BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA GAUJAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ ...

i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i d ī b a G a u j a s n a C i o n ā l a j ā p a R K ā
E.4.3. Augsto grīšļu zālāji
Biežāk par zemo grīšļu sabiedrībām Parkā sastopamas augsto grīšļu sabiedrības. Tām raksturīgs nabadzīgs sugu
sastāvs un vienas vai dažu sugu dominēšana (sabiedrības nosauktas pēc dominējošām sugām). Aprakstītas slaidā
grīšļa, pūslīšu grīšļa, parastā miežubrāļa un iesirmās ciesas sabiedrības. Pastāvīgas sugas ir parastā zeltene
Lysimachia vulgaris, dūkstu un purva madara Galium uliginosum, G. palustre, pļavas spulgnaglene Coronaria flos-cuculi u.c.
Slapjie zālāji ilgu laiku var saglabāties atklāti, jo kokaugiem ir grūti ieaugt pārmitrās augtenēs. Tomēr gandrīz visos
inventarizētajos zālājos jau bija sastopamas dažādas kārklu sugas, kas liecina, ka tie jau ilgstoši nav izmantoti.
ĪPAšI AIZSARGĀJAMIE ZĀLĀJU BIOtOPI
No Latvijā īpaši aizsargājamiem biotopiem Gaujas NP ļoti reti sastopamas ir parkveida pļavas¹. Tas ir īpašs
dabisko zālāju tips, kam vienojoša pazīme ir atsevišķi augoši koki, starp kuriem tiek pļauts vai ganīts. Tajos var
būt satopamas dažādas augu sabiedrības. Ļoti rets biotops ir arī sugām bagātas stāvās vilkakūlas Nardus stricta
pļavas smilšainās augsnēs (ietilpst visas Parkā sastopamās stāvās vilkakūlas sabiedrības). Āraišu ezera palienes
pļava atbilst Latvijā aizsargājamam biotopam zilganās molīnijas Molinia caerulea pļavas kaļķainās, kūdrainās
vai mālainās augsnēs. Nedaudz biežāk, galvenokārt Gaujas un tās pieteku krastos, sastopamas sausas pļavas
kaļķainās augsnēs (ietilpst lielziedu vīgriezes-kailās pļavauzītes un plūksnainās īskājes sabiedrības), kā arī
kaļķainas smiltāju pļavas (ietilpst šaurlapu skarenes-vārpu veronikas sabiedrības).
No ES aizsargājamiem biotopiem, kas nav iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā, Gaujas NP
sastopami īstie zālāji (6510 mēreni mitras pļavas) un atmatu zālāji (6270* sugām bagātas atmatu pļavas).
No šiem biotopiem tikai daļa atbilst aizsargājamo biotopu statusam, jo vairums ir tikai dabisku zālāju veidošanās
sākumstadijā, kad veģetācijas struktūra un raksturīgais sugu kopums vēl nav nostabilizējies (nesen pārtraukta zālāju
iekultivēšana vai vērojamas atmatu pazīmes). Vairākas mitro (pļavas lapsastes, ciņugrīšļa un meža meldra) un
slapjo zālāju (slaidā grīšļa, pūslīšu grīšļa, parastā miežubrāļa) sabiedrības atbilst ES aizsargājamam biotopam
6450 upju ieleju pļavas. Tās lielas platības aizņem Vaives palienē. Kaut gan starp tām ir bijuši arī kultivēti zālāji,
atsākot tradicionālu apsaimniekošanu, tās var veidoties par bioloģiski daudzveidīgiem biotopiem.
DABISKO ZĀLĀJU StĀVOKLIS
Vērtējot pēc augu sabiedrību sugu sastāva un veģetācijas struktūras, Gaujas NP dabisko zālāju stāvoklis ir
neapmierinošs. No pētītajiem zālājiem 28 % ir botāniski ļoti vērtīgi, 13 % – ļoti līdz vidēji vērtīgi, 32 % – vidēji
vērtīgi, 11 % – vidēji līdz mazvērtīgi un 16 % – mazvērtīgi. Visaugstākā aizsardzības vērtība ir sausajiem stepju
(kalcifītiem) un smiltāju zālājiem, tomēr bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā liela nozīme ir arī mēreni mitrajiem
un mitrajiem zālājiem.
Tikai 25% no inventarizētajiem zālājiem tiek apsaimniekoti, bet pusē no visām teritorijām sācies aizaugšanas
process un vērojama arī pamitrināšanās un eitrofikācijas izraisītā augu sabiedrību transformācija vienveidīgās,
gandrīz monodominantās augsto platlapju (suņburkšķis, gārsa, smaržīgā kārvele u.c.) un ekspansīvo graudzāļu
(smiltāju ciesa, plūksnainā īskāje, niedru auzene u.c.) audzēs. Lielākajā daļā zālāju “uzplaukuma periods” ir beidzies.
Tas ir apmēram piecus gadus ilgs laiks, kad, pārtraucot apsaimniekošanu, pļavas augājs ir ļoti krāšņs, jo visas sugas
netraucēti (t.i., tās netiek nopļautas vai noēstas) var ziedēt. Tad vēl nenotiek arī krūmu ieviešanās, jo kokaugu sējeņi
nespēj konkurēt ar blīvi augošajiem lakstaugiem.
Pozitīvas pārmaiņas dabisko zālāju saglabāšanā notikušas pēdējos gados. Gaujas NP Administrācija ir uzsākusi
apsaimniekošanu (ikgadēju pļaušanu) vairākos tās valdījumā esošos zālāju masīvos − Siguldā Balonu pļavā, pie
Paslavu mājvietas Straupes pagastā, pie Bērziņu mājām Līgatnes pagastā, Amatas kreisajā krastā pie Zvārtes ieža,
pie tilta pār Gauju Cēsīs (pie Tiltu mājām) un pie Lenčiem. Arī daļa privātīpašumā esošo dabisko zālāju (piemēram,
Kalnabenčos, Ederniekos, Leukādijās un Āraišu ezerpilī) tiek apsaimniekotas dabai draudzīgi, tādejādi veicinot
dabisko zālāju biotas daudzveidības, kā arī daudzveidīgas ainavas saglabāšanu Gaujas nacionālajā parkā.
LItERAtūRA UN CItI INfORMĀCIJAS AVOtI
1. Kabucis I., Rusina S., Veen P. 2003. Grasslands of Latvia. Status and conservation of semi-natural grasslands. – European
grasslands. Report Nr.6. Royal Dutch Society for Nature Conservation, Latvian Fund for Nature: 44 pp.
2. Табака Л. В. (ред.) 1979. Флора и растительность Латвийской ССР. Северо-Видземский геоботанический район.
Рига, Зинатне: 163 с.
3. Абеле Г., Лимбена Р. 1979. Флора заповедной зоны Нурмижи. – Флора и растительность Латвийской ССР.
Северо-Видземский геоботанический район. Рига, Зинатне: 103-107.
¹ Īpaši aizsargājamo biotopu nosaukumi norādīti atbilstoši LR MK noteikumiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, kur
termins “pļavas” lietots kā termina “zālāji” sinonīms.