20 - JÅ«rmalas pilsÄtas paÅ¡valdÄ«ba

More documents

Recommendations

Info

4 Jūrmala – veselīga pilsēta 20.12.2012. Nr. 23 (34) JŪRMALAS pašvaldības informācijas biļetens Dažos vārdos • Godalgoti divi Jūrmalas pieteiktie tūrisma produkti konkursā „Jaunais tūrisma produkts 2012”. Tūrisma forumā, kas pulcēja vairāk nekā 400 dalībnieku, 7. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā tika sveikti konkursa „Jaunais tūrisma produkts 2012” uzvarētāji, to vidū arī Jūrmalā izstrādātie divi veiksmīgākie tūrisma produkti: veselības tūrisma kategorijā Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) vērtēšanas komisija 3. vietu piešķīrusi Jūrmalas pilsētas domes pieteiktajai veselības veicināšanas programmai „Ajūrvēdas kūres svara samazināšanai un detoksikācijai” Jaunķemeros, kā arī 3. vietu dabas tūrisma kategorijā maršrutam „Pa Ķemeru nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām”. TAVA stratēģiskās plānošanas vadītāja Inese Šīrava atzīst: „Konkurss spilgti parādīja to, ka labāki rezultāti tika sasniegti tajos gadījumos, kad produktu veidotāji bija domājuši par spēku apvienošanu un piesaistījuši sadarbības partnerus.” • Latvijas Kūrortpilsētu asociācija sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi un Tūrisma attīstības valsts aģentūru 10. decembrī Jūrmalā organizēja Latvijas Veselības tūrisma klastera dalībnieku apmācību semināru par tēmu „Kā efektīvāk veidot kompleksos veselības tūrisma piedāvājumus; to veiksmīga pārdošana”, tādējādi mērķtiecīgi realizējot vienu no klastera stratēģijas darbības virzieniem. Semināru Jūrmalā vadīja augsta līmeņa veselības tūrisma nozares profesionālis, vieslektors no Ungārijas. Galvenās seminārā aplūkotās tēmas bija spa, skaistumkopšana, veselības tūrisma produkta attīstība, pakalpojumi, to sinerģija un savienojamība, veselības tūrisma mārketings. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar citu valstu pieredzi un piemēriem, notika diskusijas. Seminārā piedalījās Latvijas Veselības tūrisma klastera biedri, kas ir gan Jūrmalas, gan Latvijas veselības nozarē strādājošie uzņēmēji, slimnīcu, rehabilitācijas centru un sanatoriju pārstāvji. • Ķemeru nacionālajam parkam piešķirts Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas sertifikāts. Eiropas ilgtspējīga tūrisma harta ir starptautiski atzīts plānošanas dokuments, kas izstrādāts tūrisma un attīstības plānošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ar mērķi sabalansēt visu pušu intereses un tādējādi panākt gan dabas un kultūras vērtību saglabāšanu turpmākajām paaudzēm, gan kvalitatīvu un autentisku tūrisma piedāvājumu veidošanu. Hartu izstrādājusi EURO- PARC Federācija – Eiropas dabas teritoriju intereses pārstāvoša organizācija, kurā šobrīd apvienojušās vairāk nekā 400 par dabas teritorijām atbildīgo institūciju no 36 Eiropas valstīm (www.europarc.org). Pievienošanās hartai ir brīvprātīga. Tās sertifikāts ir oficiāls apliecinājums, ka tūrisms šajā teritorijā tiek plānots, visām pusēm cieši sadarbojoties un rūpīgi apsverot katru aspektu – dabas un kultūrvēstures vērtību aizsardzību, informācijas pieejamību, pakalpojumu kvalitāti, ekonomiskos ieguvumus utt. Šobrīd hartas sertifikātu saņēmušas jau 107 aizsargājamas dabas teritorijas visā Eiropā, Baltijā pagaidām divas – Ķemeru nacionālais parks Latvijā un Kurtuvēnu (Kurtuvėnų) reģionālais parks Lietuvā. Atzīmējot šo sasniegumu, 19. decembrī Meža mājā Ķemeros tika rīkots svinīgs pasākums „Ilgtspējīga tūrisma piedāvātās iespējas nākamajiem 100 gadiem dabas aizsardzībā”. Pasākumā piedalījās Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju federācijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvji, kā arī Ķemeru nacionālā parka reģiona tūrisma nozares uzņēmēju pārstāvji. Pasākuma laikā arī tika atklāta Kaņiera ezera niedru laipas būvniecības pēdējā posma uzsākšana. Vingrošana ūdenī – labsajūtai, dzīvespriekam un veselībai PROJEKTS Jūrmalas dome kopā ar uzņēmējiem piedalījusies 15 izstādēs un gadatirgos Jūrmala šajā gadā kopā ar 12 partneriem piedalījusies 15 starptautiskajās tūrisma izstādēs un gadatirgos. Jūrmalas pilsētas domes kā vadošā projekta partnera līdzdalībnieki šajā projektā ir kūrortviesnīcas „Hotel Jūrmala Spa”, „Baltic Beach Hotel”, „Pegasa Pils Spa Hotel”, viesnīca „Lielupe”, tūrisma aģentūras „Baltijas Ceļojumu grupa”, „Laimtūre”, „Latvia Tours”, „Nordmed Tour”, „Rixtravel Company”, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, kā arī Siguldas novada dome un Carnikavas novada dome. Foto no projekta arhīva Vingrošanas nodarbību baseinā vada sertificēta fizioterapeite Marta Graubica. Pašvaldības aģentūras „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” īstenotais projekts šogad devis iespēju vairāk nekā 120 jūrmalniekiem izmantot inovatīvu metodi liekā svara samazināšanai – vingrošanu ūdenī. „Problēmas, kas saistītas ar lieko svaru, ir aktuālas daudziem, un vingrošana ūdenī ir organismam vissaudzējošākais veids, kā vienlaikus sadedzināt tik daudz kaloriju un samazināt svaru,” stāsta sociālā aprūpes centra direktora vietniece Marika Liepkalne. „Vingrošana ūdenī sagādā prieku un papildu enerģiju, turklāt ar to var nodarboties jebkurā vecumā, treneres katram ļauj izvēlēties veselībai atbilstīgu slodzi.” Jūrmalas sociālās aprūpes centrs jau pagājušajā gadā ar pašvaldības līdzfinansējumu īstenoja projektu „Vingrošana ūdenī kā metode liekā svara mazināšanai”. Tas guva lielu atsaucību – 84 jūrmalnieki sertificēta fizioterapeita un fiziskās kultūras speciālistu vadībā varēja vingrot aģentūras baseinā, pēc nodarbībām apmeklēt saunu vai burbuļvannu un rezultātā – samazināt lieko svaru. Nodarbības bija ļoti labi apmeklētas, tādēļ aģentūra arī šogad piedalījās pašvaldības projektu konkursā par finansējuma piešķiršanu, un tas tika atbalstīts. Domes Sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumu komiteja un tās priekšsēdētāja Dzintra Homka, iepazīstoties ar projekta norisi un sasniegtajiem rezultātiem, to novērtēja ļoti atzinīgi, tādēļ pašvaldība projektam piešķīra vēl papildu līdzekļus. Projektam kopumā atvēlēti 4497 lati, aģentūras līdzdalība – 1057 lati, un par šiem līdzekļiem vairāk nekā 120 jūrmalnieku šogad varēja piedalīties projektā. Nodarbībām ūdenī iegādāti speciāli vingrošanas rīki: peldjostas, ūdens hanteles, „nūdeles”, ūdens pirkstaiņi jeb cimdiņi, kāju uzmavas, bumbas. Šis inventārs ir vajadzīgs, lai palielinātu slodzi, lai nodarbības būtu daudzveidīgākas, interesantākas un efektīvākas. „Projekta dalībnieki sarunās apliecināja, ka viņi kļuvuši veselīgāki, vingrāki un enerģiskāki. Un, protams, vairāk vai mazāk samazinājuši savu svaru – atkarībā no tā, vai tika ņemtas vērā projektā iegūtās zināšanas, jo nav vienas unikālas metodes, kas dotu tūlītēju rezultātu, tas panākams kompleksi,” skaidro Dz. Homka. „Īpaši jāuzsver, ka nav runa par cilvēka ārējo izskatu, bet to, ka liekais svars nereti rada dažādas veselības problēmas, kas ļoti lielā mērā ietekmē gan pašsajūtu, gan darbaspējas. Un pašvaldībai patiesi rūp savu iedzīvotāju veselība un labklājība, tādēļ piešķiram finansējumu, lai organizācijas, uzņēmumi, biedrības varētu īstenot projektus dzīves kvalitātes uzlabošanai jūrmalniekiem.” Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis: „Partnerus šajā projektā apvienoja vēlme piesaistīt ārvalstu tūristus Jūrmalai un citām Latvijas kūrortpilsētām, kā arī interese iepazīstināt ar 2012. gada piedāvājumiem un aktualitātēm potenciālos ārvalstu viesus. Mērķu tirgus un valstis izvēlamies atbilstīgi Jūrmalas pilsētas domes ikgadējam tūrisma mārketinga plānam un Tūrisma attīstības stratēģijai. Gadatirgu apmeklējuma plāns rodas, izvērtējot tūristu pieplūduma skaitu no dažādām valstīm, kā arī kopīgi ar partneriem segmentējot piedāvājuma specifiku katrā atsevišķā stratēģiskajā un potenciālajā tirgū.” Jūrmalas pilsētas dome 2012. gadā piedalījās šādās starptautiskajās tūrisma izstādēs ārvalstīs: „Matka 2012” un „Terveys 2012” Somijā, „IMTM 2012” Izraēlā, „Tourest 2012” Igaunijā, „Vivattur 2012” Viļņā, „Reiseliv 2012” Norvēģijā, „ITB 2012” un „IMEX 2012” Vācijā, „MITF 2012” un „MITT 2012” Krievijā, „TUR 2012”, „Allt for Halsan 2012” un „Senior 2012” Zviedrijā, „Otdih 2012” Baltkrievijā un „EIBTM 2012” Spānijā. Gadatirgos Jūrmala tika pārstāvēta vai nu ar atsevišķā stendā, vai arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras un Rīgas Tūrisma attīstības biroja „LIVE RIGA” organizētajos stendos, kur tika prezentēti aktuālie 2012. gada piedāvājumi, dalīti tūrisma informatīvie materiāli attiecīgajā valodā, veiktas pārrunas ar tūrisma industrijas profesionāļiem – potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī vietējo plašsaziņas līdzekļu un tūrisma aģentūru pārstāvjiem. Šobrīd ir par agru novērtēt izstāžu rezultātus, jo parasti izstādēm ir ilgtermiņa ietekme uz tūristu plūsmu, tomēr, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par 2012. gada deviņiem mēnešiem, redzams, ka tūristu skaits Jūrmalā pieaudzis par 15 %. Pieaugums vērojams visos gada mēnešos un tieši tajos mērķtirgos, kuros Jūrmala aktīvi īsteno mārketinga politiku un piedalās tūrisma izstādēs. Turklāt Jūrmala ir interesanta tūristiem ne tikai vasarā, veselības uzlabošana un kūrorta ārstniecība kļūst arvien pieprasītākas augu gadu. Tūrisms ir viena no svarīgākajām nozarēm Jūrmalas un citu Latvijas kūrortpilsētu attīstībā. Ik gadus pašvaldības sadarbībā ar vietējiem tūrisma uzņēmējiem īsteno aktivitātes, lai attīstītu tūrisma infrastruktūru, paaugstinātu kvalitāti, popularizētu atpūtas un veselības uzlabošanas piedāvājumus. Jūrmalas pilsēta kā lielākais kūrorts Baltijas jūras piekrastē jau izsenis bijusi labi zināms un tuvākajās valstīs iecienīts kūrorts, kas visa gada garumā sniedz ļoti plašu tūrisma atpūtas piedāvājumu dažādiem mērķtirgiem un valstīm: plašas spa un kūrorta ārstniecības iespējas, aktīvā, dabas, konferenču un kultūras tūrisma aktivitātes. Dalība tūrisma izstādēs ārvalstīs ir iespēja prezentēt Jūrmalas „Piedaloties projektā, mans galvenais mērķis nav samazināt svaru,” stāsta tā dalībniece Sanda Krauliņa, „bet izvingrināt muskuļus, relaksēties, kas arī patiešām izdodas. Ja darbos jūtos nogurusi, kaut kas spiež un velk, atnāku uz baseinu, izvingrojos un jūtos kā no jauna piedzimusi! „Projekts ir vienkārši fantastisks, mēs šeit arī iepazīstam lieliskus cilvēkus!” Varu piekrist visam iepriekš minētajam, bet gribu piebilst: manuprāt, vērtīgākais ir tas, ka lielākā daļa projekta dalībnieku pēc projekta beigām noteikti meklēs iespējas, lai arī turpmāk nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm dzīvesprieka un savas veselības labad! Elita Cepurīte, Sabiedrisko attiecību nodaļa pilsētu to valstu iedzīvotājiem, kuriem ir interese apmeklēt Latviju un Jūrmalu, kā arī tikties ar jau zināmiem un jauniem tūrisma profesionāļiem un žurnālistiem ārvalstīs un vienoties par turpmāko sadarbību. Tādējādi tiek popularizēta ne tikai Jūrmala, bet veidots arī visas Latvijas tūrisma tēls, kas sniedz iespēju piesaistīt jaunus viesus. Informācija par projektu Jūrmalas pilsētas dome 2012. gada 5. janvārī ir noslēgusi līgumu Nr. L-ĀTA-12-0824 ar v/a „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” par projekta Nr. ĀTA/2.3.1.1.1/11/32/011 „Jūrmalas un Latvijas kūrortpilsētu dalība ārvalstu starptautiskajās tūrisma izstādēs un gadatirgos” īstenošanu, ko 50 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekts tika iesniegts apakšprogrammā „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”. Projekta mērķis ir sekmēt Latvijas atpazīstamību un tautsaimniecības attīstību, nodrošinot tūrisma nozares pārstāvju dalību starptautiskajās tūrisma izstādēs. Aleksandra Stramkale, Tūrisma un ārējo sakaru nodaļa
JŪRMALAS pašvaldības informācijas biļetens 20.12.2012. Nr. 23 (34) KĀRTĪBA un DROŠĪba 5 Pilsētā sniegu tīra 30 tehnikas vienības Beidzot esam sagaidījuši balto ziemu, taču tā atnākusi arī ar tradicionālajām rūpēm par sniega tīrīšanu, ietvju kaisīšanu un citiem ērtības, kārtības un drošības darbiem, kādi nepieciešami sniega, sala, ledus un puteņu laikā. Jau pagājušo nedēļu ievadīja īsā laikā sasnigusī vismaz 15 centimetru biezā sniega sega. Snigšana turpinās, un sākušies arī puteņi. Tāpēc pilsētsaimniecības dienesti nereti strādā visu diennakti nepārtrauktā režīmā. Jau pirmās lielās snigšanas naktī pilsētā divas reizes tika notīrītas visas maģistrālās A un B kategorijas ielas. Šo ielu tīrīšana tika pārtraukta vien uz stundu rīta agrumā no plkst. 7.30 līdz 8.30, kad cilvēki devās uz darbu. Pēc tam tīrīšanu turpināja, un līdz nākamās dienas pavakarei bija notīrītas arī praktiski visas mazās ielas. Kopskaitā maģistrālajās ielās strādā 14 tehnikas vienības, bet mazākās ielās – 12 tehnikas vienības, pat par divām vairāk, nekā paredzēts pašvaldības līgumā ar firmām, kas veic sniega tīrīšanu. Jau pagājušajā nedēļā sāka sniega izvešanu no Raiņa, Jomas un citām ielām, kur ielu starp ielas braucamo daļu un ietvi nav zaļās joslas, kur sniegu uzkrāt. Intensīvas snigšanas laikā Jūrmalas ielas tīra līdz pat 30 tehnikas vienībām, kas nošķūrē sniegu no ielu braucamās daļas, kā arī nokaisa ar sāls un smilšu maisījumu. Mobilizēti arī sētnieki, kas notīra ietves. Galveno uzmanību pievērš maģistrālajām ielām, kur ir intensīva satiksme un kursē sabiedriskais transports. Jūrmalas ielu kopējais garums ir 384 kilometri, no tām maģistrālo un rajona nozīmes ielu kopgarums ir 152 kilometri, bet braukšanas joslu kopējais garums – 608 kilometri, C un D kategorijas ielu kopējais garums – 232 kilometri. Jūrmalā valsts nozīmes autoceļus un A un B kategorijas ielas tīra SIA „Vides pakalpojumu grupa”, C kategorijas ielas – SIA „Jūrmalas Klāt sals. Pārbaudiet apkures iekārtas! Pēdējā laikā Latvijā notikušas vairākas ugunsnelaimes, kurās gājuši bojā cilvēki. Tas pamudinājis ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadību kārtējo reizi iedzīvotājiem atgādināt, cik svarīgi ir lietot tikai pilnīgā kārtībā esošas apkures ierīces. Mūsu pilsētā ugunsgrēki, it sevišķi smagi un nopietni, par laimi notiek reti. Taču tomēr nesen Slokā notika traģēdija: ugunsgrēkā gāja bojā 50 gadu vecs vīrietis. Protams, ugunsgrēka izcelšanās iemeslu noskaidros izmeklēšana, taču jau tagad viena no visticamākajām versijām – krāsns nav bijusi kārtībā. Stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 4. (Jūrmalas) brigādes priekšnieks Valdis Dzērve: „Mēs pastāvīgi brīdinām iedzīvotājus, īpaši pirms apkures sezonas iestāšanās, lai pārbauda savas apkures iekārtas! Pat tagad, kad kļuvis jau pa īstam auksts, vēl nav par vēlu to izdarīt. Reizē ar sala atnākšanu palielinās apkures ierīču slodze, un, ja tās nav pārbaudītas un salabotas, ugunsbīstamība palielinās daudzkārt!” Viens no Ministru kabineta noteikumu punktiem vēsta: dūmvadi Lūk, viņi – cilvēki, kas Jūrmalā atbildīgi par to, lai sniegs un sals netraucētu brīvi pārvietoties pa pilsētu: SIA „JLD” valdes priekšsēdētājs Jānis Lasis (no kreisās), SIA „Vides pakalpojumu grupa” izpilddaļas vadītājs Ģirts Baltrums, domes izpilddirektors Valdis Vītoliņš, domes priekšsēdētāja vietniece Larisa Loskutova, domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja Gunta Smalkā un SIA „Jūrmalas ATU” transporta pakalpojumu vadītāja Nellija Ūdre. ATU” un D kategorijas ielas – SIA „JLD”. Lai precizētu rīcību intensīvas snigšanas un apledojuma veidošanās apstākļos, domes priekšsēdētāja vietniece Larisa Loskutova jau pagājušās nedēļas sākumā uz tikšanos bija aicinājusi ne tikai domes atbildīgās amatpersonas, bet arī firmu pārstāvjus. SIA „Vides pakalpojumu grupa” izpilddaļas vadītājs Ģirts Baltrums informēja, ka Jūrmalas maģistrālās ielas tīra kopskaitā 14 tehnikas vienības, un nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīta papildu tehnika. Tehnikas darba režīmu kontrolē GPS sistēma, līdz ar to pašvaldība maksā tikai par to laiku, kad patiešām ielas ir tīrītas vai kaisītas, nevis par pārvietošanos no vienas vietas uz citu. Sanāksmē tika informēts, ka pašvaldībā saņemtas iedzīvotāju pretenzijas par autobusu pieturu tīrīšanu. Jau nākamajā dienā tika nodrošināts, lai sniega vaļņi nekrātos iekāpšanas jātīra divreiz gadā. To dara sertificēti skursteņslauķi, kuri pēc tam ar aktu apliecina, ka skurstenis ir iztīrīts. Ja tāda akta nav, bet izceļas ugunsgrēks un ir aizdomas, ka ugunsnelaimes iemesls ir dūmvadā sakrājušos kvēpu aizdegšanās, tas ir nopietns faktors, kas nebūt nerunā par labu ēkas saimniekam. Līdz ar aukstuma iestāšanos lielāka slodze ir arī elektrotīklam. Īpaši tad, ja ēkai ir slikta siltumizolācija, telpas ātri atdziest un rodas vajadzība pēc papildu apsildes. Tad nu ļaudis aktīvi sāk izmantot elektriskos sildītājus, kas noslogo elektrotīklu. Un, ja mājās ir nolietota elektroinstalācija, arī tā var kļūt par ugunsgrēka cēloni. V. Dzērve teic, ka Jūrmalas ugunsdzēsēju brigādei pēdējā laikā uz izsaukumiem nākas braukt daudz biežāk nekā agrāk. Ir pat ēkas, kas šajā sezonā degušas jau un izkāpšanas joslā. SIA „JLD” valdes priekšsēdētājs Jānis Lasis paskaidroja, ka mazās ielas tiek tīrītas tad, kad no pašvaldības tiek saņemts ikreizējs pasūtījums sākt darbus. Viņš bija gandarīts, ka dzirdējis pateicības no iedzīvotājiem par to, ka ielas tiek iztīrītas visā platumā, nevis tikai viena braukšanas josla, kā tas bijis dažu citu gadu. Pārmetumus nācās uzklausīt SIA „Jūrmalas ATU”, jo Raiņa, Nometņu un Jomas iela netiekot pienācīgi ātri un kvalitatīvi iztīrītas, turklāt lēni tiek risināts jautājums par sniega izvešanu, kas šajās ielās ir būtiski. Diemžēl īstas apmierinātības ar „Jūrmalas ATU” veikumu nav vēl tagad. Aicinām autovadītājus izvēlēties laika apstākļiem atbilstošu braukšanas režīmu un arī gājējus būt uzmanīgiem, šķērsojot ielas. Un lūgums iedzīvotājiem: ja laikā, kad piesalst un apledo ceļi un tilti, konstatējat, ka tie nav nokaisīti divreiz (piemēram, bijušās bibliotēkas nams Strēlnieku ielā 32). Vairāk izsaukumu ir arī no dzīvojamā sektora. Un, kaut arī, protams, ugunsdzēsējiem ir viss nepieciešamais aprīkojums ugunsnelaimes likvidēšanai, tomēr labāk, ja tāda vispār nenotiek, un ir būtiski, lai iedzīvotāji rūpētos par sava īpašuma, mājokļa un galu galā arī pašu dzīvības drošību. V. Dzērve atzīmē, ka šajā sezonā problēmas ar pamestajām ēkām ir mazāk aktuālas nekā, piemēram, pirms gadiem trim, četriem. Tomēr līdz pilnīgai kārtībai vēl tālu: „Apbraukājot pilsētu, redzam ne mazums „ riska grupas” ēku. Tās ir gan centrā Bulduros, Dubultos, gan Ķemeros. Vecās ēkas ir nolietotas, pat pussagruvušas, ar sliktu izolāciju, celtas no koka. Turklāt īsti stiprs sals sākas tikai tagad, un nav izslēgts, ka ļaudis bez noteiktas dzīvesvietas, kuri, teiksim tā, neizceļas ar īpašu kārtības mīlestību, tostarp attiecībā uz apiešanos ar uguni, gan kurinās ugunskurus, gan lietos un var būt bīstami transporta un cilvēku satiksmei, nekavējoties par to informējiet Pašvaldības policijas dežūrnodaļu pa tālruni 67740448! Turpat ziņojiet arī par nenotīrītām ietvēm! „Mums visiem jābūt nomodā par to, lai pilsētā visas ielas, ietves un autobusu pieturas vienmēr būtu laikus notīrītas,” sanāksmē uzsvēra L. Loskutova. „Lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ielu brauktuvju tīrīšana uzsākama ne vēlāk kā trīs stundas pēc snigšanas beigām, mūsu pilsētā tīrīšanu sāk daudz ātrāk. Ja radīsies kādi sastrēgumi, esam gatavi tos operatīvi novērst.” No 2011. gada decembra līdz 2012. gada martam ielu uzturēšana ziemas sezonā Jūrmalā pašvaldībai izmaksājusi 280 tūkstošus latu. Arī šogad pilsētas dome rēķinās ar aptuveni tādu pašu finansējumu. Veronika Ramāne, Elita Cepurīte, Sabiedrisko attiecību nodaļa apšaubāmas elektroierīces, lai sasildītos. Protams, tas rada ļoti augstu ugunsbīstamību.” Par citu riska faktoru var uzskatīt dzīvās uguns pievilcību, kas īpaši jūtama pirmssvētku dienās. „Tieši šajā laikā ugunsdzēsējiem regulāri jādodas dzēst tā dēvētos „Jaungada ugunsgrēkus”, kas izceļas tādēļ, ka bez uzraudzības tiek atstātas eglītes un Adventes vainagi ar iedegtām svecītēm. Protams, īpašs stāsts ir par petardēm. Es pats apmēram pirms nedēļas kļuvu liecinieks tam, kā apgāzās tā dēvētā „torte” un petardes, kurām bija jālido augšup, sāka haotiski lidot uz visām pusēm. Par laimi, tās nebija pārāk jaudīgas, un tikai tādēļ neviens necieta. Taču šādi nekontrolējami „šāviņi” ir ļoti bīstami, jo petarde var trāpīt pa mašīnu, logu, cilvēkam, vēl trakāk, ja cieš bērns. Un, protams, var izcelties arī ugunsgrēks. Tātad jābūt ļoti uzmanīgiem, jo citādi sekas var būt ļoti traģiskas!” brīdina V. Dzērve. Marina Blūmentāle Dažos vārdos • Vides izglītības akciju „Atrodi dižkoku Jūrmalā!” īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi un Jūrmalas Bērnu un jauniešu interešu centru. Tās mērķis ir novērtēt jau zināmos dižkokus Jūrmalas teritorijā, kā arī atrast jaunus kokus, kas sasnieguši dižkoka apmērus. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji kopā ar dižkoku pētnieku Ansi Opmani, Asaru mazpulka bērniem un skolotāju Ilitu Bērziņu 1. decembrī devās pirmajā dižkoku izpētes braucienā. Dienas gaitā izdevās apraudzīt sešus jau zināmus Jūrmalas dižkokus – ozolu Slokas ielā 46, Slokas internātskolas ozolu, Slokas papīrfabrikas vīksnu, Kaugurciema ielas ozolu, riekstkoku pie Ķemeru sanatorijas un ozolu pie Ķemeru bērnudārza. Dižākais no visiem bija Slokas internātskolas ozols ar apkārtmēru 5,49 metri, savukārt Jūrmalas kuplākais dižkoks, kā atzina A. Opmanis, varētu būt Slokas papīrfabrikas vīksna. Šis bija pirmais no akcijas izpētes braucieniem, bet akcija noteikti tiks turpināta. Jūrmalas iedzīvotāji tiek aicināti vērīgāk apskatīt savas dzīvesvietas tuvumā esošos kokus un ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei par lieliem kokiem, kas varētu atbilst dižkoku apmēriem. Sīkāku informāciju par akciju un dižkokiem var iegūt, piezvanot pa tālruni 26332786 vai rakstot uz e-pastu ilze.vanaga@daba.gov.lv. • Arī šogad tiks rīkotas un organizētas sniega novākšanas un apkārtnes sakārtošanas talkas, kurās uzņēmumi tiek aicināti atbalstīt un parādīt savu attieksmi pret apkārtējo vidi. Akciju „Sniega talka” organizē birojs „Tīrības dienas”, kas regulāri, īpaši pavasarī un rudenī, apliecinot savas rūpes par vidi, rīko talkas. Sniega talkas norise plānota visu ziemas sezonu Latvijas pilsētās un lauku teritorijās, kur darbojas aktīvi un atbildīgi uzņēmumi, iestādes un kolektīvi. Sniega talkām paredzama plaša publicitāte visā Latvijā – arī mediju un sabiedrības uzmanība. Kļūstot par akcijas atbalstītāju, uzņēmumam tiek nodrošināta ne tikai plaša pozitīva publicitāte, veidojot sociāli atbildīga uzņēmuma tēlu, kam rūp gan apkārtējā vide, gan sabiedrības ērtības, bet arī tiek nodrošinātas reklāmas iespējas speciāli veidotajā Sniega talkas mājaslapā, kā arī medijos, kuros tiks reklamēta akcija. Uzņēmumi, kas vēlas atbalstīt akciju „Sniega talka”, aicināti sazināties ar organizatoriem pa tālruni 26831571 vai e-pastā info@sniegatalka.lv. • SIA „Jūrmalas ūdens” informē, ka 16. decembrī pabeigta optimālās tehnoloģijas izstrāde padziļinātai fosfora samazināšanai Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI). Veikti pēdējie darbi, lai objektu varētu nodot ekspluatācijā saskaņā ar plānu. Slokas NAI tehnoloģijas izstrāde veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā PURE projekta eitrofikācijas samazināšanai pilsētās Baltijas jūras reģiona transnacionālas sadarbības programmā. Projekta ieviešanas grupas pārstāvji 11. un 12. decembrī piedalījās projekta pieredzes apmaiņas pasākumā Turku (Somijā), kur apskatīja notekūdeņu attīrīšanas ietaises, kā arī biogāzes rūpnīcu. • Romu dienas centrā izveidotais ansamblis (dienas centrs darbojas „Veselības un sociālās aprūpes centrā – Sloka”) 4. decembrī Sociālās integrācijas valsts aģentūras klientiem, cilvēkiem ar invaliditāti, kuri aģentūrā saņem profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sniedza koncertu. Romu ansamblis izpildīja dažādu autoru, arī pašu sarakstītās dziesmas romu, krievu, latviešu un gruzīnu valodā. Ansambļa dalībnieki Kārlis Dombrovskis, Sintija Burkēviča, Ramīna Paladža, Sandis Jezdovskis un citi gan dziedāja, gan demonstrēja romu tautas dejas, gan spēlēja mūzikas instrumentus.
Page 1 and 2: 20.12.2012. Nr. 23 (34) JŪRMALAS p
Page 3: JŪRMALAS pašvaldības informācij
Page 7 and 8: JŪRMALAS pašvaldības informācij
Page 9 and 10: JŪRMALAS 20.12.2012. Nr. 23 (34) p
Page 11 and 12: JŪRMALAS pašvaldības informācij

20 - JÅ«rmalas pilsÄtas paÅ¡valdÄ«ba

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

20 - JÅ«rmalas pilsÄtas paÅ¡valdÄ«ba