BIOLOÄ¢ISKÄ€ DAUDZVEIDÄªBA GAUJAS NACIONÄ€LAJÄ€ PARKÄ€ ...

More documents

Recommendations

Info

i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i d ī b a G a u j a s n a C i o n ā l a j ā p a R K ā D.10. Upju krasti bez veģetācijas D.10.1. Smilšaini upju krasti D.10.2. Dūņaini upju krasti D.10.3. Grantaini upju krasti D.10.4. Oļaini upju krasti D.10.6. Dolomītiežiem klāti upju krasti D.11. Upju krasti ar amfībisku veģetācijas D.11.1. Smilšaini upju krasti ar amfībisku veģetāciju D.11.2. Dūņaini upju krasti ar amfībisku veģetāciju D.11.3. Grantaini upju krasti ar amfībisku veģetāciju D.11.4. Oļaini upju krasti ar amfībisku veģetāciju * Strauti * Avotu strauti * Virszemes ūdeņu strauti * Dzelžainu avotu strauti * Avoti * Dzidrūdens avoti * Kaļķaini avoti * Dzelžaini avoti
i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i d ī b a G a u j a s n a C i o n ā l a j ā p a R K ā IEŽU AtSEGUMI UN ALAS Māra Pakalne, Austra Āboliņa un Valdis Pilāts IEVADS Miljoniem gadu ilgo ģeoloģisko procesu rezultātā Gaujas NP teritorijā izveidojušies daudz devona perioda smilšakmens un dolomīta pamatiežu atsegumu un alu, kas kļuvuši par savdabīgām dažādu organismu dzīvotnēm. Pirmie, kas pievērsušies šo savdabīgo biotopu apdzīvotāju izpētei, bija 19. gs. briologi. Viņu publikācijās (skat. nodaļu par sūnām) atrodamas ziņas arī par sūnām, kas aug uz smilšakmens, dolomīta un saldūdens kaļķu atsegumiem. Uz smilšakmens atsegumiem un smilšakmens alās augošo sporaugu (aļģu, ķērpju, sūnu un paparžu) floras regulāri pētījumi veikti no 1920. līdz 1925. gadam. Profesora Nikolaja Maltas vadībā Latvijas Universitātes Botāniskās laboratorijas pētījumos piedalījušies arī vairāki studenti (Jānis Strautmanis, Ernests Kālis, Auseklis Veģis), kā arī toreizējais privātasistents Pauls Galenieks [1, 2]. Alu faunistiskā izpēte aizsākusies 20. gs. 70-jos gados saistībā ar alās ziemojošiem sikspārņiem [3] (skat. arī nodaļu par zīdītājdzīvniekiem). Laika posmā no 1990. – 1996. gadam Latvijas Dabas fonda projekta „Latvijas alu fauna un flora” ietvaros veikti kompleksi alu pētījumi arī Gaujas NP [4, 5, 6]. Kopumā Parka teritorijā apsekotas ap 100 dažādas izcelsmes alas, kurās pirmoreiz Latvijas alu izpētes vēsturē pētītas baktērijas, zilaļģes, sēnes un bezmugurkaulnieki. 2002. gadā pētīti Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamie biotopi, īpašu uzmanību veltot pamatiežu atsegumiem [7]. Šī pētījuma gaitā Gaujas NP identificēti attiecīgi 10 un 3 aizsargājamo biotopu veidi (1. tabula). 1. tabula LAtVIJĀ UN EIROPAS SAVIENĪBĀ AIZSARGĀJAMIE ĢEOLOĢISKĀS UZBūVES NOSACĪtI BIOtOPI PROtECtED HABItAtS Of EUROPEAN IMPORtANtS Biotopa nosaukums Latvijas biotopu klasifikatorā [10] / Habitat type according to the list of Latvian habitats [10] Atbilstošie Biotopu direktīvas biotopi / Corresponding habitat of Habitats Directive H.1.1. Smilšakmens iežu atsegumi 8220 Smilšakmens atsegumi H.1.2. Dolomītiežu atsegumi 8210 Kaļķiežu atsegumi H.1.3. Dolomitizēta smilšakmens atsegumi 8210 Kaļķiežu atsegumi H.1.5. Saldūdens kaļķieža atsegumi 8210 Kaļķiežu atsegumi H.2.1. Sufozijas alas (alas smilšakmens iežos) 8310 Netraucētas alas H.2.3. Pazemes ūdensteces 8310 Netraucētas alas H.3.1. Karsta kritenes H.3.2. Sausgultnes (upīšu un strautu sausgultnes*) H.4.1. Glaciokarsta kritenes un ieplakas ** Alas dolomītu iežos 8310 Netraucētas alas * Nosaukums, kas lietots MK noteikumos. / Habitat name used in corresponding Regulations. ** Nav Latvijas biotopu klasifikatorā [10]. / Not included in the list of Latvian habitats [10]. SMILšAKMENS IEŽU AtSEGUMI Uz atsegumiem, kam smilšu graudiņi ir stipri sacementēti un kuri erozijas iedarbībai pakļauti nedaudz, sākotnēji attīstās sporaugi – aļģes, ķērpji un sūnas. Ar laiku, uzkrājoties humusam, parādās arī paparžaugi un segsēkļi. Vietās, kur no smilšakmens izplūst ar karbonātiem piesātināti ūdeņi, rodas labvēlīgi apstākļi arī kalcifilo, tai skaitā dolomītu atsegumiem raksturīgo augu sugu eksistencei [8]. Liela daļa no augiem, ko sastopam uz smilšakmens atsegumiem, ir kalnu apgabaliem raksturīgas sugas [1, 2]. Īpaši bagāta ir smilšakmens sūnu flora. Uz slapja smilšakmens atrastas tādas sūnu sugas kā paparžu dzīslenīte Cratoneuron filicinum, Vālenberga polija Pohlia wahlenbergii, strautmalas īsvācelīte Brachythecium rivulare; uz mitra smilšakmens – parastā konusgalvīte Conocephalum conicum, kas atsegumu apakšdaļā vietumis ūdens tuvumā veido
Page 1 and 2: BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA GAUJAS N
Page 3 and 4: i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i
Page 5 and 6: CONtENtS b i o l o Ģ i s K ā d a
Page 7 and 8: IEVADS Valdis Pilāts b i o l o Ģ
Page 31 and 32: 2. pielikums b i o l o Ģ i s K ā
Page 33 and 34: EZERI Lelde Eņģele un Liene Salmi
Page 39 and 40: 1. pielikums GAUJAS NP EZEROS KONSt
Page 41 and 42: 2. pielikums REtĀS UN ĪPAšI AIZS
Page 45: 1. pielikums b i o l o Ģ i s K ā
Page 65 and 66: Cortinarius saniosus (Fr.) Fr. b i
Page 81 and 82: Phellinus populicola Niemelä Phell
Page 91 and 92: Leptobryum pyriforme (Hedw.)Wils. L
Page 93 and 94: Pleuridium subulatum (Hedw.)Rabenh.
Page 97 and 98:
i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i
Page 99 and 100:
1. pielikums LYCOPODIOPHYTA Lycopod
Page 101 and 102:
Crassulaceae Hylotelephium maximum
Page 103 and 104:
M.palustris (L.) L. M.sparsiflora P
Page 105 and 106:
G.maxima (Hartm.) Holub. G.plicata
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
1. pielikums b i o l o Ģ i s K ā
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Ameroseiidae Evans, 1961 Ameroseius
Page 123 and 124:
Ischnura elegans (van der Linden, 1
Page 125 and 126:
Dicranotropis hamata Boh. Javesella
Page 127 and 128:
Calathus ambiguus (Paykull, 1790) C
Page 129 and 130:
Atholus corvinus (Germar, 1817) Ath
Page 131 and 132:
Tachyporus nitidulus (Fabricius, 17
Page 133 and 134:
Ampedus nigroflavus (Goeze, 1777) A
Page 135 and 136:
Nephus bipunctatus (Kugelann, 1794)
Page 137 and 138:
Donaciella cinerea (Herbst, 1784) D
Page 139 and 140:
Hypera arator (Linnaeus, 1758) Hype
Page 141 and 142:
Halictus niger Viereck Halictus nit
Page 143 and 144:
Ctenopelmatinae Barytarbes adpropin
Page 145 and 146:
Bathythrix claviger Tschek Bathythr
Page 147 and 148:
Peromyia photophila (Felt, 1907) Pr
Page 149 and 150:
Allotrichia pallicornis Eaton, 1873
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
Page 161 and 162:
Page 163 and 164:
Page 165 and 166:
Page 167 and 168:
Page 169 and 170:
Page 171 and 172:
Page 173 and 174:
Page 175 and 176:
Page 177 and 178:
Page 179 and 180:
Page 181 and 182:
Page 183 and 184:
Page 185 and 186:
Page 187 and 188:
Page 189 and 190:
ZIVIS Jānis Birzaks b i o l o Ģ i
Page 191 and 192:
Page 193 and 194:
Page 195 and 196:
Page 197 and 198:
Page 199 and 200:
Page 201 and 202:
Page 203 and 204:
Page 205 and 206:
Page 207 and 208:
Page 209 and 210:
GAUJAS NACIONĀLĀ PARKA HIDROLOĢI
Page 211 and 212:
GAUJAS NACIONĀLĀ PARKA fUNKCIONĀ
Page 213 and 214:
fLORIStISKI DAUDZVEIDĪGĀKIE DABIS
Page 215 and 216:
Page 217 and 218:
Page 219 and 220:
Page 221 and 222:
Sugas atradne / Current locality of
Page 223 and 224:
Page 225 and 226:
fOtOAttĒLI / PHOtOS Skats no Glezn
Page 227 and 228:
Valdis Pilāts/ Smaržlapu roze /Il
Page 229 and 230:
Parastais plaušķērpis /Normunds
Page 231 and 232:
Grieze /Aivars Petriņš/ Dižzirne
Page 233 and 234:
Dzērve un tās ligzda /Uldis Saul
Page 235 and 236:
Plankumainā spāre /Mārtiņš Kal
Page 237 and 238:
Taimiņš /Valdis Pilāts/ Ūdensst
Page 239 and 240:
Savvaļas bišu alas /Mārtiņš Ka
show all

BIOLOÄ¢ISKÄ€ DAUDZVEIDÄªBA GAUJAS NACIONÄ€LAJÄ€ PARKÄ€ ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?