BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA GAUJAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ ...

i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i d ī b a G a u j a s n a C i o n ā l a j ā p a R K ā
• 7140 Pārejas purvi un slīkšņas.
Sastopami augsto purvu malās un ezeru krastos.
• 91D0 Purvaini meži.
Sastopami visos purvos, kas atrodas izteiktā ieplakā. Tie visbiežāk ir mitri priežu meži ar sfagnu sūnām
zemsedzē.
• 7150 Ieplakas purvos.
Sudas, Tavaiņa, Dreimaņu un Kurmju purvos ir izteiktas ieplakas.
• 3160 Distrofi ezeri.
Reti sastopams biotops Gaujas nacionālā parka sūnu purvos – tāds atzīmēts tikai Sudas un Gulbjusalas
purvos.
• 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās.
Biotops sastopams Marijas kalna purvā, kurš ticis nosusināts, izveidojot dziļus grāvjus. Patreiz grāvji aizaug ar
sfagnu sūnām. Nelieli biotopa fragmenti zināmi arī no izstrādei sagatavotā un daļēji noraktā Vārnēnu purva, kur
atseviškos laukumiņos saglabājušās augstā purva augu sugas.
• 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi.
Sastopami gravu nogāzēs, terasēs vai palienē. Var būt saistīti ar apkārtējo mežu biotopu. Vietām senāk izmantoti
kā pļavas – pļaušanai vai ganīšanai. 2002. gadā pētīts biotops ar Devela grīsli pie Turaidas skolas (Silvēveru avoti),
bet 2003. gadā uzieti vēl vairāki šādi biotopi starp Igauņiem un Silvēveriem.
• 7220 Avoti, kas veido avotkaļķus.
Sastopami Gaujas un tās kreisā krasta pieteku – Raunas, Amatas, Līgatnes, Vildogas, Vējupītes gravu nogāzēs
un bieži ir saistīti ar apkārtējo mežu biotopu.
ĪPAšI AIZSARGĀJAMĀS SUGAS
Gaujas NP purvos, avoksnājos un avotainos purvos aug vairākas aizsargājamas vaskulāro augu un sūnu sugas.
Rakstā minētas sugas un atradnes, kas konstatētas purvu, avoksnāju un avotu purvu izpētes gaitā. Literatūrā
atrodamas arī citas ziņas, kas šeit netiek apskatītas.
Dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus atrasta Rakšu zāļu purviņā ar avotiem Cēsu apkārtnē. Pundurbērzs Betula
nana, kas nav konstatēts vairākās agrāk zināmajās atradnēs [13], atrasts Auciema dzelvju apkārtnē pie Gulbjusalas
purva [14, 15] un Kreiļu purva malā [15]. Bezdelīgactiņa aug vairākos avoksnājos un avotainos purvos – Kazu
gravā, Rakšu purvā. Turaidas apkārtnes kaļķainajos purvos kopā ar bezdelīgactiņu konstatēts Devela grīslis,
piemēram Silavēveru purvā [16]. Palu grīslis Carex paupercula atrasts Sudas purvā, pleznveida grīslis C. ornithophoda
aug kaļķainos avoksnājos uz šūnakmens Amatas un Vildogas krastos, pie Silciema, akotainais grīslis C. atherodes,
kā arī purvāju vienlape Malaxis monophyllos – avotainā zāļu purvā Gaujas sāngravā pie Mežciemu mājām Drabešu
pagastā. Sirdsveida divlape Listera cordata atrasta pārejas purvā pie Turaidas. Trejdaivu koraļļsakne Corallorhiza trifida
atrasta Pūrica ezera pārpurvotajā daļā – vietā, kur sākas purvaini krūmāji. Lēzeļa lipare Liparis loeselii aug turpat
netālu Pūrica ezera krasta zāļu purva daļā. Tavaiņa pārejas purva daļā aug purva sūnene Hammarbya paludosa [15].
Tā konstatēta arī Pūrica ezeram pieguļošajā purvā [16]. Turpat aug divkrāsu kārkls Salix phylicifolia. Mellenāju kārkls
S. myrtilloides aug Sudas purva D galā. Ciņu mazmeldrs Sudas purvā veido lielas audzes, bet noraktajā Vārnēnu
purvā saglabājušies tikai daži mazmeldra ciņi. Parastā kreimule Pinguicula vulgaris konstatēta avotainā nogāzē pie
Liepkalnu mājām Siguldas apkārtnē un Kazu gravā. Literatūrā minēta Alpu kreimules P. alpina atradne uz Lībānu
šūnakmens klintīm [17], taču, vairākkārt pārmeklējot, tā nav atrasta. Šī suga nav iekļaujama Parka floras sarakstā,
jo domājams, ka atradne veidota mākslīgi. Biezlapu virza Stellaria crassifolia aug vairākos Gaujas ielejas avoksnājos.
Rakšu purviņa malā atrasta skrajziedu skarene Poa remota. Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica aug Kazu
gravā un Rakšu purvā. Fuksa dzegužpirkstīte D. fuchsii aug avotainā nogāzē pie Liepkalnu mājām Siguldas apkārtnē.
Stāvlapu dzegužpirkstīte konstatēta daudzās vietās: Tavaiņa, Sudas, Rakšu u.c. purvos. Plankumainā dzegužpirkstīte
D. maculata aug gravas avoksnājā pie Mežciemu mājām Drabešu pagastā un avoksnājā pie Liepkalnu mājām Siguldā.
Odu gimnadēnija Gymnadenia conopsea reti sastopama Kumadas ielejas avoksnājos un Gaujas sāngravas avoksnājā
pie Silciema.
Konstatētas vairākas jaunas aizsargājamo sūnu sugu atradnes. Ieliekto rikardiju Riccardia incurvata atradusi Liene
Salmiņa Pūrica ezera purvainajā piekrastē [18]. Šī ir otrā zināmā atradne Latvijā. Turpat konstatēta arī Īrijas merkija
Moerckia hibernica un spurainā dzīparene Paludella squarrosa. Spurainā dzīparene aug arī Rakšu zāļu purviņā kopā
ar dzelteno akmeņlauzīti un dzegužpirkstītēm. Vaives gravā pie Dāvida dzirnavām 2002. gadā Ansis Opmanis
atradis citu dzīpareni – P. decipiens, kas ir jauna suga Latvijas sūnu sarakstā. Tūbainā bārkstlape aug daudzos nelielos
avoksnājos, piemēram: Cēsu apkārtnē pie Olavām un gravas avoksnājā pie Mežciemu mājām Drabešu pagastā.
Tā sastopama nelielu avotu izplūdes vietās mežā nogāzes slīpumā vai pakājē. Sfagnu somenīte konstatēta Sudas
purvā.