirmā pilsēta Eiropā, kura piedāvās<br />
īsfilmu izlasi par pilsētvidi, veidotu s3D tehnikā.<br />
DEC<br />
[decembris]<br />
1. decembris – 31. decembris Vieta tiks precizēta<br />
J. S. Bahs – “Ziemassvētku oratorija”<br />
Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros<br />
klausītājiem tiks piedāvāta pazīstama klasiskā<br />
mūzika, ko jau tradicionāli gada nogalē atskaņo<br />
dažādi mākslinieki – J. S. Baha “Ziemassvētku<br />
oratorija”. Piedalīsies: solisti, Rīgas Doma zēnu<br />
koris, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un<br />
diriģents Sigvards Kļava.<br />
1. decembris – 31. decembris G. F. Hendelis “Mesija”<br />
Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros<br />
tiks piedāvāta pazīstama klasiskā mūzika, ko<br />
jau tradicionāli gada nogalē atskaņo dažādi<br />
mākslinieki – G. F. Hendeļa “Mesija”. Piedalīsies:<br />
solisti, Rīgas Doma zēnu koris, “Collegium<br />
Musicum Rīga” un diriģents Māris Kupčs.<br />
1. decembris – 31. decembris<br />
“Sinfonietta Rīga” un Vivaldi<br />
Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros<br />
tiks piedāvāta pazīstama klasiskā mūzika, ko<br />
jau tradicionāli gada nogalē atskaņo dažādi<br />
mākslinieki. Šoreiz tiks izpildīti A. Vivaldi<br />
skaņdarbi. Piedalīsies: solisti, “Sinfonietta Rīga”<br />
un diriģents Normunds Šnē.<br />
13. decembrī Latvijas Nacionālajā operā Eiropas<br />
Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija<br />
Ceremonija ierasti pulcē ap pusotru tūkstoti<br />
pasaules līmeņa kino profesionāļu, un tajā tiek<br />
apbalvoti Eiropas kino sasniegumu radītāji un<br />
ekrāna personības.<br />
1. decembris – 31. decembris Eiropas vainags<br />
Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros būs<br />
klausāmas dažādu Eiropas valstu komponistu<br />
Ziemassvētku dziesmu apdares (pirmatskaņojumi)<br />
dažādiem solistiem, ansambļiem no katras Eiropas<br />
valsts. Jau tagad zināms, ka piedalīsies Latvijas<br />
Radio koris, vokālā grupa “Framest”, “Hilliard<br />
Ensemble” u. c.<br />
15. decembris Latvijas Nacionālajā<br />
bibliotēkā 21. gadsimta saturs<br />
Akadēmiskie lasījumi veltīti cilvēces lasīšanas<br />
vēsturei. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto<br />
grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā<br />
un ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības<br />
mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā<br />
kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,<br />
elektroniskā vide un digitālās publikācijas.<br />
Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga<br />
speciālistu viedokli par šiem tematiem.<br />
Norises datums var tikt mainīts.<br />
20<br />
21
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Iestaigā taciņu uz tuvāko<br />
radošo kvartālu jau šogad!<br />
VEF<br />
izstāžu telpas. Tomēr kvartāla lielākā pievilcība ir<br />
tirdziņi, kuros piedāvā ekoloģisko pārtiku un modes<br />
Kādreizējā rūpnīca VEF atrodas aiz Gaisa tilta,<br />
kas uz Brīvības ielas iezīmē Rīgas vēsturiskā centra<br />
robežu. Padomju laika industrijas flagmaņa pamestajos<br />
cehos spontāni izveidojās mākslinieku komūna,<br />
kura tur atrada telpas darbnīcām, lētākām nekā<br />
īres namos. Tagad šajā vietā vispamanāmākās ir<br />
alternatīvā mākslas centra Totaldobže aktivitātes,<br />
kas aptver amplitūdu no mākslinieku rezidencēm<br />
un izstādēm līdz dzejas slamam, elektroniskajai<br />
mūzikai un hepeningiem. Totaldobže īpašu uzmanību<br />
pievērš dažādu jomu mākslinieku savstarpējai<br />
iepazīstināšanai ar ziņkārīgu, bet augstajās mākslās<br />
ne visai ieinteresētu jauniešu auditoriju. Industriālās<br />
pamestības šarms viņiem ir daudz uzrunājošāka<br />
vieta nekā balti krāsotas muzeju telpas.<br />
preces, kas darinātas vienā eksemplārā. Te bieži<br />
notiek kino seansi un mūziķu uzstāšanās. Kvartāls<br />
ir iecienīts jauno radošo profesionāļu vidū, kuri vēlas<br />
baudīt stilīgi relaksētu atmosfēru.<br />
Kaņepes kultūras centrs<br />
Divstāvu ēkā, kas izceļas starp buržuāziski solīdajiem<br />
centra namiem, kādreiz atradās mūzikas<br />
skola. Gaidot pārcelšanos uz labākām telpām, tā<br />
netika ne remontēta, ne īpaši uzposta. Tas nodrošina<br />
ēkai visai alternatīvu izskatu, kas ļoti labi atbilst<br />
saturam: pēc Dāvja Kaņepes, jauna kinorežisora,<br />
iniciatīvas šeit vispirms parādījās ballītes un saviesīgi<br />
apdzīvots pagalms, kas papildinājās ar zīmējumu<br />
un foto izstādēm, nelieliem koncertiem, vēlāk<br />
arī performancēm un kino izrādēm. Centrs ir ļoti<br />
draudzīgs gados jauniem apmeklētājiem, īpaši velosipēdistiem,<br />
studentiem un jauniešiem, kas vēl<br />
tikai meklē savu vietu mākslā. Vieta labi iederas<br />
maršrutā, ko radoši alternatīvā publika parasti izstaigā<br />
piektdienu vakaros – no Lāčplēša ielas bāriem<br />
“Čomskis”, “Teātra bārs”, “Miit” un “Fazenda”<br />
līdz Miera ielas nesteidzīgās apkalpošanas pasēdētuvēm<br />
vai otrādi.<br />
Vasarsvētki Miera ielas<br />
republikā<br />
Jau simts gadus pa Miera ielu traucas elektriskais<br />
tramvajs. 19. gs. sākumā celto īres namu pirmajos<br />
stāvos vienmēr atradušās dažādas iestādes<br />
un bodītes. Savulaik Miera iela bijusi pazīstama kā<br />
grāmatu izdevēja Rapas mājvieta, bet vēlāk tā nesaraujami<br />
saistīta ar fabrikas “Laima” šokolādes<br />
smaržu. Šobrīd visā Miera ielas garumā ir uzplaucis<br />
radošs kvartāls, ko veido kafejnīcas, veikaliņi un<br />
dažādas radošas iniciatīvas. Šeit gluži neplānoti satikušies<br />
radoši un uzņēmīgi ļaudis, kuri nodibinājuši<br />
biedrību “Miera ielas republika”, lai kopīgi iesaistītos<br />
radošo kvartālu kustībā un piedalītos pilsētas<br />
Emīls Desjatņikovs / F64<br />
Mākslinieka Vincena Bēkmana (Beļģija) radošā akcija - Rīgas iedzīvotāju pašportreti Imantā un Autoostā<br />
dzīvē.<br />
Par tradīciju solās kļūt vērienīgie Miera ielas<br />
Kultūru –<br />
ārpus centra<br />
robežām!<br />
Rīga 2014 tematiskās līnijas “Ceļu karte” kuratore<br />
Gundega Laiviņa šo programmu dēvē par<br />
“58 Rīgām”, jo tieši tik apkaimju veido pilsētas karti.<br />
Šīs tematiskās līnijas galvenais uzdevums ir panākt<br />
to, lai 58 Rīgas apkaimes katra ar savu identitāti<br />
caurvītu visu kultūras galvaspilsētas gada programmu.<br />
Katrs nams var būt kultūras nams<br />
“Joprojām gan fiziskajā telpā, gan cilvēku domāšanā<br />
kultūras aina ir centralizēta. Apmeklēt savas<br />
apkaimes lielveikalu visi ir iemanījušies, bet, tiklīdz<br />
turpat blakus kādā netradicionālā vietā notiek kultūras<br />
vai mākslas pasākums, cilvēki pret to izturas<br />
ar aizdomām, jo tradicionāli mākslas pasākumus ir<br />
ierasts doties baudīt uz centru,” teic Gundega.<br />
Kāpēc apkaimēs kultūras pasākumi parasti norisinās<br />
netradicionālās vietās Lielākoties vienkārši nav<br />
citu variantu, jo lielākajā daļā apkaimju nav mākslas<br />
un kultūras norisēm piemērotu telpu.<br />
Gatavojot Rīga 2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas<br />
programmu, Gundega intereses pēc kartējusi<br />
Rīgas kultūrtelpu un secinājusi – visblīvāk apdzīvotajās<br />
apkaimēs nav tikpat kā nevienas kultūras celtnes!<br />
“Pieredze rāda, ka kultūras un mākslas centri<br />
“iegriež” sabiedrisko dzīvi jaunā līmenī un stiprina<br />
vietas identitāti un piederību tai,” akcentē kuratore.<br />
Galvenajās lomās – Rīgas iedzīvotāji<br />
Visa gada garumā ieplānoti apmēram 20 “Ceļu kartes”<br />
projekti, kas nosacīti iedalāmi divās lielās grupās:<br />
notikumi apkaimēs un Rīgas dokumentēšana ar<br />
mākslas līdzekļiem vai mākslas darbu starpniecību.<br />
“Daudzos no šiem projektiem rīdzinieks būs galvenais<br />
protagonists, varonis, arī līdzradītājs. Manuprāt,<br />
tas ir ļoti svarīgi,” ir pārliecināta Gundega<br />
Laiviņa.<br />
Viens no līnijas centrālajiem notikumiem ir dokumentālā<br />
filma “Force Majeure. Rīga”, ko producē<br />
“Mistrus media”. Ideja par filmu radusies vienā no<br />
pirmajām “prāta vētrām”, kas rīkota laikā, kad Rīga<br />
vēl tikai gatavojās piedalīties konkursā par Eiropas<br />
kultūras galvaspilsētas statusu.<br />
“Jauno pilnmetrāžas dokumentālo filmu veidos dažādu<br />
dokumentālā kino režisoru veidotas īsmetrāžas<br />
epizodes. Filmas tapšanā piedalīsies izcili dokumentālisti<br />
no vairākām Eiropas valstīm, un katram pārī<br />
būs Latvijas sociālantropologs, kurš “atvērs Rīgas<br />
durvis”, piedāvās tematus un piedalīsies filmēšanas<br />
procesā. Mākslinieki sāks strādāt jau šovasar, bet<br />
filmas pirmizrāde paredzēta nākamā gada septembrī,<br />
un ceru, ka tā neatpaliks no filmas “Parīze, es<br />
mīlu tevi” vai mūsu pašu leģendārās “Šķērsielas”.<br />
Šo profesionāļu meistardarbu papildinās Kinocentra<br />
rīkotās kino meistardarbnīcas jauniešiem, kuru laikā<br />
jaunie cilvēki veidos filmas par savu apkaimi.”<br />
Maijs – foto mēnesis<br />
Maijs būs mēnesis, kad Rīgā dominēs fotogrāfija<br />
– notiks intensīva profesionālo fotogrāfu un<br />
iedzīvotāju sadarbība, sākot no atvērtas platformas,<br />
kurā ikviens iedzīvotājs varēs piedāvāt savas Rīgas<br />
fotogrāfijas, līdz profesionāļu fotoizstādei pilsētvidē.<br />
Šo projektu rīko vairākas organizācijas, sākot ar<br />
interneta žurnālu “Fotokvartāls” un beidzot ar Starptautisko<br />
vasaras fotoskolu, kas jau ir sākusi iniciatīvu<br />
“Laikmetīgie portreti un pašportreti”. Šā projekta<br />
laikā profesionāļi dažādās Rīgas apkaimēs pilnveidos<br />
iedzīvotāju iemaņas fotogrāfijā, bet rezultāts būs<br />
apskatāms izstādē.<br />
Brīnišķīga liecība par Rīgu būs fotogrāfa un kinorežisora<br />
Kaspara Gobas un rakstnieces Gundegas<br />
Repšes Rīgas salu projekts. “Gundega raksta grāmatu,<br />
un Kaspars veido fotogrāfijas par Rīgas salām<br />
– vietām, kuras pilsētas attīstības rezultātā skar<br />
ļoti straujas un neatgriezeniskas pārmaiņas. Grāmata<br />
tiks atvērta nākampavasar, bet fotoizstāde notiks<br />
maijā kā foto mēneša sastāvdaļa.”<br />
Urbānā māksla un poēzija<br />
Vēl Gundega vēlas izcelt ielu mākslas festivālu<br />
“Blank Canvas” pavasarī un Urbānās poēzijas festivālu<br />
vasarā. “Abu festivālu mērķis ir aptvert iespējami<br />
vairākas apkaimes un veidot programmas, kuru<br />
rezultātā izveidotie mākslas darbi paliks publiskajā<br />
telpā kā vides mākslas objekti. “Blank Canvas” uzmanības<br />
centrā būs grafiti, kas tiks pacelts pilnīgi<br />
jaunā līmenī, no pilsētvidi degradējoša elementa<br />
kļūstot par apbrīnas vērtu mākslas virzienu, pateicoties<br />
augstākā līmeņa māksliniekiem, kas Rīgā radīs<br />
jaunus mākslas darbus. Savukārt urbānās poēzijas<br />
festivāls kaut uz brīdi par mākslas notikumu<br />
epicentru padarīs tādas apkaimes kā Purvciems, Zolitūde,<br />
Brasa, Grīziņkalns, Sarkandaugava un Torņakalns.<br />
Kalnciema kvartāls<br />
Atšķirībā no radošajiem kvartāliem, kas apgūs<br />
urbāni industrializētu vidi, kvartāls, kas izvietojies<br />
Kalnciema ielas malā pa ceļam no Rīgas centra uz<br />
lidostu, sastāv no nelieliem elegantiem koka namiņiem,<br />
ko rekonstruējuši to īpašnieki brāļi Dambergi.<br />
Ēkās, kas grupējas ap pagalmu, izvietojušies<br />
arhitektu un dizaineru biroji, restorāns un nelielas<br />
Gints Ivuškāns / F64<br />
Ceļu karte<br />
kuratore<br />
Gundega<br />
Laiviņa<br />
Pilsētas faktūra, telpa, ritms, cilvēki gadu desmitiem<br />
ir iedvesmojuši māksliniekus jaunu darbu<br />
radīšanai. Daudzi kļūst par vērtīgām liecībām,<br />
noteikta pilsētas laikmeta portretējumiem. Ļoti<br />
gribētos, lai “Ceļu kartes” notikumu rezultātā<br />
taptu laikmetīgs, intīms un meistarīgs 2014. gada<br />
Rīgas portrets, kurā ikviens rīdzinieks atpazītu<br />
savu pilsētu un reizē ieraudzītu to no jauna.<br />
Tieši tādēļ vairums “Ceļu kartes” mākslinieku<br />
dzīvos un strādās kādā no 58 Rīgas apkaimēm,<br />
Inga Nestere<br />
vasarsvētki, kas pirmoreiz notika 2012. gadā, izpelnoties<br />
plašu rīdzinieku atsaucību. Šogad svētki<br />
ieplānoti 18. maijā, ielas posmā no Brīvības ielas<br />
līdz Tabakas fabrikai. Vasarsvētki veidosies no daudziem<br />
mazākiem un lielākiem notikumiem, kurus<br />
rīkos radošie uzņēmumi, biedrības un iniciatīvas<br />
gan savās telpās, gan pagalmos un uz ielas, sadarbojoties<br />
ar iedzīvotājiem un namīpašniekiem.<br />
Paredzēts, ka Miera ielas vasarsvētki ar brīvdabas<br />
izrādēm, koncertiem, mākslinieku darbnīcām<br />
un citiem projektiem norisināsies arī 2014. gada<br />
maijā.<br />
radot jaunus mākslas darbus – filmas, dzejoļus,<br />
fotogrāfijas, grāmatas, instalācijas, dizaina<br />
priekšmetus, sienu gleznojumus un izrādes, kuru<br />
līdzradītāji un galvenie varoņi ir rīdzinieki, bet<br />
notikumu “skatuve” – publiskā telpa.<br />
“Ceļu kartes” programma droši kāps pāri<br />
robežām, kas līdz šim kultūru noturējušas centrā,<br />
lai kaut uz mirkli arī Purvciemu, Vecmīlgrāvi vai<br />
Sarkandaugavu padarītu par kultūras dzīves epicentru<br />
cerībā, ka tur notiekošais sagatavos labu<br />
augsni kultūras un mākslas klātbūtnei ikvienā<br />
apkaimē arī pēc 2014. gada.<br />
22<br />
23
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
2014. gadā runās par utopisko pilsētu un izdzīvošanas<br />
modeļiem tajā.<br />
Vai šīs idejas ir radušās, izmantojot festivāla<br />
nu jau piecus gadus ilgo pieredzi<br />
Pirmā Survival Kit izstāde notika ekonomiskās<br />
krīzes sākumā, kad šķita, ka kultūra ir vienīgā pozitīvā<br />
nepārvaramā vara, kas spēj palīdzēt cilvēkiem<br />
mainīt pasauli. Secinājām, ka “Izdzīvošanas<br />
komplekts” ir ļoti spēcīga stratēģija, ko iekļaut arī<br />
Rīgas – kultūras galvaspilsētas piedāvājumā. Protams,<br />
festivālu pieredze deva impulsu šīs tematiskās<br />
līnijas attīstībai. Ir arī daudz citu projektu, kas<br />
papildina kādu no minētajiem virzieniem, tomēr<br />
visiem raksturīgi trīs pamatprincipi – interese par<br />
senajām prasmēm, zinātni un iedzīvotāju iesaistīšana.<br />
Vai mērķis ir atklāt jaunus modeļus, kā, cilvēkiem<br />
mijiedarboties ar urbāno vidi, padarīt<br />
to iedzīvotājiem draudzīgāku<br />
Jā, viens no vadmotīviem ir iedzīvināt pazīstamos<br />
“dari pats” (Do It Yourself – DIY) principus.<br />
Aktivizēsies radošie kvartāli, kas Rīgā parādījās<br />
ne pārāk sen, un šobrīd lielā mērā uzskatāmi par<br />
veiksmes stāstu. Laikmetīgās Mākslas centrs kopā<br />
ar Sorosa fondu Latvijā pirms pāris gadiem īstenoja<br />
projektu “Brigāde”, konkursa kārtībā piešķirot<br />
finan siālu atbalstu radošām iniciatīvām, kas piedāvāja<br />
netradicionālas uzņēmējdarbības formas. Ar<br />
prieku jāatzīst, ka lielākā daļa no tām ir izdzīvojušas.<br />
Turklāt tās visur, kur parādās, izraisa vīrusa<br />
efektu – apkārt pulcējas radoši jaunieši, izklaides<br />
vietas. Pašlaik jau notiek otrais konkurss, kurā pieteikušās<br />
jaunas radošās brigādes. 2014. gadā būs<br />
jūtams arī to pienesums. Es radošo uzņēmējdarbību<br />
redzu kā dzīvotspējīgu formātu kultūras vidē, jo<br />
pieejamo līdzekļu nav daudz, un māksliniekiem ir<br />
jāmeklē iespējas savas idejas realizēt.<br />
Kā savienosies pilsētu amatniecības un agrārā<br />
vidē iegūtu prasmju tradīcijas<br />
Viss, ko mēģina darīt festivāls Survival Kit, modelējot<br />
utopisko pilsētu vai meklējot, kā pilsētu<br />
padarīt labāku, ir saistīts ar augkopības integrāciju<br />
pilsētas vidē, kas pasaulē ir ļoti izplatīta, bet Rīgā<br />
līdz šim par spīti tam, ka tā ir zaļa pilsēta, nav plaši<br />
praktizēta. Mums ir daudz skaistu pilsētas parku,<br />
bet uz tiem var tikai skatīties, aiztikt nedrīkst.<br />
Parki un dārzi ir jāatdod pilsētniekiem lietošanai.<br />
2014. gada projekti šo sapni padarīs tuvāku.<br />
Rotko vilcienā no Rīgas uz<br />
Daugavpili<br />
Pilsēta kā<br />
paradīzes<br />
dārzs<br />
Pilsēta kā paradīzes dārzs, kurā katra radība<br />
jūtas gaidīta un laimīga dzīvo saskaņā ar dabu,<br />
jaunākajām tehnoloģijām un saviem radošajiem<br />
impulsiem – šādu vīziju piedāvā Latvijas laikmetīgās<br />
mākslas centrs. Stāsta tā direktore, festivāla<br />
Survival Kit un Force Majeure programmas kuratore<br />
Solvita Krese:<br />
Kultūras galvaspilsētas programmas tematiskajā<br />
līnijā “Izdzīvošanas komplekts/Survival Kit” ir<br />
daudz aktivitāšu, kurās tiks iesaistīti pilsētas iedzīvotāji<br />
un kurās aicināti iesaistīties arī pilsētas viesi.<br />
Kā jau vedina domāt nosaukums, aktualizēsim<br />
jautājumus par izdzīvošanas stratēģijām. Viens no<br />
virzieniem, ko akcentēsim, ir aicinājums atgriezties<br />
pie senajām prasmēm, interpretējot tās mūsdienīgā<br />
veidā. Vēlamies parādīt, ka daudz kas no senatnes<br />
ir nepelnīti aizmirsts un ka šīs prasmes var likt<br />
lietā pavisam citā veidā. Šajā aspektā nozīmīga būs<br />
milzīga izstāde Latvijas Mākslas akadēmijā, kas notiks<br />
visos tās ēkas korpusos un blakus esošajā parkā.<br />
Akadēmijas diplomandi veidos izstādi, kurā tiks<br />
iesaistīti arī amatnieki. Kopā ar studentiem strādās<br />
ražotāji un zinātnieki.<br />
Daudzsološi darbojas Etnogrāfiskais Brīvdabas<br />
muzejs, kurā tradicionāli notiek amatnieku gadatirgus.<br />
2014. gada augustā līdzīgā veidā notiks<br />
laikmetīgo amatnieku gadatirgus, kurā piedāvātie<br />
izstrādājumi jau balansēs uz lietišķās mākslas un<br />
dizaina robežas.<br />
Otrs būtisks virziens Eiropas kultūras galvaspilsētas<br />
mākslas programmas sagatavošanā būs<br />
mākslas mijiedarbība ar zinātni, radot inovatīvus risinājumus.<br />
Būs plaša izstāde ar nosaukumu “Lauki”,<br />
ko izstāžu zālē “Arsenāls” organizē elektroniskās<br />
mākslas un mediju centrs “RIXC”. Tēma aptver gan<br />
atjaunojamās enerģijas, gan jauno mediju izmantojumu<br />
ikdienā. Pētīsim, kā māksla, mijiedarbojoties<br />
ar jaunajiem medijiem, jaunajām tehnoloģijām, var<br />
mums palīdzēt izdzīvot. Vērienīgu pasākumu veidos<br />
arī Radio “NABA” – viņi kopā ar zinātniekiem visa<br />
gada garumā Latvijas Universitātē rīkos zinātniskās<br />
kafejnīcas, kurās piedalīsies mākslinieki kopā ar zinātniekiem.<br />
Šeit sarunas par sarežģītiem tematiem<br />
notiks cilvēkiem saprotamā veidā – izstāstot tās<br />
iespējami vienkāršos vārdos. Šīs programmas kulminācija<br />
būs Zinātnes naktī, kas notiks septembrī,<br />
topošajā Universitātes ciematā, kas tiek būvēts pie<br />
Torņkalna stacijas. Visticamāk, tajā laikā tas būs<br />
nepabeigtas jaunbūves stadijā, kurā vairākas naktis<br />
pēc kārtas varēs izplosīties zinātnieki, mūziķi,<br />
dīdžeji un vīdžeji.<br />
Vai taisnība, ka Rīga 2014. gadā kļūšot ievērojami<br />
zaļāka<br />
Interesanti būs urban gardening jeb pilsētas<br />
dārzkopības projekti, kuros tiks iesaistīti rajonu<br />
iedzīvotāji. Tur mākslinieku un sociālantropologu<br />
grupa, kas šobrīd sevi sauc par “Iesakņotājiem”,<br />
kopā ar senioriem un bērniem būvēs siltumnīcas un<br />
attīstīs urbānās dārzkopības prasmes. Būs sadarbība<br />
ar pansionātu iemītniekiem. Tas viss vainagosies<br />
Esplanādē vai nu ar atsevišķu siltumnīcu, vai Rīga<br />
2014 informācijas centrā ievietotajām dobēm. Visu<br />
vasaru varēs vērot stādu augšanas procesu un uzzināt,<br />
ko tikai nevar izaudzēt pilsētas centrā! Nebūs<br />
brīnums, ja Esplanādes skvērā augs kāposti vai tiks<br />
iekoptas sakņu dobes.<br />
Vēl kādu interesantu pilsētas dārzkopības aktivitāti<br />
rīko starpnozaru grupa “Serde”. Viņi apzaļumos<br />
plato dzegu – tādu kā paplatinātu palodzi otrā stāva<br />
līmenī –, kas apjož milzīgo ēku Brīvības un Matīsa<br />
ielu krustojumā. Uz tās tiks izveidots kaut kas līdzīgs<br />
gaisa dārzam. Tas labi saskanēs ar kvartāla<br />
iekšpusē esošo Vidzemes tirgu, kur tiks izstādītas<br />
ekoloģiskās augu segas. Tās veidos franču mākslinieks<br />
Žoaness Simons–Perē (Joanes Simon-Perre),<br />
tradicionālajās lupatu segās iestrādājot strēmeles<br />
ar augu sēklām. Pēc tam tās turpinās dīgt un augt,<br />
un ziedēt, un tas, man šķiet, varētu būt ļoti interesanti.<br />
Vai tas nozīmē, ka māksla nostāsies opozīcijā<br />
virtuālajai pasaulei<br />
Gan jau “RIXC” tik un tā visu vadīs, izmantojot<br />
datorus! Viņi jau tagad veic eksperimentus, piemēram,<br />
sarunājoties ar augiem caur skaļruņiem un<br />
tamlīdzīgi.<br />
Būs Lielā talka. Pasākumu programmā piedalīsies<br />
arī ainavu arhitekti. Daudz kas tiks darīts mikrorajonu<br />
pagalmos – Zolitūdē, Maskačkā, Purčikā...<br />
Tiks iekustināta masīva kustība, kurā kopā ar ainavu<br />
arhitektiem un citiem speciālistiem iedzīvotāju<br />
rokām pagalmi tiks pārveidoti zaļojošās oāzēs. Ar<br />
mākslinieku līdzdalību būvēs spēļu laukumus no<br />
otrreizējiem materiāliem. Festivāls Survival Kit<br />
Didzis Grodzs<br />
Marks Rotko, Bez nosaukuma Nr. 7<br />
(Oranžais un šokolādes), 176,9x110,5, 1957,<br />
no Keitas Rotko-Pricelas kolekcijas<br />
Abstraktā ekspresionisma pamatlicējs. Pasaulslavenais<br />
gleznotājs Marks Rotko gan dzimis<br />
Daugavpilī, tomēr viņa mākslas un personības<br />
globālais mērogs nepieļauj iespēju neiekļaut<br />
viņam veltītus notikumus Rīga 2014 kultūras<br />
programmā, projektā “Dzimis Rīgā”.<br />
2014. gadā no 24.–26. septembrim par godu<br />
Marka Rotko 111. dzimšanas dienai uz starptautisku<br />
konferenci Latvijā ieradīsies izcili mākslas<br />
speciālisti, lai diskutētu par Marka Rotko<br />
devumu pasaules mākslā. Pirmās konferences<br />
dienas noslēgumā Rīgā ieplānots Lielbritānijas<br />
mākslinieka un mūziķa Džeimsa Klarka (James<br />
Clarke) koncerts. Digitalā izstādē “Rotko un<br />
Daugavpils” LNB jaunajā ēkā būs aplūkojams<br />
materiāls no Daugavpils Marka Rotko mākslas<br />
centra (DMRMC) sagatavotas digitālās ekspozīcijas.<br />
Savukārt 25. septembrī visi konferences dalībnieki<br />
vilcienā dosies uz Daugavpils Marka<br />
Rotko mākslas centru, kur tiks atklāta Latvijas<br />
laikmetīgās glezniecības izstāde. Vilcienā tiks<br />
translētas filmas, notiks sarunas neformālā gaisotnē.<br />
Pati izstāde tiek veidota kā pētniecisks<br />
Izdzīvošanas<br />
komplekts<br />
kuratore<br />
Solvita Krese<br />
Tematiskā līnija “Izdzīvošanas komplekts” ir<br />
aicinājums meklēt radošus risinājumus visās<br />
dzīves situācijās, nebaidīties darīt un darināt<br />
lietas pašam, kā arī pārliecināties, ka ar kultūras<br />
palīdzību iespājams atdzīvināt gan sen aizmirstas<br />
prasmes, gan pieradināt nākotnē vērstas<br />
inovācijas, gan arī pozitīvi izmainīt apkārtējo vidi.<br />
Šīs tematiskās līnijas ietvaros mākslinieki<br />
tiksies ar amatniekiem un kopīgi “tulkos” seno<br />
arodu zinašanas mūsdienu dizaina valodā.<br />
projekts, lai raksturotu mūsdienu glezniecību<br />
Latvijā, velkot paralēles ar Rotko un abstrakto<br />
ekspresionismu šodien.<br />
DMRMC ir veidots kā multifunkcionāls kultūras,<br />
mākslas un izglītības centrs, kas tiks atklāts<br />
2013. gada aprīļa beigās. Ar Rotko ģimeni izveidojusies<br />
laba sadarbība, un centrā apskatei būs<br />
pieejami seši mākslinieka oriģinālie darbi. Centra<br />
Rotko sektorā katram apmeklētajam būs papildu<br />
iespēja digitālā formātā sajust Dvinskas 20. gs.<br />
sākuma gaisotni Rotko bērnības acīm, izsekot<br />
mākslinieka dzīves un radošajam ceļam ASV, sasniedzot<br />
augstākās mākslas virsotnes.<br />
Centra bibliotēkā un dokumentācijas centrā<br />
iespē jams padziļināti izzināt biogrāfiskos un hronoloģiskos<br />
faktus, videozālē noskatīties filmas<br />
par izcilo personību un pabūt vienatnē Rotko<br />
klusuma telpā. Vienlaikus būs apskatāmas sešas<br />
pastāvīgās un mainīgās ekspozīcijas; te izvietots<br />
arī studiju rezidenču sektors ar aprīkotām mākslinieku<br />
studiju telpām.<br />
Marka Rotko starptautiskā konference.<br />
24.–26. septembris. Rīga–Daugavpils.<br />
Kultūras un zinātnes sadarbības laboratorijas<br />
atvērs plašu lauku radošiem eksperimetiem<br />
un pārdrošu ideju testēšanai. “Pielaikojot” radošo<br />
industriju darbības modeli, dažādas izdzīvošanas<br />
stratēģijas demonstrēs radošo kvartālu<br />
iemītnieki.<br />
Arhitekti un kultūras aktīvisti kopā ar māju<br />
iedzīvotājiem sakops un pārveidos savus<br />
pagalmus, ielas, rajonus. “Izdzīvošanas<br />
komplekts” būs arī izaicinājums katram<br />
no mums – rīdziniekam vai pilsētas viesim –<br />
pārvarēt kūtrumu, nedrošību un šaubas – darīt<br />
pašam un piedalīties!<br />
24<br />
25
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Dmitrijs Suļžics / F64<br />
Pasaules koris – uz vienas skatuves!<br />
Sean Hughes<br />
Rīgas karnevāls<br />
kuratore<br />
Diāna Čivle<br />
Starojošā, skanīgā, plaukstošā, dziedošā,<br />
dejojošā, krāsainā, stilīgā – varētu vēl ilgi<br />
turpināt, izkrāsojot daudzveidīgo Rīgas ikdienas<br />
kultūras dzīves ainavu. Regulāra festivālu<br />
norise, izcili koncerti un operas uzvedumi, teātra<br />
izrādes katru vakaru, spoži mākslinieki, citādība<br />
radošajos kvartālos.<br />
Kad kļūst siltāks, kultūra iziet Rīgas ielās un<br />
piepilda tās ar īpašo svētku atmosfēru. Rīgai<br />
patīk svinēt kultūru. Bet Rīgai patīk arī jauni<br />
izaicinājumi.<br />
Karnevālu būtība ir mainīt un mainīties.<br />
Uzlikt masku un pārtapt, spēlēt un rotaļāties arī<br />
bez maskas, izbaudīt aizliegto un visu sagriezt<br />
kājām gaisā. Rīgas karnevāla tematiskās līnijas<br />
pasākumi visa gada garumā aicina iekāpt<br />
krāsaino notikumu karuselī, baudīt un priecāties,<br />
ļauties kultūras piedzīvojumam.<br />
Ziemošanās, Eiropas saulgriežu ugunis un<br />
Jāņu nakts mistērija, modes kaleidoskops, 3D<br />
karnevāls – un izkāpjam no karuseļa iedvesmoti,<br />
citādi, itin kā nonākot pavisam jaunā vietā, jo<br />
tevī viss ir mainījies. Un parādījušās jaunas košas<br />
ainas Rīgas pasākumu kalendārā.<br />
Dmitrijs Suļžics / F64<br />
Vai varat iztēloties tūkstošiem koristu no visas<br />
pasaules visdažādākajos tautastērpos soļojam Rīgas<br />
ielās Tieši tā jūlijā startēs lielākais un nozīmīgākais<br />
starptautiskais notikums koru mūzikas<br />
dzīvē. Pasaules koru olimpiāde 2014 Rīgā pulcēs<br />
ap 20 000 koristu no vairāk nekā 70 valstīm. Vairāk<br />
par šiem mūzikas svētkiem pastāstīja Pasaules<br />
koru olimpiādes 2014 mākslinieciskais vadītājs, Jāzepa<br />
Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asoc. prof.<br />
Romāns Vanags.<br />
Kā radusies Pasaules koru olimpiādes ideja<br />
Pasaulē tiek rīkots daudz dažādu koru sacensību,<br />
bet bieži vien, lai tajās piedalītos, jāiztur ļoti<br />
stingra atlase, uz tām tiek aicināti tikai patiešām<br />
izcili amatierkolektīvi. Savulaik koncertorganizācija<br />
Musica Mundi sāka rīkot nelielus konkursus,<br />
kuros varēja piedalīties faktiski jebkurš koris, saņemot<br />
profesionālas ekspertu žūrijas novērtējumu<br />
un veidojot radošu sadarbību ar citiem koriem. Šī<br />
tradīcija ir pāraugusi par Pasaules koru olimpiādi,<br />
kuru nu jau rīko starptautiskā koru kultūras organizācija<br />
Interkultur.<br />
Vai šajā pasākumā tiek ievērots olimpiskais<br />
princips – galvenais ir piedalīties<br />
Princips tiešām tiek uzturēts – neatkarīgi no koru<br />
skaita olimpiāde notiek ik pēc diviem gadiem, un<br />
tajā piedalās visi, kas vēlas piedalīties – vai tie būtu<br />
300, 350 vai vairāk koru. Atkarībā no pieteikumu<br />
skaita tiek izveidota žūrija, kurā strādā septiņdesmit<br />
līdz astoņdesmit augstas klases kora mūzikas ekspertu,<br />
pasaulē pazīstami diriģenti un komponisti.<br />
Šobrīd Pasaules koru olimpiāde ir plašākais koru<br />
forums pasaulē, kur satiekas diriģenti, eksperti,<br />
notiek meistarklases, izcilu koru, orķestru un vokālo<br />
grupu koncerti. Protams, notiek arī koru sacensības<br />
dažādos līmeņos un kategorijās.<br />
Kādās kategorijās kori var pieteikties<br />
Kori mērosies spēkiem atklātajā un čempionu<br />
konkursos, kuru dalībnieku sastāvu noteiks kvalifikācijas<br />
atlase. Sacensība Pasaules koru olimpiādē<br />
Rīgā risināsies 29, tostarp folkloras, sakrālās mūzikas,<br />
popmūzikas/šovu koru, gospeļu, spiričuelu,<br />
kā arī tradicionālajās koru konkursu kategorijās.<br />
Tas nozīmē, ka arī klausītājiem būs daudz<br />
iespēju dzirdēt visdažādāko mūziku<br />
Tiem, kam interesē kora mūzika, plašāku iespēju<br />
nemaz nav. Bez koru konkursiem plānots<br />
arī atklāšanas koncerts, piecu kontinentu sadziedāšanās<br />
kopkoncertā Mežaparka estrādē, īpašs<br />
sakrālās mūzikas koncerts Rīgas Domā, Baltijas<br />
zēnu kopkora koncerts ar pasaulslavenā amerikāņu<br />
komponista Mortena Lauridsena mūziku. Interesenti<br />
varēs iepa zīties ar visdažādāko tautu kora<br />
mūziku no visas pasaules, sākot ar Dienvidāfriku<br />
un beidzot ar Ķīnu.<br />
Vai Latvijā kaut kas būs arī citādāk nekā<br />
parasti koru pasākumos<br />
Pirmkārt, vairāk iespēju būs piedalīties tieši Latvijas<br />
un tuvējo kaimiņvalstu koriem, kuriem finansiāli<br />
nebūtu iespējams aizbraukt, piemēram, uz koru<br />
olimpiādi Ķīnā vai ASV. Žūrijā būs daudz Latvijas<br />
pazīstamāko diriģentu un kormūzikas komponistu.<br />
Pasaulē ir daudz dzirdēts par latviešu kordziedāšanas<br />
tradīcijām, ar kurām mums būs izdevība iepazīstināt<br />
olimpiādes dalībniekus. Rīgā plānojam sarīkot<br />
unikālu kopkora koncertu Mežaparka estrādē<br />
– tāds vēl olimpiādes vēsturē nebūs bijis! Šī Pasaules<br />
koru olimpiāde būs mūsu īpašā iespēja parādīt<br />
citiem, kādi tad ir tie “dziedošie latvieši”. Pasaules<br />
kontekstā tas ir unikāli, ka mēs savu identitāti<br />
esam nostiprinājuši humānā veidā, ar tautasdziesmām<br />
un dziedāšanas tradīcijām. Profesora Imanta<br />
Kokara sapnis ir piepildījies – iespēju uzņemt Rīgā<br />
Pasaules koru olimpiādi esam nopelnījuši ar saviem<br />
izcilajiem starptautiskajiem sasniegumiem kormūzikā.<br />
Pēc šīs koru olimpiādes Latvija noteikti paliks<br />
pasaules kordziedāšanas kartē uz visiem laikiem.<br />
www.singriga.lv<br />
26<br />
27
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Sāmu astoņi<br />
gadalaiki Ūmeo<br />
2014. gadā<br />
Ūmeo ir viena no straujāk augošajām pilsētām<br />
Skandināvijā, kuras iedzīvotāju trešā daļa ir Ūmeo<br />
Universitātes studenti ne tikai no Zviedrijas un<br />
tās kaimiņvalstīm, bet arī no pārējās pasaules.<br />
Jauneklīguma gars nosaka gaisotni pilsētā, kurā<br />
ir spēcīga alternatīvo kultūru scēna, aktīva feministu<br />
kustība.<br />
Mūsdienu Ūmeo kultūras aktīvākais punkts<br />
ir Ūmeo Universitātes mākslas, dizaina un arhitektūras<br />
fakultāšu komplekss, kura centrs ir<br />
2012. gada vasarā atklātais Mākslas muzejs. Tas<br />
ir arhitektoniski vienots dāņu respektablā arhitektu<br />
biroja Henning Larsen projektēts ēku komplekss<br />
Ūmes upes krastā. Laba iespēja mākslu un<br />
ziemeļu dabu baudīt vienuviet.<br />
Līdz 2014. gadam zviedri ir nolēmuši sakārtot<br />
vēl citus astoņus punktus Ūmeo pilsētvidē.<br />
Viens no nesen pabeigtajiem pilsētvides uzlabošanas<br />
projektiem ir tunelis zem pilsētas centrālās<br />
dzelzceļa stacijas. Pavisam utilitāra dzelzceļa<br />
līnijas šķērsošana pazemē ir pārvērsta par patīkamu,<br />
gaišu un dzīvu vietu pilsētā, kurā būtiska<br />
loma atvēlēta mākslas darbiem, atpūtas vietām<br />
un ērtiem velosipēdu celiņiem.<br />
Ūmeo ir dienvidu robeža sāmu apdzīvotajām<br />
teritorijām. Ūmeo 2014. gads un tā Eiropas kultūras<br />
galvaspilsētas programma tiek iedalīta<br />
astoņos sāmu kultūrai tradicionālos gadalaikos.<br />
Katram gadalaikam par centrālo notikumu tiek izvēlēts<br />
viens no kultūras galvaspilsētas gada lielajiem<br />
notikumiem, lielākoties kāds festivāls, kuru<br />
papildina citi mazāk vērienīgi pasākumi. Katram<br />
gadalaikam ir sava noskaņa atbilstoši dabas ritmam<br />
gada cikla laikā, kas atspoguļojas pasākumu<br />
tematikā un žanrā. Zviedri savā vairāku simtu<br />
pasākumu lielajā 2014. gadā programmā akcentu<br />
liek uz iedzīvotāju iesaisti un pasākumiem, kuri,<br />
kā iecerēts, piesaistīs plašu audi toriju.<br />
Sigulda –<br />
Eiropas<br />
kultūras<br />
galvaspilsētas<br />
2014. gada<br />
partnerpilsēta<br />
Sigulda ir viena no skaistākajām Latvijas pilsētām.<br />
Tā ir izaugusi uz Gaujas senlejas abiem krastiem<br />
un pārsteidz ar elpu aizraujošām ainavām,<br />
seniem notikumiem, maģiskām pilīm, adrenalīnu<br />
raisošām aktivitātēm un spilgtiem mūzikas sarīkojumiem<br />
visa gada garumā.<br />
Ziema ar sniegotajiem kalniem un starptautiskajām<br />
sacensībām ir izveidojusi Siguldu par starptautisku<br />
ziemas sporta centru. Vasara ar pļavas ziedu<br />
smaržu, īsāko nakti un neskaitāmiem koncertiem ir<br />
laiks, kad visplašāk iespējams baudīt Siguldas piedāvātās<br />
iespējas.<br />
Lai tas būtu rudens zelta lapkritis, ziemas sniegotais<br />
klusums, pavasara pumpuru sprāgšana vai<br />
vasaras tvanīgums – Sigulda aizrauj!<br />
Iepazīstieties ar Siguldas<br />
2014. gada galveno notikumu<br />
kalendāru!<br />
2013. gada decembris – 2014. gada janvāris<br />
Vides mākslas festivāls Nature. Urban. Future.<br />
meklē risinājumus dabas un pilsētvides savstarpējām<br />
attiecībām. Tā ir iespēja līdzdarboties un atpūsties<br />
radoši: sastapties ar mākslas izpausmēm izstādēs,<br />
akcijās, koncertos, doties pastaigā pa pilsētu<br />
un baudīt mazo formu vides gaismas objektus, kas<br />
tapuši sadarbībā ar gaismas festivālu Staro Rīga.<br />
2014. gada 1. – 9.marts<br />
Ziemas festivāls slēpošanas trasēs un Siguldas<br />
Bobsleja un kamaniņu trasē (pasaulē tādas ir tikai<br />
17) līdzās profesionālām sporta sacensībām piedāvās<br />
arī mākslas projektus, sniega skulptūru čempionātu,<br />
unikālu koncertu ar mūziķiem, kuri līdztekus<br />
mākslinieciskajai darbībai guvuši vērā ņemamus sasniegumus<br />
sportā un visjautrāko Ziemas karnevālu.<br />
21. jūnijs<br />
Vasaras saulgrieži Turaidas pils dārzā (Eiropas<br />
nozīmes kultūras piemineklis un pasaules mēroga<br />
tūrisma objekts ar 800 gadu vēsturi), kad gada īsākā<br />
nakts iemirdzas tūkstošiem ugunskuros, piedāvā<br />
izdzīvot senās tradīcijas: sētas pušķošana, vainagu<br />
vīšana, siera siešana, dziesmu dziedāšana, saules<br />
pavadīšana, iededzot uguni kalna galā, un saules<br />
sagaidīšana no rīta.<br />
27. – 30. jūnijs<br />
Gidons Krēmers un izcilu Baltijas valstu jauno<br />
mūziķu kamerorķestris festivālā Kremerata Baltica<br />
piedāvās pazīstamu skaņdarbu transkripcijas netradicionālā<br />
novatoriskā manierē.<br />
30. jūnijs – 9. jūlijs<br />
10 dienas pasaules valstu jaunie mūziķi satiksies<br />
meistarkursos profesionālās meistarības pilnveidē<br />
koncertzālē ”Baltais flīģelis”. Meistarkursu darbības<br />
forma – lekcijas, semināri, individuālās nodarbības,<br />
grupu nodarbības (orķestris, koris, ansambļi), izvēles<br />
nodarbības un koncerti ikvienam.<br />
1. – 3. augusts<br />
Starptautiskajos Siguldas opermūzikas svētkos<br />
unikālā brīvdabas koncertzāle – Siguldas pilsdrupu<br />
estrāde – atdzīvojas. Skatītājiem tiks piedāvāts<br />
pasaules klases mūzikas jauniestudējums slavenu<br />
mākslinieku izpildījumā, kamermūzikas koncerts,<br />
izrāde bērniem, garīgās mūzikas koncerts un galā<br />
koncerts.<br />
9. augusts<br />
Zinātnes, mūzikas, dzejas un vizuālās mākslas<br />
pasākums Dabas koncertzāle savus cienītājus aicinās<br />
uz Siguldas senieleju, lai pārsteigtu ar tās unikālajām<br />
dabas vērtībām izziņas pārgājienos, pētniecības<br />
un radošās darbnīcās un vakara koncertā.<br />
Galvenais varonis, kas palīdzēs izdzīvot šo stāstu,<br />
būs bruņuzivs un devona laika liecības unikālajā<br />
Gaujas senlejā.<br />
Jēkabs Kazāks. Bēgļi. 1917. Audekls, eļļa.<br />
Eiropas Kinoakadēmijas<br />
balva Rīgā<br />
13. decembrī, pašā gada noslēgumā Rīgā, notiks<br />
viens no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas<br />
nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem –<br />
27. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšana.<br />
Eiropas kino balvas nominanti un ieguvēji, Eiropas<br />
Kinoakadēmijas locekļi, pasākuma viesi un<br />
kontinenta kino cienītāji aplaudēs tā kinomākslas<br />
jaunākajiem sasniegumiem Latvijas Nacionālajā<br />
100 gadus<br />
pēc 1914<br />
“1914” ir gadskaitlis, kas izmainīja Eiropu. Gadsimtiem<br />
ilgās impēriju lielvaras izzuda, bet radās<br />
Eiropa, ko pazīstam šodien – ar vienpadsmit jaunām<br />
valstīm, tostarp Latviju. Rīga visa 20. gadsimta<br />
garumā atradusies pēckara – pirmskara attiecībās,<br />
zaudētāju – uzvarētāju attiecībās. Savā ziņā<br />
karš šeit beidzās tikai 1991. gadā. Latvijā atmiņas<br />
par vēstures notikumiem ir reālas un dzīvas – līdzīgi,<br />
kā tas ir daudzu eiropiešu apziņā. Atskatīties un<br />
izvērtēt I pasaules karu, tā ietekmi uz Latviju un<br />
Eiropu tieši simts gadus pēc tā sākšanās ir absolūta<br />
nepieciešamība.<br />
operā, kuru ceremonijas rīkotāji atzina par vienu<br />
no iespaidīgākajām Latvijas galvaspilsētas ēkām.<br />
Eiropas Kinoakadēmijas balvu piešķir 17 kategorijās,<br />
apbalvojot gada labāko filmu, režisoru, aktrisi<br />
un aktieri. Viens no spilgtākajiem brīžiem šajā<br />
norisē allaž ir apbalvojumi par īpašiem nopelniem<br />
kinematogrāfā, kuru ieguvēju vidū jāmin tādas<br />
zvaigznes kā Izabella Ipēra, Helēna Mirrena un<br />
Bernardo Bertoluči.<br />
Eiropas Kinoakadēmijas balva katru otro gadu<br />
tiek pasniegta Berlīnē, bet pārējos gados šis kino<br />
notikums dodas ceļā, lai izceltu Eiropas kino kultūras<br />
dzīvi citviet. Rīga var lepoties ar to, ka pārņemusi<br />
šīs tradīcijas stafeti no tādām pilsētām kā<br />
Parīze, Glāzgova, Londona, Roma, Barselona un<br />
citas.<br />
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotā izstāde<br />
ar nosaukumu “1914” iecerēta kā vizuāli dokumentāls<br />
vēstījums. Tā apvienos mākslu, kultūru un vēsturi,<br />
iedzīvinot personiskus stāstus gan I pasaules<br />
kara laika, gan mūsdienu mākslinieku skatījumā.<br />
Tiks meklētas likumsakarības un attīstības virzieni<br />
periodā, kad sabrūk vecā pasaule, un uz cilvēku<br />
ciešanām, šausmām un iznīcības fona veidojas<br />
neatkarīgas valstis.<br />
1914. Starptautiska izstāde. No 17. janvāra līdz<br />
aprīlim. LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”.<br />
28<br />
29
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Pa senā<br />
Dzintara ceļa<br />
pēdām<br />
Senais Dzintara ceļš:<br />
no Rīgas līdz Bizantijai<br />
Grāmatā apkopoti Latvijā dzimušās<br />
Kembridžas Universitātes profesores Māras<br />
Kalniņš mūža garumā veiktie pētījumi un<br />
ceļojumu iespaidi par Baltijas dzintara gaitām<br />
pasaulē. Lasītājs kopā ar profesori aicināts<br />
“Senais Dzintara ceļš Eiropā ir pazīstams, taču par<br />
pašu dzintaru zina ļoti maz – kāpēc senais tirdzniecības<br />
ceļš tika nosaukts tieši dzintara vārdā,<br />
kāpēc romieši to veda visu tālo ceļu no Baltijas,<br />
ar ko tas joprojām pārsteidz mūsdienās” ekspedīcijas<br />
“Pa seno Dzintara ceļu” ideju raksturo Rīga<br />
2014 tematiskās līnijas “Dzintara ādere” kuratore<br />
doties pa Senā dzintara ceļa pēdām no Baltijas<br />
jūras uz Rietumeiropu un Vidusjūras valstīm.<br />
M. Kalniņš grāmatā apraksta iespaidus,<br />
apmeklējot senajās hronikās minētās vietas un<br />
pētot muzejos atrodamos dzintara eksponātus.<br />
Grāmatu angļu un latviešu valodā izdevusi<br />
izdevniecība “Pētergailis”.<br />
Vita Timermane-Moora.<br />
ties. Ekspedīcijā meklējām dzintaru cilvēkos – un<br />
Tāpēc 2012. gada rudenī Vita Timermane-Moo-<br />
atradām!” ekspedīcijas rezultātus raksturo ku-<br />
ra, Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece Inga<br />
ratore. Ceļojuma laikā tapa arī dienasgrāmata.<br />
Ļašenko un TV raidījuma “Ziemeļu puse” radošā<br />
Lūk, viens no ierakstiem: “...tikāmies ar Janušu<br />
komanda – stāstnieki Marta Selecka un Gustavs<br />
Puštaju – emiritētu profesoru, kurš izveidojis Rie-<br />
Terzens, kā arī operators Valdis Celmiņš – devās<br />
tumungārijas Universitātes Filoloģijas fakultātes<br />
ekspedīcijā pa Centrāleiropu, lai uz senā Dzinta-<br />
programmu “Dzintara ceļš”. Tās veidošanai profe-<br />
ra ceļa bāzes veidotu jaunus kultūras sadarbības<br />
sors iedvesmojies Rīgas Domā, klausoties Bahu!<br />
projektus. Astoņu dienu laikā ekspedīcijas dalīb-<br />
Galvenais dzintars tomēr slēpjas pašos cilvēkos.<br />
nieki mēroja ceļu no Prāgas līdz Cīrihei kopumā<br />
Un pēc vētras parādās...”<br />
vairāk nekā 1700 kilometru garumā, šķērsojot<br />
septiņas valstis – Čehiju, Slovākiju, Austriju, Un-<br />
Par ekspedīcijas gaitām Vides filmu studi-<br />
gāriju, Slovēniju, Lihtenšteinu un Šveici.<br />
jā tapusi filma, kura pie LTV skatītājiem nonāks<br />
“Mūsu zināšanas par dzintara vērtību un līdz<br />
2014. gada pavasarī.<br />
Kristaps Kalns<br />
galam neapjausto zinātnisko un medicīnisko potenciālu<br />
ir unikālas un liek cilvēku acīm ieples-<br />
Kas vēl<br />
dzintaram<br />
padomā<br />
Latvijas tūkstošgadīgās dzintara apstrādes tradīcijas<br />
bijušas pamatā senajam Dzintara tirdzniecības<br />
ceļam – vienam no seno romiešu radītajiem pieciem<br />
tirdzniecības ceļiem. Bet ko dzintars var piedāvāt<br />
mūsdienu cilvēkam<br />
Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, apmeklējot<br />
izstādes Rīgas muzejos un galerijās, varēs izstaigāt<br />
simbolisku jauno Dzintara ceļu, kas iepazīstinās ar<br />
dzintara kultūrvēsturisko, ģeoloģisko, medicīnisko<br />
un māksliniecisko vērtību. Viena no tām – izstāde<br />
Latvijas Dabas vēstures muzejā “No dzintara līdz<br />
dzintara diegam”, radusies sadarbojoties Rīgas Teh-<br />
ciešamo iekārtu, turklāt arī tehnoloģiskais process<br />
ir ļoti dārgs,” zinātniece rezumē. Viņas veikums –<br />
liela spole ar zeltainu, smalku diegu un turpat laboratorijā<br />
tapuši paraudziņi.<br />
Sākotnēji Ingai Ļašenko pat nav nācis prātā, ka<br />
viņas izgudrojums varētu tikt izmantots mākslas<br />
darba tapšanā. Zinātniecei tas šķitis pārsteidzoši,<br />
lai gan viņa uzskata: audumos, no kā tiek ražots apģērbs,<br />
dzintara diegs būtu lieliska sastāvdaļa – tas<br />
stimulē ādas šūnu atjaunošanos, uzlabo ādas stāvokli,<br />
kavē trombu veidošanos... “Mans uzdevums<br />
bija izgudrot diegu, par audumu radīšanu lai domā<br />
Dzintara ādere<br />
kuratore<br />
Vita Timermane-Moora<br />
Dzintars ir klimatisko force majeure apstākļu<br />
ietekmē radies “dabas bērns”, tīrradnis ar evolūcijas<br />
kodu. Latviešiem dzintars cieši saistīts<br />
ar pašapziņu un nacionālo identitāti, taču nu ir<br />
laiks pētīt, atklāt un paskatīties uz ikdienā ierasto<br />
ar jaunu, zinātkāres un atvērtas domāšanas<br />
skatu.<br />
ba. Tas ir Rīgas, Latvijas ieguldījums pasaules<br />
kultūrā un cilvēces radošās darbības attīstībā.<br />
“Dzintara āderi“ veido pasākumi, kuri sakņojas<br />
mūsdienu saziņas un starpdisciplinārās sadarbības<br />
jaunās dimensijās, jaunos kultūras sadarbības<br />
tīklos un to sniegtajās iespējās; tas ir<br />
stāsts par dzintara mūsdienīgajām iespējām un<br />
simboliski – par mūsu kultūras izcilības vērtībām,<br />
kas izskan tālu pasaulē.<br />
niskās universitātes doktorei Ingai Ļašenko un Latvijas<br />
tekstilmāksliniekiem.<br />
Inga Ļašenko, kuras darbavieta ir Rīgas Tehniskās<br />
universitātes Biotekstilmateriālu zinātniski pētnieciskā<br />
labo ratorija, stāsta, ka doma par dzintara<br />
dizaineri,” smaida zinātniece, jau pavisam nopietni<br />
piebilstot – par dzintara diegu saturošu audumu<br />
ražošanu interese ir milzīga: šo tehnoloģiju vēlas<br />
izmantot gan itāļi, gan Saūda Arābijas ražotāji, gan<br />
kāda latviešu izcelsmes dizainere, kuras linauduma<br />
Kristaps Kalns<br />
“Dzintara ādere” ir tematiskā līnija, kas atklāj<br />
tos zinātniskos un kultūras sasniegumus, kuriem<br />
ir izcilības un pasaules līmeņa pienesuma vērtī-<br />
izmantošanu diega ražošanā viņai radusies pirms<br />
izstrādājumi esot labi pazīstami Amerikā.<br />
Zelts<br />
dažiem gadiem, Kairas Nacionālajā muzejā atrodot<br />
rakstu par dzintara izmantošanu senajā Ēģiptē,<br />
konkrētāk – par ēģiptiešu ideju no dzintara izgatavot<br />
mākslīgos asinsvadus.<br />
“Laikam tobrīd pie manis atlidoja mūza ar domu –<br />
Iveta Vecenāne ir pirmā māksliniece pasaulē,<br />
kura savām instalācijām un gobelēniem sāka izmantot<br />
Ingas Ļašenko radīto dzintara diegu, parādot<br />
dzintara kā senā materiāla mūsdienu iespējas<br />
zinātnē un mākslā un savienojot pagātni un nākotni.<br />
Izdevējs: nodibinājums “Rīga 2014”<br />
Adrese: K. Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010<br />
Rakstiet: riga2014@riga2014.org<br />
Zvaniet: +371 67043639<br />
Dzintars!<br />
kādēļ dzintaru nevarētu izmantot medicīnas tekstilā”<br />
saka zinātniece, kuras viens veikums – sudraba<br />
pavediens – jau tiek izmantots speciālu zeķu (ar<br />
ārstniecisku efektu) ražošanai, turklāt tas jau iekarojis<br />
uzmanību visā pasaulē.<br />
Īstenojot ideju par dzintara diegu, Ingai Ļašenko<br />
nācies apceļot teju visu Eiropu – valstis, kuras ag-<br />
Ivetas veidotie dzintara diega darbi jau pabijuši Romas<br />
Etrusku muzejā (Villa Giulia), izstādes “Baltijas<br />
nedēļa dzintara zīmē” ietvaros, bet ceļojoša izstāde<br />
ar Ivetas tekstīlijām un informāciju par dzintara<br />
diegu apceļo Latvijas vēstniecības.<br />
Ivetu sajūsmina doma, ka viņas darbos izmantots<br />
pasaules nozīmes zinātnisks atklājums ar Lat-<br />
EIROPAS KULTŪRAS GALVASPILSĒTA<br />
EUROPEAN CAPITAL OF CULTURE<br />
Redkolēģija: Marika Vītiņa, Diāna Čivle,<br />
Anna Muhka, Aiva Rozenberga, Dace Vilsone<br />
Rakstu autori: Una Griškeviča, Vilnis Vējš un Antra<br />
Veļķere<br />
Grafiskais dizains: Egils Mednis<br />
Tipogrāfija: SIA “Poligrāfijas grupa Mūkusala”<br />
Tirāža: 100 000 eksemplāru<br />
rāk vienoja t. s. Dzintara ceļš. “Iznākums ir starptautisks<br />
projekts: ideja radusies Latvijā, dzintars<br />
tiek iegūts Kaļiņingradas apgabalā, pats dzintara<br />
diegs top Vācijā, jo mums diemžēl šeit nav nepie-<br />
vijas patentu, un tie nes pasaulē ideju, ka māksla<br />
un zinātne – divas pilnīgi atšķirīgas pasaules – var<br />
darboties roku rokā. “Gribu uzbūvēt troni dzintara<br />
diegam!” māksliniece neslēpj savu mērķi.<br />
Programma un pasākumu kalendārs var mainīties,<br />
aktuālākā informācija portālā<br />
www.riga2014.org<br />
30<br />
31
32<br />
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014
Change language