BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA GAUJAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ ...

i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i d ī b a G a u j a s n a C i o n ā l a j ā p a R K ā
E.1.5. un E.1.6. Mežmalas
Mežmalu sabiedrības veidojas īpatnējos apstākļos zālāju un meža ekotona (pārejas) zonā. Šīs sabiedrības tiek
izdalītas kā atsevišķs augāja tips (tās pēc definīcijas nav zālājs, jo ir galvenokārt primāras, kamēr zālāji – sekundāri,
un tajās dominē platlapji, nevis graudzāles), un to optimālā izplatība ir Dienvideiropa. Latvijā tās sastopamas
reti, galvenokārt upju ielejās sausās, saulainās, visbiežāk kalcifītās augtenēs ar ekspozīciju uz dienvidiem, un te to
saglabāšanos nodrošina ekstensīva apsaimniekošana (neregulāra ganīšana, appļaušana un krūmu izciršana).
Gaujas NP mežmalu sabiedrības konstatētas ļoti reti, tikai nelielās (dažu metru) joslās zālāju, ceļmalu u.c. biotopu
un meža saskares zonā, taču, iespējams, ka tās ir izplatītas daudz biežāk, īpaši Gaujas un to pieteku terasēs – zonā
starp upes krastu un mežu. Raksturīga iezīme ir sugu grupa, kas sastopama gandrīz tikai mežmalu sabiedrībās un
veido raksturīgo izskatu, jo parasti tās ir arī dominējošās sugas – zirgu āboliņš Trifolium medium, parastā raudene
Origanum vulgare, saldlapu tragantzirnis Astragalus glycyphyllos, Polijas un birztalu nārbulis Melampyrum polonicum,
M. nemorosum, meža dedestiņa Lathyrus sylvaticus u.c. Aprakstīta zirgu āboliņa sabiedrība pie Līgatnes pārceltuves,
kurā dominē zirgu āboliņš un Polijas nārbulis.
E.2. Mēreni mitri zālāji
Mēreni mitri zālāji Gaujas NP ir plaši izplatīti, arī augu sabiedrību skaits ir lielāks nekā sausajos zālājos. Plašāk
izplatītās ir smaržzāles-parastās smilgas sabiedrības, retāk sastopamas pļavas auzenes un augstās dižauzas
sabiedrības. Vairākas aprakstītās augu sabiedrības – meža suņburkšķa, podagras gārsas, niedru auzenes un
kamolzāles, raksturīgas aizaugošām, ilgi neapsaimniekotām pļavām, tās ir dažādas pļavu aizaugšanas un degradācijas
stadijas.
E.2.1. Vilkakūlas zālāji
Vilkakūlas zālājus pārstāv tikai stāvās vilkakūlas sabiedrības. Šim zālāju tipam Eiropā ir boreoatlantisks areāls,
tādēļ arī Latvijā tie galvenokārt saistīti ar Piejūras zemieni, kur edafiskie (nabadzīgs smilšains substrāts) un klimatiskie
(okeāniskākie apstākļi) faktori tām vislabvēlīgākie. Pēc sugu sastāva tie tik ļoti atšķiras no pārējiem mēreni mitrajiem
zālājiem, ka floristiski-ekoloģiskajā klasifikācijā tos iedala atsevišķā klasē – Calluno-Ulicetea (boreoatlantiskie vilkakūlas
zālāji un virsāji) (1. pielikums).
Gaujas NP vilkakūlas zālāji sastopami ļoti reti, – konstatēti tikai pie Paulēnu mājām Kauguru pagastā,
Līdumnieku mājām Krimuldas pagastā, Tītmaņu mājām Līgatnes pagastā un Gaujēnu mājām Straupes pagastā.
Sabiedrības veidojušās ļoti nabadzīgās, skābās smilts augsnēs ilgstošas ganīšanas ietekmē. Raksturīgs zems zelmenis,
kur pamatstāvu veido zemās graudzāles (10-15 cm augstas) stāvā vilkakūla Nardus stricta un pazvilā misiņsmilga
Sieglingia decumbens, raksturīgas sugas ir arī aitu auzene, suņu vijolīte Viola canina, parastais vizulis, stāvais retējs
Potentilla erecta, parastā ziepenīte Polygala vulgaris u.c.
Vilkakūlas zālāji pēc apsaimniekošanas pārtraukšanas var ilgi saglabāt sugu daudzveidību, jo kūlas uzkrāšanās
ir lēna, pateicoties īsajam zelmenim un sugu ekoloģijai. Dominējošās graudzāles veido blīvus ciņus un velēnu,
tādēļ tās spēj konkurēt ar citām lakstaugu sugām, kā arī kavē kokaugu ieviešanos. Tomēr arī šie zālāji aizaug, īpaši
ar dažādām kārklu sugām. Tā kā tie ir vieni no lauksaimnieciski mazvērtīgākajiem zālājiem, to apsaimniekošana ir
pārtraukta daudz agrāk nekā citos mēreni mitro zālāju tipos, tādēļ pašreiz to aizsardzība ir īpaši aktuāla.
E.2.2. Atmatu zālāji
No atmatu zālājiem Gaujas NP pārstāvētas smaržzāles-parastās smilgas sabiedrības. Parkā, līdzīgi kā visā
Latvijā, tās ir vienas no plašāk pārstāvētajām augu sabiedrībām mēreni mitros augšanas apstākļos. Sabiedrības
veidojas smilšainās, retāk mālsmilts atmatās, tās regulāri pļaujot un ganot [9]. Augājs ir polidominants, un to
zelmeni veido parastā smilga, parastā smaržzāle Anthoxanthum odoratum un sarkanā auzene, bet no platlapju sugām
raksturīgākās ir pelašķis, šaurlapu ceļteka, kodīgā gundega Ranunculus acris un birztalu veronika Veronica chamaedrys.
Līdzīgi kā sausie zālāji, liela daļa smaržzāles-parastās smilgas sabiedrību Parkā netiek apsaimniekotas.
Rezultātā tās kļūst floristiski vienveidīgas (polidominanci nomaina vienas vai dažu sugu dominēšana) un pakāpeniski
pārkrūmojas. Mitrākos apstākļos notiek pļavu pamitrināšanās – pastiprināti izplatās ciņusmilga Deschampsia ceaspitosa
(veidojas ciņusmilgas sabiedrības), kā arī citas mitrumu mīlošas sugas, piemēram, pļavas bitene Geum rivale, purva
gandrene Geranium palustre, parastā vīgrieze Filipendula ulmaria u.c., un veidojas dažādas mitro pļavu sabiedrības
(skatīt tālāk).
E.2.3. Īstie zālāji
Auglīgās augtenēs dabiskie zālāji gandrīz nav sastopami, tur parasti ierīkotas aramzemes vai kultivētie zālāji.
Tā kā jau kopš 1990. gada liela daļa kultivēto zālāju netiek apsaimniekoti vai tiek izmantoti bez atjaunošanas
0