Vides pÄrskats - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Garkalnes novada teritorijas 

plānojuma 2009. – 2021. 

gadam 

Vides pārskats 

SIA VSKB Viide Garkallne 2009

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats 

Saturs 

IEVADS 

1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS 

1.1. Principi un metodes 

1.2. Sabiedriskās apspriešanas process 

2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS PAMATNOSTĀDNES 

2.1. Plānojuma un Vides pārskata saistība ar citiem plānošanas dokumentiem 

2.2. Plānojuma mērķis un risināmie uzdevumi 

2.3. Satura īss izklāsts 

3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS 

3.1. Plānojuma teritorijas apskats 

3.2. Vispārējs vides stāvokļa apskats 

3.3. Vides stāvokli ietekmējošie faktori 

3.3.1. Blīvi apdzīvotās un apbūves teritorijas 

3.3.2. Ūdensapgāde 

3.3.3. Kanalizācija 

3.3.4. Projekti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai 

3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana 

3.3.6. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas 

3.3.7. Degvielas uzpildes stacijas un rūpnieciskie objekti 

3.3.8. Gāzes apgāde 

3.3.9. Ceļi, autosatiksme un dzelzceļš 

3.3.10. Hidroelektrostacijas 

3.3.11. Derīgo izrakteņu ieguve 

3.4. Vides stāvoklis un problēmas teritorijās, kuras plānojums var būtiski ietekmēt 

3.4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

3.4.2. Ezeru teritorijas un upes 

4. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI 

4.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi. 

4.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi 

5. GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI 

NOVĒRTĒJUMS 

5.1. Plānotās apbūves ietekme uz vidi 

5.1.1. Aizsargjoslas, to iedalījums, prasības, ierobežojumi 

5.1.2. Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumu apbūves nosacījumi 

5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana 

5.1.4. Kopsavilkums par plānotās apbūves ietekmi uz vidi 

5.2. Tūrisma attīstības ietekmes vērtējums 

5.3. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām


5.4. Vides aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā 

5.5. Problēmas, neīstenojot teritorijas plānojumu 

5.6. Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums 

6. RISINĀJUMI BŪTISKĀKO IETEKMJU UZ VIDI SAMAZINĀŠANAI 

7. IESPĒJAMO PLĀNOJUMA ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS 

8. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI 

9. IESPĒJAMĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS 

10. PASĀKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS MONITORINGAM 

11. KOPSAVILKUMS 

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS 

PIELIKUMI 

1. pielikums. Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu 

2. pielikums. Garkalnes novada atrašanās vietas karte 

3. pielikums. Ceļu satiksmes izraisītais trokšņu līmenis trokšņa rādītājam Ldvn A2 

ceļa posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei 2006. gadā 

4. pielikums. Garkalnes novada ĪADT ģeogrāfiskā novietojuma karte

IEVADS 


„Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam” stratēģiskā 

ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir plānojumā paredzētās teritorijas 

izmantošanas un atļauto darbību ietekmes uz vidi analīze. Procesa rezultāti ir 

apkopoti Vides pārskatā. 

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - SIVN) nepieciešamība noteikta likumā 

„Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Garkalnes novada teritorijas plānojumam 2009. – 2021. 

gadam (turpmāk - teritorijas plānojums) SIVN procedūra piemērota saskaņā ar Vides 

pārraudzības valsts biroja 05.02.2007. lēmumu Nr. 12 - p. „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi 

novērtējuma procedūras piemērošanu”. 

SIVN ļauj izvērtēt plānojumā paredzēto pasākumu atbilstību aizsargājamo dabas teritoriju 

aizsardzības mērķiem un apsaimniekošanas prasībām un izstrādāt priekšlikumus 

nelabvēlīgās ietekmes uz vidi samazināšanai vai novēršanai. SIVN procesā tika nodrošināta 

sabiedrības un atbildīgo institūciju līdzdalība plānošanas dokumenta izstrādē, tādējādi 

panākot, ka lēmuma pieņemšanā piedalās dažādas Garkalnes novada attīstībā iesaistītās 

puses. 

Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma 2004. – 2016. gadam darbība tika apturēta 2006. 

gada beigās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu „Par Garkalnes 

pagasta padomes 30.12.2004. saistošo noteikumu „Par Garkalnes pagasta teritorijas 

plānojumu 2004. – 2016. gadam” apturēšanu”. 2008. gada sākumā tika daļēji atjaunota 

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2007. – 2019. gadam darbība, lielu daļu novada 

teritorijas nosakot kā turpmākās izpētes teritoriju. Jaunais Garkalnes novada teritorijas 

plānojums 2009. – 2021. gadam ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošo „Teritorijas plānošanas 

likuma” (22.05.2002.) un Ministru Kabineta (MK) 06.10.2009. noteikumu Nr. 1148 

„Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām, ņemot vērā to grozījumus, 

kas izdoti teritorijas plānojuma izstrādes laikā. 

Vienlaicīgi ar teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam izstrādi notika arī novada Telpiskās 

attīstības stratēģijas 2008. - 2030. gadam (turpmāk - attīstības stratēģija) izstrādāšana, kas 

tika apstiprināta 19.12.2008. un šobrīd turpinās darbs pie attīstības programmas izstrādes. 

Garkalnes novada teritorijas plānojuma Vides pārskatu izstrādāja SIA „VSKB Vide” saskaņā 

ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un 23.03.2004. MK noteikumiem Nr. 157 

„Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, kā arī ņemot vērā 

konsultāciju ar Vides pārraudzības valsts biroju rezultātus. Vides pārskats izstrādāts 

teritorijas plānojuma 4. redakcijai. Sagatavošanai izmantota informācija no teritorijas 

plānojuma 4. redakcijas materiāliem. 

Vides pārskats sagatavots kā Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam 

sastāvdaļa.


1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN 

IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS 

1.1. Principi un metodes 

SIVN veikts saskaņā ar MK 23.03.2004. noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams 

ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” un likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 

(30.10.1998.). 

Garkalnes novada teritorijas plānojuma SIVN tika veikts pielietojot šādus principus: 

1) novērtējuma process veikts pamatojoties uz plānotāju un padomes sniegto 

informāciju, kā arī informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām, 

novērtējumā tiks ņemti vērā arī sabiedriskajā apspriešanā izteiktie priekšlikumi; 

2) novērtējums izdarīts ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu „piesārņotājs 

maksā” un piesardzības principu. 

un metodes: 

1) vides stāvokļa novērtējuma metode - novērtējums tiek balstīts uz esošā vides stāvokļa 

datu analīzi, kas ļāva konstatēt, kādi aktivitāšu veidi ir pieļaujami izvēlētajā vidē; 

2) informācijas analīze – tika analizēta plānojumā un citos publiski pieejamos 

dokumentos ietvertā informācija, kas raksturo vides stāvokli Garkalnes novada 

teritorijā; 

3) diskusijas - tika veiktas pārrunas ar amatpersonām, teritorijas plānojuma 

izstrādātājiem, nevalstiskām organizācijām un atbildīgo valsts institūciju pārstāvjiem 

un dažādu jomu ekspertiem; 

4) lauka pētījumi - apskatāmās teritorijas un potenciālo vides problēmu apsekošana uz 

vietas; 

5) kartogrāfisko materiālu, aerofoto un ainavas analīze. 

1.2. Sabiedriskās apspriešanas process 

Sagatavojot Vides pārskatu, izstrādātājs konsultējies ar Vides pārraudzības valsts biroju, 

Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, Dabas aizsardzības pārvaldi. 

Pieprasījums atzinuma, par Vides pārskata projektu, saņemšanai tika nosūtīts šādām 

institūcijām: 

Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālai vides pārvaldei; 

Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiālei; 

Rīgas plānošanas reģiona attīstības aģentūrai; 

Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldei; 

Valsts meža dienesta Rīgas reģionālai virsmežniecībai; 

Dabas aizsardzības pārvaldei. 

Atzinumus un komentārus par Vides pārskata projektu sniegušas sekojošas institūcijas u.c. 

iestādes un privātpersonas: 

Dabas aizsardzības pārvalde; 

Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde; 

Latvijas Botāniķu biedrības pārstāve – L. Eņģele; 

VAK Mantojums valdes priekšsēdētājs - A. Jakovičs; 

u.c. privātpersonas. 

Informācija par sabiedriskās apspriešanas procesu ir apkopota pielikumā Nr. 1.


2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS 

PAMATNOSTĀDNES 

2.1. Plānojuma un Vides pārskata saistība ar citiem plānošanas 

dokumentiem 

Garkalnes novada teritorijas plānojums ir saistīts ar dažādiem starptautiskas (Eiropas 

Savienības), nacionālas un vietējas nozīmes plānošanas dokumentiem. Teritorijas plānojumā 

tiek integrēti minētajos dokumentos noteiktie mērķi. Informāciju par plānojuma mērķiem 

skatīt Vides pārskata 2.2. sadaļā. 

Izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu, kā arī veicot tā SIVN, tika ņemtas vērā 

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojuma 2005. – 2025. gadam un 

Rīgas rajona teritorijas plānojuma 2008. - 2020. gadam sniegtās rekomendācijas vietēja 

līmeņa plānošanas dokumentiem un dažāda veida attīstības ietekmes uz vidi novēršanai un 

mazināšanai. 

Tālāk uzskaitīti būtiskākie plānošanas dokumenti, kuri ņemti vērā, izstrādājot Garkalnes 

novada teritorijas plānojumu un SIVN. 

Eiropas Savienības plānošanas dokumenti: 

- Eiropas 6. vides aizsardzības rīcības programma “Vide 2010: mūsu nākotne, 

mūsu izvēle” nosaka prioritārās vides jomas, kas ir: 

klimata izmaiņas; 

dabas un bioloģiskā daudzveidība; 

vides, veselības un dzīves kvalitāte; 

dabas resursi un atkritumi. 

Nacionālie plānošanas dokumenti: 

- Vides politikas pamatnostādnes 2009. - 2015. gadam, kas veido pamatu vides 

kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai; 

- Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, kas veicina dabas resursu 

ilgspējīgu izmantošanu, vienlaikus aizsargājot dabu, kā arī nodrošina pamatu dabas 

aizsardzības nodrošināšanai pašvaldību līmenī; 

- Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam nosaka mērķus un 

pasākumus to sasniegšanai, kā arī pašvaldību atbildību tā īstenošanā; 

Reģionālie plānošanas dokumenti: 

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2005. - 2025. gadam ir ilgtermiņa 

teritorijas attīstības plānošanas dokuments. Plānojuma izstrādes mērķis ir telpiskā 

redzējuma izveide reģiona attīstības stratēģijā nosprausto ekonomisko un sociālo 

mērķu īstenošanai, kas tiek skatīti teritoriālā griezumā; 

Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008. - 2020. gadam detalizē reģiona plānojuma 

prasības un pamatnostādnes un nosaka izmantošanas prasības tām teritorijām, kuru 

ietekmes sfēra pārsniedz vienas pašvaldības robežas; 

Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. - 2013. gadam ietver 

Rīgas (izņemot Rīgu un Jūrmalu) un Ogres rajonu pašvaldības, iekļauta informācija 

par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto 

transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības 

atkritumu apsaimniekošanu.


Vietējie plānošanas dokumenti: 

- Garkalnes pagasta teritorijas plānojums 2004. - 2016. gadam; 

- Garkalnes novada telpiskās attīstības stratēģija 2008. - 2030. gadam; 

- Vangažu pilsētas teritorijas plānojums 2006. – 2018. gadam; 

- Ādažu pagasta teritoriālais plānojums 2000. – 2005. gadam; 

- Stopiņu pagasta teritorijas plānojums 2003. – 2014. gadam; 

- Ropažu pagasta teritorijas plānojums 2004. – 2016. gadam. 

Tā kā Garkalnes novadā atrodas trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), tad, 

izstrādājot teritorijas plānojumu, tika ņemti vērā arī šo teritoriju dabas aizsardzības plāni 

(izstrādāti dabas liegumiem „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera salas”), kā arī 

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (izstrādāti dabas liegumam 

„Garkalnes meži”). Dabas liegumam „Buļļezers” dabas aizsardzības plāns un individuālie 

aizsardzības un izmantošanas noteikumi nav izstrādāti. SIVN izstrādē izmantota šo plānu un 

noteikumu aprakstošā daļa par dabas vērtībām teritorijā. Dabas aizsardzības plānos paustie 

ieteikumi sugu un biotopu aizsardzībai tika izvērtēti, izstrādājot teritorijas plānojumu. 

Vienlaikus ar teritorijas plānojuma izstrādi notiek arī Garkalnes novada attīstības 

programmas izstrāde, kuras attīstības risinājumi atspoguļosies teritorijas plānojumā, bet 

SIVN procesā tika veikts tikai plānojuma stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. 

2.2. Plānojuma mērķis un risināmie uzdevumi 

Plānojuma mērķis un uzdevumi izvirzīti atbilstoši Garkalnes novada attīstības stratēģijā 

sniegtajai vīzijai, definētajiem vispārējiem mērķiem un attīstības stratēģiskajiem virzieniem. 

Pamatojoties uz novada attīstības vīziju, Garkalnes novada teritorijas plānojuma mērķis ir 

nodrošināt tādu teritorijas izmantošanu, kas radītu priekšnosacījumus ilgtspējīgas, 

ekoloģiski, ekonomiski un sociāli labvēlīgas dzīves vides izveidei/ pastāvēšanai, atbilstu 

Garkalnes novada iedzīvotāju vairākuma interesēm un nodrošinātu iespēju pašvaldībai pildīt 

ar likumu noteiktās pašvaldības un arī specifiskās Pierīgas areāla funkcijas. 

Lai īstenotu teritorijas plānojumā noteikto mērķi, ir izvirzīti uzdevumi, kas veidoti kā 

konkrētu priekšlikumu kopums stratēģijā formulēto attīstības virzienu īstenošanai: 

1. cilvēkresursu (cilvēk kapitāla) attīstīšana – mācībiestāžu veidošana un ierīkošana un 

mājokļu būvniecība; 

2. sakoptas, drošas un veselīgas dzīves vides veidošana - paredz iespēju attīstīt centralizētu 

ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu, pēc iespējas pieslēdzot to Rīgas vai citiem ūdensvadu 

tīkliem un kanalizācijas sistēmām, būvēt grāvjus u.c. meliorācijas iekārtas pārmitrās vietās, 

veikt atkritumu savākšanas un utilizācijas reorganizāciju, nodrošināt publiski pieejamas zaļās 

platības atpūtai un izklaidei, kā arī nodrošināt ērtas piekļuves un satiksmes drošības 

prasībām atbilstošu ceļu un ielu tīklu; 

3. saimnieciskā attīstība - priekšnosacījumu radīšana dažāda profila uzņēmumu izvietošanai, 

daudzpusīgai komercdarbībai un daudzveidīgu tirgū konkurētspējīgu mājokļu būvniecībai, 

kā arī nodrošināt iespēju novada teritorijā darboties un attīstīties piepilsētas zonai raksturīgai 

infrastruktūrai (Rīgas ūdensapgādes tīklam, saglabājot nesadrumstalotus mežaudžu masīvus, 

un netraucētai valsts maģistrālo satiksmes artēriju (autoceļu un dzelzceļu) rekonstrukcijai un 

attīstībai); 

4. ilgtspējīga telpiskā attīstība - to veicina visu iepriekš izvirzīto teritorijas plānojuma 

uzdevumu izpilde, kā arī paredzēt teritorijas plānojumā attēlot visu aizsargājamo dabas un 

kultūrvēsturisko teritoriju un to aizsargjoslu robežas un veicināt kultūrvēsturisko objektu 

saglabāšanu.


2.3. Satura īss izklāsts 

Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009. - 2021. gadam sastāv no 4 sējumiem: 

1. sējums – Paskaidrojuma raksts: 

I daļa - Pašreizējās situācijas raksturojums; 

II daļa - Garkalnes novada perspektīvā attīstība un teritorijas plānojuma risinājumi; 

III daļa – Pielikumi; 

IV daļa – Tematiskās kartes; 

2. sējums – Grafiskā daļa; 

3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 

4. sējums – Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi: 

I daļa – Lēmumi; 

II daļa – Nosacījumi; 

III daļa - Sabiedriskās apspriešanas materiāli; 

IV daļa – Papildus materiāli. 

Teritorijas plānojuma pirmajā daļā sniegts novada pašreizējās situācijas raksturojums. Šajās 

nodaļās detalizēti aprakstīta plānojuma saistība ar Garkalnes novada telpiskās attīstības 

stratēģiju un tajā izvirzītajām prioritātēm un mērķiem, kā arī skatīta teritorijas plānojuma 

saistība ar dažāda līmeņa plānošanas dokumentiem. Sniegta informācija par esošo stāvokli 

dažādās jomās, kā arī skaidrojumi par atļautās izmantošanas veidiem un analizēti pašvaldības 

attīstības resursi. 

Otrajā daļā sniegta novada perspektīvās attīstības analīze, veikts novada attīstības resursu 

novērtējums, un noteikti teritorijas plānojuma mērķi, uzdevumi un pielietotie plānošanas 

principi. Novada perspektīvās attīstības analīzes kontekstā ir izvirzīti un apskatīti trīs 

izvirzītie teritorijas izmantošanas varianti. Šajā daļā ir izstrādāti teritorijas plānojuma 

risinājumi, skatot apdzīvojuma struktūru, satiksmes struktūru un sakarus, veikta 

inženiertehniskā nodrošinājuma analīze un plānotās situācijas apraksts, paralēli skatot arī 

dabas un kultūras mantojuma aizsardzību (tai skaitā – aizsargjoslu noteikšana) un rekreācijas 

vietas un objektus. 

Paskaidrojuma raksta III un IV daļu veido kartogrāfiskais materiāls – kartes, attēli un 

pielikumi. 

Teritorijas plānojuma 2. sējumā iekļauta esošās un plānotās (atļautās) teritorijas 

izmantošanas kartes, kā arī novadā esošo aizsargjoslu karte. 

Teritorijas plānojuma 3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kur 

noteiktas detalizētas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. 

Teritorijas plānojuma 4. sējumā apkopoti visi dokumenti, kas ir saistīti ar plānojuma izstrādi 

– galvenokārt, institūciju atzinumi, iedzīvotāju un organizāciju iesniegumi, un to 

izvērtējums, kā arī plānojuma sabiedriskās apspriešanas materiāli.


3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS 

3.1. Plānojuma teritorijas apskats 

Garkalnes novads atrodas Rīgas rajona ziemeļaustrumu daļā (skatīt 2. pielikumu). Novads tā 

ziemeļrietumos robežojas ar Carnikavas novadu, ziemeļos ar Ādažu novadu, austrumu daļā 

ar Inčukalna novadu un Vangažu pilsētu, dienvidaustrumos ar Ropažu novadu, 

dienvidrietumos ar Stopiņu novadu un rietumos ar Rīgas pilsētu. Garkalnes novadu šķērso 

šādas galvenās Latvijas Republikas transporta maģistrāles: 

autoceļi: Rīga – Ainaži (A1), Rīga – Veclaicene (A2), Rīga – Baltezers (A4); 

dzelzceļš Rīga - Valga. 

Garkalnes novadā noteiktas 13 ciema tipa apdzīvotas vietas: Amatnieki, Baltezers, Berģi, 

Bukulti, Garkalne, Langstiņi, Makstenieki, Priedkalne, Priežlejas, Skuķīši, Sunīši, Suži un 

Upesciems. Garkalnes novada teritorijas platība ir 15 053,2 ha jeb 150,5 km 2 . Saskaņā ar 

pašvaldības sniegto informāciju 2009. gada 1. februārī novadā savu dzīvesvietu bija 

deklarējuši 7199 iedzīvotāji un apdzīvojuma blīvums bija 47,8 iedzīvotāji uz 1 km 2 . No 

kopējā iedzīvotāju skaita tikai 402 iedzīvotāji dzīvo lauku teritorijā, pārējie dzīvo novada 

ciemos. 

Saskaņā ar Garkalnes novada domes sniegto informāciju 2009. gada sākumā no kopējās 

novada teritorijas mežsaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 10 566,8 ha lielu teritoriju; 

lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 600 ha (t.sk. sakņu dārzi apbūves zemēs), no 

kuriem 61,8 ha ir meliorēta zeme un dažāda veida dzīvojamās apbūves teritorijas aizņem 750 

ha (individuālā un daudzdzīvokļu apbūve). Pārējās zemes tiek izmantotas ūdenssaimniecībai, 

ieguves rūpniecībai, karjeru izstrādei, dažādām komerciālām būvēm, rūpniecības un 

satiksmes infrastruktūras objektiem, inženiertehniskās apgādes tīkliem u.c. objektiem. 

3.2. Vispārējs vides stāvokļa apskats 

Ģeoloģiskais un klimata raksturojums 

Garkalnes novads pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas shēmas atrodas Piejūras zemienes 

Rīgavas līdzenumā (aizņem nelielu teritoriju novada ziemeļrietu mu daļā) un Viduslatvijas 

zemienes Ropažu līdzenumā (aizņem lielāko novada daļu). Teritorija ir viegli viļņota, 

līdzena, virs tās paceļas kāpu grēdas un masīvi, kuru augstums parasti mainās no dažiem 

metriem līdz 10 - 15 metriem. Reljefa ieplakās izveidojušies purvi un ezeri. Biežāk 

sastopamie augsnes tipi ir velēnpodzolētās glejaugsnes un tipiski podzolētās augsnes. 

Klimatu ietekmē novada ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas reljefa lielformas. Baltijas 

jūras tuvums iespaido klimata raksturu, samazina diennakts un sezonālās amplitūdas, sniega 

segas pastāvēšanas ilgumu, paaugstina vidējos temperatūras rādītājus. Vidējā gaisa 

temperatūra janvārī ir ap -5°C, jūlijā - + 17°C, nokrišņu daudzums 700 – 800 mm gadā. 

Valdošie ir rietumu un dienvidrietumu vēji. 

Mežu un purvu teritoriju raksturojums 

Saskaņā ar Garkalnes novada domes 2007. gada datiem meži novadā aizņem ~72% no 

novada kopējās teritorijas. No kopējās mežu platības ~15% pieder privātīpašniekiem, 15% - 

valstij, bet atlikušie 70% - Rīgas pilsētai un Garkalnes novadam. Vairāk kā 95% no mežiem 

veido skujkoki (priede, egle), lapu koku īpatsvars ir neliels. 

Novada teritorijā esošās meža zemes atrodas Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās 

virsmežniecības, Ādažu mežniecības uzraugāmajā teritorijā. 

Dažādi aprobežojumi meža saimnieciskajai izmantošanai (aizsargjoslu teritorijas, 

mikroliegumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas) attiecas uz 2769,2 ha meža zemju, kas 

ir 22,7% no kopējās meža zemju platības. Garkalnes novadā izveidoti 15 mikroliegumi ar 

kopējo platību 104,5 ha, par kuriem detalizētāka informācija skatāma 1. tabulā.


1. tabula 

Garkalnes novadā esošo mikroliegumu raksturojums 

Kods * 631 632 633 634 635 636 637 638 639 640 641 642 689 693 1732 

Kvartāla nr. 8. 12. 19. 

26.; 

25. 

27.; 

19. 

36. 

36.; 

37. 

37. 42. 53. 

58.; 

59. 

5. 49. 34. 

161.; 

153.; 152. 

Platība, ha. 6,9 6 5,7 7,5 8,5 1,7 6,4 3 3,4 1,5 5,5 3,6 6,7 2,8 35,3 

Īpašnieks 

VAS „Latvijas Valsts meži” 

* Pēc LVĢMA datubāzes „Mikroliegumi”. 

Tā kā ~72% no novada teritorijas sedz meži, tad tie uzskatāmi par nozīmīgu resursu pagasta 

attīstībai. Tie ir izmantojami mežsaimniecībā, kā arī rekreācijā, tam ir būtiska loma ainavas 

veidošanā, turklāt mežs veic vairākas ekoloģiskās funkcijas: dabisko dzīvotņu uzturēšana, 

hidroloģiskā režīma regulēšana, gaisa kvalitātes uzlabošana u. c. . 

Purvi aizņem 2% no mežu teritorijām. Garkalnes novadā nozīmīgākais purvs ir Maltuves 

purvs, kas atrodas novada austrumos uz robežas ar Ropažu novadu un kura kopējā platību ir 

445 ha. Tajā ir izpētīti kūdras resursi, bet šobrīd ieguve nenotiek. 

Ainaviskais un kultūrvēsturiskais raksturojums 

Garkalnes novadu pārsvarā veido smilšaino līdzenumu mežaine un mežāre, bet teritoriju 

šķērsojušās upes veido savdabīgu upju ieleju ainavu. Būtisks ainavas elements Garkalnes 

novadā ir ezeri. 

Garkalnes novadā mežsaimniecības zemes aizņem ~70,3% un lauksaimniecības zemes 

~13,5% no kopējās novada zemju platības. Lai gan novada mežos notiek intensīva 

mežsaimnieciskā darbība, kurai vērojama tendence palielināties, kā arī paredzēts paplašināt 

apbūvei paredzētās teritorijas (transformējot gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā 

izmantojamās zemes), šāds meža un lauksaimniecības zemju īpatsvars nodrošinās 

ekosistēmu stabilitāti un kvalitatīvu dzīves vidi. Protams, veicot dažādas saimnieciskās u.c. 

darbības, ir jāievēro visas vides aizsardzības prasības. 

Svarīgi ainavu veidojušie elementi ir tādi kultūrvēsturiskā mantojuma objekti kā baznīcas, 

kapsētas, muižas u.c. . Garkalnes novadā ir viens valsts aizsardzībā esošs vietējas nozīmes 

arheoloģijas piemineklis – Sunīšu viduslaiku kapsēta (valsts aizsardzības Nr. 2091). Bet par 

perspektīvu pieminekli var uzskatīt Zaķumuižu, kas atrodas Garkalnes ciemā. 

Lauka pētījumos 1994. un 2006. gadā biedrība „VAK Mantojums” ir ieguvusi informāciju 

par divām teritorijā esošiem arheoloģijas un kultūrvēsturiskas nozīmes vietām: 

1. „Zviedru kaujaslauks” atrodas Mašēnu ezera ziemeļu krasta aprimušā kāpu mežā. 

Šajā vietā bijis Zviedru kaujaslauks un te esot apbedīti zviedru zaldāti. Šajā vietā 

izplūst arī liels avots; 

2. Sunīšu ezera rietumu krasta mežā netālu no Sunīšu senkapiem atrodas bijušās 

baznīcas vieta. Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas 

centra inventarizācijas lietā Nr. p 463 – 1 I arheoloģiska pieminekļa aprakstā Berģu 

muižā ( Bergenhof) ir minēta „Kapella – Jumpravas baznīca”. Baznīcas vieta ir ne 

tikai arheoloģisks, bet arī sakrālas nozīmes piemineklis, kas būtu iezīmējams dabā kā 

Garkalnes novadam nozīmīgu kultūrvēsturisku tradīciju vieta. 

Kultūrvēsturisko mantojumu un novada ainavisko vērtību veido arī bijušās Ādažu 

mācītājmuižas teritorija, Baltezera krastā esošie novada dižkoki (divi ozoli ar 4,86 m un 3,99 

m lielu apkārtmēru), kas ir aizsargājami dabas pieminekļi.


3.3. Vides stāvokli ietekmējošie faktori 

3.3.1. Blīvi apdzīvotās un apbūves teritorijas 

Garkalnes novadā ir vairākas blīvi apdzīvotas vietas (ciemi), kur dzīvesviet as deklarējuši 

vairāki simti iedzīvotāju. Informāciju, par lielāko blīvi apdzīvoto ciemu iedzīvotāju skaitu 

2008. gada 1. jūlijā skatīt 2. tabulā. 

2. tabula 

Iedzīvotāju skaits lielākajos Garkalnes novada ciemos 2009. gadā 

Ciems Garkalne Upesciems Berģi Langstiņi Bukulti Baltezers Sunīši Priedkalne 

Iedzīvotāju 

skaits 

1698 1005 940 622 578 439 419 255 

Avots: nepublicēti Garkalnes novada domes dati 

Priežlejas - apdzīvotās vietas apbūves apjoms (2009. gadā dzīvesvietu deklarējuši 40 

iedzīvotāji) un esošā infrastruktūra neatbilst ciema statusam. 

Suži - ciems sācis attīstīties kā dārzkopības kooperatīvs. Ciemā ir 347 ģimeņu ēkas, ieskaitot 

sezonas mājokļus, un 56 vairākdzīvokļu ēkas. 

Bukulti - ciemā ir 578 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 129 vairākdzīvokļu ēkas. 

Priedkalne - vieta radīta kā savrupmāju ciems. Priedkalnē ir 126 ģimeņu ēkas, ieskaitot 

sezonas mājokļus, un 4 vairākdzīvokļu ēkas. 

Baltezers - intensīva attīstība notikusi jau no 1950. gada. 2000. gados uzsākta neapbūvēto, 

tostarp applūstošo, ciema ziemeļu daļas teritoriju apguve. Šobrīd Baltezerā ir 170 ģimeņu 

ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 29 vairākdzīvokļu ēkas. 

Amatnieki - ciems atrodas joslā starp Rīgas apvedceļu A4 un Mazo Juglu. Amatniekos ir 56 

ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 11 vairākdzīvokļu ēkas. 

Berģi - pirms apbūves uzsākšanas, teritorija izmantota lauksaimniecībā, lielas platības klāja 

mežs. Patlaban apbūve pilnīgi saplūdusi ar Rīgas pilsētas daļas - Berģi - apbūvi. Berģos 

atrodas asfaltbetona ražotne un 2 degvielas uzpildes stacijas. Šobrīd Berģos ir 346 ģimeņu 

ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 25 vairākdzīvokļu ēkas. 

Sunīši - ciema centrālā daļa Sunīšu ezera austrumu krastā ir vienlaidus apbūvēta ar 

vienģimeņu mājām. Šobrīd Sunīšos ir 212 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 45 

vairākdzīvokļu ēkas. 

Upesciems - 368 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 12 vairākdzīvokļu ēkas. 

Langstiņi - sācis veidoties kā vasarnīcu ciems. 1920. - 1930. gados tā veidošanās 

paplašinājusies ar apbūvi bijušajās armijas teritorijā. Šobrīd Langstiņos ir 207 ģimeņu ēkas, 

ieskaitot sezonas mājokļus, un 11 vairākdzīvokļu ēkas. 

Garkalne - veidots kā vasarnīcu ciemats, šobrīd Garkalnes ciems kļuvis par novada centru. 

Garkalnē ir 404 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 189 vairākdzīvokļu ēkas. 

Saimniecisko darbību veic vairāki komersanti, kas darbojas degvielas un gāzes tirdzniecības, 

autoservisa, u.c. tirdzniecības jomās. 

Makstenieki - Sākotnēji veidojusies kā dārzkopības kooperatīva „Krievupe” apbūve un 

piemājas dārziņi. Ciems atrodas ~2 km no autoceļa A2. Šobrīd ciemā ir 161 ģimeņu ēka, 

ieskaitot sezonas mājokļus. 

Skuķīši - ciems sācis veidoties 1980. gados, kad mežsaimniecībā neizmantojamās Tumšupes 

palienas pļavas izdalītas apgūšanai dārzkopības kooperatīvam „VEF - Ozoli”. Skuķīšos ir 

276 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 10 vairākdzīvokļu ēkas.


3.3.2. Ūdensapgāde 

Novada teritorijā atrodas Rīgas pilsētas ūdens ieguves vietas „Baltezers” un „Zaķumuiža”. 

Garkalnes novads kā ūdensapgādes avotu izmanto SIA „Rīgas ūdens” maģistrālo tīklu 

sistēmu, kuras kopgarums Garkalnes novadā ir ~28 500 m. 

Pašvaldības SIA „Garkalnes komunālserviss” apsaimnieko atzarus, pa kuriem tiek 

nodrošināta dzeramā ūdens piegāde novada apdzīvotajās vietās. SIA „Garkalnes 

komunālserviss” ar ūdensapgādi nodrošina Priedkalnes, Upesciema un Garkalnes ciemus. 

Upesciemā 2006. gadā ar centralizēto ūdensapgādi nodrošinātās mājsaimniecības (71 līgums 

ar PSIA „Garkalnes komunālserviss”) patērēja 37913 m 3 ūdens. Priedkalnē - 6427 m 3 

(līgumi ar 11 privātmājām), savukārt, Garkalnē - 5683 m 3 (49 līgumi). 

Tā kā Garkalnes novads robežojas ar Rīgas pilsētu, tad daļa mājsaimniecību, kas atrodas 

ciemos tiešā Rīgas tuvumā, ir pieslēgušās pilsētas centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem 

(Berģos un Upesciemā), bet daļa mājsaimniecību (Baltezera ciemā) ir pieslēgtas Ādažu 

novada Baltezera ciema ūdensapgādes tīkliem. 

Atsevišķos jaunajos dzīvojamo māju ciematos (piemēram, Sužos) ir nodrošināta lo kāla 

centralizētā ūdensapgādes sistēma. Vairākām privātmājām u.c. objektiem ir savi artēziskie 

urbumi (sīkāk 3. tabulā), kā arī citādi nodrošināta lokāla ūdens ieguve (spices, akas u.tml.). 

Vislabāk ar centralizētiem ūdensapgādes pakalpojumiem ir nodrošināti Baltezera un 

Upesciema iedzīvotāji, bet Berģos, Sunīšos un Priedkalnē apmēram puse no 

mājsaimniecībām ir pieslēgtas centralizētiem ūdensapgādes tīkliem. Pārējos ciemos 

nodrošinājums ar centralizētiem ūdensapgādes pakalpojumiem ir zems. Būtiski tas ir 

Garkalnes, Langstiņu, Bukultu, Sužu un Skuķīšu ciemos, kuri ir vieni no apdzīvotākām 

novada vietām. Kopumā Garkalnes novadā centralizētiem ūdensapgādes tīkliem ir pieslēgtas 

~30% no visām ciemos esošajām mājsaimniecībām. 

3. tabula 

Ūdensapgādes un kanalizācijas raksturojums Garkalnes novadā 

Apdzīvota 

vieta 

Mājsaimniecību 

skaits 

Artēzisko 

urbumu 

skaits 

Mājsaimniecības, 

kas pieslēgtas 

centralizētai 

ūdensapgādes 

sistēmai 

Mājsaimniecības, kas 

pieslēgtas centralizētai 

kanalizācijas sistēmai 

Skaits 

Procentos 

Baltezers 199 - 149 

20 

70 

45 

Berģi 387 - 174 60 16 

Priedkalne 130 1 71 65 50 

Garkalne 581 2 100 

59 

37 

16 

Upesciems 352 - 316 63 18 

Sunīši 257 1 110 110 43 

Suži 403 1 40 40 10 

Amatnieki 67 - - 65 97 

Bukulti 610 1 - 61* 10 

Langstiņi 284 - 30 32 11 

Makstenieki 161 - - - 0 

Skuķīši 286 - - - 0 

Priežlejas 10 - - - 0 

Lauku ter. 230 - - - 0 

KOPĀ: 3727 6 1009 682 18 

*projekta stadijā 

Analizējot ūdens patēriņu 2004. – 2009. gadā pēc kopējā patērētā daudzuma (skatīt 4. 

tabulu), var secināt, ka tam ir tendence samazināties. 2004. gadā bijis straujš ražošanā


izmantotā ūdens apjoma samazinājums, nākamajos gados patērētā ūdens apjomi šajā jomā 

atkal palielinās. Ūdens izmantošanā komunālām un sadzīves vajadzībām vērojama tendence 

pieaugt (līdz 2007. gadam), bet no 2008. gada pakāpeniski samazināties. 

4. tabula 

Ūdens izmantošana Garkalnes novada lielākos ūdensapgādes objektos 

Gads 

Kopā (tūkst. 

Tai skaitā (tūkst. m³/gadā) 

m³/gadā) Ražošanas vajadzībām Komunālām un sadzīves vajadzībām 

2004 73,19 1,13 72,06 

2005 68,64 0,35 68,30 

2006 68,64 0,05 68,59 

2007 69,62 0,42 69,20 

2008 59,99 0,40 59,59 

2009 42,25 0,40 41,85 

Avots: 2004. – 2007. gada formas "Nr.2-Ūdens" apkopojums un 2008. – 2009. Garkalnes novada domes 

nepublicētie materiāli 

3.3.3. Kanalizācija 

Notekūdeņu savākšana - centralizēta kanalizācijas sistēma (CKS) darbojas Upesciemā 

(pamatā daudzdzīvokļu māju rajonā), Garkalnē (daudzdzīvokļu mājām) un Priedkalnē 

(individuālajām mājām), ko apkalpo SIA „Garkalnes komunālserviss”. Uzņēmumam ir 

noslēgti līgumi par notekūdeņu savākšanu ar 43 mājsaimniecībām Garkalnē, Upesciemā - 40 

un Priedkalnē – 33. 

Vislabāk ar centralizētiem kanalizācijas savākšanas pakalpojumiem ir nodrošinātas 

Amatnieku (pieslēgumi Rīgas CKS) un Priedkalnes ciemu, vidējā līmenī – Baltezera un 

Sunīšu (pieslēgumi Rīgas CKS) ciemu mājsaimniecības, bet pārējo ciemu mājsaimniecību 

pieslēgums CKS ir zems vai nav vispār (skatīt 3. tabulu). 

Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana vidē - novadā CKS ir pieslēgtas nepilni 20% no visām 

ciemos esošajām mājsaimniecībām (3. tabula). Notekūdeņi tiek attīrīti 7 centralizētās 

notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI). Pašvaldībai piederošās NAI, notekūdeņi tiek attīrīti 

bioloģiski, attīrīšanas procesā radušās dūņas tiek uzkrātas dūņu akās, no kurienes tās 

transportē uz Upesciema dūņu laukiem. 

5. tabula 

Garkalnes novada NAI un izplūdes vietu raksturojums 2008. gadā 

Uzņēmums/ atrašanās vieta 

Iekārtai 

piesaistīto 

iedz. skaits 

Aprēķinātais 

c. e. 

Projektētā 

jauda 

m 3 /dnn 

Novadītais 

daudzums, 

m 3 /gadā 

Izplūdes gala vieta 

SIA „Balt Aliance”/ Baltezers 300 290 73 10.748 Lielais Baltezers 

PSIA „Garkalnes 

Meliorācijas grāvis/ 

900 270 100 38.765 

komunālserviss” , Upesciems 

Upesciema dīķos 

PSIA „Garkalnes 

180 33 60 84.630 Lielais Baltezers 

komunālserviss” , Priedkalne 

Avots: Valsts statistiskais pārskats "Nr. 2 - Ūdens" 

Novadā ir vēl citas NAI - AS „Māju serviss KSA” (bijušais SIA „Garkalnes nami”) Garkalnē 

un Sunīšos, AS „KU LAT Holding” Amatniekos, SIA „Kalna apogi” Sužos u.c., vidē 

novada attīrītos notekūdeņus, bet neiesniedz valsts statistikas pārskatus „Nr. 2 – Ūdens”. 

Mājsaimniecības, kuras nav pieslēgtas CKS, notekūdeņus novada lokālās attīrīšanas ietaisēs 

vai uzkrājtvertnēs un pēc tam izved. Lokālo ietaišu attīrīšanas kvalitāte netiek kontrolēta. 

Uzkrāšanas tvertnes bieži ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī ne vienmēr notekūdeņus novada 

izvedamajās bedrēs, tādējādi neattīrītie notekūdeņi piesārņo grunti un apkārtējos 

ūdensobjektus. Lietusūdens savākšanu paredzēts nodrošināt, izmantojot meliorācijas grāvju 

sistēmas, kuras šobrīd ir sliktā tehniskā stāvoklī. Novadā tiek apzināts esošo grāvju 

tehniskais stāvoklis un pamazām tiek veikta meliorācijas sistēmas atjaunošana.


Vērtējot 2004. - 2008. gadu, vērojama tendence, ka vidē novadīto notekūdeņu daudzums līdz 

2007. gadam samazinās, bet 2008. gadā strauji pieaug (skatīt 6. tabulu), pieaug arī 

normatīviem neatbilstoši attīrītu notekūdeņu novadīšana vidē. 

6. tabula 

Notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte Garkalnes novadā pa gadiem 

Kopā novadītie 

Tai skaitā (tūkst. m³/gadā) ar attīrīšanu 

notekūdeņi Normatīvi tīri Normatīvi netīri 

Gads 

tūkst. m³/gadā 

tūkst. 

m³/gadā 

% no kopējā novadīto 

notekūdeņu daudzuma 

tūkst. 

m³/gadā 

% no kopējā novadīto 

notekūdeņu daudzuma 

2004 52,02 23,64 45 28,38 55 

2005 49,32 17,82 36 31,50 64 

2006 35,31 23,96 68 11,35 32 

2007 29,49 12,11 41 17,39 59 

2008 134,143 10,75 8 123,40 92 

Avots: 2004. – 2008. gada formas Valsts statistiskais pārskats "Nr.2-Ūdens" apkopojums 

Novadā vieni no lielākajiem piesārņojošo vielu emisiju avotiem ir komunālo notekūdeņu 

novadīšanas sistēmas apdzīvotajās vietās. Galvenās piesārņojošās vielas, kas tiek novadītas 

vidē, ir suspendētās vielas un slāpekļa un fosfora savienojumi. Nākošajā tabulā redzams, 

kādas ir piesārņojošo vielu emisijas lielākajiem NAI operatoriem Garkalnes novadā. 

7. tabula 

Galvenās piesārņojošās vielas, kas tiek novadītas vidē pēc notekūdeņu attīrīšanas 

Piesārņojošā viela, parametrs (piesārņojuma 

Uzņēmums 

Novadīto 

notekūdeņu 

kategorija 

Susp. 

vielas 

ĶSP 

slodze gadā, t/g) 

Nelimitē 

BSP-5 

Nkop. Pkop. 

Normatīvi tīri 

SIA „Balt Aliance” 

0,010 0,250 0,010 0,070 0,060 

sadzīves notekūdeņi 

PSIA „Garkalnes Normatīvi netīri 

4,875 16,601 4,311 2,684 0,347 

komunālserviss”', Upesciems sadzīves notekūdeņi 

PSIA „Garkalnes Normatīvi netīri 

2,063 20,311 4,792 2,192 0,212 

komunālserviss”, Priedkalne sadzīves notekūdeņi 

Avots: Valsts statistiskais pārskats "Nr.2-Ūdens", par 2008. gadu 

Neattīrītu vai nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana vidē ilgākā laika posmā negatīvi 

ietekmē virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli (ūdenstilpju aizaugšanu, ūdens 

kvalitātes pasliktināšanos u.c.). Nepieciešamība nodrošināt notekūdeņu savākšanu un 

normatīvu attīrīšanu ir būtiska Garkalnē, Bukultos, Upesciemā, Langstiņos, Berģos u.c., jo 

CKS neiesaistīto mājsaimniecību lielais skaits būtiski ietekmē Tumšupes, Lielās Juglas, 

Lielā Baltezera, Langstiņu un Mašēnu ezera u.c. virszemes ūdensobjektu stāvokli novadā. 

3.3.4. Projekti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai 

Lai uzlabotu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu stāvokli un to darbības efektivitāti un 

mazinātu vides piesārņojumu, Garkalnes novadā izstrādāts projekts ūdenssaimniecības 

pakalpojumu attīstībai Langstiņos un Upesciemā. Projekta realizācijas rezultātā tiks veikta 

jaunu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve un esošo rekonstrukcija minētajos ciemos; 

jaunu NAI būvniecība Upesciemā un kanalizācijas tīklu izbūve, kas nodrošinās kanalizācijas 

ūdeņu novadīšanu Rīgas pilsētas kanalizācijas tīklu sistēmā. Projektu plānots realizēt līdz 

2015. gadam. 

Paralēli tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums par ūdenssaimniecības un 

kanalizācijas sistēmu attīstību apkārt Lielajam un Mazajam Baltezeram Garkalnes un 

Ādažu novados. Šajā pamatojumā tiks risināti iespējamie kanalizācijas novadīšanas 

jautājumi no Baltezera, Priedkalnes un Bukultiem.


Ņemot vērā izstrādātos un šobrīd izstrādes stadijā esošos projektus, Garkalnes novada 

būvvalde novadam ir izstrādājusi ūdenssaimniecības attīstības plānu līdz 2023. gadam, tajā 

ietverot visas novada apdzīvotās vietas. Plāns paredz nodrošināt centralizētas ūdensapgādes 

sistēmas pieslēgumu vismaz 80% no visiem novada iedzīvotājiem. 

Šāda projekta realizācija ļautu būtiski uzlabot Garkalnes novada virszemes ūdensobjektu 

ekoloģisko stāvokli, kā arī iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, jo samazinātos neattīrītu 

notekūdeņu novadīšana vidē, kā arī iedzīvotājiem būtu iespēja pieslēgties centralizētai 

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. 

Novadā, veicot centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi, jāņem vērā MK 22.01.2002. 

noteikumu Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” IX nodaļas prasības, 

kurās noteikti termiņi tīklu izbūvei pie noteikta cilvēk ekvivalenta. 

3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana 

Garkalnes novads ietilpst Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kura atkritumu 

apsaimniekošanas plāns „Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. - 

2013. gadam” ir izstrādāts 2007. gadā. Reģionā darbojas viens sadzīves atkritumu 

savākšanas poligons „Getliņi”, ko apsaimnieko SIA „Getliņi EKO”. 

Atkritumu apsaimniekošana novadā tiek organizēta atbilstoši 2001. gada Garkalnes novada 

domes saistošajiem noteikumiem Nr. 7 „Par sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu 

un noglabāšanu Garkalnes novada ciematos un apdzīvotajās vietās”. 

Novadā ar atkritumu savākšanu nodarbojas SIA „Garkalnes komunālserviss”, AS „L&T”, 

SIA „EKO Rīga” un SIA „Jumis”. Novadā plānots izveidot reģionālu atkritumu pārstrādes 

vietu, kur ar atkritumu pārstādi nodarbosies novada domes izveidota komercsabiedrība SIA 

„Novada EKO”. 

2009. gada jūnijā par sadzīves atkritumu savākšanu ar mājsaimniecībām AS „L&T” bija 

noslēgti 917 līgumi, SIA „Garkalnes Komunālserviss” - 1058 līgumi; SIA „EKO Rīga” - 

~100 līgumi un SIA „Jumis” - mazāk par 10 līgumiem. Kopumā Garkalnes novadā ir 

noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu izvešanu ar ~2085 mājsaimniecībām, kas ir ap 45% 

no to kopējā skaita. 

2009. gadā SIA „Garkalnes komunālserviss” savāca 449,15 t nešķirotu sadzīves atkritumu, 

dati par AS „L&T” savākto atkritumu daudzumu šajā gadā nav pieejami. 

Saskaņā ar reģionālā plāna datiem viens Pierīgas reģiona iedzīvotājs saražo vidēji 200 kg 

atkritumu gadā. Atbilstoši Garkalnes novada iedzīvotāju skaitam, novadā gada laikā 

vajadzētu savākt vidēji 1300 t atkritumu. Starpība starp reāli savākto un aprēķināto (radīto) 

atkritumu daudzumu liecina par trūkumiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. 

1. attēls 

Nelegāli izmesti atkritumi Garkalnes mežā 

Garkalnes novadā ir problēmas ar 

nesankcionētu sadzīves atkritumu 

izmešanu vidē (1. attēls) , kas izraisa 

mežu, ūdenstilpņu u. c. vietu 

piesārņošanu. Uzņēmumi bīstamos 

atkritumus nodod bīstamo atkritumu 

apsaimniekotājiem saskaņā ar 

noslēgtajiem līgumiem par atkritumu 

savākšanu.


3.3.6. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas 

Izvērtējot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) Piesārņoto un 

potenciāli piesārņoto vietu reģistrā pieejamo informāciju, tika secināts, ka novadā nav 

piesārņotu vietu, bet ir divas 2. kategorijas potenciāli piesārņotas vietas, kas ir iekļautas 

piesārņoto vietu reģistrā: 

1) SIA „Massonyx Ltd” sašķidrinātas gāzes glabāšanas un uzpildes stacija „Garkalne”, 

Reģ. Nr.: 80608/4833, kas nodarbojas ar ķīmisko vielu vairumtirdzniecību. Atrodas 

Garkalnes novadā , Lielā Zaļā iela - 7. Uzņēmumam ir B kategorijas atļauja Nr. RIT- 

20-B-0200, izsniegta 2005. g.. Objektā atrodas gāzes uzglabāšanas iekārtas ar 

tilpumu 100 m 3 un vairāk, darbojas kā gāzes uzpildes stacija; 

2) bijusī DUS „Garkalne”, Reģ. Nr.: 80608/3673, kas nodarbojās ar automobiļu 

degvielas mazumtirdzniecību. Atrodas Garkalnes novadā, Vidzemes šoseja 6a/2. 

Objekts ir slēgta degvielas uzpildes stacija, tā slēgšanas iemesls ir degvielas 

glabāšana un uzpilde, neievērojot vides aizsardzības prasības. Kopējais aktīvā laika 

periods ir 25 gadi. Tuvākā ūdenstilpne atrodas 280 m attālumā. Šībrīža objekta 

zonējums ir kā vienģimeņu māju apbūve. 

LVĢMA datu bāzē „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vielu reģistrs” nav sniegtas ziņas 

par potenciāli piesārņoto vietu (platību, piesārņojuma dziļumu) un esošo piesārņojumu, kas 

novadīts pazemes ūdeņos un augsnē. 

2. kategorijas potenciāli piesārņotai vietai, kas pieder SIA “Massonyx Ltd”, ir izsniegta B 

kategorijas atļauja (skatīt 8. tabulu 4. punktu) jau esošai piesārņojošai darbībai, kas nosaka 

uzņēmuma radītās piesārņojošās darbības ierobežojumus un pienākumus, lai samazinātu vai 

novērstu darbības radīto ietekmi uz vidi. 

3.3.7. Degvielas uzpildes stacijas un rūpnieciskie objekti 

Novadā atrodas potenciāli bīstami objekti, kas saistīti ar degvielas un gāzes tirdzniecību, kā 

arī rūpniecības uzņēmumi. 8. tabulā minētajiem uzņēmumiem ir izsniegtas B kategorijas 

piesārņojošo darbību atļaujas, kurās ir ietvertas prasības uzņēmuma darbības ietekmes uz 

vidi mazināšanai. 

Berģos, pie autoceļa Rīga – Sigulda, atrodas divas DUS, kurās notiek benzīna un 

dīzeļdegvielas tirdzniecība: SIA „Latvija Statoil” un SIA „East - West Transit”. Garkalnes 

novada Sunīšu ciema „Ziemeros” ar benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecību nodarbojas SIA 

„Ziemeļu nafta” DUS. Savukārt ziemeļaustrumos no Garkalnes ciema atrodas SIA 

„Massonyx Ltd.” sašķidrinātās gāzes uzpildes stacija (GUS). Gāze tiek uzglabāta virszemes 

rezervuāros un izmantota sadzīves gāzes balonu uzpildīšanai. Garkalnes novadā esošo DUS 

un GUS darbība būtisku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību neatstāj. 

Rūpnieciskajam riskam pakļautas teritorijas, kas atrodas ražotņu – riska objektu apkārtnē. 

Novadā no rūpnieciskiem objektiem kā lielākie minami SIA „Kompānija Vitrum”, kas 

nodarbojas ar metālizstrādājumu, kā arī logu un durvju izgatavošanu Berģu ciemā, un SIA 

„Lemcon Latvija”, kas Berģos nodarbojas ar asfaltbetona ražošanu. 

Ražotņu darbība rada gaisa un trokšņa piesārņojumu. Abiem uzņēmumiem ir izsniegtas B 

kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas. 8. tabulā skatīt atļauju nosacījumus.


8. tabula 

Garkalnē esošie uzņēmumi, kuriem ir B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja 

Nr. 

Darbības 

Nosaukums, atraš. vieta 

Atļaujas nosacījumi 

p.k. 

sfēra 

1. 

2. 

3. 

4. 

5. 

6. 

SIA „Latvijas Statoil”; 

Siguldas šoseja 1, Berģi 

SIA „Ziemeļu Nafta”; 

„Ziemeri”, Sunīši 

SIA „East - West Transit”; 

Rīgas-Siguldas šoseja 4a, 

Berģi 

SIA „Massonyx Ltd”; 

Lielā zaļā iela 7, Garkalne 

SIA „Kompānija Vitrum” 

Rožu prospekts 46a, Berģi 

SIA „Lemcon Latvija” 

„Bicītes”, Berģi 

DUS 

DUS 

DUS 

GUS 

Metālizstrādā 

jumu, logu 

un durvju 

izgatavošana 

Asfaltbetona 

ražošana 

Ikgadējais degvielas realizācijas apjoms: 

• benzīns 1800 t/ gadā; 

• dīzeļdegviela 1500 t/ gadā. 







Ikgadējais sašķidrinātās naftas gāzes pārkraušanas 

apjoms - 6000 t/ gadā. 

Atļauja izsniegta: 

• iekārtām dzelzs, tērauda vai citu metālu rūpnieciskai 

apstrādei ar ražošanas platību 1000 m 2 un vairāk; 

• katlu mājai ar jaudu 180 kW; kurināmais – dabas gāze; 

• pakešu logu un durvju ražošanai. 

Atļauja attiecas uz asfaltbetona ražošanu ar pieprasīto 

jaudu līdz 150000 t/gadā. 

3.3.8. Gāzes apgāde 

Gāzes piegādi novadā nodrošina AS „Latvijas Gāze”. Novadā apdzīvoto vietu gazifikācija 

veikta 1980. gados un šobrīd ar gāzi tiek nodrošināti ~70% novada iedzīvotāju. Centralizētas 

gāzes apgādes pagaidām nav Garkalnē, Maksteniekos, „VEF – Ozolos” un daļā Upesciema. 

Saskaņā ar AS „Latvijas gāze” sniegto informāciju, novada apdzīvotākajās vietās gāze tiek 

piegādāta no trim gāzes regulēšanas stacijām: „Rīga – 1”, „Zaķumuiža” un „Vangaži”. 

Šobrīd izstrādes stadijā atrodas gazifikācijas projekts Garkalnes novada Garkalnes ciemam. 

Gazifikācijas projekta īstenošanai netiek paredzēta būtiska ietekme uz vidi, jo gazifikācijas 

ieviešanas laikā paredzētās infrastruktūras būvniecība tiek veikta jau esošā sarkanās līnijas 

ekspluatācijas joslā. Gazifikācijas projekts vērtējams pozitīvi, jo, palielinot gāzes 

izmantošanu, tiks samazinātas kaitīgo vielu emisijas gaisā, jo netiks izmantoti dažādi šķidrie 

un cietie kurināmie, kuru sadedzināšana rada lielākas kaitīgo vielu emisijas gaisā. 

3.3.9. Ceļi, autosatiksme un dzelzceļš 

Novadu šķērso trīs valsts nozīmes autoceļi Via Baltica (A1), Rīga - Veclaicene (A2) un 

Rīgas apvadceļš (A4). Novadu šķērso dzelzceļa līnija s Rīga – Valga 18,6 km garš posms, 

kas virzās paralēli ceļam A2, krustojot to pie Garkalnes ciema. Šajā pašā virzienā izbūvētas 

komunikāciju un citas inženiertehniskās apgādes līnijas. 

Garkalnes novada teritorijā transporta maģistrāļu noslogojumā ir samērā augsts tranzīta 

plūsmu īpatsvars. Vislielākā transporta intensitāte vērojama pa valsts galvenajiem ceļiem 

A1, A2 un A4. Pēc Valsts a/s „Latvijas Valsts ceļi” esošiem valsts ceļu intensitātes datiem 

novada galvenos valsts ceļus 2007. gadā diennaktī vidēji šķērso: 

1. Garkalne – Ādaži (A1) – 17565 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 13%; 

2. Rīga - Garkalne (A2) - 21523 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 15%; 

3. Garkalne – Inčukalns (A2) – 16816 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 15%. 

Šajos ceļa posmos novērojama intensīva satiksme, kas skaidrojama ar tiešo Rīgas tuvumu, 

tādēļ minēto ceļu apkārtnē tiek radīts ievērojams gaisa piesārņojums, un tas ir pastāvīgs 

trokšņa avots (3. pielikumā skatīt trokšņa karti Garkalnes novadam). Lai atslogotu satiksmes 

radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti: 

1. Ierosināta rekonstrukcijas projekta izstrāde autoceļa A2 posmam Rīgas apvedceļš – 

Sēnīte. Vides pārraudzības valsts birojs 23.08.2007. ir izdevis atzinumu par šī autoceļa


posma rekonstrukcijas IVN. Savā lēmumā tas rekomendē rekonstruējamo ceļa posmu 

saglabāt esošajā fiziskajā veidolā (2 x 2 joslas) ar esošo kustības režīmu, nomainot 

ceļa klātnes un veicot inženiertehnisko konstrukciju remontu vai nomaiņu; 

2. Tiek izstrādāts projekts „Baltezera apvedceļam”, tādējādi paredzot, ka tiks atslogota 

satiksme autoceļā A1, kā arī satiksme Bukultu ciema Ādažu ielas posmā. Vides 

pārraudzības valsts birojs 2008. gadā ir izdevis atzinumu par šī autoceļa posma 

rekonstrukcijas IVN. 

3.3.10. Hidroelektrostacijas 

Garkalnes novadā atrodas viena hidroelektrostacija (turpmāk - HES) – Skuķīšu HES, kas 

darbojas uz Tumšupes kopš 2000. gada. Valsts SIA „Vides projekti” 2004. – 2005. gadā 

veiktajā pētījumā „Mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtējums” norādīts, ka Skuķīšu HES 

atstāj relatīvi nelielu ietekmi uz vidi. 

3.3.11. Derīgo izrakteņu ieguve 

Saskaņā ar LVĢMA Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrā pieejamo informāciju 

Garkalnes novadā ir šādas derīgo izrakteņu atradnes: 

1) būvmateriālu izejvielu atradnes: „Garkalne”, „Krievupe”, „Duidas” un „Baltezera 

mežniecība”, no kurām šobrīd kā karjers tiek izmantota atradne „Garkalne”, kur derīgo 

izrakteņu ieguvi (smilts un smilts - grants) veic SIA „Garkalnes grants”, SIA „A.C.B.” un 

SIA „Nikov”. 

Lielākā smilts un grants atradne ir Garkalnes atradne. Atradnē „Garkalne” tiek iegūti 20% no 

Latvijā kopējā smilts ieguves apjoma. Karjers tā dienvidos robežojas ar dabas liegumu 

„Garkalnes meži”. Garkalne atrodas Remberģu ūdensgūtnes aizsardzības zonā. 

2. attēls Smilts - grants atradne „Garkalne” (2. attēls) 

Smilts - grants karjers „Garkalne” 

atrodas apmēram 1,5 km uz rietumiem no 

Vangažu pilsētas un ir izvietota Gaujas upes 

senajā deltā. Atradnes reljefs ir vāji posmots, 

tā augstuma atzīmes mainās 15 - 20 m 

robežās virs jūras līmeņa. Hidroģeoloģiskie 

pētījumi liecina, ka atradnes turpmākās 

izstrādes gaitā ūdensgūtnes jauda var 

samazināties par 10 – 15%. Tam jāpievērš 

uzmanība un jāveic padziļināti pētījumi, lai 

novērstu riskus. 

Atradni veido ziemeļaustrumu virzienā orientēta slāņveidīga iegula, kuras maksimālais 

biezums sasniedz 19,7 m, minimālais – nepārsniedz 3,0 m (vidējais biezums 8,1 m). Derīgās 

slāņkopas uzbūvei raksturīga smilts un grants slāņu mija, kurā grants frakcijas daudzums 

mainās no dažiem līdz 40%. 

Perspektīvs smilts - grants nogulumu izplatības lauks ir Krievupes atradne – starp dzelzceļu 

un Vidzemes šoseju (P kategorija, ap 19 mlj. kubikmetri), tomēr tā vēl ir vāji izpētīta vieta. 

2) Kūdras atradnes: Garkalnes novadā apzinātas 11 kūdras atradnes („Jūgi”, „Liniņi”, 

„Kauči”, „Lauga – Maltuve”, „Miķelciems”, Killensils”, „Langstiņi”, „Nr. 16643”, „Ķēniņi” 

un „Nr. 16706”), 5 no tām novada teritorijā atrodas daļēji. Visas atradnes atbilst P 

kategorijai, kopējais resursu apjoms – 1,76 milj. t. Nevienā atradnē nenotiek kūdras ieguve. 

3) Pazemes ūdens atradnes: „Baltezers”, „Baltezers I”, „Baltezers II”, „Zaķmuiža” un 

„Remberģi”. Visas atradnes tiek izmantotas Rīgas centralizētajai ūdensapgādei un dzeramā 

ūdens ieguvei. Baltezera – Zaķumuižas – Remberģu teritorija ir unikāla ar labas kvalitātes


gruntsūdens resursiem. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 9. pantā noteikto, atradnēm ir 

noteikta stingra režīma un ķīmiskā aizsargjosla. 

Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2009. – 2021. gadam noteikts, ka visā Garkalnes 

novadā gruntsūdeņi ir neaizsargāti no virszemes piesārņojuma, jo to aerācijas zonu veido 

ūdeni labi caurlaidīgas smiltis. Savukārt SIA „Rīgas ūdens” 05.05.2007. vēstulē (par 

nosacījumiem plānojuma izstrādei) uzsver, ka Baltezera – Zaķumuižas – Remberģu 

teritorijai nav reālas alternatīvas Rīgas ūdens apgādē un ka jau 20. gadsimta sākumā kā 

noteicošais faktors šo ūdensgūtņu ūdens resursu aizsardzībai definēta mežu masīvu 

saglabāšana. 

Jāatzīmē, ka no urbumiem ņemtais pazemes ūdens un tā krājumi tiek papildināti no Mazā 

Baltezera, izmantojot infiltrācijas metodi.


3.4. Vides stāvoklis un problēmas teritorijās, kuras plānojums var 

būtiski ietekmēt 

3.4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

Garkalnes novadā atrodas divas Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas, kas 

iekļautas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā – dabas liegums „Lielā 

Baltezera salas” un dabas liegums „Garkalnes meži”. Novadā atrodas arī dabas liegums 

„Buļļezers” (dabas liegumu atrašanās vietas karti skatīt 4. pielikumā). 

Garkalnes novadā esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

Teritorijas nosaukums Tips* Platība (ha) 

9. tabula 

Gads kopš noteikts 

aizsardzības statuss 

Dabas liegums „Garkalnes meži” C 1784,0** 2004 

Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” B 20,0*** 1977 

Dabas liegums „Buļļezers” 27,0 1957 

* B - teritorijas, kas noteiktas atbilstoši Eiropas Padomes Direktīvai 92/43 EEC „Par dabisko biotopu, 

savvaļas faunas un floras aizsardzību”, 

C- teritorijas, kas noteiktas atbilstoši Eiropas Padomes Direktīvai 79/409 EEC "Par savvaļas putnu 

aizsardzību" un direktīvai 92/43 EEC "Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību". 

** T.sk. Vangažu pilsētā. 

*** T.sk. Ādažu novadā. 

DABAS LIEGUMS „GARKALNES MEŽI” 

Dabas liegums „Garkalnes meži” atrodas Rīgas rajona Garkalnes novada un Vangažu 

pilsētas teritorijā. Teritorijas platība - 1784 ha (no tiem 1726 ha atrodas Garkalnes novadā, 

bet 58 ha – Vangažu pilsētā). Lieguma teritorija sastāv no divām daļām, no kuram viena 

atrodas uz ziemeļrietumiem (139 ha platībā), bet otra – uz dienvidaustrumiem (1645 ha) no 

Garkalnes ciema. Praktiski visu dabas lieguma teritoriju aizņem meža zemes. Cauri lieguma 

teritorijai stiepjas valsts nozīmes autoceļš Rīga – Sigulda un dzelzceļa līnija Rīga – Sigulda. 

Teritorija ziemeļaustrumu malā robežojas ar smilts - grants karjeru „Grantskalni”, teritorijas 

lieguma robežās atrodas arī derīgo izrakteņu atradne „Garkalne”. 

Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu zaļās vārnas ligzdošanas vietu, kas ir Latvijā lielākā 

sastopamā šo aizsargājamo putnu ligzdošanas vieta (10 - 14 ligzdojoši pāri jeb 20 - 25% no 

visas nacionālās populācijas), kā arī tā ir viena no pēdējām zaļās dzilnas ligzdošanas vietām 

Latvijā. Liegumā sastopamas arī daudzas citas retas putnu sugas. 

No bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa nozīmīgākie teritorijas biotopi ir vecie 

priežu meži un sausais virsājs. Šie biotopi ir ļoti nozīmīgi ne tikai tur sastopamā augāja dēļ, 

bet arī kā teritorijā esošo putnu sugu dzīvotnes. Lieguma mežiem ir salīdzinoši liela 

sociālekonomiskā vērtība, jo tie tiek izmantoti mežsaimniecībā, kā arī ogošanai, sēņošanai 

un rekreācijas vajadzībām. 

Sausais virsājs izveidojies 1992. gada deguma vietā (70 ha) lieguma centrālajā daļā un ir 

Eiropas nozīmes aizsargājams biotops. Tas un bijušās militārās bāzes teritorija ir nozīmīgi 

zaļās vārnas barošanās biotopi. Deguma rietumu daļa, kas atrodas ieplakā, jau ir dabiskās 

sukcesijas rezultātā stipri aizaugusi, kā rezultātā tā lielā mērā zaudējusi savu sākotnējo 

nozīmi kā putnu barošanās vieta. Deguma austrumu daļa, kurā raksturīgas salīdzinoši sausas 

un neauglīgas augsnes, tikai palēnām tikusi apmežota un sākusi aizaugt ar priedītēm. Vēl 

joprojām šī teritorija ir atklāta un apaugusi ar sila viršiem, kuras ir piemērotas kā putnu 

barošanās vietas.


Bijusī militārā bāze (162 ha) lieguma dienvidu daļā ir salīdzinoši atklāta teritorija. Teritorijai 

raksturīgie izkliedus izvietotie meža pudurīši un atsevišķi vecie koki (dominējošā koku suga 

- priede) ir nozīmīgas melnās dzilnas u.c. dobumos ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas vietas. 

Teritorijā ir arī daudz pamestu, agrāk militārām vajadzībām lietotu, ēku un to gruvešu, kurus 

kā ligzdošanas vietu nereti izmanto pupuķi. Teritorija lēnām aizaug ar priedēm, tomēr atklātā 

platība joprojām veido tās lielāko daļu, tādēļ tas ir nozīmīgs barošanās biotops īpaši 

aizsargājamām putnu sugām. Teritorijas vērtību palielina bijušie elektrības stabi, kurus kā 

„medību posteņus” izmanto zaļā vārna. 

Kopumā dabas liegumā „Garkalnes meži” konstatētas 2 augu, 3 bezmugurkaulnieku, 13 

putnu un viena rāpuļu īpaši aizsargājama suga. 

Dabas liegumā „Garkalnes meži” ir ne tikai aizsargājamās dabas teritorijas, bet arī intensīvas 

saimnieciskās darbības zonas. Esošo antropogēno slodzi nosaka Rīgas pilsētas, dzelzceļa un 

autoceļu tuvums. Mežsaimniecība ir galvenais saimnieciskās darbības veids teritorijā. 

Pilsētas tuvums un ērtās piekļūšanas dēļ, Garkalnes meži ir iecienīta sēņošanas un ogošanas 

vieta. Notiek arī citas aktīvās atpūtas un rekreācijas aktivitātes. 

Dabas liegumam „Garkalnes meži” ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns (apstiprināts ar 

Vides ministra 07.06.2005. rīkojumu Nr. 201), kā arī individuālie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi, kuros ir izstrādāts funkcionālais zonējums (MK 21.10.2008. 

noteikumi Nr. 871 „Dabas lieguma „Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi”). Minētajos noteikumos noteiktas šādas funkcionālās zonas: 

regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka un neitrālā zona, kur katrai no tām ir noteikti 

izmantošanas ierobežojumi. 

Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā nosaka, ka tajā aizliegts bez VVD 

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kas izraisa pazemes 

ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izsniegt zemes dzīļu izmantošanas 

atļauju (licenci), visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) a izliegta jaunu būvju 

būvniecība un esošo ceļu paplašināšana u. c. darbības. 

DABAS LIEGUMS „LIELĀ BALTEZERA SALAS” 

Lielā Baltezera salām jau 1924. gadā piešķirts dabas pieminekļa statuss, bet 1977. gadā – 

botāniskā lieguma statuss. Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” izveidots 1999. gadā. 

Liegums atrodas Rīgas rajonā Ādažu un Garkalnes novados, un to veido piecas ezera salas. 

Ādažu novadā atrodas Ropažu un Liepu sala, bet Garkalnes novadā – Priežu, Auzu un Mazā 

sala. Lieguma kopējā platība – 20 ha, no kuriem Garkalnes novada teritorijā esošās salas 

aizņem 9,4 ha. 

Salas tiek aizsargātas, lai saglabātu dabiskās biocenozes no pārveidošanās antropogēnās 

darbības rezultātā. Lielā Baltezera salu galvenā vērtība ir to dabiskums. Neskatoties uz 

apdzīvoto vietu tuvumu, salās ir saglabājušies cilvēka maz ietekmēti meži, kas ir piemērota 

dzīves vieta dažādām augu un dzīvnieku sugām, īpaši jāatzīmē ievērojamais vaskulāro augu 

sugu skaits. Liegums ir arī nozīmīga vieta lapu koku praulgrauža aizsardzībai. 

Salas klāj neskarti, dabiski veidojušies priežu meži, platlapju (bērzu) meži, piekrastē 

izveidojušies pārmitri melnalkšņu meži, kas ir Latvijā īpaši aizsargājams biotops. 

Veģetācijas izveidošanos uz salām var dēvēt par primāro sukcesiju, jo augu sabiedrības 

attīstījušās uz jaunatsegta substrāta, pazeminoties ūdens līmenim. Visās salās ir līdzīga 

veģetācijas struktūra – augstākajās vietās izveidojušies priežu meži, reljefa pazeminājumos 

arī platlapju meži (galvenokārt liepu) meži, piekrastē lielākas platības aizņem melnalk šņu 

meži un pelēkā kārkla audzes. Izņēmums ir Mazā sala, kur dominē melnalkšņi. 

Salu piekrastes josla ir ļoti dinamiska, tā intensīvi aizaug. Apkārt salām izveidojušās niedru 

un meldru audzes, kuras īpaši platas ir salu dienvidu pusē. Auzu salā nelielās platībās


vērojamas dabiskas neielabotas pļavas fragmenti (0,2 ha). Auzu un Priežu salās gar krastu 

nelielās platībās izveidojušās augsto grīšļu pļavu fragmenti. 

Kopumā dabas liegumā „Lielā Baltezera salas” konstatētas 3 augu, 3 bezmugurkaulnieku, 

2 putnu un divas zīdītāju īpaši aizsargājamās sugas. 

Neviena no Lielā Baltezera salām nav apdzīvota, bet tās intensīvi tiek izmantotas rekreācijai. 

Apmeklētāju skaits ir salīdzinoši liels – vairāk kā 20 cilvēki nedēļā vasaras mēnešos. Tomēr, 

ņemot vērā salu nelielos izmērus, šāda antropogēnā slodze atstāj negatīvu ietekmi uz salu 

ekosistēmām. Pavasarī un rudenī apmeklētāju skaits samazinās. Ziemā, ezeram aizsalstot, 

apmeklētāju skaits atkal būtiski pieaug (līdz vairāk kā 50 cilvēkiem dienā). Nobradāšana un 

troksnis salu ekoloģisko līdzsvaru būtiski neietekmē, bet negatīvu ietekmi rada atstātie 

atkritumi. 

Dabas liegumam „Lielā Baltezera salas” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi (līdz ar to nav arī funkcionālais zonējums), bet 2005. gadā t ika 

izstrādāts dabas aizsardzības plāns (apstiprināts ar Vides ministra 18.02. 2004. rīkojumu 

Nr. 57). Liegumā ir spēkā MK 22.07.2003. noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas 

teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. 

DABAS LIEGUMS „BUĻĻEZERS” 

Dabas liegums „Buļļezers” kā aizsargājama teritorija noteikta jau 1957. gadā botāniskā 

lieguma statusā. Liegums dibināts, lai aizsargātu biotopu - dabīgi eitrofs ezers ar iegrimušo 

ūdensaugu un peldaugu augāju. 1999. gadā tas noteikts kā dabas liegums, bet teritorija nav 

iekļauta Natura 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. 

Dabas liegumu, kas atrodas Garkalnes novada austrumu daļā, veido Buļļezers un tā 

pieguļošais mežniecības kvartāls. Ezers tiek klasificēts kā beznoteces ezers, kas nozīmē, ka 

no tā neiztek upes vai pazemes straumes un ūdens ezeru atstāj tikai iztvaikojot. Teritorijā 

konstatētas daudzas aizsargājamas augu sugas (parastais plakanstaipeknis, trejvārpu 

plakanstaipeknis, sarkanā dzeguzene dzeloņsporu ezerene, gludsporu ezerene, Dortmana 

lobēlija, vālīšu staipeknis, palu staipeknītis, meža silpurene). 

Kopumā dabas liegumā „Buļļezers” konstatētas 10 augu, 1 bezmugurkaulnieku un 1 

zīdītāju īpaši aizsargājama suga. 

Dabas liegumā novērojama ļoti intensīva rekreācijas ietekme: nomīdīšana, peldvietas, 

ugunskuru kurināšana, troksnis, piesārņojums. Tas viss kopā degradē ezeru un tā apkārtni, 

īpaši šis fakts jāņem vērā tādēļ, ka ezeram nav izteku, tātad ūdens apmaiņa ir ļoti lēna, līdz ar 

to ūdens kvalitāti ietekmē jebkura antropogēnā slodze tā apkārtnē. 20. gs. 80- os gados vēl 

bija sastopamas oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās 

ūdenstilpnēs un to krastmalās, bet 2001. gadā šīs sugas vairs netika konstatētas. Šobrīd ezers 

jau ir stipri eitroficējies. 

Dabas liegumam „Buļļezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (līdz 

ar to arī funkcionālais zonējums), kā arī dabas aizsardzības plāns nav izstrādāti. Darbības 

liegumā ierobežo MK 22.07.2003. noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju 

vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.


3.4.2. Ezeru teritorijas un upes 

Nozīmīgs resurss novada attīstībā ir ezeri. Tie tiek izmantoti rekreācijas vajadzībām, bet to 

piekrastes ir saistošas dzīvesvietu izvēlē un apbūvei. Līdz ar to ezeri ir uzskatāmi par 

teritorijām, kuru vides stāvokli plānojums var būtiski ietekmēt. Turpmāk sniegts novada 

nozīmīgāko ezeru raksturojums, kurus būtiski ietekmē antropogēnā darbība. 

LIELAIS BALTEZERS 

Lielais Baltezers atrodas 

3. attēls 

Garkalnes un Ādažu novados. Skats uz Lielo Baltezeru 

Tā kopējā platība ir 597,5 ha, 

vidējais dziļums – 2,7 m. 

Ezers veidojies Baltijas 

ledusezera periodā un līdz 20. 

gs. sākumam bija noslēgts 

avotu tipa ezers. Pēc 1903. 

gada tas iekļauts Rīgas 

ūdensvada un Gaujas - 

Daugavas ūdensceļa sistēmā. 

Kopš savienošanas ar citām 

ūdenstilpēm, tā līmenis 

pazeminājās par 1,8 m, 

tādejādi veidojās 50 m un 

platākas pludmales. 

Lielā Baltezera gultne ir lēzena, galvenokārt, smilšaina, vietām dūņu slānis ir līdz pat 2 m 

biezs, tā gultni klāj arī nogrimuši koki. Ezera krasta līnija veido ovāla formu, tā kontūra ir 

maz izrobota. Ezers pieskaitāms pie hipereitrofa tipa ezeriem, un eitrofikācijas procesiem ir 

tendence pieaugt. 

Vēsturiski ezera stāvokli ietekmēja minētā ezera iekļaušana ūdensceļos 20. gs. sākumā un 

meliorācijas pasākumi padomju gados. Tādējādi kādreizējo tīro pazemes ūdeņu vietā ezera 

barošanā galveno vietu ieņēma virszemes ūdeņi - Gauja, strauti, meliorācijas grāvji. Padomju 

gados sākās arī ezera piekrastes apbūve, kas īpaši intensīvi norisinās pēdējās desmitgadēs. 

Tas savukārt izraisa ezera piesārņošanu ar mājsaimniecību notekūdeņiem un saimnieciskās 

darbības ūdeņiem. Garkalnes novadā nozīmīgākie operatori, kuru notekūdeņu izplūdes vieta 

ir Lielais Baltezers ir SIA „Balt Aliance” (rehabilitācijas centrs un viesnīca), kas 2007. gadā 

novadīja ~12 tūkst. m 3 un SIA „Garkalnes komunālserviss” Priedkalnes NAI, kas 2007. gadā 

novadīja - 5,2 tūkst. m 3 notekūdeņu. Savukārt Ādažu novadā lielākais ezerā novadītais 

notekūdeņu daudzums ir ~13 tūkst. m 3 , ko novadīja SIA „Rīgas Ūdens” Baltezera NAI. 

Neattīrītu vai nepilnīgi attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdenstilpē izrisa šādas sekas: ezera 

pastiprināta aizaugšana, ezera smilšaino dibenu klāj dūņas, ievērojami samazinājušies zivju 

resursi, novērojama ūdens „ziedēšana” (mikroskopisku augu - aļģu savairošanās) vasaras 

periodā. Ezerā palikušas tikai dažas publiski pieejamas vietas, kur iespējama atpūta pie 

ezera. Pēdējos gados ir pasliktinājusies tā apkārtnē iegūtā dzeramā ūdens kvalitāte. 

1995. - 1996. gada pētījumi (pēc SIA „Rīgas ūdens” un LR Vides ministrijas pasūtījuma) 

parādīja, ka ezera ūdens kvalitāte pasliktinās. 

Pēdējos gados vietām aktivizējusies ezera palienes uzbēršana, kā rezultātā tiek ietekmēti 

īpatnējie piekrastes biotopi un palienes pļavas. Tādejādi ezeram tiek radīta papildu 

piesārņojuma slodze un lokāli mainīts hidroloģiskais režīms.


LANGSTIŅU EZERS 

Langstiņu ezers atrodas Garkalnes 

novada centrālajā daļā. Ezera spoguļa 

laukuma platība ir 35,7 ha, vidējais 

dziļums – 3,6 m. Ezerdobe veido 

garenu formu, krasta līnija ir maz 

robota, tie ir aizauguši, smilšaini, un 

vietām noskaloti. Ezera ūdens gultne 

ir smilšaina, austrumu daļā veidojas 

dūņas un kūdrājs. Ezers tiek klasificēts 

kā mezoeitrofs; stāvošs ezers. Ezera 

dienvidos tas ar novadgrāvi savienots 

ar Upesciema zivju dīķiem. 

Skats uz Langstiņu ezeru 

4. attēls 

Ezera stāvokli nopietni ietekmē Langstiņu ciema apbūve, kas praktiski apņēmusi visu ezera 

apkārtni. Tā kā ciemam nav centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas, tad notekūdeņi 

nonāk gruntsūdeņos un ezerā. Tas rada apstākļus pastiprinātai ezera aizaugšanai un ūdens 

„ziedēšanai” vasaras mēnešos. Apbūves intensitāte rada problēmas brīvai pieejai pie tā. 

Nopietns drauds ezera stāvoklim ir ezera austrumu krasta apbūve - tās vajadzībām tika 

nosusināts ezera ekosistēmu ietekmējošais purvs. Krastu apbūves laikā tiek veikta arī palieņu 

uzbēršana. 

MAŠĒNU EZERS 

5. attēls 

Ezera gultnes padziļināšana un palienes uzbēršana 

Mašēnu ezers atrodas Garkalnes 

novada dienvidrietumu daļā. Tā 

dienvidrietumos krasts robežojas 

ar Rīgas pilsētu. Ezera spoguļa 

platība 34,9 ha, vidējais dziļums – 

0,8 m. Mašēnu ezers ir Lielās 

Juglas un Mazās Juglas sanešu 

atdalīts deltas veidojums netālu no 

Juglas ezera. Abus ezerus savieno 

Juglas upe. 

Ezera gultne ir sekla, ieapaļa ar 

niedru sēkļiem. Tas tiek klasificēts 

kā aizaugošs, ultraeitrofs ezers. 

Ezers un tā apkārtne ir piemērota 

vieta zivīm un putniem. Ezera krasta 

līniju veido purvaina josla Juglas 

upes pusē, ziemeļu daļā – mežainas 

kāpas, savukārt ziemeļaustrumu 

ezera pusē atrodas apdzīvota vieta – 

Upesciems, kur ezera piekraste ir 

daļēji apbūvēta. Ezera krastu 

apbūves ietvaros tiek veikti intensīvi 

ezera padziļināšanas un palienes 

uzbēršanas darbi. 

6. attēls 

Ezera gultnes padziļināšana un palienes 

uzbēršana 

Palielinoties krasta apdzīvotībai, arvien lielāku ietekmi uz ezera ekoloģisko stāvokli atstāj 

sadzīves notekūdeņi un saimnieciskie ūdeņi, kas tiek novadīti no mājsaimniecībām.


SUNĪŠU EZERS 

Ezers atrodas Garkalnes novada lejas daļā 

7. attēls 

jeb dienvidrietumu daļā. Ezera apkaimē 

Sunīšu ezers 

izvietojusies apdzīvota vieta Sunīši. Tā 

spoguļa platība ~22,2 ha, vidējais dziļums 

– 3 m. Ziemeļu daļā pie apdzīvotās vietas 

Sunīši ezera notece tiek regulēta ar slūžu 

mezglu, turpat atrodas arī noteka uz Lielo 

Juglu. Ezera krastu līnija ir robota, krasti 

ir slīpi, lēzeni, vietām uzbērti. Ezera 

rietumu daļā iestiepjas pussala, tā dienvidu 

virzienā pāriet garā līcī, ap kuru 

izveidojusies purvaine. 

Gar rietumu un ziemeļu krastu iet lauku ceļš. Plašu ezera apkārtni ieskauj priedulājs. Ezers ir 

stipri pārveidots, tā krasti apbūvēti, neapbūvēts palicis tikai tā dienvidu krasts. Šī iemesla dēļ 

ezera krastā praktiski nav pieejamas publiskas atpūtas vietas. 

UPESCIEMA ZIVJU DĪĶI 

Skats uz Upesciema zivju dīķiem 

8. attēls 

Upesciema zivju dīķi atrodas 

novada dienvidu daļā un daļēji arī 

Ropažu novadā. To kādreizējā 

platība bija 70 ha, pašlaik daļa no 

tiem ir aizauguši ar krūmiem un 

aizbērta apbūvei. Līdz 1993. 

gadam šeit darbojās Upesciema 

zivsaimniecība. Daļa teritorijas 

līdz 2004. gadam bija iekļauta 

putniem starptautiski nozīmīgo 

vietu sarakstā (PNV). Pavasara 

migrācijas laikā dīķos nozīmīgā 

skaitā pulcējās ziemeļu gulbji. 

Ligzdošanas sezonas laikā tika novērots lielais dumpis, melnais stārķis, jūras ērglis u.c. 

Diemžēl pieaugot apbūves teritorijām un atpūtnieku radīto traucējumu dēļ, ligzdojošo un 

caurceļojošo putnu skaits ir ievērojami samazinājies, un 2004. gadā šī teritorija tika svītrota 

no PNV saraksta. 

Dīķu ziemeļaustrumu daļa tiek izmantota rekreācijai un makšķerēšanai. Saskaņā ar 

Garkalnes novada Būvvaldes sniegto informāciju, apmēram 50% no kādreizējās 

dīķsaimniecības teritorijas paredzēts apbūvēt. 

Bez minētajiem ezeriem Garkalnes novadā atrodas arī citi ezeri – Asaru ezers, Buļļezers, 

Lielais un Mazais Jūgezers, Maku ezers, Melnezers, Sekšu ezers, Lēpītis, Sudrabezers, 

Vidusezers u.c. 

Visu lielāko ezeru teritorijām ir problēmas ar publiskās piekļuves vietām, kas zudušas 

apbūvējot piekrastes teritorijas. Visu apskatīto ezeru teritorijās lielākā vai mazākā mērā 

vērojama palieņu uzbēršana apbūves vajadzībām, kas var negatīvi ietekmēt ezeru piekrastes 

biotopus un ainavu, radīt papildu piesārņojuma slodzi, un izmaina teritorijas hidroloģisko 

režīmu. 

Garkalnes novads nevar lepoties ar bagātu un ainaviski izteiktu upju tīklu, tomēr to nozīmi 

novada attīstībā nevar neņemt vērā. Teritoriju šķērsojošās upes tiek izmantotas 

saimnieciskām vajadzībām un rekreācijai, tās veicina apdzīvotu vietu veidošanos.


Visas Garkalnes novadu šķērsojošās upes pieder Daugavas baseinam. Nozīmīgākās no tām ir 

Lielā Jugla un Mazā Jugla (robežojas ar Stopiņu novadu) un Lielās Juglas pieteka Tumšupe, 

kā arī Krievupe. Tālāk sniegts neliels minēto upju un to problēmu raksturojums. 

KRIEVUPE. No kopējā upes garuma (48 km) vairāk kā trešdaļa atrodas Garkal nes novadā. 

Augštecē tā tek caur priežu siliem, vietumis šķērso osu grēdas. Pirms Garkalnes ciema upe 

šķērso dabas liegumu „Garkalnes meži”. Garkalnes ciemā upes piekraste apbūvēta. Garkalnē 

upe izmet līkumu virzienā uz dienvidiem un tālāk tās krastos izvietojusies apdzīvota vieta 

Makstenieki. Virzienā uz dienvidiem upe lejtecē virzās pa pļavu masīviem un ietek 

Upesciema zivju dīķos. 

Upes ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā augsta, bet negatīvu ietekmi uz to atstāj mazais 

centralizētai kanalizācijas savākšanas sistēmai pieslēgto mājsaimniecību skaits Garkalnes un 

Makstenieku ciemā. Krievupe ietek Upesciema dīķos. Pašreiz netiek prognozēts, kā 

pakāpeniskā dīķu aizbēršana ietekmēs Krievupi. 

TUMŠUPE. Tā Garkalnes novadā lielākoties tek pa Ropažu novada robežu, izmetot loku 

Garkalnes novada teritorijā, tā atgriežas Ropažu novada teritorijā un virzienā uz dienvidiem 

ietek Lielajā Juglā. Upes piekraste gan upes posmā uz robežas ar Ropažu novadu, gan 

apmēram pusē no upes loka Garkalnes novadā, ir apbūvēta. Upes krastos izvietojusies 

apdzīvota vieta - Skuķīši - kādreizējā d/s „VEF-Ozoli” teritorija. 

Upes ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā laba. Garkalnes novadā tās stāvokli galvenokārt 

ietekmē Skuķīšu ciema dārzkopības kooperatīvs un privātmājas, jo ciemā nav centralizētas 

kanalizācijas savākšanas sistēmas. 

LIELĀ UN MAZĀ JUGLA. Lielā un Mazā Jugla atrodas netālu no ietekas Juglas ezerā uz 

Garkalnes novada un Rīgas pilsētas robežas, Mazā Jugla (kopējais garums ir 119 km un 

baseina platība – 675 km 2 ) saplūst kopā ar Lielo Juglu (garums 60 km, baseins – 951 km 2 ) 

un veido kopīgu deltu. Lēzeno ieleju dēļ upju tece ir lēna. Upju sanešu materiāla akumulācija 

raksturīga gan Lielās, gan Mazās Juglas krastos. Vairākos posmos notiek upes gultnes 

aizsērēšana un dziļuma samazināšanās, bet pavasara palos tā pārplūst, veidojot plašu upes 

palieni. 

Lielā Jugla un Mazā Jugla ir nozīmīgs ekoloģiskais koridors ūdens organismu migrācijai, kā 

arī šo upju krasti un ielejas ir nozīmīgi sauszemes dzīvnieku un augu izplatībai, kas 

raksturīgi mitrājiem, lapu koku mežiem un slapjām pļavām. 

Upju ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā vidēja. Garkalnes novadā upju stāvokli galvenokārt 

ietekmē upju krastā esošās privātmājas, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijas 

savākšanas sistēmai.


4. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES 

AIZSARDZĪBAS MĒRĶI 

Uz Garkalnes teritorijas plānojumu ir attiecināmi vairāki starptautiskie un nacionālie vides 

aizsardzības mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību. 

4.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi. 

Starptautiskie vides aizsardzības mērķi parādās noslēgtajās starpvalstu konvencijās un 

Eiropas Savienības Direktīvās. Vides aizsardzības mērķi noteikti Eiropas 6. vides 

aizsardzības rīcības programmā „Vide 2010:mūsu nākotne, mūsu izvēle”, kā galvenos minot: 

samazināt siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju atmosfērā līmenī tiktāl, lai 

neietekmētu izmaiņas klimatā; 

aizsargāt un atjaunot dabiskās ekosistēmas un apturēt bioloģiskās daudzveidības 

samazināšanos Eiropas un globālā mērogā; 

sasniegt tādu vides kvalitāti, ka cilvēka radītais piesārņojums, tai skaitā dažādi 

starojumi, nepalielina ietekmi vai risku sabiedrības veselībai; 

nodrošināt, ka atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu patēriņš nerada papildus 

slodzi videi, un panākt, ka ekonomisko izaugsmi nosaka nevis resursu izmantošanas, 

bet gan izmantošanas efektivitātes pieaugums. 

Garkalnes novada teritorijas plānojumam svarīgi mērķi ir noteikti arī citos dokumentos: 

Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu - Bernes 

konvencija (1979); 

Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi - 

Ramsāres konvencija (1971); 

Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO 

konvencija. (1972); 

Eiropas Padomes Vispārējā Konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai. 

(2005); 

Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992); 

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija; 

Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un 

floras aizsardzību” – Biotopu direktīva (1992). 

Natura 2000 ir Eiropas Savienības (ES) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas tiek 

veidots visās ES dalībvalstīs. Šāda tīkla izveidi nosaka ES Biotopu direktīva. Natura 2000 

tīklu veido teritorijās, kas ir nozīmīgas dabisko biotopu aizsardzībai un dažādu sugu 

dzīvotņu aizsardzībai. Šajā tīklā tiek iekļautas arī īpaši aizsargājamās teritorijas putniem, kas 

ir atbilstošas Eiropas Padomes Direktīvai 79/409/EEC „Par savvaļas putnu aizsardzību”I 

pielikumā uzskaitīto putnu sugu aizsardzības nodrošināšanai. Natura 2000 tīklam 

pievienojas katra ES dalībvalsts ar savu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmu. 

Garkalnes novadā kā Natura 2000 teritorijas ir noteiktas divas īpaši aizsargājamās dabas 

teritorijas: dabas liegums „Garkalnes meži” un dabas liegums „Lielā Baltezera salas”. 

Eiropas Reģionālās plānošanas ministru konferencē ir pieņemtas Vadlīnijas Eiropas 

kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai (12. sesija Hannovere, 2000. gada septembris). 

Šim dokumentam ir rekomendējošs raksturs, kura mērķis ir definēt telpiskās attīstības 

politikas pasākumus, ar kuru palīdzību cilvēki visās Eiropas Padomes dalībvalstīs var 

sasniegt pieņemamu dzīves līmeni. Atsevišķas šo vadlīniju rekomendācijas ir ņemtas vērā arī 

izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu. 

Šajos dokumentos izvirzītie mērķi veido valstu nacionālās vides likumdošanas pamatus. 

Tāpēc plānojot vietējo teritoriju izmantošanu, jāvadās pēc nacionālajiem vides aizsardzības 

mērķiem.


4.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi 

Starptautiskajos dokumentos izvirzītie mērķi veido nacionālās vides likumdošanas pamatus, 

tāpēc, plānojot teritoriju attīstību, jāvadās pēc nacionālajiem vides aizsardzības mērķiem. 

„Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm” ( MK 15.08.2002. rīkojums Nr. 

436) ir dokuments, kas nosaka valsts līmeņa rīcības ilgtspējības nodrošināšanu visās 

galvenajās nozarēs. 

Vides politikas pamatnostādnes 2009. - 2015. gadam veido pamatu vides kvalitātes 

saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Vides politikas 

virsmērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē: 

īstenojot ilgtspējīgu attīstību; 

saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību; 

nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu; 

sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. 

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, kas veicina dabas resursu ilgspējīgu 

izmantošanu, vienlaikus aizsargājot dabu, kā arī nodrošina pamatu dabas aizsardzības 

nodrošināšanai pašvaldību līmenī. Programmas mērķi ir: 

saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību; 

saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību; 

veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos; 

nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu. 

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam nosaka mērķus un 

pasākumus to sasniegšanai, kā arī pašvaldību atbildību tā īstenošanā. Tiek noteikti šādi 

atkritumu apsaimniekošanas mērķi: 

 

 

novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei; 

nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot: 

labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas; 

labākos pieejamos tehniskos paņēmienus; 

resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu; 

ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu. 

Izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu, ņemti vērā ilgtspējīgas attīstības politikas 

principi, kā arī citu nacionālo vides plānošanas dokumentu prasības vides aizsardzībā. 

Lielāka vērība būtu jāpievērš notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai 

(notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atjaunošana/ nomaiņa, kanalizācijas sistēmu sakārtošana, 

centralizētas atkritumu savākšanas nodrošināšana visā novadā, atkritumu šķirošanas, 

lielgabarīta atkritumu savākšanas nodrošināšana u.c.).


5. GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA 

ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS 

SIVN procesa uzdevums ir noteikt sagaidāmās izmaiņas vidē, kuras var rasties Garkalnes 

novada teritorijas plānojuma īstenošanas rezultātā, un izstrādāt pasākumus negatīvo ietekmju 

novēršanai vai samazināšanai. Apskatot vides stāvokli teritorijās, kuras plānošanas 

dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt, uzsvars tiek likts uz sekojošiem būtiskiem 

aspektiem no vides aizsardzības viedokļa: 

1. plānotās apbūves ietekme uz vidi; 

2. tūrisma attīstības ietekmes vērtējums; 

3. ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. 

SIVN procesā netika vērtēta to darbību ietekme uz vidi, kuras noteiktas hierarhiski augstāka 

līmeņa plānošanos dokumentos un iestrādātas Garkalnes novada teritorijas plānojumā, ņemot 

vērā augstāk stāvošo plānojumu prasības. Īpaši tas attiecas uz plānotajām automaģistrālēm 

u.c. transporta koridoriem. Šo attīstības projektu ietekme uz vidi izvērtēta citos plānošanas 

dokumentos, vai tiks veikta konkrētu projektu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) 

procedūru ietvaros. 

5.1. Plānotās apbūves ietekme uz vidi 

Apbūves teritoriju noteikšana ir viens no svarīgākajiem teritorijas plānošanas uzdevumiem. 

Neplānota būvniecības attīstība veicina haotisku teritorijas attīstību, kā arī negatīvi ietekmē 

apkārtējo vidi. Teritorijas plānojuma tiešā ietekme uz vidi visvairāk saistīta ar zemes 

izmantošanas veidu maiņu un apbūves teritoriju paplašināšanu. 

5.1.1. Aizsargjoslas, to iedalījums, prasības, ierobežojumi 

Attīstot dažāda veida apbūvi, ļoti nozīmīgs to ierobežojošs faktors ir – vai paredzēto apbūvi 

neierobežo dažāda veida aizsargjoslas. Šajā apakšnodaļā tiek skatītas galvenās aizsargjoslas 

novadā, kas aizliedz vai ierobežo būvniecības uzsākšanu u.c. saimnieciskas darbības novadā. 

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas: 

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas - novadā vairums ciemu atrodas virszemes 

ūdensobjektu piekrastēs, tādēļ liela nozīme ir tam, vai ciema apbūves laikā, netiek negatīvi 

ietekmētas šīs ekoloģiski jūtīgās teritorijas. 

Plānoto apbūvi ierobežo „Aizsargjoslu likums” (pieņemts 05.02.1997) ar grozījumiem līdz 

01.04.2008 un „Zvejniecības likums” (pieņemts 12.04.1995) ar grozījumiem līdz 

01.01.2009, kas nosaka virszemes ūdensobjektu tauvas joslas - minimālais platums gar 

privāto ūdeņu krastiem ir 4 m, bet gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m. 

10. tabula 

Ūdensobjektiem noteiktās aizsargjoslas Garkalnes novada teritorijas plānojumā 

Ciems 

Virszemes ūdensobjekti 

Noteiktās aizsargjoslas ūdensobjektiem 

Ciemu teritorijā Lauku teritorijā 

Amatnieki Mazā Jugla ne mazāk kā 20 m 300 m 

Baltezers Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m 

Berģi 

Mašēnu ezers ne mazāk kā 20 m 100 m 

Lielā Jugla ne mazāk kā 20 m 100 m 

Mazā Jugla ne mazāk kā 20 m 300 m 

Bukulti Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m 

Garkalne Krievupe ne mazāk kā 20 m 100 m 

Langstiņi Langstiņu ezers ne mazāk kā 20 m 100 m 

Makstenieki Krievupe ne mazāk kā 20 m 100 m 

Priedkalne Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m 

Priežlejas Nav -


Skuķīši Tumšupe ne mazāk kā 20 m 100 m 


Sunīši 

Sunīšu ezers ne mazāk kā 10 m 50 m 

Suži Ķīšezers ne mazāk kā 20 m 


Upesciems 

Upesciema zivju dīķi ne mazāk kā 10 m - 

Nosakot virszemes ūdensobjektu aizsardzību un teritorijas, uz kurām attiecas dažādi 

ierobežojumi, Garkalnes novadā būtiski skatīt ne tikai aizsargjoslas ap ūdens objektiem, bet 

arī applūstošas teritorijas. 

Pamatojoties uz Aizsargjoslu likumā noteikto, aizsargjoslas nosaka saskaņā ar MK 

03.06.2008. noteikumiem Nr. 406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas 

metodika”. Garkalnes novada Teritorijas plānojumā applūstošās teritorijas noteiktas pēc 

LVĢMA datiem, ņemot vērā aprēķina metodi, nevis pēc dabā esošām pazīmēm. Aprēķinu 

metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo teritoriju robežas, tādēļ tās precizējamas 

detālplānojuma izstrādes laikā, veicot topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā 

konstatējamām pazīmēm. 

Plānojot apbūvi virszemes ūdensobjektam ar applūstošo teritoriju, jāievēro Aizsargjoslu 

likuma 7. pants, kas nosaka, ka apbūves ierobežojumi ievērojami: 

lauku teritorijās - ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens 

līmenim (neatkarīgi no likuma 7. panta (2) daļas 1) punkta apakšpunktos noteiktiem 

minimālās aizsargjoslas platumiem); 

pilsētās un ciemos - visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai 

būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst. 

Aizsargjoslu likuma 37. pants, kas papildinot šā likuma 35. pantā noteiktos vispārējos 

aizsargjoslu aprobežojumus, nosaka, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas 

uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņemot likumā noteiktos izņēmumus). 

Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā ir pieminētas novadā esošās aplūstošās 

teritorijas, apzinātas teritorijas, kurās šie procesi ir novērojami, virspusēji uzskaitītas 

iespējamās sekas, kādas var izraisīt applūstošo teritoriju nepareiza apgūšana. Netiek 

analizēts, kā tiktu risināti iespējamie applūšanas, grunts nosēšanās u.c. draudi, kuri iespējami 

jau pastāvošajai apbūvei. 

Aizsargjoslas ap purviem - minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti: 

1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla; 

2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru - 100 metru joslas. 

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām - nosaka stingra režīma, bakterioloģisko un 

ķīmisko aizsargjoslu. Stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība 

(t.sk. plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi), izņemot to, kura 

saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens 

ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai. Ķīmiskajā aizsargjoslā 

paredzētās darbības realizēšanai jāveic sākotnējais novērtējums, kas nozīmē, ka uzsākot 

paredzēto darbību, lielā daļā Garkalnes novada (teritorija ap Lielo Baltezeru, Langstiņu, 

Garkalnes, Makstenieku ciemiem u.c.) ir jāpiemēro sākotnējā novērtējuma procedūra. 

Rīgas ūdensgutnes vietu stingrā režīma aizsargjoslas areāli atrodas Rīgas pilsētas mežos. 

„Aizsargjoslu likuma” 35. pants nosaka vispārējās prasības attiecībā uz cilvēka darbību 

aizsargjoslās, bet 39. pantā noteikti specifiskie aprobežojumi. Proti, noteikts, ka stingrā 

režīma aizsargjoslās aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība (tas nozīmē – arī 

mežsaimniecība), bet bakterioloģiskajās un ķīmiskajās aizsargjoslās jāveic paredzētās 

darbības IVN (Garkalnes novadā tā ir praktiski visa austrumu daļa, kā arī citas vietas).


MK 20.01.2004 noteikumi Nr. 43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas 

metodika” nosaka, ka ūdens ņemšanas vietās stingrā režīma aizsargjoslā papildus iepriekš 

minētajām prasībām aizliegts (atbilstīgi 9.1. un 9.2. punkts): 

• plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi; 

• atrasties nepiederošām personām, kuras nav saistītas ar ūdens ieguves un apgādes 

objektu darbības nodrošināšanu ūdens ņemšanas vietās. 

Aizsargjoslas gar kultūras pieminekļiem - Sunīšu ciemā atrodas vietējas nozīmes 

arheoloģijas piemineklis – Sunīšu viduslaiku kapsēta (V alsts aizsardzības Nr. 2091) ar 

aizsargjoslu, kas noteikta sadalot īpašumu „Sunīši” apbūves gabalos. Piemineklis tagad 

atrodas zemes gabalā ar kadastra Nr. 8060012 – 0635, un aizsargājama ir šī zemes gabala 

teritorija un 15 m plata zona blakus esošo apbūves gabalu robežās. 

Sanitārās aizsargjoslas: Aizsargjoslas ap kapiem - novadā noteiktas pagasta kapiem 300 m, 

Pirmā Pasaules kara kritušo karavīru kapiem uz Mālpils šosejas - 100 m. 

Aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm - aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu 

attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā 

raksturojuma, bet pārsvarā tas ir 50 - 100 m. 

Drošības aizsargjoslas: Garkalnes novadā tiek noteikta 600 m drošības aizsargjosla ap SIA 

„Massonyx” gāzes krātuvi. 

5.1.2. Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumu apbūves nosacījumi 

Novadā visos ciemos dominē savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas izmantošana. Arī 

plānotajā izmantošanā lielākoties paredzēts attīstīt šāda veida apbūvi (no jauna veidojamu 

zemesgabalu minimālā platība 0,1 – 0,12 ha, maksimālais apbūves blīvums - 30%). 

Plānotajā izmantošanā tiek paredzēta arī cita veida apbūves teritoriju attīstība: 

mazstāvu dzīvojamā apbūve (no jauna veid ojamu zemesgabalu minimālā platība 

0,12 ha, ko atļauts samazināt līdz 0,06 ha)- Bukultos, Sužos, Baltezerā, Berģos, 

Upesciemā; 

jaukta dzīvojamās un komercdarbības objektu apbūve (0,12 ha) – Amatniekos, 

Berģos, Bukultos, Garkalnē, Langstiņos, Sužos, Upesciemā; 

daudzstāvu dzīvojamā apbūve (0,12 ha) – Berģos, Bukultos; 

komercdarbības objektu apbūve (0,12 ha) – Berģos, Garkalnē; 

ražošanas objektu apbūve (0,12 ha) – Berģos, Bukultos, Garkalnē; 

u.c. apbūves veidi. 

Novada esošajā izmantošanā no apbūves brīvo teritoriju zemes lietojums galvenokārt dalās 

lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijās. Plānotajā ciemu attīstībā minētās teritorijas 

lielākoties paredzēts transformēt par dažāda veida apbūves, kā arī rekreācijas teritorijām (tās 

paredzēts ierīkot gandrīz visos ciemos - Amatniekos, Baltezerā, Berģos, Bukultos, Garkalnē, 

Langstiņos, Maksteniekos, Priedkalne, Sunīši, Sužos, Upesciemā). Rekreācijas teritorijas 

tiek paredzētas arī pie Līņezera, Vidus un Maku ezeriem. 

Apbūves noteikumos noteiktās prasības dabas pamatnes teritoriju apbūvei: 

rekreācijas teritorija (0,06 ha; maksimālais apbūves blīvums- ne vairāk kā 20% no 

zemesgabala platības); 

atklāto telpu izbūves teritorija (ne mazāka kā 2 ha); 

lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas (Ne mazāka kā 1 ha); 

mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas (2 ha). 

Apbūves noteikumos rekreācijas teritorijai noteiktā no jauna veidojamu zemesgabalu 

minimālā platība noteikta 0,06 ha, kas ir vismazākā no visām noteiktajām minimālās 

apbūves platībām dažādiem zemes plānotās izmantošanas veidiem. Tas var veicināt 

rekreācijai atvēlēto teritoriju sadrumstalotību un pārāk blīvu apbūvi.


Jaunveidojamo apbūves un rekreācijas teritoriju izveides pamatojums un konkrētās teritorijās 

plānotās darbības: 

Jaunu mājokļu un pakalpojumu objektu pieaugums plānots galvenokārt palielinot esošo 

ciemu apbūves blīvumu, izmantojot esošo infrastruktūru, ierobežojot mežu un 

lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformāciju. 

Neviennozīmīgi vērtējamās apbūves teritorijas ir uz dienvidrietumiem no Maksteniekiem, 

teritorija, kas atrodas starp Baltezera ciemu un dabas liegumu „Garkalnes meži”, Skuķīšu 

ciemā plānoto sabiedriskas nozīmes apbūves teritorija un sabiedriskās apbūves plānošana pie 

Līņezera. 

Apbūves teritorijai, kas atrodas starp Baltezera ciemu un dabas liegumu „Garkalnes meži” 

un apbūves teritorijai uz dienvidrietumiem no Maksteniekiem ir apstiprināti detālplānojumi 

saskaņā ar iepriekšējiem teritorijas plānojumiem, kas paredz savrupmāju dzīvojamās 

apbūves teritoriju izveidi. Detālplānojumi paredz centralizētu kanalizācijas ūdeņu savākšanu 

un ūdensapgādi, kā arī sabiedriska rakstura objektu izbūvi un publiskās ārtelpas izveidi. 

Sabiedriskas nozīmes apbūves teritorija Skuķīšu ciemā plānot ierosināja Aizsardzības 

ministrija ar nodomu šeit veidot ātrās reaģēšanas vienības mācību centru (ar slēgtu šautuvi). 

Norādītajā teritorijā ietilpst arī mežu aizsargjosla ap mācību centru. 

Rekreācijas teritorijas izvēlētas tādās vietās, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas 

veids ir saistīts ar rekreācijas funkcijas nodrošināšanu: dziedniecisku, izglītojošu, sporta, 

fiziskās kultūras tūrismu un ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves. Šīs vietas ir izvēlētas 

ciemu teritorijās un atsevišķās vietās ārpus ciemu teritorijām, kuras gadu gaitā jau tiek 

izmantota rekreācijas vajadzībām. Ciemu teritorijās rekreācijas teritorijas plānotas 

ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā. Ūdensobjektu, kas atrodas ciemos, aizsargjoslu teritorija 

arī noteikta kā rekreācijas teritorija.


5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana 

Plānotās izmantošanas analīze pa ciemiem 

Ciems 

Priežlejas 

Suži 

Bukulti 

Ciemu esošais 

stāvoklis no TP 

Inženiertehniskais 

nodrošinājums neatbilst 

ciema statusam. 

Apbūves paplašināšana 

nav ieteicama. 

Teritorijai ir slikta 

notece, nav labiekārtota 

un ar pārāk blīvu 

apbūvi. Tālāko attīstību 

plānojot, ciema 

teritorijai nepieciešams 

vienots detālplānojums 

un tīklu izbūves plāns. 

Lai saglabātu Bukultu, 

kā cilvēkam labvēlīgas 

dzīves vides, fiziskās 

kvalitātes un vizuālo 

tēlu, nav pieļaujama 

Ādažu ceļam piegulošo 

mežu 

zemju 

transformēšana 

apbūvei, kā arī vēl 

neapbūvētās piekrastes 

apbūve. 

Ciemu plānotā izmantošana 

Būtiskas izmaiņas zemes 

lietojuma maiņā un apbūves 

veikšanā nav plānotas. 

Izmaiņas galvenokārt skar 

mežsaimniecības teritorijas, ko 

plānots attīstīt kā savrupmāju 

(DzS), mazstāvu dzīvojamās 

apbūves (DzM) vai jauktas 

dzīvojamās un komercdarbības 

objektu apbūves (JDzD) 

teritorijas, sabiedriskas nozīmes 

objektu (S), komercdarbības 

nozīmes (D) vai kā rekreācijas 

teritorijas (A). 


mežsaimniecības 

un 

lauksaimniecības teritorijas, ko 

plānots attīstīt kā mazstāvu 

dzīvojamās apbūves teritorijas 

(DzM), veidot jauktu 

dzīvojamās un komercdarbības 

objektu (JDzD), daudzstāvu 

dzīvojamo māju (DzD) un 

komercdarbības objektu (D) 

apbūves teritorijas. Daļa Lielā 

Esošā un plānotā notekūdeņu 

apsaimniekošanas 

infrastruktūra 

Netiek nodrošināti centralizētas 

kanalizācijas savākšanas 

pakalpojumi, NAI - nav. 

Ciemā ir notekūdeņu attīrīšanas 

iekārta, kas paredzēta rindu māju 

ciematam „Apogi”. 

Nepieciešams ieviest vienotu 

CKS, jo šos pakalpojumus ciemā 

saņem tikai 10% mājsaimniecību. 

Nav CKS. Ir divas NAI, kuras 

nenodrošina normatīviem 

atbilstošu notekūdeņu attrīšanu. 

Notekūdeņi tiek novadīti Lielajā 

Baltezerā. 

Komentāri par plānoto izmantošanu 

11. tabula 

Netiek paredzēti pasākumi, kas būtiski ietekmētu 

vides kvalitāti ciemā. 

Risināms jautājums par notekūdeņu 

apsaimniekošanu. 

Risināms jautājums par notekūdeņu 

apsaimniekošanu, jo apbūves paplašināšana, 

nesakārtojot notekūdeņu apsaimniekošanu, var 

degradēt dzīves vides kvalitāti jau esošajā ciema 

daļā, kā arī blakus esošajā Ķīšezerā. 

Bukultu ciemā ir applūstošas teritorijas, tādēļ, 

plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro 

Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi 

attiecībā uz tām. 

Paredzams, ka notekūdeņu savākšanas un 

attīrīšanas sistēma uzlabosies pēc projekta 

ieviešanas, kas paredz ūdenssaimniecības 

pakalpojumu attīstību teritorijās apkārt 

Lielajam un Mazajam Baltezeram Garkalnes un 

Ādažu novados.


Ciems 

Priedkalne 

Baltezers 



Ciema teritoriālās 

attīstības iespējas tā 

tagadējās robežās ir 

visai ierobežotas, 

savukārt apbūves 

attīstīšana ciemam 

piegulošajās Rīgas 

pilsētas mežu teritorijās 

saistīta ar risku 

pasliktināt ciema 

ainavu un vides 

kvalitāti. 

Līdz šim attīstot 

apbūvi, nepietiekami 

ievēroti dabiskās vides 

kvalitātes uzturēšanas 

nosacījumi. 


Baltezera piekrastes, kā arī 

Saulstaru ielas apkārtne, 

plānojumā paredzēta kā 

rekreācijas teritorija (A). 

Attīstot ciema teritoriju, 

plānojums galvenokārt paredz 

savrupmāju dzīvojamās 

apbūves teritorijas (DzS) 

paplašināt, samazinot 

mežsaimniecībā 

un 

lauksaimniecībā izmantojamās 

teritorijas Lielā Baltezera 

piekrastē, kā arī ciema 

dienvidrietumu daļā. 

Ezera piekraste plānojumā 

paredzēta kā rekreācijas 

teritorija (A). 

Plānojums paredz sabiedriskas 

nozīmes (S), kur atrodas 

notekūdeņu attīrīšanas iekārtas) 

apbūves teritoriju mainīt uz 

jauktu dzīvojamās un 

komercdarbības objektu (JDzD) 

apbūves teritorijām. 

Ciema dienvidos esošo vēl 

neapbūvēto, līdz šim 

mežsaimniecības teritoriju, 

plānots attīstīt kā mazstāvu 

dzīvojamās apbūves teritoriju 

(DzM), kā arī Lielā Baltezera 

piekrasti veidot kā rekreācijas 




Ciemā darbojas CKS, kam 

pieslēgti 50% mājsaimniecību. 

Ciemā ir bioloģiskās NAI, kuras 

nenodrošina normatīviem 

atbilstošu, notekūdeņu attrīšanu. 

Tos novada Lielajā Baltezerā. 

Paredzams, ka notekūdeņu 

apsaimniekošana uzlabosies pēc 

projekta 

ieviešanas 

ūdenssaimniecības pakalpojumu 

attīstībai teritorijās apkārt 

Lielajam un Mazajam 

Baltezeram. 

Centralizētos kanalizācijas 

pakalpojumus 45 % 

mājsaimniecību nodrošina 

pieslēgums Rīgas centralizētās 


sistēmām. Ciemā ir bioloģiskās 

NAI, kuras nenodrošina 

normatīviem atbilstošu 

notekūdeņu attīrīšanu un no 

kurām notekūdeņus novada 

Lielajā Baltezerā. Paredzams, ka 

notekūdeņu savākšanas un 

attīrīšanas sistēma uzlabosies pēc 

projekta ieviešanas, kas paredz 


Priedkalnes ciemā ir applūstošas teritorijas, 

tādēļ, plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro 



Lielā Baltezera krasta zona zonēta kā rekreācijas 

teritorija, tādējādi nepieļaujot ezera piekrastes 

pārveidošanu par blīvi apdzīvotu dzīvojamās 

apbūves teritoriju. 

Baltezera ciemā ir applūstošas teritorijas, tādēļ, 

plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro 



Ciema dienvidrietumos esošā mežsaimniecības 

teritorija tiek transformēta par mazstāvu 

dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM). Baltezera 

ciema daļa, kas robežojas ar Ādažu novada 

Garkalnes ciemu, plānota kā savrupmāju 

dzīvojamās apbūves teritorija (DzS) , 

transformējot mežsaimniecībā izmantojamās 

zemes. 

Veicot Lielā Baltezera piekrastes teritoriju 

apbūvi, nepieļaut zemes uzbēršanu, ja nav veikti


Ciems 

Amatnieki 

Berģi 



Ciemā ir izteikts 

dalījums divās dabas 

apstākļu joslās - 

paaugstinātā 

pamatkrasta un Mazās 

Juglas palienē. 

Ciema teritorijā 

pagaidām ciemam 

atbilstoši apbūvēts ir 

tikai neliela daļa, pārējā 

apbūve veikta haotiski. 

Patlaban apbūve pilnīgi 

saplūdusi ar Rīgas 

pilsētas daļas - Berģi - 

apbūvi. Berģos atrodas 

asfaltbetona ražotne un 

2 benzīntanki. 

Ciema novietnes 

lielākās vērtības – laba 

sasniedzamība no 

Rīgas, ūdeņu un mežu 

bagātība. 


teritoriju (A). 

Pārējo Baltezera ciemu un to 

daļu, kas robežojas ar Ādažu 

novada Garkalnes ciemu, 

paredzēts paplašināt kā 


apbūves teritoriju (DzS). 

Paredzēts attīstīt savrupmāju 

dzīvojamo apbūvi (DzS), kā arī 

nelielā ciema ziemeļrietumu 

daļā plānota jaukta dzīvojamās 

un komercdarbības objektu 

apbūve (JDzD). Ciema 

teritoriju, kas pieguļ Mazās 

Juglas krastam, tiek plānots 

attīstīt kā rekreācijas teritoriju 

(A). ciema austrumdaļā plānota 

mazstāvu dzīvojamā apbūve 

(DzM) un komercdarbības 

objektu apbūves teritorija (D). 

Plānots 

transformēt 

lauksaimniecībā 

un 

mežsaimniecībā izmantojamo 

teritoriju platības dažāda veida 

apbūvei - jauktas dzīvojamās un 

komercdarbības objektu 

(JDzD), savrupmāju dzīvojamo 

(DzS) un daudzstāvu 

dzīvojamās (DzD), ražošanas 

objektu (R) un komercdarbības 

objektu (D), kā arī mazstāvu 





attīstību teritorijās apkārt 

Lielajam un Mazajam 

Baltezeram Garkalnes un Ādažu 

novados. 

Garkalnes novadā vislabāk 

nodrošinātais ciems ar 

centralizētiem kanalizācijas 

pakalpojumiem, ko nodrošina 

pieslēgums Rīgas centralizētās 


sistēmām (ar pakalpojumu 

nodrošināti 97% 

mājsaimniecību). Ciemā ir arī 

notekūdeņu attīrīšanas iekārta, no 

kuras notekūdeņus novada 

Mazajā Juglā. 

Berģos CKS ir pieslēgtas tikai 

16% mājsaimniecību. Teritorijas 

plānojums paredz, ka 

nepieciešams izbūvēt ciemā 

maģistrālās ūdensvada un 

kanalizācijas līnijas un pieslēgt 

tās Rīgas pilsētas tīkliem. 


pētījumi par piekrastes uzbēršanas radītajām 

ekoloģiskajām sekām – pārveidota ezera paliene, 

gruntsūdeņu izķīlēšanās jaunās kraujas pakājē, 

u.c. procesi. 

Amatnieku ciems robežojas ar Lielo un Mazo 

Juglu, kā arī atrodas abu upju satekvietā, tādēļ 

ciema teritorija atrodas ekoloģiski jūtīgā zonā. 

Plānotajā ciema attīstībā paredzēts par apbūves 

un rekreācijas teritorijām transformēt lielas 

lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 

izmantojamās teritorijas. 

Plānojot applūstošo teritoriju attīstību jāievēro 


attiecībā uz šīm teritorijām. 

Nebūtu pieļaujama apbūves uzsākšana, ja nav 

nodrošināta pieslēgšanās centralizētai 

kanalizācijas sistēmai. 

Plānotajā izmantošanā visā ciema izdalītajā 

teritorijā, arī ap Mašēnu ezeru un tam labajā pusē 

uzbērtās piekrastes teritoriju, tiek plānotas 

dažāda veida apbūves teritorijas. Ap Mašēnu 

ezeru esošās applūstošās teritorijas tiek veidotas 

kā rekreācijas teritorijas. Plānojot applūstošo 

teritoriju attīstību jāievēro Aizsargjoslu likumā 

noteiktie ierobežojumi attiecībā uz šīm 

teritorijām. 

Turpmākajā attīstībā nebūtu pieļaujama apbūves 

paplašināšana, ja netiek nodrošināta centralizēta


Ciems 

Sunīši 

Upesciems 



Ciema attīstības gaita 

bijusi haotiska, kā 

rezultātā vietā, kur bija 

iespējams radīt 

kvalitatīvu dzīvojamo 

vidi, izveidota apbūve, 

kura vērtējama kā 

viduvēja. 

Esošo apbūvi ierobežo 

applūstošās teritorijas. 

Ja 

apbūvei 

nepiemērotās vai maz 

piemērotās Lielās 

Juglas palienes, tagad 


dzīvojamās apbūves (DzM) un 

rekreācijas teritorijas (A) 

(galvenokārt Mašēnu ezera un 

Lielās Juglas lejteces piekraste). 


lauksaimniecības 

un 

mežsaimniecības teritorijas, kur 

liela daļa no tām ir arī 

applūstošās teritorijas, kuras 

tiek plānots attīstīt kā 

rekreācijas teritorijas (A) , daļa 

ciema teritorijas plānots attīstīt 

kā mazstāvu dzīvojamās (DzM) 

un savrupmāju dzīvojamās 

(DzS) apbūves teritorijas. 

Izmaiņas pārsvarā skar 

lauksaimniecības 

un 

mežsaimniecības teritorijas, 

kuras galvenokārt tiek plānots 

attīstīt kā savrupmāju (DzS), 

mazstāvu dzīvojamās (DzM) 




Ar centralizētiem kanalizācijas 

pakalpojumiem ir nodrošinātas 

43% mājsaimniecību, kuru 

notekūdeņus novada Rīgas 

centralizētajā kanalizācijas tīklā. 

Ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta, 

no tām notekūdeņus novada 

Lielajā Juglā. 

Ciemā darbojas CKS, taču 

nepieciešams risināt jautājumus 

par kanalizācijas novadi, jo ar 

pakalpojumu tiek nodrošināti 

tikai 18% mājsaimniecību. 

Ciemā ir bioloģiskās NAI, kuras 


notekūdeņu savākšana. 

Mašēnu ezera labajā krastā, pirms būvniecības 

uzsākšanas, veicama izpēte par grunts nestspēju 

uzbērtajā teritorijā un tās atbilstību apbūves 

veikšanai. 

Pamatojoties uz biedrības „VAK Mantojums” 

teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas 

laikā iesniegto vēstuli „Par teritorijas 

kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem”, noteikta 

nozīmīga dabas pieminekļa (avots) un iespējama 

apbedījuma vieta Mašēnu ezera ziemeļu krastā. 

Teritorija plānota kā rekreācijas teritorija. 

Sunīšu ciemā atrodas applūstošās teritorijas, 

plānojot applūstošo teritoriju attīstību jāievēro 




Garkalnes novada domei iesniegto vēstuli „Par 

teritorijas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem”, 

Sunīšu ezera rietumu krastā, netālu no Sunīšu 

senkapiem, atrodas bijušās Jumpravas baznīcas 

vieta, šī teritorija plānota kā rekreācijas teritorija. 

Teritorijas apsaimniekošanu turpmāk plānot, lai 

tā nav pretrunā ar kultūras pieminekļa 

aizsardzības noteikumiem. 

Plānotajā izmantošanā rekreācijas teritorijas 

galvenokārt tiek noteiktas ap Zivju dīķiem un 

Lielās Juglas palienē, daļa no tām ir teritorijas, 

kas pakļautas arī applūšanas riskam. Plānojot 

applūstošo teritoriju attīstību jāievēro 

Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi


Ciems 

Langstiņi 

Garkalne 



bijušo zivju dīķu, 

platības tiks vienlaidus 

apbūvētas, iespējama 

vides ekoloģiskā 

līdzsvara izjaukšana, jo 

tiks ietekmēts 

hidroģeoloģiskais 

režīms plašā apkārtnē 

Šobrīd neapbūvēts 

palicis būvniecībai 

nelabvēlīgais mitrais 

ziemeļu 

un 

ziemeļaustrumu krasts. 

Saimniecisko darbību 

veic vairāki komersanti, 

kas darbojas degvielas 

un gāzes tirdzniecības, 

autoservisa, u.c. 

tirdzniecības jomās. 

Ciemu šķērso 

automaģistrāle Rīga – 

Santpēterburga un 

dzelzceļš Rīga – Valga. 


apbūves vai jauktas dzīvojamās 

un komercdarbības objektu 

(JDzD) apbūves teritorijas vai 

kā rekreācijas teritorijas (A). 

Upesciema centrālās daļā esošo 

mežsaimniecības teritoriju 

plānots attīstīt un veidot kā 

parku. 

Paredzēta ciema paplašināšana, 

galvenokārt paplašinot 


apbūves teritoriju (DzS) un 

attīstot jauktas dzīvojamās un 

komercdarbības apbūves 

teritorijas (JDzD). Langstiņu 

ezera piekrasti plānots attīstīt kā 

rekreācijas teritoriju (A). 

Plānotajā izmantošanā tiek 

samazinātas lauksaimniecībā un 

mežsaimniecībā izmantojamo 

teritoriju platības, tās paredzot 

transformēt dažāda veida 

apbūvei – ražošanas objektu (R) 

un komercdarbības objektu (D), 

sabiedriskas nozīmes (S) arī 

savrupmāju dzīvojamo (DzS) , 

daudzstāvu dzīvojamās (DzD) 

un jauktas dzīvojamās un 




daļēji nodrošina normatīviem 

atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, 

tie tiek novadīti uz meliorācijas 

grāvi, kas ietek Upesciema dīķos. 




attīstības projekta ieviešanas 

Upesciemā un Langstiņos. 

Nepieciešams ieviest CKS, jo 

ciemā netiek nodrošināta 

notekūdeņu apsaimniekošana. 




attīstības projekta ieviešanas 

Upesciemā un Langstiņos. 

Ir CKS, taču šis pakalpojums ir 

pieejams tikai 16% 

mājsaimniecību. Ciemā ir trīs 

notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. 

Viena atrodas Garkalnes centrā, 

otra ciema ziemeļu daļā, netālu 

no ūdensgūtnes stingra režīma 

aizsargjoslas, un trešā – ciema 

lejasdaļā, netālu no dabas 

lieguma „Garkalnes meži”. 

Notekūdeņus pēc attīrīšanas 



Visā ciema teritorijā nebūtu pieļaujama apbūves 

uzsākšana, ja nav nodrošināta pieslēgšanās 

centralizētai kanalizācijas savākšanas sistēmai. 

Plānotā attīstība paredz mežsaimniecībā 

izmantojamā zemes masīva transformēšanu par 

jauktas dzīvojamās un komercdarbības apbūves 

teritoriju. 

Lai papildus neradītu antropogēno slodzi 

Langstiņu ezeram, kurā jau nonāk neattīrīti 

notekūdeņi no apkārt esošām apbūves 

teritorijām, nav pieļaujama jaunas apbūves 

uzsākšana, ja netiek atrisināts jautājums par 

notekūdeņu apsaimniekošanu atbilstoši 

likumdošanai. 

Ciemā atrodas applūstošās teritorijas, kas daļēji 

tiek plānotas kā rekreācijas teritorijas vai atstāts 

esošais zonējums – mežsaimniecības vai 

lauksaimniecības teritorija. Plānojot applūstošo 

teritoriju attīstību jāievēro Aizsargjoslu likumā 

noteiktie ierobežojumi attiecībā uz šīm 

teritorijām. 

Garkalnes ciemā plānots attīstīt divas teritorijas 

savrupmāju dzīvojamai apbūvei, kas atrodas 

dabas lieguma „Garkalnes meži” neitrālā zonā. 

Veicot apbūvi, jāievēro likumdošanā noteiktās


Ciems 

Makste - 

nieki 

Skuķīši 



Ciemu no visām pusēm 

ietver mežs, to šķērso 

Krievupe. Lielākā daļa 

bijušās dārzkopības 

kooperatīva apbūves 

izvietojusies 

neapplūstošā platībā. 

Apbūvētajā teritorijā – 

ainaviskums, ūdens un 

mežs - atbilst atpūtas 

vajadzībām, bet nav 

labvēlīgi 


komercdarbības (JDzD) 

apbūves teritorijām. Rekreācijas 

teritorijas (A) nelielās teritorijās 

tiek veidotas Krievupes palienē, 

kā arī Garkalnes ciema 

ziemeļos, neskartā meža ielokā. 

Paredzēta savrupmāju 

dzīvojamās apbūves teritoriju 

(DzS) paplašināšana 

galvenokārt jau esošajā apbūvē 

ciema centrālajā daļā, kā arī 

meža masīvā, kas atrodas uz 

dienvidiem no Maksteniekiem. 

Plānojums paredz paplašināt 


apbūves teritorijas (DzS), kā arī 

sabiedriskas nozīmes objektu 

teritorijas (S) attīstību. 




iefiltrē zemē vai novada 

Krievupē. 

Ciems netiek nodrošināts ar 

centralizētas kanalizācijas 

savākšanas pakalpojumiem un 

ciemā nav NAI. 

Netiek nodrošināts ar 

centralizētas kanalizācijas 

savākšanas pakalpojumiem un 

ciemā nav NAI. 


prasības un ierobežojumi uz apbūves veikšanu 

ĪADT neitrālajā zonā, skatīt arī 5.3. apakšnodaļu. 

Plānotajā izmantošanā tiek paredzēta rekreācijas 

teritorija uz ziemeļiem no Garkalnes ciema, 

Garkalnes mežniecības 234. - 247. kv.. Lai 

nodrošinātu rekreācijai nepieciešamo 

infrastruktūru, nav nepieciešama teritorijas 

zonējuma maiņa, tādēļ teritorijai iesakāms atstāt 

esošo teritorijas zonējumu – mežsaimniecības 

teritorija. 

Ciemam tikai 16% mājsaimniecību saņem CKS 

pakalpojumus, tādēļ nav pieļaujama jaunas 

apbūves uzsākšana, ja netiek atrisināts jautājums 

par notekūdeņu apsaimniekošanu atbilstoši 

likumdošanai. 

Miķeļciema purva un Krievupes krastu apkārtnē 

atrodas aizsargājamas augu sugas, parastā 

plakanstaipekņa, atradnes. Tādēļ pirms apbūves 

uzsākšanas, teritorijā, kas atrodas uz dienvidiem 

no Maksteniekiem, jāveic bioloģiskās 

daudzveidības izpēte, lai novērsu negatīvo 

ietekmi uz aizsargājamiem biotopiem vai sugām. 

Lai papildus neradītu antropogēno slodzi 

ūdensobjektiem, nav pieļaujama jaunas apbūves 

uzsākšana, ja netiek veikta notekūdeņu 

apsaimniekošana atbilstoši likumdošanai. 

Tumšupes palienē Aizsargjoslu kartē atzīmētas 

applūstošo teritoriju platības, kurās netiek 

mainīts esošais zonējums – lauksaimniecības 

zemes. Plānojot applūstošo teritoriju attīstību 

jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktie


Ciems 



inženiertehnisko 

labierīcību iekārtošanai 

un kapitālu celtņu, 

tostarp dzīvojamo ēku, 

būvniecībai. 


Teritorijas, kas atrodas 

Tumšupes palienē un ir 

applūstošā teritorija, noteiktas 

kā pašvaldības zemes. 





ierobežojumi attiecībā uz šīm teritorijām. 

Nav pieļaujama jaunas apbūves uzsākšana, ja 

netiek atrisināts jautājums par notekūdeņu 

apsaimniekošanu atbilstoši likumdošanai. 

Plānotajā izmantošanā noteikta sabiedriskas 

nozīmes objektu teritorijas paplašināšana, 

transformējot mežsaimniecības teritorijas. 


Garkalnes novada domei iesniegto vēstuli „Par 

mežu Juglas mežniecības 57. kvartālā”, 

secināms, ka minētās teritorijas tuvumā 

novērojama liela bioloģiskā sugu daudzveidība, 

tādēļ pirms apbūves uzsākšanas, veicama 

bioloģiskās daudzveidības izpēte, lai novērsu 

iespējamo negatīvo ietekmi uz aizsargājamiem 

biotopiem vai sugām.


5.1.4. Kopsavilkums par plānotās apbūves ietekmi uz vidi 

Apbūves teritoriju attīstība paredzēta visos ciemos (izņemot Priežlejas), pārsvarā - dažāda 

blīvuma individuālās apbūves paplašināšana. Visiem ciemiem ir izdalāma kopēja pazīme - 

centralizēto sadzīves kanalizācijas sistēmu un NAI trūkums vai to sliktais stāvoklis, kur 

saskatāmas šādas problēmas: 

atsevišķu vietējās sadzīves notekūdeņu novadīšana virszemes ūdensobjektos; 

esošās NAI ir sliktā stāvoklī, tās pilnībā nespēj attīrīt notekūdeņus atbilstoši 

normatīviem; 

NAI trūkst Priežlejās, Berģu, Langstiņu, Makstenieku un Skuķīšu ciemos. 

Garkalnes novadā esošo ūdenstilpju specifikas dēļ, daudzas teritorijas ap ūdenstilpēm ir 

pakļautas applūšanas riskam. Saimnieciskās darbības aprobežojumi īpaši jāņem vērā, veicot 

apbūvi Upesciema, Amatnieku un Sunīšu ciemos, kā arī Makstenieku, Skuķīšu, Baltezera un 

Garkalnes ciemos. Daudzviet plānotajā izmantošanā šīs teritorijas plānots attīstīt kā 

rekreācijas teritorijas, tādējādi aizsargājot piekrastes bioloģisko daudzveidību. 

Plānotajā izmantošanā, veicot dažādu ražotņu un līnijbūvju (autoceļu izbūve, paplašināšana 

u.tml.) būvniecību jāievēro, lai netiktu pārsniegti MK 13.07.2004. noteikumos Nr. 597 

„Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” noteiktie trokšņu līmeņi dažādiem diennakts 

periodiem. Garkalnes novada trokšņu karti skatīt 3. pielikumā. 

Plānojot ciemu attīstību un to apbūvi, tas pārsvarā tiek veikts paredzot lauksaimniecībā un 

mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju transformāciju. 

Realizējot Teritorijas plānojumā plānoto izmantošanu, jāapzinās, ka paredzot jaunas apbūves 

teritorijas, pieaugs radīto notekūdeņu un atkritumu daudzums. Atkritumu savākšanas un 

apsaimniekošanas kapacitāti iespējams palielināt saskaņā ar reģionālajā atkritumu 

apsaimniekošanas plānā paredzētajiem pasākumiem, bet notekūdeņu savākšanas un 

attīrīšanas kapacitāte tiks paaugstināta, realizējot paredzētos ūdenssaimniecības attīstības 

projektus novadā. 

Tā kā Garkalnes novads atrodas Rīgas tiešā tuvumā, tajā aktuāls ir pieprasījums pēc apbūves 

teritorijām. Plānojumā tiek paredzēta intensīva teritorijas dažāda blīvuma apbūve, kura skars 

dažādas novada teritorijas. Lai tiktu ievērota viena no plānojumā izvirzītajām prioritātēm 

ilgspējīgas attīstības iespējas, saskaņojot saimnieciskās darbības un dabas mijiedarbību, 

veicot plānojumā paredzēto apbūvi, tā jāsaskaņo ar likumdošanā un normatīvos aktos 

noteiktajām prasībām par dabas vērtību saglabāšanu un aizsardzību. 

Lai noteiktu apbūves ietekmi uz apkārtējo vidi, zemāk noteikti ietekmes indikatori. 

Ietekmes 

indikatori 

lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, kas transformētas apbūvei; 

centralizēti savākto sadzīves atkritumu daudzums; 

centralizēti no urbumiem iegūtā ūdens un novadīto notekūdeņu daudzums; 

ekspluatācijā nodotu ēku skaits un to kopējā apbūves platība.


5.2. Tūrisma attīstības ietekmes vērtējums 

Garkalnes novada teritorijas plānojumā izdalīts atsevišķs teritorijas izmantošanas veids, kas 

paredzēts tūrisma attīstībai – rekreācijas teritorija. Apbūves noteikumos tā minēta kā 

izbūves teritorija, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir saistīts ar rekreācijas 

funkcijas nodrošināšanu: dziedniecisku, izglītojošu, sporta, fiziskās kultūras tūrismu un 

ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves. Šāds teritorijas izmantošanas veids noteikts 

gandrīz visos ciemos, arī pie Līņezera, Vidus un Maku ezeriem u.c. vietās. 

Teritorijas plānojumā tiek nodalīti divi rekreācijas vietu tipi pēc to pieejamības - publiski 

pieejamie un komerciālie. 

Publiski pieejamās atpūtas vietas – mežaparki un parki. Citas publiski pieejamās atpūtas 

vietas, kas paredzamas perspektīvajā plānojumā ( vietējie tūrisma ceļi, pastaigu un izziņu 

takas, galvenokārt ciemu tuvumā, speciāli iekārtotas skatu un atpūtas vietas u.c.). 

Komerciālo rekreācijas objektu veidošana un apsaimniekošana novadā pašreiz vēl nav plaši 

attīstīta, tādēļ teritorijas plānojumā tikai vispārīgā veidā tiek minēti iespējamo nodarbību 

un iekārtojamo vietu veidi: dažādas trases, kempingu laukumi, ekoloģiskā tūrisma vietas 

mežos (ap Jūgezeru, Maku ezeru) un Maltuves purvā u.c.. 

Rekreācijas teritorijas tiek paredzētas arī Līņu un Vidus ezera piekrastēs. Taču, pamatojoties 

uz biedrības „VAK Mantojums” plānojuma un Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas 

laikā iesniegto vēstuli, šo ezeru apkārtnē konstatētas putniem nozīmīgas vietas. Kā dēļ rūpīgi 

jāizvērtē paredzamo rekreācijas teritoriju attīstības ietekme uz putniem nozīmīgām vietām. 

Šobrīd novadā nav izteiktu tūrisma infrastruktūras un piesaistes objektu, kā arī izstrādājot 

teritorijas plānojumu, īpaši pētījumi par rekreācijas iespējām netika veikti, bet novada 

ainaviskums un esošās dabas vērtības ir novērtētas kā pozitīvs tūrisma izveides aspekts. 

Saprātīga tūrisma infrastruktūras objektu attīstība ir pozitīvi vērtējama līdzsvarotas 

ekonomiskās attīstības kontekstā. Jāatzīmē, ka Garkalnes novadā tūrismam nav izteikta 

sezonāla rakstura. Pieaugot tūristu interesei par šo teritoriju, palielināsies arī antropogēnā 

ietekme uz vides kvalitāti, tāpēc nepieciešams jau laicīgi organizēt un plānot tūrisma plūsmu. 

Ietekmes 

indikatori 

jaunu tūrisma infrastruktūras objektu skaits (izdalot pēc to veidiem); 

tūristu plūsmas rādītāji – tūrisma mītņu apmeklējums, tūrisma objektu 

apmeklējuma biežums, tūristu skaits tajos u.tml..


5.3. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 

Tā kā Garkalnes novadā atrodas divas Natura 2000 dabas teritorijas (liegumi - „Lielā 

Baltezera salas” un „Garkalnes meži”), kā arī Natura 2000 tīklā neiekļauta īpaši 

aizsargājama teritorija - dabas liegums „Buļļezers”, tad zemāk ir uzskaitītas nozīmīgākās 

problēmas katrai aizsargājamajai teritorijai. Šī informācija būtu jāņem vērā, plānojot šo 

teritoriju un arī tām pieguļošo teritoriju izmantošanu. 

Dabas liegums „Garkalnes meži”. Dabas liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns un 

īpašie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuros noteikts lieguma funkcionālais 

zonējums, kā arī noteikti ierobežojumi darbībām lieguma teritorijā. 

Lieguma rietumu daļa robežojas ar Garkalnes ciema robežām, tādēļ dažāda veida apbūve vai 

saimnieciskās aktivitātes ciemā var netieši ietekmēt lieguma teritorijā esošās sugu dzīvotnes. 

Teritorijas plānojuma plānotajā izmantošanā apbūve dabas lieguma teritorijā plānota lieguma 

neitrālajā zonā (skatīt arī Teritorijas plānojuma plānotās izmantošanas kartē). 

Dabas lieguma teritorijā tiek paredzēta turpmākās izpētes teritorija, tādēļ nākotnē, plānojot 

šīs teritorijas attīstību, jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības un aprobežojumi, kas 

attiecināmi uz dabas liegumu. 

Liegumam ir izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kur noteikts 

lieguma zonējums, kā arī darbības ierobežojumi lieguma teritorijā. Zemesgabalu sadalīšana 

un jauna būvniecība atļauta tikai neitrālajā zonā, kas pieļaujama atbilstoši detālplānojumam 

un ietekmes uz Natura 2000 teritorijām vērtējuma rezultātiem, ja saņemts pozitīvs Vides 

pārraudzības valsts biroja atzinums. Infrastruktūras būvniecība neitrālajā zonā veicama 

atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu, kur, 

veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, iekļaut augu segu un meža biotopu eksperta 

un ornitologu atzinumus par plānoto darbību iespējamo ietekmi uz vidi. 

Dabas liegums „Lielā Baltezera salas”. Teritorijas plānojums neparedz darbības, kas tieši 

varētu mazināt dabas lieguma bioloģisko daudzveidību vai kā negatīvi ietekmēt tur esošos 

īpaši aizsargājamos biotopus. 

Tomēr tā kā dabas liegumā ietilpstošās salas ir atpūtnieku iecienītas atpūtas vietas, un 

plānojumā netiek paredzēti pasākumi, lai apmeklētāju plūsmu ierobežotu, tas palielinās 

antropogēno iedarbību uz lieguma teritoriju, jo līdz ar novada apdzīvotības palielināšanos, 

prognozējams atpūtnieku skaita pieaugums. Lai mazinātu atpūtnieku skaita pieauguma radīto 

ietekmi, pašvaldībai savu iespēju un kompetences robežās nepieciešams veicināt atbilstošas 

infrastruktūras izvietošanu (informāciju stendi, atpūtas vietu labiekārtošana u.tml.). 

Dabas liegums „Buļļezers”. Teritorijas plānojums neparedz darbības, kas varētu tieši mazināt 

dabas lieguma bioloģisko daudzveidību vai kā citādi negatīvi ietekmēt tur atrodamās īpaši 

aizsargājamās augu sugas. 

Kopumā vērtējot, plānojums neradīs negatīvu ietekmi uz aizsargājamām dabas teritorijām un 

objektiem, ja tiks ievērotas likumdošanā noteiktās prasības to aizsardzībai. MK 06.06.2006. 

noteikumi Nr. 455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši 

aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)” nosaka, ka visas darbības, kas tiks realizētas 

Natura 2000 tīklā esošā ĪADT, ir pakļautas ietekmes uz Natura 2000 teritorijām ietekmes 

novērtējuma procedūrai. 

Ietekmes 

indikatori 

vietējo putnu populāciju indekss (sugu skaits, īpatņu skaits - piemēram, 

zaļās vārnas populācijai); 

ĪADT sadalījums pa aizsardzības kategorijām; 

semināri, apmācības u.c. pasākumu skaits, kas organizēti, ar mērķi 

informēt par novadā esošajām ĪADT.


5.4. Vides aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada 

teritorijas plānojumā 

Zemāk skatāmajā tabulā izvērtēts, kā dažādi vides aizsardzības mērķi integrēti Garkalnes 

novada Teritorijas plānojumā. 

Vides aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 

5. 

7. 

8. 

9. 

Mērķis 

Nodrošināt normatīviem un ilgtermiņa 

mērķiem atbilstošu gaisa kvalitāti, 

uzlabot to vietās, kur tā nav apmierinoša, 

īpašu uzmanību veltot ražošanas 

uzņēmumiem. 

Veicināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens 

lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot 

pazemes ūdens resursu saglabāšanai un 

eitrofikācijas apdraudētiem ezeriem un 

ūdenstilpēm. 

Nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un 

ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu. 

Ierobežot atkritumu rašanos un 

samazināt apglabājamo atkritumu 

daudzumu, veicinot to pārstrādi vai 

atkārtotu izmantošanu. 

Teritoriju plānošanā ņemt vērā esošo 

vides piesārņojumu. 

Izmantojot plānošanas metodes un 

saprātīgu zemes apsaimniekošanu, 

nepieļaut bioloģiskās daudzveidības 

samazināšanos un lauku ainavas 

degradēšanos. 

Saglabāt meža bioloģisko daudzveidību 

un ekoloģisko funkciju kvalitāti klimata 

un ūdens režīma regulācijā, kā arī 

augsnes aizsardzībā. 

Nodrošināt vides informācijas 

izmantošanu un analīzi normatīvo aktu 

izstrādes un politisku lēmumu 

pieņemšanas procesā un politikas 

efektivitātes izvērtēšanā. 

12. tabula 

Integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā 

Plānojums neparedz attīstītību tādiem rūpniecības 

uzņēmumiem, kas varētu radīt būtisku gaisa 

piesārņojumu. 

Prognozējams, ka tūrisma attīstības ietekmē, var pieaugt 

autotransporta radītais piesārņojums. 

Plānojums nosaka jaunu apbūves teritoriju izveidi un 

esošo paplašināšanu. Plānotās apbūves ietekmē, 

palielināsies pazemes ūdens ieguve un novadīto 

notekūdeņu daudzums. 

Plānojumā ir paredzēti ūdenssaimniecības attīstības 

projekti, kas mazinās novadīto notekūdeņu ietekmi uz 

vides kvalitāti. Taču nepietiekami tiek risināts jautājums 

par gruntsūdeņu un virszemes ūdensobjektu aizsardzību. 

Plānojumā netiek paredzētas jaunas derīgo izrakteņu 

ieguves vietas. 

Esošai novada atkritumu apsaimniekošanas sistēmai ir 

pietiekoša kapacitāte, lai tiktu nodrošināta pietiekama 

atkritumu savākšanas pakāpe jaunajās apbūves un tūrisma 

infrastruktūras teritorijās. Novadā plānota atkritumu 

pārstrādes centra izveide. 

Iedzīvotājus aktīvāk jāiesaista atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmā. 

Plānojumā parādītas potenciāli piesārņotās vietas. Tajā ir 

novērtēts virszemes ūdensobjektu esošais stāvoklis. 

Taču pārāk maza vērība tiek pievērsta sekām, kas var 

rasties paredzot un attīstot apbūvi, nesakārtojot 

notekūdeņu apsaimniekošanu. 

Ciemu apbūves paplašināšana tiek plānota tā, lai veidotos 

apdzīvojuma centri nevis visā novadā izkaisītas 

apdzīvotas vietas, kā arī, lai iedzīvotājiem būtu pieejama 

tehniskā infrastruktūra. Tas mazina apbūves ietekmi uz 

vērtīgām lauku ainavām un veicina bioloģiskās 

daudzveidības saglabāšanos. 

Plānotajā izmantošanā, lai aizsargātu novadā esošos mežu 

masīvus, tiek veidoti parki un meži ar ekoloģiskas 

nozīmes funkcijām. 

Taču plānotajā izmantošanā daļa meža teritoriju, 

galvenokārt ciemu apkārtnē, paredzētas apbūves attīstībai. 

Tas var veicināt dabiskās vides degradāciju un bioloģiskās 

daudzveidības samazināšanos. 

Gan izstrādājot novada teritorijas plānojumu, gan vērtējot 

tā ietekmi uz vidi, plaši tiek izmantota pieejamā vides 

informācija, kā arī nodrošināta sabiedrības iesaistīšana.


5.5. Problēmas, neīstenojot teritorijas plānojumu 

Lai gan Garkalnes novadam ir spēkā esošs teritorijas plānojums (ar daļēju ierobežojumu), 

tomēr jaunā teritorijas plānojuma neīstenošana radīs problēmas turpmākai novada teritorijas 

saprātīgai attīstībai un izmantošanai, līdz ar to radot negatīvu ietekmi uz vides kvalitāti. Kā 

būtiskākās problēmas, neīstenojot izstrādāto teritorijas plānojumu, jāmin: 

 

 

 

 

 

Neregulētas būvniecības un apbūves teritoriju attīstības negatīva ietekme uz vides 

kvalitāti (vietu apbūve, kur būvniecība nav pieļaujama vai nav ieteicama, 

domstarpības par ūdenstilpņu piekrastes zonu apbūvi un rekreācijas zonas 

samazināšanu); 

Nesakārtota atkritumu savākšanas un ūdenssaimniecības sistēma un līdz ar to 

piesārņojuma līmeņa paaugstināšanās; 

Mežu kā vienota dabas kompleksa degradācija, turpinoties mežu transformēšanai par 

apbūves teritorijām, un iespēju samazināšanās tos izmantot rekreācijai; 

Smilts – grants karjeru izveidošana vietās, kur tas var atstāt negatīvu ietekmi uz 

ūdens resursiem un ainaviskajām vērtībām; 

Ainavisko vērtību degradēšana dabas liegumos un ezeru apkārtnē; 

Teritorijas nelīdzsvarota attīstība. Plānojuma neesamība negarantē reģiona teritorijas 

ilgtspējīgu attīstību. 

Ja minētais plānošanas dokuments netiks īstenots, tad Garkalnes novadā būs apgrūtināta 

zemes gabalu sadalīšana, apvienošana, robežu maiņa, detālplānojumu izstrādāšana, 

būvniecības uzsākšana, esošo būvju atjaunošana, teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana, 

rekultivācija un saimnieciskās darbības uzsākšana. Šie visi augstākminētie faktori vairāk 

attieksies uz novada attīstības sociālekonomiskajām tendencēm, taču atstās zināmu ietekmi 

arī uz vides stāvokli. 

Tā kā Garkalnes novada attīstību lielā mērā veicina Rīgas pilsētas tuvums un novada 

ainaviskās vērtības, tad, attīstoties ekonomiskajai situācijai, neizbēgami pieaugs iedzīvotāju 

interese par šo teritoriju, kas saistāma ar pieaugošu antropogēno ietekmi uz vides kvalitāti. 

Izstrādātais plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kurā aprakstīti iespējamie 

risinājumi šo problēmu un iespējamo risku novēršanai vai mazināšanai.


5.6. Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums 

Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums 

12. tabula 

Plānojuma 

darbība 

Ietekme 

Ilgums 

Īstermiņa 

Ilgtermiņa 

P - pozitīva 

N - negatīva 

Tieša/ netieša ietekme 

Plānojumā paredzētie un 

ieteicamie pasākumi ietekmes samazināšanai 

Jaunu dzīvojamās 

apbūves teritoriju 

paredzēšana 

Novadīto notekūdeņu un iegūtā 

dzeramā ūdens daudzuma 

pieaugums 

N 

T 

Paplašinot apbūves teritorijas, pamatā, tās tiek paredzētas vietās, kur ir 

esošas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, vai arī 

tādas tiek plānotas (Langstiņos, ciemi apkārt Baltezeram u.c.), taču 

vietām, piemēram, Garkalnes ciemā, notekūdeņu apsaimniekošanas 

problēmas joprojām ir aktuālas. 

Nav ieteicams paredzēt apbūvi teritorijām, kur netiek nodrošināta 

normatīviem atbilstoša notekūdeņu apsaimniekošana. 

Radīto atkritumu apjoma 

pieaugums 

N N T 

Ūdenstilpju krasta zonu apbūve N T 

Atkritumu apsaimniekošanas attīstība un uzlabošanās ir iespējama 

esošās apsaimniekošanas sistēmas ietvaros. 

Nepieciešama aktīva iedzīvotāju iesaistīšana atkritumu 

apsaimniekošanā. 

Plānojuma Aizsargjoslu kartē atzīmētas applūstošās teritorijas. Plānotajā 

izmantošanā tās daļēji tiek plānotas kā rekreācijas teritorijas. Tādēļ, 

plānojot rekreācijas teritoriju attīstību, jāievēro Aizsargjoslu likumā un 

Zvejniecības likumā noteiktos ierobežojumus apbūvei, īpaši teritorijās, 

kuras pakļautas applūšanas riskam. 

Jāveic kanalizācijas sistēmu sakārtošana, lai vidē nenonāktu neattīrīti 

notekūdeņi.


Plānojuma 

darbība 

Tūrisma attīstības 

teritoriju 

paredzēšana 

Dabas liegumu u.c. 

aizsargājamu 

teritoriju veidošana 

un uzturēšana 

KOPĒJAIS 

NOVĒRTĒJUMS: 

Ietekme 

Mežsaimniecības un 

lauksaimniecības zemju 

transformācija apbūvei 

Palielinās tūrisma izraisītā 

antropogēnā slodze 

Tiek nodrošināta aizsargājamo 

biotopu vietēja, nacionāla un 

starptautiska līmeņa aizsardzība 

Īstermiņa 

Ilgums 

Ilgtermiņa 

P - pozitīva 

N - negatīva 

N 

P 

P 

Tieša/ netieša ietekme 

T 

N 

T 

Plānojumā paredzētie un 

ieteicamie pasākumi ietekmes samazināšanai 

Neparedzēt zemes izmantojuma veida maiņu teritorijās, kur 

transformējamā teritorija ir „atrauta” no ciema kopējās apbūves, 

piemēram, Garkalnes ciemā paredzētā rekreācijas teritorija un 

Makstenieku ciemā paredzētā savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorija. 

Šo teritoriju un to atļautā izmantošana jāplāno tā, lai tiktu mazināta 

tūrisma plūsmas ietekme uz vides kvalitāti un infrastruktūras objekti un 

tur paredzētās darbības negatīvi neietekmētu ainaviskās vērtības. Īpašu 

vērību pievēršot tūrisma plūsmas regulācijai ĪADT. 

Jāparedz pasākumi to uzturēšanai, lai saglabātu esošos biotopus. 

aizsargājamās teritorijās un to tuvumā neparedzēt saimniecisko darbību, 

ja tas nav iespējams, maksimāli samazināt darbības ietekmi uz vidi un 

teritorijā esošajām dabas vērtībām. 

Kopumā vērtējot Teritorijas plānojumu, secināms, ka tajos iestrādātās prasības, kuru mērķis ir: 

uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, 

sakārtot esošo infrastruktūru, 

nodrošināt pagasta attīstību, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un dabas vērtības, 

nodrošināt sakārtotas atpūtas vietas, 

saglabāt pagastam raksturīgo ainavu, 

ir vērstas uz to, lai novada attīstībā sabalansēti un ilgtspējīgi tiktu attīstīta sociālās, vides aizsardzības un ekonomisko interešu 

sfēras. Tomēr lielāka vērība būtu jāpievērš notekūdeņu apsaimniekošanai un sekām, kas rodas notekūdeņus neapsaimniekojot, 

vai apsaimniekojot neatbilstoši normatīvajiem aktiem.


6. RISINĀJUMI BŪTISKĀKO IETEKMJU UZ VIDI 

SAMAZINĀŠANAI 

Jebkurā plānošanas dokumentā var izdalīt divu veidu pasākumu grupas, kas var mazināt tā 

ietekmi uz vidi. Pirmo veido spēkā esošo normatīvo aktu prasības un dažāda līmeņa 

institūciju izvirzīto nosacījumu ievērošana. Otro grupu veido plānojuma izstrādes gaitā 

izstrādātie pasākumi, kas noteikti, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Tikai normatīvu ievērošana 

teritorijas plānojuma izstrādē vienlaikus ar esošo instrumentu izmantošanu saprātīgu zemes 

izmantošanas veidu noteikšanā, var dot vēlamo rezultātu novada ilgtspējīgai attīstībai. 

Garkalnes novada teritorijas plānojumā paredzētie un veiktie pasākumi ietekmes uz 

vidi mazināšanai: 

1) Pasākumi ietekmes uz vides kvalitāti un ainavu samazināšanai: 

Plānojumā tiek diferencēta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība dažādiem zemes 

izmantojuma veidiem. Dažāda blīvuma apbūves teritorijām no 0,1 ha līdz 0,12 ha (mazstāvu 

dzīvojamai apbūvei atļauts samazināt līdz 0,06 ha), savukārt lauksaimniecībā izmantojamām 

teritorijām (ne mazāka kā 1 ha) un mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām ( 2 ha). Tas 

veicina dabas pamatņu teritoriju nesadrumstalošanu un ainaviskuma saglabāšanu. 

2) Aizsargjoslu noteikšana: 

Teritorijas plānojumā noteiktas aizsargjoslas, izdalot šādus aizsargjoslu veidus - vides un 

dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas un sanitārās 

aizsargjoslas. 

3) Prettrokšņa pasākumi: 

Lai samazinātu satiksmes radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti 

trokšņa līmeņa samazināšanai. 

4) Būtiskākās veiktās izmaiņas teritorijas plānojumā, kas balstītas uz sabiedriskās 

apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem: 

samazinātas plānotās apbūves teritorijas blakus Langstiņu ciemam un Bukultos; 

palielinātas apbūvējamās teritorijas Upesciema ziemeļu daļā, Amatniekos 

neapplūstošajā daļā nemainot ciemu robežas; 

plānotāji atteicās no jaunas savrupmāju dzīvojamās apbūves teritoriju plānošanas 

novada ZR daļā starp autoceļu A2, dzelzceļu Rīga – Sigulda un dabas liegumu 

„Garkalnes meži”; 

Rīgas pilsētas īpašumā esošās mežu teritorijas tika noteiktas kā meža aizsargjosla ap 

Rīgas pilsētu; 

rekreācijas teritorijās samazinātas būvniecības iespējas, t.sk., izslēgta privātmāju un 

dzīvokļa kā palīgizmantošana būvniecība; 

palielināta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība lauksaimniecībā un 

mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām; 

izmainīta Skuķīšu ciema teritorijā turpmākās izpētes teritorija (dzelzceļa Rail Baltica 

trasējums). 

Papildus teritorijas plānojumā jau iestrādātajiem pasākumiem ietekmes uz vidi 

samazināšanai, 5. nodaļā minētās iespējamās ietekmes uz vidi ir iespējams novērst vai 

samazināt, ievērojot nosacījumus, kuri ir izklāstīti zemāk: 

1) Dažāda blīvuma apbūves veikšana un tās ietekme uz vidi: 

Apbūves noteikumos veikt korekciju, palielinot jaunveidojamā zemesgabala minimālo 

platību rekreācijas teritorijās (plānojumā noteikts 0,06 ha);


apbūves noteikumos paredzēt, ka jauna dzīvojamā vai sabiedriskā apbūve nav 

pieļaujama bez lokālas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas vai pieslēguma centralizētai 

sistēmai (izņēmuma kārtā būvniecība būtu pieļaujama vietās, kur teritorijas plānojuma 

periodā tiek projektēti un ieviesti ūdenssaimniecības attīstības projekti); 

iespēju robežās neparedzēt jaunas apbūves ĪADT un projektēto automaģistrāļu 

tuvumā, neveidot blīvas vienlaidus apbūves teritorijas, saglabājot zaļās zonas; 

ja izbūves laikā tiek pārsniegts pieļaujamā trokšņa līmenis, jāveic prettrokšņa 

pasākumu plānošana un ieviešana, kā to nosaka MK 13.07.2004. noteikumi Nr. 597 

"Vides trokšņa novērtēšanas kārtība"; 

plānojot attīstību ezeru tuvumā, jārisina problēmas ar publiskās piekļuves vietām, bet 

palienes uzbēršana jāizvērtē atsevišķi katram zemesgabalam; 

veicot apbūvi teritorijās, kuras pakļautas applūšanas riskam, ievērot Aizsargjoslu 

likuma 37. Pants nosacījumi, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas 

uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņemot likumā noteiktos 

izņēmumus); 

Teritorijas plānojumā veiktā aprēķinu metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo 

teritoriju robežas novadā, tādēļ tās precizējamas detālplānojuma izstrādes laikā, veicot 

topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā konstatējamām pazīmēm; 

ievērot nodaļā 5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana, 11. tabulas ailē „Komentāri par 

plānoto izmantošanu” ietvertos nosacījumus, plānojot tālāku ciemu attīstību; 

lai plānotā savrupmāju būvniecība ciemos, kur paredzēta intensīva apbūve virszemes 

ūdensobjektu krastos, neradītu būtisku ietekmi, detālplānošanas un projektēšanas 

posmā jāparedz pasākumi, kas nepieļauj virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma 

un ūdens kvalitātes stāvokļa būtiskas izmaiņas; 

apbūvējot Lielās un Mazās Juglas upju krastus, jāņem vērā to ūdensteces īpatnības, 

kad pavasara palos pārplūst upju krasti, veidojot plašu upes palieni. Tāpēc 

saimnieciskā darbība nebūtu jāplāno upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju 

gultnes līkumojošos (meandrējošos) posmos; 

precizējot virszemes ūdensobjektu krastu aizsargjoslu un plānojot šo teritoriju 

izmantošanu un apsaimniekošanu, jāņem vērā rekreācijas un dabas aizsardzības 

intereses. 

2) Aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība: 

gadījumā, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt ĪADT, kas iekļautas Natura 2000 

tīklā, tad saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (14.10.1998.) 4.1 . 

panta 3. punktu jāveic IVN Natura 2000 teritorijā; 

lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visi vides aspekti (gaiss, 

ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas; 

lai nodrošinātu esošo vērtīgo biotopu un īpaši aizsargājamo augu un rekreācijas zonu 

aizsardzību un to vērtību nenoplicināšanu, nepieciešams tās labiekārtot (braucamo ceļu 

noslēgšana, gājēju celiņu ierīkošana, dabas taku izveide u.tml.) un izstrādāt 

risinājumus un rekomendācijas apmeklētāju plūsmas regulēšanai - taku tuvumā 

izvietot informatīvos stendus ar informāciju, piemēram, par dabas vērtībām dabas 

takas teritorijā, aizliegtajām un atļautajām darbībām tajās, ierīkot atpūtas vietas ar 

ugunskuru vietām, neaizmirstot par šo vietu apsaimniekošanu; 

plānojot mežu apsaimniekošanu, nav pieļaujama to pārmērīga izretināšana, lai būtiski 

netiktu bojāta mežu ainaviskā vērtība un dabiskās dzīvotnes tajos.


7. IESPĒJAMO PLĀNOJUMA ALTERNATĪVU IZVĒLES 

PAMATOJUMS 

Garkalnes novada teritorijas plānotā izmantošana ir pašvaldības ilgtspējīgas attīstības 

telpiskais instruments, kurš tiek piedāvāts teritorijas turpmākajiem 12 gadiem (2009. – 2021. 

gads). Izstrādes gaitā tika izvirzīti trīs iespējamie alternatīvie varianti novada attīstībai (skatīt 

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam 9.1., 9.2., 9.3. attēlus, kuros 

attēlotas teritorijas plānotās izmantošanas kartes). 

1) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 1. alternatīva 

Teritorijas izmantošana notiek saskaņā ar katra apbūves gabala īpašnieka/ lietotāja izteikto 

vēlmi, ja tādas nav – atbilstoši esošajai izmantošanai. Alternatīvā tiek noteikti telpiskās 

attīstības areāli, kuri veido sadrumstalotu apbūves telpisko struktūru, nepamatota dažādu 

apbūves veidu mija, kur trūkst publiskai izmantošanai paredzētu platību. Turklāt izkaisīta 

apbūves attīstība apgrūtina infrastruktūras ieviešanu apbūvei paredzētajās teritorijās. 

Pieņemot, ka novadā tiktu attīstīti tikai Pierīgas tuvumā esošie ciemi, novārtā var tikt atstāta 

daļa pārējo apdzīvoto vietu, veidojot situāciju, ka netiks attīstīti ūdensapgādes un 

kanalizācijas sistēmu izbūves projekti. Sekas: ciemu apbūves haotiska attīstība. 

2) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 2. alternatīva 

Prioritāte – esošo ciemu teritorijas izmantošanas intensifikācija - apbūves paplašināšana ar 

daudzdzīvokļu mājām, nepārsniedzot 3 - stāvu augstumu un apbūvēto teritoriju ietverto 

mežu nogabalu aprīkošana rekreācijai. Plānotās izmantošanas izstrāde rada 

priekšnoteikumus, lai novada attīstības laikā, plānojot apbūvi vai saimniecisko darbību, tiktu 

piemēroti vides aizsardzības normatīvie akti, tiktu risinātas problēmas aizsargjoslu 

piemērošanā un ievērošanā, dabas resursu ieguvē u.c. jomās, it īpaši, uzsākot jaunu vai 

paplašinot esošo paredzēto darbību. Esošo ciemu robežas tiek paplašinātas tikai atsevišķos, 

pamatotos gadījumos. Alternatīvā iestrādātas galvenās vadlīnijas novada turpmākai attīstībai 

- kompakta zemes izmantošana apbūvei, kas rada optimālus priekšnosacījumus „atlūzu 

ciematu” izveidei par labiekārtotām apdzīvotām teritorijām. 

3) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 3. alternatīva. 

Prioritāte – priekšnosacījumu radīšanai „lielo” investoru ieceru īstenošanai. Alternatīvā liela 

daļa novada teritorijas tiek atvēlēta dažāda veida apbūvei. Atšķirībā no 2. alternatīvas, šajā 

variantā kā telpiskās attīstības areāli tiek noteiktas daudz plašākas teritorijas. Plānojumā 

minēto areālu robežas iezīmētas ap gandrīz visiem lielākajiem virszemes ūdensobjektiem 

novada teritorijā - apbūves rezultātā tiktu radīta liela slodze to ekosistēmām. Šo teritoriju 

apbūve būtu iespējama tikai tad, ja tiktu transformēta liela daļa lauksaimniecības un 

mežsaimniecības zemju, turklāt 3. alternatīvā kā telpiskās attīstības areāli noteiktas 

teritorijas, kas atrodas dabas lieguma „Garkalnes meži” ziemeļaustrumu daļā, kur noteikti 

saimnieciskās darbības ierobežojumi. Analizējot plānoto izmantošanu, SIVN procesā tika 

secināts, ka šīs alternatīvas realizācija Garkalnes novada teritorijas attīstībai nav vēlama un 

piemērojama. 

Vadoties pēc novada teritorijas plānojumā izvirzītā mērķa, kur paredzēta tiek visu triju jomu 

- ekonomiskās, sociālās un vides mijiedarbība un ilgtspējīga attīstība, tiek secināts, ka 

vislabāk šie nosacījumi iestrādāti teritorijas plānotās izmantošanas 2. variantā. 

Plānotās izmantošanas 2. variants ir izstrādāts, ņemot vērā gan normatīvo aktu prasības, gan 

starptautiskos, nacionālos un novada vides aizsardzības mērķus. Līdz ar to tajā paredzēto 

darbību realizācija ir uzskatāma par piemērotāko alternatīvu pie nosacījuma, ka tiek realizēti 

6. nodaļā aprakstītie risinājumi ietekmju samazināšanai un 8. nodaļā paredzētie 

kompensēšanas pasākumi.


8. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI 

Saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 10. nodaļas 43. pantu 

„paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē 

Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, 

integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Ja paredzētā darbība 

vai plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas 

teritoriju (Natura 2000), darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, 

kad tas ir vienīgais risinājums nozīmīgu sabiedrības sociālo vai ekonomisko interešu 

apmierināšanai un tajā ir ietverti kompensējoši pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo 

dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam”. 

Kritēriji, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Natura 2000 tīklam, kā arī 

kompensējošo pasākumu veidi un to piemērošanas kārtība ir noteikta MK 18.07.2007. 

noteikumos Nr. 594 „Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie 

pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju ( Natura 2000) tīklam, to 

piemērošanas kārtību un prasībām ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai”. 

Garkalnes novada teritorijas plānojums neparedz darbības, kas tieši negatīvi ietekmēs vides 

kvalitāti un vērtīgās dabas teritorijas. Teritorijas plānojums ir izstrādāts balstoties uz 

prasībām, ko izvirza normatīvie akti un vides aizsardzības valsts institūcijas. Līdz ar to 

specifiski dabai nodarīto kaitējumu kompensēšanas pasākumi teritorijas plānojumā nav 

paredzēti. 

9. IESPĒJAMĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS 

Garkalnes novads, realizējot teritorijas plānojumā paredzētās darbības un īstenojot 

piedāvātos pasākumus paredzētās ietekmes samazināšanai un novēršanai, neradīs būtisku 

pārrobežu ietekmi gan skatoties Rīgas aglomerācijas, gan Baltijas jūras teritoriālajā 

griezumā. 

10. PASĀKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS 

MONITORINGAM 

Plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringam var izmantot valsts statistikas datus un 

informāciju, kas iegūta, veicot vides monitoringu. Jāatzīmē, ka Garkalnes novada teritorijā 

un tā tiešā tuvumā neatrodas neviena valsts vides monitoringa stacijas. Līdz ar to 

monitoringam ieteicams izmatot Vides pārskata 5. sadaļā minētos teritorijas plānojuma 

ietekmes uz vidi indikatorus. 

Garkalnes novada teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringam tiek piedāvāti vēl šādi 

papildus indikatori: 

centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām pieslēgto mājsaimniecību 

skaits; 

centralizētā atkritumu savākšanā iesaistīto mājsaimniecību skaits; 

sadzīvē radītais atkritumu daudzums (kg uz iedz. gadā); 

notekūdeņu emisija virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (milj. m 3 

gadā); 

saņemto sūdzību par vides kvalitāti un piesārņojumu skaits; 

pašvaldības finansējums vides infrastruktūras objektu izbūvei gadā; 

izsniegto būvatļauju skaits gadā; 

iedzīvotāju skaita pieaugums ciemos gada laikā; 

derīgo izrakteņu ieguves apjomi gadā (t gadā).


Šī novērtējuma veikšanai tiek izmantoti gan monitoringa, gan novērojumu, gan statistikas 

dati, kā arī dažādu ekspertu veikto pētījumu rezultāti, lai iegūtu vispusīgu priekšstatu par 

vides stāvokļa izmaiņām novadā un teritorijas plānojuma īstenošanas efektivitāti. 

Normatīvie akti nenosaka, ka monitoringa ziņojums jāsagatavo katru gadu, tomēr, lai iegūtu 

pilnīgu un korektu informāciju par teritorijas attīstību un tā ietekmi uz vidi, dati būtu jāvāc 

katru gadu vai ar noteiktu periodiskumu, piemēram, reizi trijos gados. Šāda regulāra 

monitoringa veikšana ļaus novērtēt plānojumā paredzēto pasākumu izpildi un to efektivitāti, 

kas dos iespēju izvērtēt, kā plānotie un realizētie pasākumi ir ietekmējuši vides stāvokli 

novadā. 

Nepieciešamības gadījumā par monitoringa veikšanu var konsultēties ar Valsts vides 

dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un Vides pārraudzības valsts biroju.


11. KOPSAVILKUMS 

Vides pārskats ir Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam stratēģiskā 

ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) sastāvdaļa, kura mērķis ir teritorijas plānojumā 

paredzēto darbību un teritorijas izmantošanas ietekmes uz vidi analīze. 

SIVN procedūra paredzēta likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējums” un tā veikšanas 

kārtība noteikta ar MK 23.03.2004. noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes 

uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Garkalnes novada teritorijas plānojumam SIVN 

procedūra piemērota ar Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu ar mērķi izvērtēt 

plānošanas dokumentā ietverto risinājumu atbilstību Natura 2000 teritorijas aizsardzības un 

apsaimniekošanas prasībām, un izvēlēties tos alternatīvos risinājumus, kas nerada negatīvu 

ietekmi uz vidi, izstrādāt optimālus priekšlikumus nelabvēlīgās ietekmes uz vidi novēršanai 

vai samazināšanai, kā arī iesaistīt sabiedrību plānošanas dokumenta izstrādē un lēmuma 

pieņemšanā. 

Pārskats Garkalnes novada teritorijas plānojumam sagatavots vides konsultāciju uzņēmumā 

SIA “VSKB Vide” un tas ir izstrādāts saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 

un MK noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais 

novērtējums”, kā arī ņemot vērā konsultāciju ar Vides pārraudzības valsts biroju. 

Garkalnes novada teritorijas plānojuma mērķis ir nodrošināt tādu teritorijas izmantošanu, kas 

radītu priekšnosacījumus ilgtspējīgas, ekoloģiski, ekonomiski un sociāli labvēlīgas dzīves 

vides izveidei un pastāvēšanai, atbilstu Garkalnes novada iedzīvotāju vairākuma interesēm 

un nodrošinātu iespēju pašvaldībai pildīt ar likumu noteiktās pašvaldības un arī specifiskās 

Pierīgas areāla funkcijas. Pieņemto mērķu īstenošanai izvirzīti uzdevumi šādās jomās: 

1. cilvēkresursu attīstīšana; 

2. sakoptas, drošas un veselīgas dzīves vides veidošana; 

3. saimnieciskā attīstība; 

4. ilgtspējīga telpiskā attīstība. 

Garkalnes pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts saskaņā ar MK 06.10.2009. noteikumu 

Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām. Tas ietver pagasta 

attīstības iespējas laika periodam līdz 2021.gadam. 

Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009. - 2021. gadam sastāv no 4 sējumiem: 

1. sējums – Paskaidrojuma raksts: 

I daļa - Pašreizējās situācijas raksturojums; 

II daļa - Garkalnes novada perspektīvā attīstība un teritorijas plānojuma 

risinājumi; 

III daļa – Pielikumi; 

IV daļa – Tematiskās kartes 

2. sējums – Grafiskā daļa; 

3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 

4. sējums – Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi: 

I daļa – Lēmumi; 

II daļa – Nosacījumi; 

III daļa - Sabiedriskās apspriešanas materiāli; 

IV daļa – Papildus materiāli. 

Garkalnes novads atrodas Rīgas rajona ziemeļaustrumu daļā. Novadā atrodas 2 Natura 2000 

īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas liegumi „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera 

salas”. Novadā atrodas arī dabas liegums „Buļļezers”, kas nav iekļauts Natura 2000 īpaši 

aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. 

Nozīmīgākās vērtības novadā ir esošie mežu un virszemes ūdensobjektu resursi. Tie ir


būtiski ainaviskās un rekreatīvās jeb atpūtas vērtību veidojošie elementi novadā. 

Iespējamās ietekmes uz vidi 

Tālāk tiek minēti būtiskākie faktori, kuri var atstāt ietekmi uz vidi: 

1. virszemes ūdensobjektu piekrastes blīva apbūve; 

2. virszemes ūdensobjektu applūstošo teritoriju apbūve; 

3. ietekmi uz vidi var atstāt mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju samazināšana, 

veicot meža zemju transformāciju; 

4. rūpnieciskās, noliktavu un komunālās saimniecības objektu apbūves teritoriju 

paplašināšana galvenokārt transformējot mežsaimniecībā izmantojamās zemes; 

5. plānota apbūve dabas lieguma „Garkalnes meži” neitrālajā zonā. 

Šobrīd Garkalnes novada teritorija dalās: dažāda veida apbūves teritorijās, lauksaimniecībā, 

mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās u. c.. Plānojums paredz daļu dabas brīvo pamatņu 

teritoriju transformāciju par dažāda blīvuma apbūves teritorijām. 

Ainavas un bioloģisko vērtību saglabāšanai un aizsardzībai plānojumā tiek noteiktas 

teritorijas, kurās tiek ierobežota saimnieciskā darbība – mežaparki un parki u.c. teritorijas. 

Lai saglabātu zaļo zonu ciemos un atsevišķu ezeru piekrastēs, tiek veidotas rekreācijas 

teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir saistīts ar rekreācijas 

funkcijas nodrošināšanu. 

Teritorijas plānojums paredz atpūtas vietu attīstību novadā, tomēr nav pietiekamas 

informācijas par pašvaldības plāniem un termiņiem šo teritoriju sakārtošanai, uzlabošanai un 

uzraudzības nodrošināšanai. 

Risinājumi ietekmju mazināšanai 

Zemāk skatīt kopsavilkumu par risinājumiem ietekmes uz vidi mazināšanai. 

Garkalnes novada teritorijas plānojumā paredzētie pasākumi ietekmes uz vidi 

mazināšanai: 

1) Pasākumi ietekmes uz vides kvalitāti un ainavu samazināšanai: 

Plānojumā tiek diferencēta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība dažādiem zemes 

izmantojuma veidiem. Dažāda blīvuma apbūves teritorijām no 0,1 ha līdz 0,12 ha (mazstāvu 

dzīvojamai apbūvei atļauts samazināt līdz 0,06 ha), savukārt lauksaimniecībā izmantojamām 

teritorijām (ne mazāka kā 1 ha) un mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām (ne mazāka kā 

2 ha), tas veicina dabas pamatņu teritoriju nesadrumstalotību un ainaviskuma saglabāšanu. 

2) Aizsargjoslu noteikšana: 

Teritorijas plānojumā noteiktas aizsargjoslas, izdalot šādus aizsargjoslu veidus - vides un 

dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas un sanitārās 

aizsargjoslas. 

3) Prettrokšņa pasākumi: 

Lai atslogotu satiksmes radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti 

trokšņa līmeņa samazināšanai. 

4) Izmaiņas teritorijas plānojumā, kas veiktas ņemot vērā sabiedriskās apspriedes laikā 

saņemtos komentārus un priekšlikumus. 

Papildus teritorijas plānojumā jau iestrādātajiem pasākumiem ietekmes uz vidi mazināšanai, 

5. nodaļā minētās iespējamās ietekmes uz vidi var novērst vai samazināt, ievērojot 

nosacījumus, kuri ir izklāstīti tālāk tekstā: 

1) Dažāda blīvuma apbūves veikšana un tās ietekme uz vidi: 

Apbūves noteikumos veikt korekciju, palielinot jaunveidojamā zemesgabala minimālo 

platību rekreācijas teritorijās (plānojumā noteikts 0,06 ha);


apbūves noteikumos paredzēt, ka jauna dzīvojamā vai sabiedriskā apbūve nav 

pieļaujama bez lokālas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas vai pieslēguma centralizētai 

sistēmai (izņēmuma kārtā būvniecība būtu pieļaujama vietās, kur teritorijas plānojuma 

periodā tiek projektēti un ieviesti ūdenssaimniecības attīstības projekti); 

iespēju robežās neparedzēt jaunas apbūves ĪADT un projektēto automaģistrāļu 

tuvumā, neveidot blīvas vienlaidus apbūves teritorijas, saglabājot zaļās zonas; 

ja izbūves laikā tiek pārsniegts pieļaujamā trokšņa līmenis, jāveic prettrokšņa 

pasākumu plānošana un ieviešana, kā to nosaka MK 13.07.2004. noteikumi Nr. 597 

"Vides trokšņa novērtēšanas kārtība"; 

plānojot attīstību ezeru tuvumā, jārisina problēmas ar publiskās piekļuves vietām, bet 

palienes uzbēršana jāizvērtē atsevišķi katram zemesgabalam; 

veicot apbūvi teritorijās, kuras pakļautas applūšanas riskam, ievērot Aizsargjoslu 

likuma 37. Pants nosacījumi, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas 

uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņe mot likumā noteiktos 

izņēmumus); 

Teritorijas plānojumā veiktā aprēķinu metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo 

teritoriju robežas novadā, tādēļ tās precizējamas detālplānojuma izstrādes laikā, veicot 

topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā konstatējamām pazīmēm; 

lai plānotā savrupmāju būvniecība ciemos, kur paredzēta intensīva apbūve virszemes 

ūdensobjektu krastos, neradītu būtisku ietekmi, detālplānošanas un projektēšanas 

posmā jāparedz pasākumi, kas nepieļauj virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma 

un ūdens kvalitātes stāvokļa būtiskas izmaiņas; 

apbūvējot Lielās un Mazās Juglas upju krastus, jāņem vērā to ūdensteces īpatnības, 

kad pavasara palos pārplūst upju krasti, veidojot plašu upes palieni. Tāpēc 

saimnieciskā darbība nebūtu jāplāno upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju 

gultnes līkumojošos (meandrējošos) posmos; 

precizējot virszemes ūdensobjektu krastu aizsargjoslu un plānojot šo teritoriju 

izmantošanu un apsaimniekošanu, jāņem vērā rekreācijas un dabas aizsardzības 

intereses. 

2) Aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība: 

gadījumā, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt ĪADT, kas iekļautas Natura 2000 

tīklā, tad saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (14.10.1998.) 4.1 . 

panta 3. punktu jāveic IVN Natura 2000 teritorijā; 

lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visi vides aspekti (gaiss, 

ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas; 

lai nodrošinātu esošo vērtīgo biotopu un īpaši aizsargājamo augu un rekreācijas zonu 

aizsardzību un to vērtību nenoplicināšanu, nepieciešams tās labiekārtot (braucamo ceļu 

noslēgšana, gājēju celiņu ierīkošana, dabas taku izveide u.tml.) un izstrādāt 

risinājumus un rekomendācijas apmeklētāju plūsmas regulēšanai - taku tuvumā 

izvietot informatīvos stendus ar informāciju, piemēram, par dabas vērtībām dabas 

takas teritorijā, aizliegtajām un atļautajām darbībām tajās, ierīkot atpūtas vietas ar 

ugunskuru vietām, neaizmirstot par šo vietu apsaimniekošanu; 

plānojot mežu apsaimniekošanu, nav pieļaujama to pārmērīga izretināšana, lai būtiski 

netiktu bojāta mežu ainaviskā vērtība un dabiskās dzīvotnes tajos. 

Teritorijas plānojuma izstrādes laikā tika izvirzīti trīs iespējamie alternatīvie varianti par 

novada attīstību, kur par atbilstošāko Vides pārskata, kā arī Teritorijas plānojuma izstrādātāji 

atzīst 2. variantu.


Garkalnes novadam nav robeža ar kādu citu valsti, kā arī tas neatrodas tiešā citas valsts 

tuvumā. Pie tam novadā nav un netiek plānota tāda rūpniecības attīstība, kas pat pie 

noteiktiem klimatiskiem faktoriem, kā arī ņemot vērā fizioģeogrāfisko izvietojumu, varētu 

radīt pārrobežu ietekmi. 

Tā kā Garkalnes novada teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem 

normatīvajiem aktiem, tas neparedz negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijām – dabas 

liegumiem „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera salas”. Līdz ar to specifiski dabai nodarīto 

kaitējumu kompensēšanas mehānismi plānošanas dokumentam nav paredzēti. 

Lai sekotu līdzi teritorijas plānojuma ieviešanai un tā efektivitātes monitoringam, Garkalnes 

novada teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringam tiek piedāvāti specifiski indikatori tā 

ietekmes uz vidi noteikšanai. Lai iegūtu pilnīgu un korektu informāciju par teritorijas 

attīstību un tā ietekmi uz vidi, dati būtu jāvāc katru gadu vai ar noteiktu periodiskumu, 

piemēram, reizi trijos gados. Šāda regulāra monitoringa veikšana ļaus novērtēt plānojumā 

paredzēto pasākumu izpildi un to efektivitāti, kas dos iespēju izvērtēt, kā plānotie un 

realizētie pasākumi ir ietekmējuši vides stāvokli novadā. 

Kopumā jāsecina, ka Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam plānotā 

un atļautā teritorijas izmantošana nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu 

prasībām. Garkalnes novada teritorijas plānojumu ir iespējams īstenot, ja tiek ievēroti 

teritorijas plānojumā esošie nosacījumi, kā arī normatīvajos aktos noteiktās vides 

aizsardzības prasības.


IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS 

Starptautiskie un Eiropas Savienības dokumenti 

1. Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Berne, 1979. 

2. Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību,1979. 

3. Ramsāres konvencija par starptautiskās nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi, 

Ramsāre, Irāna,1971. 

4. Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību, Riodežaneiro, 1992. 

5. UNESCO konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, Parīze, 1972. 

6. Padomes Direktīva 79/409/EEK „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1979. 

7. Padomes Direktīva 97/11/EEK kura precizē un papildina direktīvu 79/409/EEK „Par savvaļas putnu 

aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1997. 

8. Biotopu direktīva - Padomes direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras 

aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1992. 

Nacionālie plānošanas un normatīvie dokumenti 

9. Nacionālais vides politikas plāns 2004.-2008., Rīga, 2003. 

10. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Rīga, 1999. 

11. Aizsargjoslu likums, 05.02.1997. 

12. Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 30.10.1998. 

13. Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, 02.03.1993. 

14. Sugu un biotopu aizsardzības likums, 16.03.2000. 

15. Teritorijas plānošanas likums, 22.05.2002. 

16. MK noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, 

23.03.2004. 

17. MK noteikumi Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, 19.10.2004. 

18. MK noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi”, 22.07.2003. 

19. MK noteikumi Nr. 175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem 

dabas pieminekļiem”, 17.04.2001. 

20. MK noteikumi Nr. 212 „Noteikumi par dabas liegumiem”, 15.06.1999. 

21. MK noteikumi Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”, 

30.01.2001. 

22. MK noteikumi Nr. 871 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi", 21.10.2008. 

23. MK noteikumi Nr. 483. „Piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”, 20.11.2001. 

24. MK noteikumi Nr.619 “Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par 

lauksaimniecībā neizmantojamo zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas”, 20.07.2004. 

25. MK noteikumi Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība",13.07.2004. 

Publikācijas un nepublicētie materiāli 

26. CD „Meža statistika 2007.” (2006., „Valsts meža dienests”). 

27. Dabas lieguma „Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāns (2005. SIA „ Estonian, Latvian & 

Lithuanian Environment”) 

28. Dabas lieguma „Lielā Baltezera salas” dabas aizsardzības plāns (2005. SIA „Estonian, Latvian & 

Lithuanian Environment”) 

29. Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns (2003. „Daugavas projekts”) 

30. Lielā un Mazā Baltezera eitroficēšanās izpēte (M. Leinerte, www.ezeri.lv) 

31. Pārskats par Garkalnes novada ģeoloģisko uzbūvi, derīgiem izrakteņiem un pazemes ūdeņiem 

(2007. „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”) 

32. www.ezeri.lv


PIELIKUMI


1. pielikums. Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu 

1.1. Ievads 

Garkalnes novada teritorijas plānojumam stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) 

procedūra piemērota saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 05.02.2007. lēmumu Nr. 12 

- p. „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”. 

SIVN ļauj izvērtēt plānošanas dokumentā ietverto risinājumu atbilstību NATURA 2000 

teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas prasībām un izvēlēties tos alternatīvos 

risinājumus, kas nerada negatīvu ietekmi, izstrādāt optimālus priekšlikumus nelabvēlīgās 

ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai, kā arī iesaistīt sabiedrību plānošanas 

dokumenta izstrādē un lēmuma pieņemšanā. 

Izstrādātais Vides pārskata projekts saskaņā ar Garkalnes novada domes 19.12.2008. 

lēmumu „Par Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu Garkalnes novada teritorijas 

plānojumam” (Protokola Nr.12., 2.§.) tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, kuras termiņš 

tika noteikts no 22.12.2008. līdz 2.02.2009. 

Paziņojums par sabiedrisko apspriešanu tika ievietots 1 laikrakstos „Latvijas Vēstnesis” 

(22.12.2008., Nr.199) un „Rīgas Apriņķa Avīze” (19.12.2008.), tāpat informācija tika 

ievietota arī Vides pārraudzības valsts biroja un Garkalnes novada domes mājas lapās. 

Izstrādātais Vides pārskata projekts bija pieejams arī Garkalnes novada domē. 

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes 2 notika 16.01.2009. plkst. 16.00 un 28.01.2009. plkst. 

18.00. Garkalnes novada domes ēkas mazajā zālē Brīvības gatvē 455, Rīgā. Sabiedriskās 

sanāksmes pirmajā apspriešanā piedalījās 73, bet otrajā 93 sabiedrības pārstāvji. 

Pēc konsultācijām ar Vides pārraudzības valsts biroju Vides pārskats izvērtēšanai tika 

iesniegts šādām institūcijām: VVD Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, Valsts aģentūrai 

“Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiālei, Rīgas plānošanas reģiona attīstības aģentūrai, 

Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei, Valsts meža 

dienesta Rīgas reģionālajai virsmežniecībai un Dabas aizsardzības pārvaldei. 

Ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas laikā un sanāksmēs saņemtos priekšlikumus, kā arī 

institūciju sniegtos atzinumus 3 (tika saņemti no VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes un 

Dabas aizsardzības pārvaldes) par Vides pārskatu, tas tika pilnveidots. Kopsavilkums par 

Vides pārskata pilnveidošanu skatāms pielikuma 1.5. apakšnodaļas pievienotajā tabulā 1.1. 

„Pārskats par saņemtajiem komentāriem no institūciju atzinumiem un sabiedrisko 

apspriešanu sēdēm”. 

Pēc sabiedriskās apspriedes laikā saņemto priekšlikumu un komentāru saņemšanas, Vides 

pārskats tika koriģēts un iesniegts Vides pārraudzības valsts birojam atzinuma saņemšanai. 

Vides pārraudzības valsts birojs 18.12.2009. sniedza atzinumu Nr. 34 „Par Garkalnes novada 

teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam Vides pārskatu” 4 . Atzinumā izteiktie priekšlikumi 

tika ņemti vērā un attiecīgi papildināts Vides pārskats (šī pielikuma 1.7. apakšpunktā skatīt 

tabulu ar komentāriem par VPVB atzinumu). 

Ņemot vērā atzinumā minētos priekšlikumus Vides pārskata pilnveidošanai, tika sagatavota 

Vides pārskata gala redakcija. 

1 Sludinājumu kopijas skatīt pielikuma 1.2. apakšnodaļā 

2 Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dalībnieku reģistrācijas lapas un protokolus skatīt pielikuma 1.3. 

apakšnodaļā 

3 Institūciju atzinumus skatīt pielikuma 1.4. apakšnodaļā 

4 VPVB atzinumu skatīt pielikuma 1.6. apakšnodaļā


1.2. Vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas izsludināšana 

Paziņojuma ievietošana laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”


Paziņojuma ievietošana laikrakstā „Rīgas apriņķa avīze”


Paziņojuma ievietošana VPVB mājas lapā


Paziņojuma ievietošana Garkalnes novada mājas lapā


1.3. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokoli 

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas 

sabiedriskās apspriešanas sanāksmes PROTOKOLS 

Vieta: Garkalnes novada dome, Brīvības gatve 455, Rīga 

Laiks: 16.01.2009. plkst.16 

Piedalās: Garkalnes novada domes darbinieki/ teritorijas plānojuma izstrādātāji (E.Bauze - 

Krastiņa, M.G.Bauze-Krastiņš, S.Čakāne, J.Dambis, R.Kluss, M.Lūse, A.Melluma, 

Z.Salaka, P.Salenieks, J.Skudra, J.Silovs, T.Štamers, M.Zālītis) un Garkalnes novada 

iedzīvotāji un citi interesenti (skat. dalībnieku reģistrācijas lapu pielikumā) 

Apspriedes vadītāji: J.Silovs, M.G.Bauze-Krastiņš 

Protokolē: Z.Salaka 

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs J.Silovs atklāj apspriedi, dodot vārdu Garkalnes 

novada būvvaldes vadītājam J.Dambim. 

J.Dambis iepazīstina ar jaunā teritorijas plānojuma galvenajām izmaiņām no spēkā esošā 

„Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadam” un paziņo par Attīstības 

komitejas 14.01.2009. sēdē apspriesto jautājumu par sabiedriskās apspriešanas termiņa 

pagarināšanu par vienu mēnesi, precīzi datumi būs zināmi, kad tas tiks lemts Garkalnes 

novada domes sēdē. 

J.Dambis paskaidro par sabiedriskās apspriešanas termiņa pagarināšanas nepieciešamību: 

galvenais iemesls ir Apbūves noteikumu saskaņošanas nepieciešamība ar Paskaidrojuma 

rakstu un Grafisko daļu, kā arī to publiskošana internetā, lai izpildītu MK noteikumu Nr.883 

[19.10.2004. „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”] prasības teritorijas 

plānojuma 1.redakcijas publiskai pieejamībai vismaz 6 nedēļas. Sabiedriskās apspriešanas 

laikā darbs pie teritorijas plānojuma izstrādes turpinās. 

Tiek dots vārds teritorijas plānojuma ekspertei – pilsētplānotājai M.Lūsei. 

M.Lūse pateicas visiem par ierašanos un izskaidro galvenās līnijas, kas tika ievērotas 

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas izstrādē, uzsverot, ka plānojuma 

galvenais uzdevums ir nodrošināt ar augstāku komforta līmenī tagadējos/jau esošos 

Garkalnes novada ciemus, t.i. apgādāt ar ūdeni, kanalizāciju, sakārtot ielu struktūru u.tml. 

M.Lūse norāda, ka darbs Garkalnes novada teritorijas sakārtošanai ir daudz, šī plānojuma 

ietvaros (12 gados) tas nav pilnībā iespējams. Tiek uzsvērts, ka Garkalnes novads ir Rīgas 

pilsētas apgādātājs ar dzeramo ūdeni, tādēļ ir nepieciešams maksimāli ierobežot apbūvi ap 

ūdensgūtnēm, lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti. Teritorijas plānojuma ietvaros pēc 

iespējas tika ierobežota apbūves paplašināšana, jo ir daudz darba jau esošo ciemu 

sakārtošanā. M.Lūse uzsver nozīmīgus jautājumus Teritorijas plānojumā: Applūstošās 

teritorijas, kas ierobežo apbūvi zemes gabalu īpašniekiem; Nelielie zemes gabali Sužos un 

Skuķīšos, kas applūst un kas ir patvaļīgi apbūvēti, šajās teritorijās ir noteikta stingrāka 

izmantošana; Ciema robežas lielākajā daļā ciemu nemainās; Upesciema dīķu teritorijā, kuru 

daudzi investori vēlas apbūvi, priekšlikums ir plānot kā komercrekreācijas teritoriju, 

neveidojot kapitālo apbūvi. 

 

Jautājums ekspertei: cik saprotu teritorijas plānojumā ierobežojat apbūvi, lai saglabātu 

Rīgas ūdens kvalitāti, tad kā Jūs vērtējam faktu, ka Ādažu attīrīšanas iekārtas iepludina 

savus ūdeņus Gaujas-Baltezera kanālā un tad ņem dzeramo ūdeni no Baltezera. 

M.Lūse norāda, ka šo faktu vērtē negatīvi, informējot iedzīvotājus par sadarbībā ar Ādažiem 

uzsākto projektu, kas aptvert centralizētas kanalizācijas ieviešanu ap Mazo Baltezeru. 

J.Silovs informē iedzīvotājus par šo projektu plašāk – ir sastādīts TEP, jau 2010.gadā varētu 

uzsākties būvniecības darbi.


Jautājums: G.Zilbere. (Berģi) Par teritoriju Berģu ciemā, kas tiek iekļauta 

komercdarījumu zonā pie veikala DEPO. Kāpēc ir nepieciešama šī darījuma teritorija 

M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka 70% Garkalnes novada teritorijas aizņem meži, jo brīvās 

teritorijas kur ierādīt komercdarījumu un ražošanas teritorijas ir ļoti maz, investoriem nav 

kur ieguldīt naudu. Ja Rīga piekritīs būvēt, tad būs iespēja to darīt. Komercplatības 

pašvaldības budžeta ienes naudu no nodokļiem. Nodrošina arī darba vietas. 

Priekšlikums no G.Zilberes: pagriezt paralēli ceļam. 

M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka ir tāds plānotais zaļais koridors, ja pagriež, tad saīsina šo 

koridoru. 

M.Lūse piebilst, ka tas ir stingri dabas aizsargātāju uzskats, ka teritorijas vēdināšana ļoti 

traucē, viens no sliktākajiem paņēmieniem ir attīstīties lentveidā gar maģistrālajiem ceļiem. 

M.Lūse uzsver, ka novadam ir nepieciešamas teritorijas, kur investoriem ienākt, teritorijas 

plānojuma uzdevums ir norādīt iedzīvotājiem iespējamās darba vietas. 

Diskusija – par darījuma teritoriju nepieciešamību gar ceļu A2. 

J.Puriņš. (Patērētāju piedrība) Atbalsta Komercapbūvi, bet jautā kā notiks Rožu 

prospekta attīstība 

J.Silovs paskaidro, ka no pašvaldības lielajiem investoriem būs prasība sakārtot novadā 

infrastruktūru. 

A.Vinčenoka. Par sarkano teritoriju pie Langstiņiem. 

M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka šī teritorijas ir paredzēta jaukta dzīvojamā - darījuma 

apbūves teritorija – varēs gan apbūvēt, gan izveidot veikalu, protams, ja Rīgas pilsēta 

piekritīs apbūvēt un izrādīs iniciatīvu šo teritoriju apbūvēt. 

M.Lūse paskaidro 

Dreimane. (Mediķu iela) Vai ir kāds piedāvājums no Rīgas pilsētas apbūvēt šīs 

teritorijas 

M.G.Bauze-Krastiņš. Nē, nav saņemts. Tas ir teritorijas plānotāju priekšlikums. 

Dreimanis. Iebilst apbūves paplašināšanai Langstiņos. Prātīgāk ir koncentrēties uz to 

kas ir. Mazās ieliņas ir nesakārtotas, nav apgaismojuma. 

M.Lūse paskaidro, ka paredzēt perspektīvā iespēju būvēties nenozīmē, ka tur kāds rīt vai 

parīt, vai pat šo 12 gadu laikā uzsāks kādus būvdarbus, tā ir tikai iespēja, ja parādās kāda 

interese un vajadzība, tad to var realizēt šajā teritorijā, nevis kaut kur meža vidū. 

M.G.Bauze-Krastiņš piebilst, ka cilvēki, kas ienāks šīm teritorijām attīstoties, maksās 

nodokļus pašvaldības budžetā, kas savukārt sakārtos ielas utt. 

V.Pabriks: Kāda ir pašreizējā situācija teritorijas plānojumam 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šobrīd ir spēkā 2007.gada decembrī apstiprinātais 

„Garkalnes novada teritorijas plānojums 2007.-2019. gadam”. 

J.Silovs paskaidro, ka 2004.gadā apstiprinātais plānojums tika atcelts pēc RAPLM 

(Štokenberga) rīkojuma 2006.gada novembrī. Garkalnes novada dome 2007.gadā izstrādāja 

plānojumu, kam lielākā daļa teritorijas bija turpmākā izpētē, ko atrisina šī jaunā plānojuma 

1.redakcija. 

M.Vilāns: Jautājums par īpašumu: Saules iela 2, Garkalne. Pēc 2004.gada plānojuma 

tur bija jaukta dzīvojamā-darījuma teritorija, uz doto brīdi izmantošanas mērķis 

mežsaimniecība. 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šī teritorijas tiks plānota kā darījuma zonu. 

V. Pabriks. Jautājums par Tallinas-Siguldas šosejas krustojumu – sanāk pie tilta. 

M. G. Bauze -Krastiņš norāda, ka šī teritorijas tiks plānota kā darījuma zonu. 

M.Lūse norāda, ka šī teritorija ir strīdīga un ekspertu piedāvātais variants ir šāds – šo zonu 

atstājot kā mežu. 

Cik ir saistoši iedzīvotāju priekšlikumi šī teritorijas plānojuma izstrādē


Jebkurš iesniegums, kas tiek saņemts Garkalnes novada domē, tiks izskatīts un uz to 

atbildēts. Priekšlikums var tikt pieņemts vai nepieņemts. Viss atkarīgs no ekspertiem un 

teritorijas plānojuma izstrādes grupas domām. 

 

Borģikovs. Kas būs ar ceļu pie Padebešiem, kas iet uz Ziemeļniekiem no Alberta 

dīķiem Kam pieder 

J.Silovs atbild, ka šis ceļš ir pašvaldības ceļš. Nav plānots neko darīt šajā gadā. Norāda, ka 

plānots ir attīstīt teritorijas tālāk [Jaunmuguri, Lejas-Spulles u.c.] un investoriem būs prasība 

sakārtot infrastruktūru, kā rezultātā šo ceļu arī varētu asfaltēt. 

M.G.Bauze-Krastiņš 

A.Jakovičš [VAK Mantojums] piebilst, ka šis ceļš neesot kārtīgi greiderēts. 

J.Silovs nepiekrīt – ceļš tiek greiderēts. 

A.Madveids. (1) Par ceļu uz Alberta dīķiem. Vai visi ceļi skaitās pašvaldības ceļi 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka ne visi ceļi pieder pašvaldībai. 

Zemes ierīkotāja R.Šmite paskaidro, ka Upesciemā lielākā daļa ceļu ir privātie ceļi. 

(2) Par ceļu gar Padebešiem uz Langstiņiem. [Lejas Priedes] Tiek greiderēts, bet tā ir 

izmesta nauda. 

J.Silovs norāda, ka ja notiek būvdarbi, tad ir grūti uzturēt ceļu noteiktā kārtībā, jo Padebešu 

ciemats attīstās. [Diskusija turpinās] 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tas nav teritorijas plānojuma jautājums. 

Vai tiek plānoti bērnu laukumi/ bērnudārzi 

[Diskusija] [Nav teritorijas plānojuma jautājums – par bērnudārzu pieprasījumu] 

M.Lūse norāda, ka bērnudārzu novietnes tiks atrisinātas, kad apbūve attīstīsies, domei ir 

tiesības investoram noteikt prasību ierādīt vietu, kur ir iespēja ierīkot bērnudārzu. 

E.Vīgants. Kāds ir statuss retinātai apbūvei, jo jaunajā teritorijas plānojumā nav 

izdalīts 

J.Dambis atbild, ka apbūves sadalījums ir savrupmāju apbūve, kas izdalās blīvā un 

daudzstāvu apbūvē. 

Kāda ir minimālā platība, lai varētu uzbūvēt vienu privātmāju 

J.Dambis atbild: no jauna izdalāmai apbūvei – minimālā z.g. platība ir 1200 kvadrātmetri. 

B.Ozola: Kam pieder meži ap Padebešiem 

M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka daļa pieder privātajiem, daļa Rīgas pilsētai. 

[Diskusija par iespējamo apbūvi šajā teritorijā.] 

M.G.Bauze-Krastiņš uzsver, ka šis ir perspektīvais plāns – iespējams, ka šo teritoriju nemaz 

neapbūvēs, ņemot vērā apstākļus. 

 

U.Jaudzems [Ķiršu iela, Amatnieki]: Jautājums par iebraucamo ceļu no Biķernieku 

ielas ciematā Amatnieki – neatbilstošs iedzīvotāju skaitam: Kā tiek plānots 

nodrošināt normālu piebraukšanu 

M.Lūse norāda, ka ciemata apbūve ir tikko iesākusies, vienmēr pirmie ir visneizdevīgākā 

stāvoklī, jo ielu izbūves un kopējo labierīcību izbūves aizkavējas. Viss Amatnieku ciems ir 

liels, salīdzinoši ar „Ainavām”. Atliek vien cerēt, ka jauni investori piedalīsies šo ceļu 

sakārtošanā. 

P.Salenieks paskaidro, ka ir izstrādāts lielais šosejas A4 projekts, kas paredz savācējceļus 

caur Amatnieku ciemu. 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka cienījamais Satiksmes ministrs ir solījis šos ceļus izbūvēt. 

[Diskusija par ceļiem Amatniekos] 

M.Lūse norāda, ka ielu sistēma tiks risināta nākotnē. 

J.Silovs norāda, ka ir izstrādāti lielie šoseju A2 un A4 projekti, šobrīd tiek ir nolikti plauktā 

un nav zināms, kad tiks izvilkti ārā. 

 

J.Puriņš. Par Bukultiem. Applūstošā teritorija pie kanāla. Vai tur ir atstāta rekreācijas 

zona Vai tā arī paliks


M.G.Bauze-Krastiņš apstiprina: Jā, tā ir rekreācijas zona. 

Kā ir ar projektu A2 Sabiedriskās apspriešanas 

J.Silovs norāda, ka A2 projekts ir apstājies – ātrummaģistrāle nebūs, pārāk daudz esot 

jāinvestē vietējās pašvaldībās. 

J.Dambis norāda, ka šoseju attīstības plānu projektus ir iespējams apskatīties atnākot uz 

būvvaldi. 

A.Ansons. [Mētrāji] Par Bāliņiem, ieplānoto elektrolīniju. Vai tiešām ir plānots 

izcirsts 170 gadu vecu mežu Kā man tikt laukā no īpašuma 

M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka šo jautājumu vajadzētu uzdot Šleseram. 

M.Lūse: Šis jautājums ir lielā perspektīvā plānošana, kas notiek starptautiskā līmenī – un 

trase ir ierakstīta Latvijas attīstības plānos. Dzelzceļa līnija ir Via RailBaltica. Trases 

rezervācija ir noteikta Rīgas rajona plānojumā un vietējās teritorijas plānojumam ir jābūt 

saskaņā ar to. 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka rezervētā teritorija ir pārāk plaša, ietverot arī aizsardzības 

līnijas, patiesībā tā būs šaurāka strēmelīte un nav zināms vispār, kad un vai vispār būs, bet 

gadījumā, ja tas skars Jūsu īpašumu ir paredzētas kompensācijas. 

M.Lūse norāda, ka teritorijās ir atļauta esošā izmantošana. 

A.Jakovičs: VAK Mantojums veic meža izpēti, kurā ir atrastas mikrolieguma sugas. Šis 

pētījums norāda, ka ceļu šādā maršrutā ir jākoriģē. Satiksmes ministrijai ir arī ir jāiziet 

„Ietekmes uz vidi vērtējuma” procedūra, kas paredz arī alternatīvos trases variantus. 

J.Kristons [Baložu prospekts, Berģi] Kas notiks ar Ratnieka tīrumiem [brūnā 

teritorija Berģu ciema vidū] Vai būs individuālā apbūve 

M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka ir ieplānota kā daudzstāvu apbūve turpinot Rīgas pilsētas 

apbūvi. 

M.Lūse precizē – tiek paredzēta daudzstāvu apbūve ar stāvu augstumu līdz 4 stāviem. 

M.G.Bauze-Krastiņš turpina: daudzstāvu individuālā apbūve pieļauj iespēju arī būvēt 

individuālās dzīvojamās mājas. 

E.Vīgants. Kas plānots rūtotajā stūrī, kas pieder pašvaldībai 

Zemes ierīkotāja R.Šmite atbild, ka šī teritorija nav vēl ierakstīta zemesgrāmatā kā 

pašvaldības zeme. 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tiks reģistrēts kā pašvaldības zeme, cerams, ka valsts 

neatņems, un tad Dome skatīsies kā izmantot. 

G.Seņavs. Par veco pārbrauktuvi Garkalnes ciemā, vai būs tilts pāri dzelzceļam 

J.Silovs paskaidro, ka tas bij pats pirmais grandiozais A2 šosejas attīstības plāns, uz šo brīdi 

varam aizmirst par tilta izbūvi. 

J.Indulēns griežas pie iedzīvotājiem aicinot iedzīvotājiem izteikt priekšlikumus nevis 

tikai uzdot plikus jautājumus. Vecā Baltezera iedzīvotāji ir parakstījuši iesniegumu ar 

iebildumiem teritorijas plānojuma 1.redakcijai: 

(1)Par iespēju iepazīties ar teritorijas plānojuma materiāliem. 

M.G.Bauze-Krastiņš komentē, ka tādēļ tiek pagarināta teritorijas plānojuma sabiedriskā 

apspriešana par 6 nedēļām, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iepazīties ar teritorijas 

plānojuma 1.redakciju pilnā apmērā. 

(2)Par Sūnu ielu – Kur ir iespēja redzēt applūstamības līniju šai kartē 

M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka tā ir norādīta citā kartē – Aizsargjoslu kartē. 

J.Indulēns norāda, ka teritorijas plānojumā nav ievērotas MK not. Nr.406 9.panta 

prasības, kas nosaka, ka ir jāņem vērā dabā esošās pazīmes novelkot aizsardzības līniju. 

Ja netiks izpildīts šis noteikums, iedzīvotāji atkal panāks, ka šis plānojums tiks apstrīdēts 

Satversmes tiesā. 

Ieteikums visiem iedzīvotājiem apskatīties, kas notiek ar viņu zemes gabalu un rakstiski 

iesniegt to ne tikai Domē.


J.Dambis atbild, ka attiecībā uz aizsargjoslām. J.Indulēns norāda, ka visi iebildumi ir 

iesniegti jau rakstiski novada domē, kā arī Vides dienestā. 

[Diskusija starp I.Puriņu un J.Indulēnu] 

M.Lūse paskaidro, ka Baltezeram kā citiem ūdensobjektiem ir noteiktas augstuma atzīmes 

pēc LVĢMAs datiem, ņemot vērā aprēķina metodi. 

M.G.Bauze-Krastiņš piebilst, ka zemes gabali gar Baltezeru, kas iezīmēti ar zaļo krāsu, 

nesen ir iemainīti pret citām pašvaldības zemēm, lai tur nevarētu apbūvēt. Zemes gabalu 

izmantošana būs pašvaldības funkciju veikšanai. 

L.Enģele. [Latvijas Botānikas biedrība] Jautājums par rekreācijas teritorijām – kādas 

apbūves ir plānotas Kas ir rakstīts Apbūves noteikumos 

J.Dambis izskaidro, ka šajās teritorijās ir plānota tāda apbūve, kas ir domāta rekreācijai – 

saistīta ar cilvēka veselības uzlabošanu – piem. sporta kompleksi, golfa laukumi. 

L.Enģele jautā vai ir paredzētas apbūves piemēram kempings, atpūtas komplekss, 

bowlinga centrs 

J.Dambis apstiprina, ka šādas būves ir iespējamas. 

L.Enģele izsaka priekšlikumu detalizēt šīs teritorijas atbilstoši Aizsargjoslu likumam, ka 

aplūstošajās teritorijās apbūve ir pretlikumīga, kā arī šajā galvenajā kartē iezīmēt 

aizsargjoslu ap ūdensobjektiem, lai nemaldinātu iedzīvotājus. 

L.Enģele. Par applūstošajām teritorijām. Vai ir veikta izpēte pēc dabā esošām 

pazīmēm, lai noteiktu applūstamības līniju 

J.Dambis atbild, ka L.Baltezera nav veikta, pašreiz SIA Meliorprojekts apkopo viņu rīcībā 

esošos datus par M.Baltezeru, Lielo un Mazo Juglu. 

L.Enģele. Kā ir ar pārējām applūstošajām teritorijām 

J.Dambis norāda, ka šo darbu nav iespējams izpildīt visā teritorijā. 

L.Enģele ierosina Paskaidrojumu rakstā iekļaut atsevišķu nodaļu par Applūstošo teritoriju 

noteikšanas metodiku. 

 

L.Enģele skaidro Aizsargjoslu likumu: ... ja nav iespējams noteikt dabā, tad tiek 

pieļauta iespēja izmantot aprēķina formulas. Atbilstoši iegūtajiem datiem ir jānosaka 

aizsargjosla. Kāda ir aizsargjosla abām Juglas upēs sateces rajonā 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tas ir redzams Aizsargjoslu kartē. 

L.Enģele norāda, ka aizsargjosla ir redzama, bet nav ievērotas prasības, ka jāiekļauj 

applūstamības līnijas robeža. 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šajā gadījumā ir jāiet uz kompromisu. 

M.Lūse pateicas par ierosinājumu un norāda, ka teritorijas plānojuma izstrādes grupā tiks 

izskatīts šis jautājums, cik lielas iznāk šīs teritorijas. 

L.Enģele vēl ierosina: noteikt aizsargjoslu arī ārpus applūstamības, nevis pa minimālo 

applūstamības robežu [pa zig-zag], bet kā reālu aizsargjoslu, kas pasargātu ūdensobjektu no 

vides piesārņojuma un cilvēciskās ietekmes, atbilstoši Aizsargjoslu likumam. 

Diskusija. 

M.Lūse norāda, ka grūti būs izpildīt šo noteikumu, jo priekš tam ir nepieciešami 

topogrāfiskie uzmērījumi visai Garkalnes novada teritorijai un novadam nav tādu līdzekļu – 

prasīs daudz laika un pārsniegs iespējas, ka ir pašvaldības rīcībā šī teritorijas plānojuma 

ietvaros. 

L.Enģele atdzīst, ka dabā noteikt šo līniju visai teritorijai ir grūti, bet norāda, ka plānojuma 

tekstā ir iespējams ierādīt teritoriju, kuras augstuma atzīme būtu 2m. Globālajā kartē norādot 

līniju mazākā applūšanas riska robežās. Apbūves noteikumos ierakstīt iespēju, ka īpašnieks 

var ar lineālu iet dabā un mērīt/precizēt šo līniju. 

J.Silovs pateicas par priekšlikumiem un aicina iedzīvotājus iesniegt iesniegumus. 

 

L.Kronberga. Par zemes gabaliem pie Baltezera sanatorijas. Šie zemes gabali ir 

uzpūsti. Kā var atļaut apbūvēt.


M.Lūse norāda, ka tur ir stāvkrasts. 

L.Kronberga norāda, ka tādas mājas Krasta ielā 6 nav. 

[Diskusija par veco Baltezeru] 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tad šī teritorija ir jāizpēta. 

L.Kronberga. Kā tiks sakārtotas ielas vecajā Baltezerā Kad tiks asfaltētas ielas 

J.Silovs norāda, ka šajā gadā neasfaltēts nevienu ielu. [Diskusija par budžeta līdzekļiem] 

Par veco Baltezeru, nav pabeigts ūdensvads. 

J.Silovs norāda, ka projekts nav pabeigts, nav pievilkts pie visām mājām. [Diskusija par 

ūdensapgādi] P.Salenieks norāda, ka šis jautājums ir jārunā ar inženierspeciālistu M.Zālīti. 

J.Dambis paskaidro, ka pieslēgšanas notiek, kad maģistrālais vads nedarbojas un tanī brīdī 

visdrīzāk pieslēgsies. 

A.Grīslīte. Baltezers. Vai ir paredzēta apbūve Dzilnas ielas galā priekšā mūsu 

mājām Tur applūst. [Diskusija par šīs teritorijas applūstamību] 

M.G.Bauze-Krastiņš pateicas par informāciju un atzīmē, ka tiks risināts, kad tiks saņemti 

dati no Meliorprojekts. 

 

A.Jahovičs. [VAK Mantojums] Par Mašēnu ezera piekrastes uzbērumu. Vai ir bijis 

dambja nostiprināšanas projekts 

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka dambis nav nepieciešams. 

A.Jahovičs skaidro, ka ir nepieciešams dambis, jo uzbērums plaisā, jo smilts ir uzbērta uz 

kūdras, minot piemēru Juglas ciems – mājas jau plaisā. Jārok bedre, jāliek pāļi. Teritorija nav 

iespējams apbūvēt. 

M.Lūse norāda, ka eksperti ir pasūtījuši domei hidroģeoloģisko izpēti šai problēmu 

teritorijai. 

L.Enģele ierosina Domei izvērtēt šīs uzbēršanas juridisko un tiesisko statusu. 

U.Jaudzems [Amatnieki] Kāpēc tika daudz mežu ir iezīmēti oranžā krāsā 

M.G.Bauze-Krastiņš atkārto, ka lielākā teritorija Garkalnes novada aizņem mežu. 

M.Lūse paskaidro, ka šī teritorija nav komercapbūves teritorija – tā ir jaukta dzīvojamā 

apbūve, kas nozīme, ka tur var būvēt dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu mājas ar iespēju 

pirmajos stāvos izvietot komercobjektus, šajā zonējumā teritorijā ir iespējams vairāk 

saglabāt mežus nekā individuālo dzīvojamo māju apbūvē. 

L.Enģele. Par Vides pārskatu. Ierosinājums ir precizēt atbilstoši Teritorijas 

plānojumam un situācijai dabā. L.Enģele atzīst, ka Vides pārskats ir viegli lasāms, 

bet arī nav izvērtētas applūstošās teritorijas, ne tas kā ir noteiktas applūstošās 

teritorijas – vai atbilstoši situācijai dabā, vai atbilstoši metodikai, nav arī par 

notekūdeņiem. Vai tiešām Reģionālajai Vides pārvaldei nav kontroles dati par visām 

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas darbojas Vides pārskatā būtu vēlama esošās 

vides situācijas analīze un kā plānotās darbības varētu ietekmēt un mainīt teritoriju. 

Būtu nepieciešama kodolīga analīze par vides situāciju novadā. 

M.Lūse norāda, ka visām NAI ir riska objekta statuss, jo tās piesārņo apkārtējo vidi, tās ir 

jāizvērtē no ietaises apjoma un vispārējā Vides stāvokļa viedokļa. 

L.Enģele. Par nākamo sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Būtu ļoti labi ja publiski 

tiktu iepazīstināts ar saņemtajiem institūciju atzinumiem par teritorijas plānojumu, jo 

apspriedē var arī piedalīties attiecīgo institūciju pārstāvji. 

Vai ir atzīmētas pašvaldību zemes uz plānotās kartes 

M.G.Bauze-Krastiņš parāda iedzīvotājiem ar kādu krāsu ir atzīmētas pašvaldību zemes. 

J.Silovs slēdz apspriedi un aicina uz nākamo sabiedrisko apspriešanu 28.janvārī. 

Sēde slēgta plkst. 18.45 

Pārskatu sagatavoja: 

Z.Salaka


1.4. Institūciju sniegtie atzinumi 

Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums


Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atzinums


1.5. Pārskats par saņemtajiem komentāriem no institūciju atzinumiem un sabiedrisko 

apspriešanu sēdēm (ietverti tikai tie komentāri, kas attiecas uz Vides pārskata projektu) 

Komentārs 

Dabas aizsardzības pārvalde 

Iesaka 3.4.1. apakšnodaļā „Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas” norādīt, 

ka dabas lieguma „Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāns ir 

apstiprināts ar Vides ministra 2005. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 201 un 

dabas lieguma „Baltezera salas” dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar 

Vides ministra 2004. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 57. 

Lūdz lietot precīzus nosaukumus: Eiropas Padomes Direktīva 

79/409/EEC „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas Padomes 

Direktīva 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras 

aizsardzību.” 

Iesaka lietot korektu nosaukumu: Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā 

virsmežniecība. 

Atbilde 

1.1. tabula 

Papildināta Vides 

pārskata 3.4.1. 

apakšnodaļa. 


pārskata 29. lpp. 


pārskata 4.; 10. lpp. 

Informē, ka Garkalnes novadā ir izveidoti 15 mikroliegumi Papildināta Vides 

pārskata 10. lpp. 

Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 

Jākonkretizē Garkalnes novada ūdenssaimniecības un kanalizācijas 

sistēmas attīstība – jāparedz centralizētos inženierkomunikāciju tīklus 

esošajās un plānotajās dzīvojamās un ražošanas objektu apbūves 

teritorijās, nosakot galīgos termiņus, līdz kuriem ir jāveic tīklu izbūve. 

Teritorijas plānojumā ir jāievēro Aizsargjoslu likuma 7. panta (2)daļas 

1)o un 2)b apakšpunktos un 37. panta (1)daļas 4)punktā noteiktās 

prasības, kas nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu izveidi un 

saimnieciskās darbības aprobežojumus tajās. Augstāk minētās prasības ir 

jāņem vērā uzrādot virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, kā arī 

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, nosakot saimnieciskās 

darbības aprobežojumus. 

Rekomendē Garkalnes novada teritorijas plānojuma Teritorijas 

izmantošanas un apbūves noteikumos veikt korekcijas sadaļās, kas 

attiecas uz Lauksaimniecībā un Mežsaimniecībā izmantojamām 

teritorijām, nodefinējot tādus svarīgus teritorijas izmantošanas 

nosacījumus, kā minimālā zemes vienības platība un maksimālais 

apbūves blīvums. VVD LRVP uzskata, ka apbūves izvietojums, sevišķi 

Mežsaimniecībā izmantojamā teritorijā varētu potenciāli negatīvi 

ietekmēt turpmāko šo teritoriju attīstību un negatīvi atsaukties uz vides 

kvalitāti (mežu te ritoriju apbūve, mežu zemes transformācija ar tai 

sekojošu mežu izciršanu). VVD LRVP ierosina palielināt minimālo 

jaunveidojamo parceļu platību, ja tiek saglabāta iecere par apbūves 

izvietošanu Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās, lai samazinātu 

mežu izciršanu. 

VA Sabiedrības veselības aģentūras Rīgas filiāle 

Nav sniegti komentāri attiecībā uz Vides pārskatu. 

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības aģentūra 


Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā virsmežniecība 

Papildinātas Vides 

pārskata 3.3.2.; 

3.3.3.; 3.3.4. 

apakšnodaļas. 



apakšnodaļa un 6. 

nodaļa. 


papildināts 47. lpp., 

papildinot 6. nodaļu ar 

Lielrīgas Reģionālās 

vides pārvaldes 

ierosinājumu.


Komentārs 


Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde 


Sabiedriskās apspriešanas sēžu laikā saņemtie komentāri 

Sabiedriskās apspriešanas sēde, 16.01.2009. 

L. Eņģele - Ierosinājums Vides pārskatu precizēt atbilstoši teritorijas 

plānojumam un situācijai dabā. 

L. Eņģele - nav izvērtētas applūstošās teritorijas, ne tas kā ir noteiktas 

applūstošās teritorijas – vai atbilstoši situācijai dabā, vai atbilstoši 

metodikai; detalizētāk izvērtēt applūstošo teritoriju stāvokli/ skatīt 

aizsargjoslas, īpaši pie Lielās un Mazās Juglas satekas. 

Pārskatīt apskatu par notekūdeņiem, to apjomiem un sastāvā esošo vielu 

emisijām Garkalnes novadā. 

Vides pārskatā būtu vēlama esošās vides situācijas analīze un kā plānotās 

darbības varētu ietekmēt un mainīt teritoriju. Būtu nepieciešama kodolīga 

analīze par vides situāciju novadā. 

Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie komentāri 

Ilona, Langstiņu ciema iedzīvotāja, 26306668 (12.02.1009.) 

Jautājums par Langstiņu ciema notekūdeņiem, vai tie tiek novadīti un 

apsaimniekoti atbilstoši likumdošanai. 

Sūdzības: ūdens kvalitāte ezerā nepārprotami pasliktinās, ja vērtē pēdējā 

gadu desmita griezumā, kas izpaužas kā ezera aizaugšana, kā arī pēdējos 

gados vasaras karstajos mēnešos Langstiņu ezerā ir parādījušās zilaļģes. 

A. Jakovičs [VAK Mantojums] 

Par Mašēnu piekrastes plānoto teritorijas izmantošanu 

2007. g. Mašēnu ezera dienvidu un dienvidaustrumu krastā notikusi 

piekrastes nelikumīga uzbēršana, sagatavojot to apbūvei, kā arī notiek 

gruntsūdeņu piesārņošana un veidojas dzīvei nelabvēlīgi dzīves apstākļi. 

Neraugoties uz ģeoloģijas speciālistu izteikto norādi uz risku, kā arī 

faktu, ka uzskalotā smilts, bez speciāli projektētām hidrotehniskām 

aizsargbūvēm (dambjiem), nemazina teritorijas plūdu risku, Garkalnes 

teritorijas plānotās izmantošanas kartē, minētā vieta ir atzīmēta kā 

„savrupmājas dzīvojamās apbūves teritorija (DzS)”. 

Dambju veidošana minētajā vietā nonāk pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, 

kas nosaka būvniecības ierobežojumus applūstošajās teritorijās, degradēs 

Lielās Juglas un Mašēnu ezera krasta ainavu un pārtrauks tās 

pašatjaunošanās procesu. Pašlaik vairākās uzbērtajās vietās jau 

novērojama zemes nosēšanās un saplaisāšana. Iegrimstot smiltīm, 

atjaunojas arī Mašēnu ezeram blakus esošais ezeriņš – Cūkaste. Šeit 

atzīmējams, ka vieta iekļauta Putniem starptautiski nozīmīgu Latvijas 

vietu sarakstā „Upesciems”. 

Atbilde 


aktualizēts atbilstoši 

Teritorijas plānojuma 

1. redakcijai. 

Izdalīta atsevišķa 

apakšnodaļa, kas 

veltīta aizsargjoslu un 

applūstošo teritoriju 

analīzei. Skatīt 5.1.1. 

apakšnodaļu. 

Vides pārskatā sniegta 

publiski pieejamā 

informācija. 

Esošā vides stāvokļa 

analīze papildināta 3. 

nodaļā. 

Jautājums attiecināms 

uz teritorijas 

plānojumu, nevis 

Vides pārskatu. 

Vides pārskatā 

novērtēts ezera 

stāvoklis un izstrādāti 

nosacījumi, lai ezera 

stāvokli nepasliktinātu. 

Informācija ņemta 

vērā, 5.1.3. 

apakšnodaļas 11. 

tabulā Plānotās 

izmantošanas analīze 

pa ciemiem.


Komentārs 

Ievērojot zemes īpašnieku nelikumīgo darbību un vietas ekoloģisko 

nozīmi, kā arī Aizsargjoslas likuma prasības, ierosinām turpmāk 

būvdarbus šeit nepieļaut un Garkalnes attīstības plānojumā šo vietu 

noteikt kā neapbūvējamu, iespējams ieviešot jaunu zonējuma veidu – 

„Upju paliene ar ekoloģiskas nozīmes funkciju”. 


Par rekreācijas teritoriju starp Maku un Vidus ezeru 

Garkalnes teritorijas plānojumam pievienotajā shēmā Garkalnes 

teritorijas plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana, vieta starp Maku un 

Vidus ezeriem ir atzīmēta kā „Rekreācijas teritorija (A)”. 

Biedrība „VAK Mantojums” 2007. g. sadarbībā ar Rīgas pašvaldības 

„Aģentūru Rīgas meža aģentūra” (tagad Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas 

meži”) veica pētījumu apkārtējā meža masīvā, kurā pie Maku un Vidus 

ezera tika konstatētas trīs īpaši aizsargājamas sugas: 

1. ūpis (Bubo bubo) – ligzdošanas vieta; 

2. dzērve (Grus grus) – ligzdošanas vieta; 

3. jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) – regulāra uzturēšanās vieta. 

Ornitoloģijas eksperts A. Petriņš novērtēja, ka Maku un Vidus ezera 

apkārtnē 500 m rādiusā ir putniem nozīmīgas vietas. 2008. gadā mežs pie 

minētajiem ezeriem tika noteikts kā mikroliegumos ūpja aizsardzībai, kas 

nav atzīmēts teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā. 

Ievērojot, ka minētā rekreācijas teritorija tieši robežojas ar mikroliegumu 

un tās tiešā tuvumā atrodas arī dzērvju ligzdošanas vieta, aizsargājamās 

dabas vērtības var apdraudēt pastiprināta antropogēnā ietekme, tajā skaitā 

– troksnis un intensīvi apkārtējā meža apmeklējumi. Zonējumā atļautā 

apbūve veicinātu vietas apmeklētāju skaita palielināšanos un tādējādi 

degradētu tās unikālo vērtību. 

Ierosinām zemes gabala teritoriju ap Vidus un Maku ezeriem, kur 

pašlaik ir jaunaudze un izcirtums, noteikt par „Mežu ar ekoloģiskas 

nozīmes funkciju (E)”, savukārt zemes gabala rietumu daļā esošo 

pļavu un lauku noteikt kā lauksaimniecības vai „Rekreācijas 

teritoriju (A)”, kuras apbūve ierobežojama un obligāti saskaņojama 

ar vides ekspertiem un Valsts meža dienestu. 


Par Līņu ezera apkārtnes plānoto izmantošanu 

Garkalnes teritorijas plānotā (atļautā) teritorijas izmantošanā, Līņu ezera 

ziemeļu austrumu un dienvidu krastā ir atzīmēta „Rekreācijas teritorija 

(A)”. Otrpus auto maģistrālei VIA Baltica – Baltezera apvedceļš, 

aptuveni 0,5 – 1 km no Līņezera ir plānota „Ražošanas objektu apbūves 

teritorija (R) un Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)”. 

Veiktajos pētījumos noskaidrots, ka mežu masīvā starp Līņu un vidus 

ezeriem uzturas jūras ērglis, kā arī uzturas un iespējams ligzdo dzērve, 

abas šīs putnu sugas ir Latvijā īpaši aizsargājamas, kā arī tās aizsargā ES 

Putnu direktīva (1. pielikums). 

Eksperts ornitologs A. Puriņš novērtēja, ka Līņu ezera tāpat kā Maku un 

Vidus ezeru apkārtnē līdz 500 m rādiusā ir putniem nozīmīgas vietas un 

šie ezeri veido vienotu vides kompleksu un ainavas telpu. 

Pamatojoties uz projektā gūtajiem novērojumiem, uzskatām, ka Līņu 

ezera apkārtne ir unikāla ar savu dabisko vidi un tāpēc, ja ezera austrumu 

krastā ir saglabājama neliela rekreācijas vieta klusajai atpūtai 

(makšķerēšanai, dabas vērošanai u.tml.), lai pašreizējā mežu teritorijā 

Atbilde 


vērā, 5.1.3. 




pa ciemiem. 

Ierosinājums ņemts 

vērā Teritorijas 

plānojumā.


Komentārs 

ierīkotu gājēju ceļus, laukumus, sporta un atpūtas objektus, nav 

nepieciešama teritorijas zonējuma maiņa. 

Pie Baltezera apvedceļa tuvumā paredzētā „Ražošanas objektu apbūves 

teritorija (R)” un „Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)” 

nonāk pretrunā ar gan ar ezera ekoloģisko, gan rekreatīvās vietas 

funkciju, turklāt ražošanas teritorija un daudzstāvu apbūve disonētu arī ar 

Baltezera ciematu zaļo un ekskluzīvo raksturu, kas var samazināt 

Baltezera krasta nekustamo īpašumu pievilcību un vērtību. Ierosina: 

1. 200 m joslā ap Līņezeru noteikt zonējumu „mežs ar ekoloģiskas 

nozīmes funkciju (E)”. Nepieciešamības gadījumā saglabājot 

pašreizējo zonējumu „Rekreācijas teritorija (A)”, šīs pašas 

teritorijas austrumu daļā pie automaģistrāles. 

2. Plānoto „Ražošanas objektu apbūves teritoriju (R)” un 

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)” 

dienvidaustrumos no Līņezera noteikt par „Savrupmāju 

dzīvojamās apbūves teritoriju (DzS)” vai cita veida teritoriju, kas 

organiski iekļautos apkārtējo savrupmāju ciematu 

arhitektoniskajā telpā. 


Par teritorijas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem 

Lauka pētījumos 1994. un 2006. gadā biedrība „VAK Mantojums” ir 

ieguvusi informāciju par divām teritorijā esošiem arheoloģijas un 

kultūrvēsturiskas nozīmes vietām „Zviedru kaujas lauku” un Jumpravas 

(Sunīšu) baznīcas vietu. 

1. Atbilstoši pašreiz sagatavotam teritorijas zonējumam, „Zviedru 

kaujaslauks” atrodas Mašēnu ezera ziemeļu krastam pieguļošajā 

„Jauktas dzīvojamās apbūves un komercdarbības objektu 

apbūves teritorijā (JDzD)” – pašlaik vēl ainaviskā, rekreācijai 

piemērotā aprimušā kāpu mežā. Pēc vairāku Upesciema 

iedzīvotāju ziņām šajā vietā bijis Zviedru kaujaslauks un te esot 

apbedīti zviedru zaldāti. Jāpiebilst, ka pie Mašēnu ezera šeit 

izplūst arī liels avots, faktiski viens no lielākajiem Garkalnes 

novadā. Ievērojot šo novada mērogos nozīmīgo dabas 

pieminekli (avots) un iespējamo apbedījuma vietu, ierosina 

iekļaut teritoriju zonā „turpmākas izpētes teritorija” vai arī 

„Mežs ar rekreācijas nozīmes funkciju mežaparks (MP)”; 

2. Sunīšu ezera rietumu krasta mežā netālu no teritorijas plānojumā 

fiksētajiem Sunīšu senkapiem atrodas bijušās baznīcas vieta. 

Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Pieminekļu 

dokumentācijas centra inventarizācijas lietā Nr. p 463 – 1 I 

arheoloģiska pieminekļa aprakstā Berģu muižā (Bergenhof) ir 

minēta „Kapella – Jumpravas baznīca”. Baznīcas vieta ir ne tikai 

arheoloģisks, bet arī sakrālas nozīmes piemineklis, kas būtu 

iezīmējams dabā kā Garkalnes novadam nozīmīgu 

kultūrvēsturisku tradīciju vieta. Jumpravas baznīcas vieta ir 

precizējama dabā un tāpēc pagaidām vēl neapbūvētā Sunīšu 

ezera ziemeļrietumu krastā pagaidām ir atstājama kā 

turpmākās izpētes teritorija, bet vēlāk konkretizētā vieta, 

ievērojot arheoloģiskam piemineklim nepieciešamo 

aizsargjoslu, nosakāma par „Rekreācijas teritoriju (A)”. 

Atbilde 


vērā, 5.1.3. 




pa ciemiem. 

A. Jakovičs [VAK Mantojums] Informācija ņemta 

vērā, 5.1.3.


Komentārs 

Par mežu masīvu pie Maksteniekiem 

Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē mežu masīvs 

uz dienvidiem no Maksteniekiem, starp Miķeļciema purvu rietumos un 

Krievupi austrumos, atzīmēts kā „Savrupmājas dzīvojamās apbūves 

teritorija (DzS)”. Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā minēts, ka 

Makstenieku ciemu plānots attīstīt kā vietējas nozīmes centru, kura 

funkcijas būtu izmitināšana un rekreācija. Teritorija atrodas plaša mežu 

masīva vidusdaļā, tāpēc tās turpmāka attīstīšana atstās negatīvu ietekmi 

uz visu ietverošo meža masīva kvalitāti, radot draudus gan videi, gan 

samazinot rekreācijas iespējas apkārtējo ciemu iedzīvotājiem. 

Miķeļciema purva un Krievupes apkārtnē atrodas īpaši aizsargājama 

auga, parastā plakanstaipekņa (Diphasium coplantum), atradnes. 

Lūgts paskaidrot, vai teritorijas plānojuma izstrādātāji ir veikuši 

pētījumu par apbūves paplašināšanas ietekmi uz apkārtējo mežu 

vides kvalitāti, un ja šādu pētījumu nav, tiek aicināts ievērot ES 

vides tiesībās noteikto Piesardzības principu. Ierosina nemainīt līdz 

šim noteikto zemju lietojuma veidu – lauksaimniecības vai 

mežsaimniecības zeme, kā arī norāda, ka pirms jaunu apbūves 

teritoriju noteikšanas pašreizējās mežu zemēs to vietās veicama 

detalizēta bioloģiskās daudzveidības izpēte. 


Par mežu Juglas mežniecības 57. kvartālā 

Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē Rīgas pilsētai 

piederošais mežs Juglas mežniecībā 57. kv. pie Skuķīšiem ir attēlots kā 

„Sabiedriskas nozīmes objektu teritorija (S)”. 

2008. gadā veiktajos pētījumos konstatēts, ka norādītajā teritorijā atrodas 

EP Biotopu direktīvas pielikuma biotops – Boreālie meži. Teritorijas 

ziemeļu daļā, joslā līdz Maltuves purvam ir konstatēta liela bioloģiskā 

daudzveidība un iespējams atrodas vienīgā medņu riesta vieta Garkalnes 

novadā. Nepilnu kilometru uz ziemeļaustrumiem no plānotās sabiedriskās 

nozīmes objektu teritorijas pašlaik ir ierosināts melnā stārķa 

mikroliegumos. Ievērojot šos faktus, uzskatāms, ka minētās teritorijas 

apdzīvotība negatīvi ietekmēs no bioloģiskās daudzveidības un sugu 

aizsardzības viedokļa nozīmīgu teritoriju. 

Tiek ierosināts Rīgas pilsētai piederošā meža daļā (Juglas 

mežniecības 57. kv.) saglabāt zonējumu „Mežs ar ekoloģiskas 

nozīmes funkciju (E)”. 


Par mežu Garkalnes mežniecības 234. – 247. kv. 

Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē Rīgas pilsētai 

piederošais mežs Garkalnes mežniecības 234., 235., 236., 244., 246. un 

247. kv. ir attēlots kā „Rekreācijas teritorija (A)”. 

Ievērojot, ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos 

Rekreācijas teritorijām (A) Atļautās izmantošanas noteikumi ļauj 

izmantot zemi arī savrupmāju, dvīņu māju, mazstāvu daudzdzīvokļu 

nama un citu celtņu būvniecībai, šāda teritorijas zonējuma maiņa tiek 

uzskatīta par nepieņemamu, jo tā sekmētu vienota mežu masīva 

sadrumstalošanu un kopumā samazinātu meža masīva rekreatīvo 

kvalitāti. Lai pašreizējā meža teritorijā iekārtotu gājēju ceļus, laukumus, 

sporta un atpūtas objektus, nav nepieciešama teritorijas zonējuma maiņa. 

Tiek ierosināts iepriekšminēto meža kvartālu zemes lietojuma veida 

Atbilde 




pa ciemiem. 


vērā, 5.1.3. 




pa ciemiem. 


vērā, 5.1.3. 




pa ciemiem.


Komentārs 

(mežsaimniecības teritorija) saglabāšana. 

L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība] 

Lieki nepārrakstīt informāciju, kas nereti ir visai nepilnīga no vides 

aizsardzības viedokļa, veselu nodaļu veidā no teritorijas plānojuma (..), 

bet tā vietā analizēt plānojuma materiāla saturu un norādīt uz trūkumiem 

un nepieciešamajiem uzlabojumiem un papildus risinājumiem plānojumā. 


Izslēgt no pārskata formālus un nepamatotus apgalvojumus, piemēram, 8. 

tabulā 33. lpp. bez iepriekšēja izvērtējuma tiek minēts, ka novada 

plānojumā „ir izmantoti instrumenti, kas mazina apbūves ietekmi uz 

vērtīgām lauku ainavām un veicina bioloģiskās daudzveidības 

saglabāšanos” un „netiek paredzētas tādas darbības mežu teritorijās, kas 

varētu būtiski mainīt to bioloģisko daudzveidību un ekoloģiskās 

funkcijas”, „netiek radīti tādi priekšnoteikumi, kas varētu radīt jaunas 

piesārņotas vietas”, kaut arī plānojumā ir paredzēta apbūve lielās mežu 

un lauksaimniecības zemju platībās, kā arī applūstošajās un bijušo dīķu 

teritorijās. 


Izslēgt no Vides pārskata tur sarakstītās aplamības, piemēram, pārskata 

34. un 35. lpp. tiek rakstīts par „savrupmāju blīvas apbūves teritorijām” 

un „savrupmāju retinātas apbūves teritorijām”, taču šādi zemes 

iamantošanas veidi Apbūves noteikumos netiek minēti, tiek norādīti arī 

Apbūves noteikumiem neatbilstoši apbūves blīvuma un zemesgabala 

platuma rādītāji (..). 

Apskatīt arī pārējo apbūves teritoriju veidus, kas plānoti arī līdzšinējās 

dabas teritorijās. 


Atbilstoši Apbūves noteikumiem jāprecizē arī t.s. „dabas pamatnes” 

teritoriju veidi un jāizvērtē plānoto Rekreācijas teritoriju un tur atļautās 

apbūves iespējamā ietekme uz vidi. 


Precīzi jāinterpretē (pārskata 37. lpp.) Aizsargjoslu likums un Virszemes 

ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika (likuma 37. pants nekādā 

gadījumā nenosaka būvniecības ierobežojumus 10% plūdu riska 

teritorijās, bet gan applūstošajās teritorijās, ko nosaka atbilstoši 

metodikai) un jāizvērtē plānojumā noteikto applūstošo teritoriju un 

aizsargjoslu atbilstība Aizsargjoslu likumam. 


Pārskata 10. tabulā un 6. nodaļā nepieciešams formulēt konkrētus, 

teritorijai atbilstošus, no plānojuma izvērtējuma izrietošus ieteikumus un 

secinājumus. 

Atbilde 

Koriģēta Vides 

pārskata 3. nodaļa, 

papildināta 5. un 6. 

nodaļa. 

Komentārs ņemts vērā. 

Koriģēta minētā 

tabula, tagad skatīt kā 

12. tabulu, 43. lpp. 



Garkalnes novada 



Komentārs ņemts vērā 

5.1.2. apakšnodaļā. 



Garkalnes novada 



Par rekreācijas 

teritorijām - komentārs 

ņemts vērā 5.1.2. 

apakšnodaļā. 



apakšnodaļa un 6. 

nodaļa. 

Koriģēta Vides 

pārskata tagad 12. 

tabula, konkrēti 

risinājumi katram 

ciemam analizēti un 

definēti 11. tabulā. 

Koriģēta arī Vides 

pārskata 6. nodaļa.


1.6. Vides pārraudzības valsts biroja atzinums


 

 

 

2009.gada 18.decembrī 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats


1.7. Apskats par Vides pārskata projekta pilnveidojumu ņemot vērā Vides 

pārraudzības valsts biroja atzinumu Nr. 34. 

VPVB priekšlikums 

Vides pārskatā ietvert 

informāciju arī par 

teritorijas plānojumā 

veiktajām izmaiņām, kas 

balstītas uz sabiedriskās 

apspriešanas laikā 

izteiktajiem priekšlikumiem. 

Dot jaunveidojamo apbūves 

un rekreācijas teritoriju 

izveides pamatojumu, kā arī 

iespēju robežās sniegt 

informāciju par konkrētās 

teritorijās plānotajām 

darbībām. 

Labojumi vides pārskatā un komentāri 

Plānošanas dokumentu sabiedriskās apspriešanas laikā tika 

saņemti institūciju atzinumi ar ieteikumiem un 

rekomendācijām dokumenta papildināšanai. Arī sabiedrība 

aktīvi līdzdarbojās Teritorijas plānojuma izstrādē, sniedzot 

gan komentārus, gan priekšlikumus par sev interesējošiem 

jautājumiem. Sabiedriskās apspriedes laikā sniegtie komentāri 

tika izvērtēti, veiktas izmaiņas arī Teritorijas plānojumā. 

Vides pārraudzības valsts biroja priekšlikums ņemts vērā un 

papildināta Vides pārskata 6. nodaļa (47. lpp.) sadaļā 

Būtiskākās veiktās izmaiņas Teritorijas plānojumā, kas 

balstītas uz sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktajiem 

priekšlikumiem. 

Vides pārskats ir papildināts ar informāciju par teritorijām, 

kur plānojumā paredzēta jaunveidojamo apbūves un 

rekreācijas teritoriju izveide, kā arī iespēju robežās sniegta 

informācija par konkrētās teritorijās plānotajām darbībām. 

Papildināta 5.1. apakšnodaļa Plānotās apbūves ietekme uz 

vidi (32. lpp).


2. pielikums. Garkalnes novada atrašanās vietas karte


3. pielikums. Ceļu satiksmes izraisītais trokšņu līmenis trokšņa rādītājam Ldvn A2 

ceļa posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei 2006. gadā


4. pielikums. Garkalnes novada ĪADT ģeogrāfiskā novietojuma karte

Vides pÄrskats - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Vides pÄrskats - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions