BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA GAUJAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ ...

i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i d ī b a G a u j a s n a C i o n ā l a j ā p a R K ā
Krēslas un pustumsas zonā sastopama alu spulgsūna, kā arī vairums zilaļģu, zaļaļģu un kramaļģu sugu. Vairākām
ķērpju sugām novērotas juvenīlās formas ar izmainītu laponi [6].
Pilnīgas tumsas zonā vairs nav sastopami ziedaugi. Izņēmums ir sārtā bezlape Lathraea squamaria, kas tumsas
apstākļos zaudējusi pigmentāciju un kļuvusi pilnīgi balta. Šai zonai raksturīgi organismi ir sēnes (tās gan atrastas arī
abās ieejai tuvākajās zonās) [6].
Augi un sēnes galvenokārt sastopami smilšakmens alās. Dolomītu pārbagātība ar neorganiskajiem šķīstošajiem
sāļiem un regulāra griestu nobrukšana ievērojami apgrūtina noturīgas veģetācijas izveidošanos dolomītiežu alās [4].
Alu faunu veido galvenokārt bezmugurkaulnieki – posmkāji un gliemji. Atšķirībā no augiem, vairums dzīvnieku
sugu alās sastopamas tikai noteiktos gadalaikos vai diennakts periodos. Atkarībā no dzīvnieku uzturēšanās rakstura
alās, izdalītas četras dzīvnieku ekoloģiskās grupas: īstie alu apdzīvotāji, alu nometnieki, sezonālie alu dzīvnieki
un alu maldu viesi [5, 6]. Kā īstie alu apdzīvotāji (reti sastopami līdzīgos biotopos) zināmas tikai divas zirnekļu
sugas: Nesticus cellulanus un Meta meriane. Alu nometnieki ir virszemē mītoši dzīvnieki, kas, pateicoties savām
pielāgošanās spējām, var alās dzīvot, nakšņot, baroties un nereti pat vairoties. Atkarībā no alās pavadītā laika ilguma
alu nometniekus var iedalīt divās grupās:
• dzīvnieki, kas alās uzturas visu savu dzīves laiku vai lielāko tā daļu (vienšūņi, virpotāji, mazsartārpi, mitrenes,
māņzirnekļi, daudzkāji, maksteņu kāpuri un divspārņi);
• dzīvnieki, kas alas izmanto tikai kā mājokļus, kuros atpūšas, pavada savu dienas vai nakts neaktīvo periodu,
audzina mazuļus, bet barību iegūst ārpus alām (tauriņi, abinieki, zīdītājdzīvnieki).
Sezonālie alu dzīvnieki ir dzīvnieku grupa, kas alas izmanto sugai nelabvēlīgu vides apstākļu periodā. Tipiskākais
piemērs ir sikspārņi, kas alas izmanto par ziemošanas vietām. Pie šīs grupas pieder lielākā daļa kukaiņu (blaktis,
vaboles, tauriņi un plēvspārņi), zirnekļu, daudzkāju, gliemju un abinieku.
Alu maldu viesi ir dzīvnieku grupa, kas alās var iekļūt pasīvi ar ūdens straumēm, dubļiem, vēja palīdzību
(vienšūņi, veltņtārpi, posmtārpi, posmkāji) vai arī aktīvi – ēnainu un mitru vietu vilināti, kā arī meklējot barību.
Dzīvnieki ar labām pārvietošanās spējām pēc kāda laika alas parasti pamet, bet mazkustīgie pēc kāda laika iet bojā
(tipisks piemērs ir raibais vīngliemezis Arianta arbustorum).
KRItENES UN SAUSGULtNES
Gaujas NP sastopami arī tādi reti un Latvijā aizsargājami biotopi kā glaciokarsta kritenes un ieplakas, karsta
kritenes, kā arī upīšu un strautu sausgultnes [7]. To flora un fauna maz pētīta. Šeit minēti daži no tiem.
Karsta kritene ar ezeru pie Līgatnes Purgaiļiem
Ezerā konstatēta kamolainā ežgalvīte Sparganium glomeratum, kura līdz šim Latvijā bija zināma no četrām atradnēm.
To skaitā minama Kārļu apkārtne, kur kamolainā ežgalvīte ievākta 1874. gadā, kā arī Krustkalnu rezervāts, kur
kamolaino ežgalvīti ievākusi V. Kreile 1986. un 1999. gadā.
Ezera krastā aug sūnas: mīkstā dumbrene Calliergon cordifolium, peldošā varnstorfija Warnstorfia fluitans, lakstaugi:
parastā cirvene Alisma plantago-aquatica, purva vārnkāja Comarum palustre, platlapu vilkvālīte Typha latifolia, plašais donis
Juncus effusus, kamolu donis J. conglomeratus, pūslīšu grīslis Carex vesicaria, dūkstu madara Galium uliginosum, purva madara
G. palustre, purva vijolīte Viola palustris, parastā spirodela Spirodela polyrhiza, kā arī pelēkais kārkls Salix cinerea.
Glaciokarsta kritene Rožkalna virsotnē (Krimuldas pag.)
Koku stāvu veido kļava Acer platanoides, āra bērzs Betula pendula, egle Picea abies, priede, pīlādzis Sorbus aucuparia,
liepa Tilia cordata, ozols Quercus robur. Krūmu stāvā izplatīta lazda Corylus avellana un krūklis Frangula alnus. Lakstaugu
stāvā aug parastā smilga Agrostis tenuis, niedru ciesa Calamagrostis arundinacea, sila virsis, parastā kreimene Convallaria
majalis, sarkanā auzene Festuca rubra, meža zemene Fragaria vesca, tīruma pēterene Knautia arvensis, meža dedestiņa
Lathyrus sylvestris, liektā sariņsmilga Lerchenfeldia flexuosa, pūkainā zemzālīte Luzula pilosa, gada staipeknis Lycopodium
annotinum, pļavas nārbulis Melampyrum pratense, parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinum, meža avene Rubus idaeus,
klinšu kaulene R. saxatilis, pļavas vilkmēle Succisa pratensis, mellene Vaccinium myrtillus, brūklene V. vitis-idaea.
Sūnu stāvā konstatētas: purva krokvācelīte, Aulacomnium palustre, viļņainā divzobe D. polysetum, slotiņu divzobe,
spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, nokarvācelīšu polija Pohlia nutans, krāšņais
dzegužlins Polytrichum formosum, parastā straussūna Ptilium crista-castrensis, krāšņā dūnīte Ptilidium pulcherrimum. No
ķērpjiem jāmin Cladina rangiferina.
0