BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA GAUJAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ ...

i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i d ī b a G a u j a s n a C i o n ā l a j ā p a R K ā
Sudas purvs ir tipisks sūnu purvs ar izteiktu ciņu – lāmu kompleksu. Te sastop gan augstā, gan arī pārejas purva
veģetāciju. Uz ciņiem sastop sfagnus – brūno Sphagnum fuscum, iesarkano S. rubellum, Magelāna S. magellanicum, kopā
ar kadiķu dzegužlinu Polytrichum juniperinum, lielo dzērveni Oxycoccus palustris un melno visteni Empetrum nigrum.
Vietumis sastop arī purva vaivariņu Ledum palustre. Purva dienvidu daļā sastop lēzenus ciņus, kur dominē Magelāna
sfagns (3. pielikums). Reti sastop augstākus ciņus ar sfagniem – brūno un iesarkano kopā ar sila virsi Calluna vulgaris,
polijlapu andromedu Andromeda polifolia, makstaino spilvi Eriophorum vaginatum, dzērvenēm – lielo un sīko Oxycoccus
microcarpus, apaļlapu raseni Drosera rotundifolia, lāceni Rubus chamaemorus, melno visteni. No sūnām jāmin kadiķu
dzegužlins, purva krokvācelīte Aulacomnium palustre, sfagnu polija Pohlia sphagnicola, Šrēbera rūsaine Pleurozium
schreberi, gludlapu mīlija Mylia anomala. Vietām uz ciņiem aug parastā priede Pinus sylvestris. Purvā sastop arī ciņus, uz
kuriem dominē sila virsis Calluna vulgaris.
Ieplakās lakstaugu stāvā raksturīga suga ir parastais baltmeldrs Rhynchospora alba un sfagni. Tās mijās ar sfagnu
paklājiem, kuros dominē Magelāna sfagns. Lielākajās ieplakās parastais baltmeldrs aug kopā ar purva šeihcēriju
Scheuchzeria palustris un sfagniem – garsmailes Sphagnum cuspidatum un smalko S. tenellum. Te sastop arī citus purva
augus – polijlapu andromēdu, garlapu raseni Drosera anglica, apaļlapu raseni, lielo dzērveni, makstaino spilvi. No
sūnām jāmin peldošā zemzarīte Cladopodiella fluitans un sfagnu somenīte Calypogeia sphagnicola.
Lāmas Sudas purvā veido garenstieptus labirintus. To malās aug parastais baltmeldrs, dūkstu grīslis Carex
limosa, reizēm var sastapt arī uzpūsto grīsli C. rostrata, bet ūdenī peld sūnas: peldošā varnstorfija Warnstorfia fluitans
un garsmailes sfagns. Apkārt lāmām sastop Magelāna sfagna paklājus. Sudas purva dienvidu daļā ir izveidojies
savdabīgs pārejas purva komplekss ar zemo bērzu Betula humilis, purva bērzu B. pubescens un klūdziņu kārklu Salix
viminalis krūmu stāvā.
Sudas purvā vērojamas dažāda vecuma degumu pēdas (no 1967. un 2000. gada). Degumu vietās veģetācija krasi
atšķiras no tipiskās augstā purva veģetācijas. 1967. gada deguma vietā purvs vairāk aizaudzis ar priedi un zemsedzē
dominē virši, bet gandrīz nemaz nav sfagnu sūnu. Nav izteiktu ciņu un ieplaku, bet ir atsevišķi nelieli laukumiņi ar
smalko sfagnu. 2000. gada degumā visātrāk atjaunojusies makstainā spilve.
Patlaban purva attīstības dinamika vērojama pie ezeriem, kur norisinās pārpurvošanās. Sudas purvā sastopama
gan tipiska zāļu, gan pārejas un augstā purva veģetācija, kā arī dažādas pārejas purva augu sabiedrības. Sudas
purvam cauri tek strauts, kas vietumis parādās purva virspusē.
Latvijas austrumu daļā sastopamajiem purviem raksturīga ārkausa kasandra Chamaedaphne calyculata, rietumu daļas
augstajos purvos savukārt sastop ciņu mazmeldru Trichophorum cespitosum. Sudas purvs ir viens no nedaudzajiem
purviem Latvijā, kur abas šīs sugas kopā ir sastopamas augstā purva veģetācijā. Latvijas austrumu daļā biežāk
konstatēta augu sabiedrību Chamaedaphno–Sphagnetum magellanici, bet rietumu un arī ziemeļu daļā –
Eriophoro-Trichophorum cespitosi. Sudas purvā sastopamas abas (3. pielikums).
Domājams, ka arī daļēji izstrādātajā Vārnēnu purvā bijusi sastopama augu sabiedrība ar ciņu mazmeldru, taču
pašreiz šeit konstatēti tikai atsevišķi ciņu mazmeldra ceri. Citos Gaujas nacionālā parka purvos tas nav sastopams.
Avoksnāji pie Sudas upītes
Sudas purvu dienvidu galā šķērso Sudas upīte, kuras krastos vairākās vietās ir avotu izplūdes vietas. Tas ir
avoksnājs, kurš robežojas ar pārejas purva veģetāciju.
Avoksnājā aug tipiskas šādu biotopu sugas, piemēram, lēdzerkste, trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata,
pamīšlapu pakrēslīte, purva purene Caltha palustris, purva skarene Poa palustris, purva cietpiene Crepis paludosa, purva
madara Galium palustre, purva dadzis Cirsium palustre, purva neaizmirstule Myosotis palustris. Sūnu stāvu veido parastā
smailzarīte un lielā samtīte Bryum pseudotriquetrum.
Pārejas purva krūmu stāvu veido zemais un purva bērzi, vilku kārkls Salix rosmarinifolia un parastais krūklis Frangula
alnus. Makstaino spilvi, purva vārnkāju Comarum palustre, purva kosu Equisetum palustre un stāvo retēju Potentilla erecta
sastop lakstaugu stāvā. Gludais sfagns Sphagnum teres un spurainais sfagns S. squarrosum veido sūnu stāvu un tos
sastop kopā ar purva krokvācelīti un salmu dumbreni Calliergon stramineum. Šajā gadījumā purva veģetācija veidojas
vietās, kuras robežojas ar avoksnājiem. Te nav krasas robežas starp avoksnāju un purvu veģetāciju.
Amatas ielejas avoksnāji un avotaini purvi
Avotus, avoksnājus un avotainus purvus sastop daudzviet Gaujas nacionālajā parkā upju ieleju gravās. Viens
no tiem pētīts Amatas ielejā pie Vizuļu ieža. Raksturīgās sugas avoksnājā, kas atrodas uz nogāzes slīpumā, ir
purva skarene, lēdzerkste, sīkziedu kazroze Epilobium parviflorum, rūgtā ķērsa, ūdensvirza, avotu veronika, purva
neaizmirstule, pamīšlapu pakrēslīte, ložņu smilga Agrostis stolonifera. Sūnas: viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum,
avoksnes Philonotis spp., parastā pellija Pellia epiphylla.
Amatas kreisā krasta nogāzes pakājes avoksnājā bez minētajiem aug sekojoši vaskulārie augi: pļavas bitene
Geum rivale, purva cietpiene, purva kazroze Epilobium palustre, kā arī sūnas: tūbainā bārkstlape Trichocolea tomentella,