BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA GAUJAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ ...

i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i d ī b a G a u j a s n a C i o n ā l a j ā p a R K ā
saldūdens kaļķiežu atradne). Bez avotu veidotiem strautiem ir arī virszemes ūdeņu jeb nokrišņu radīti strauti.
Atsevišķos strautos ir sastopamas ūdenssūnu Fontinalis vai kladoforu Cladophora audzes, tomēr vairums strautu ir
bez augāja.
KRAStA VEĢEtĀCIJAS IEtEKME
Kā ūdensaugu daudzveidību samazinošs faktors Gaujas pietekām ir jāmin noēnojums no upes krastiem
bijušajās piekrastes pļavās, kuras, apsīkstot saimnieciskajai darbībai, ir strauji aizaugušas ar alkšņiem. Šādos
upju posmos no augstākajiem ūdensaugiem vairāk vai mazāk regulāri ir sastopams tikai vienkāršās ežgalvītes un
dzeltenās lēpes iegremdētās formas. Šādās upēs ir izzudušas tipiskās virsūdens augu sugas kā šaurlapu vilkvālīte,
ūdeņu mētra, krastmalas skābene, purva skalbe, smaržīgā kalme, dižmeldru grīslis, čemurainais puķumeldrs, ezera
lielmeldrs, parastā cirvene, parastā bultene, upes kosa. Minētais process ietekmē arī šajos posmos sastopamo
bezmugurkaulnieku sastāvu, samazinot organismu daudzveidību, un tādējādi radot arī zivju barības bāzes
vienkāršošanos.
LItERAtūRA UN CItI INfORMĀCIJAS AVOtI
1. Avotiņa R. 1995. Gauja. - Enciklopēdija „Latvijas daba”. 2. Rīga, Latvijas Enciklopēdija: 97-98.
2. Eipurs I., Zīverts A. 1998. Upes. - Enciklopēdija „Latvijas daba”. 6. Rīga, Preses nams: 7-9.
3. Клявиня Г.Б. 1979. Флора водных прибретно-водных (цветковых) растений реки Гауя. - Флора и растетельность
Латвийской ССР: Северо-Видземский геоботанический район. Рига, Зинатне: 79-85.
4. Pakalne M., Āboliņa A., Čakare I., Opmanis A., Lācis A. 2002. Eiropas nozīmes un Latvijas aizsargājamie biotopi Gaujas
nacionālajā parkā. Projekta atskaite. Rīga.
5. Kabucis I. (red.), Bambe B., Eņģele L., Jermacāne S., Laime B., Pakalne M., Smaļinskis J., Urtāns A. 2001. Latvijas biotopi.
Klasifikators. Rīga, LDF: 96 lpp.
StREAMS AND SPRINGS
The current article summarizes the existing biological information on stream surveys in Gauja NP. The main
water course within Gauja National Park, the River Gauja, and the lower stretches of its tributaries are characterised
by loose and unstable fine sand stream beds. The amount of sediments carried by the River Gauja reaches 500
thousand tonnes per annum with water discharge varying from 6 m 3 /s during winter to 870 m 3 /s during spate
conditions. These factors strongly influence distribution and characteristics of aquatic plant and invertebrate
communities.
The River Gauja is characterised by patch-like assemblages of plant communities in sheltered stream
sections forming narrow belts of emerged plants like Typhoides arundinacea, Glyceria fluitans, Butomus umbellatus and
Equisetum fluviatilis. Less frequently communities of Mentha aquatica, Sparganium erectum are recorded. Submerged
plant communities are dominated by Potamogeton pectinatus. P. perfoliatus, P. natans, Elodea canadensis and Batrachium
trichophyllum are distributed unevenly in a form of scarce assemblages.
Medium-sized streams (the Amata and Brasla Rivers) are characterised by stony river beds, the presence of
springs and consequent low water temperatures with plant communities dominated by aquatic mosses Fontinalis sp.
and red algae (Hildebrandia rivularis). Small patches of pondweeds (Potamogeton alpinus) are distributed unevenly. The
invertebrate community is dominated by oxygen-preferring species complexes.
Small-sized streams and springs have rather high variations in species and habitat diversity. Thus the River
Strikupe has the most diverse macrophyte assemblages while the River Kumada and the River Grube contain
several protected habitats. More than 50 habitats are recorded in investigated Gauja NP streams. Still it must be
assumed that obtained results are preliminary and serve as the initiation of more profound extensive surveys.