BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA GAUJAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ ...

i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i d ī b a G a u j a s n a C i o n ā l a j ā p a R K ā
DABISKIE ZĀLĀJI
Solvita Rūsiņa
IEVADS
Dabiskie zālāji Latvijā aizņem tikai aptuveni 0,3 %, tomēr tie ir ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā
gan sugu, gan sabiedrību līmenī. Nozīmīgākās dabisko zālāju teritorijas Latvijā ir upju, tai skaitā arī Gaujas un tās
pieteku, ielejās [1]. Gaujas NP ir nozīmīga dabisko zālāju koncentrēšanās vieta Gaujas ielejas vidustecē.
Gaujas NP floras un veģetācijas sistemātiska izpēte sākta samērā vēlu – Bioloģijas institūta botāniķi veikuši
pētījumus 20. gs. 70-tajos gados [2], tomēr konkrēti dati par dabisko zālāju veģetāciju Parka teritorijā joprojām bija
fragmentāri. G. Ābele un R. Limbēna [3] min meža laucēm (Nurmižu rezervāta zonā) raksturīgās sabiedrības ar
zemo raudupi Scorzonera humilis, dažādlapu usni Cirsium heterophyllum un pļavas vilkmēli Succisa pratensis. V. Baroniņa
[4] pētījusi floru un veģetāciju posmā no Murjāņiem līdz Vējupītes ietekai Gaujā. Autore aprakstījusi Gaujai
raksturīgos sausos zālājus, kur dominē lielziedu vīgrieze Filipendula vulgaris, kalnu āboliņš Trifolium montanum, kailā
pļavauzīte Helictotrichon pratense, un ir sastopama arī Sarkanās grāmatas suga kailā dobspārne Cenolophium denudatum,
uzsverot, ka tieši dabiskajos zālājos sastopama liela daļa no teritorijā konstatētajām sugām.
Dabisko zālāju inventarizācija, ar mērķi noskaidrot dabisko zālāju augu sabiedrību daudzveidību, veikta 1996.
un 1999. gadā visā Parka teritorijā, galveno uzmanību pievēršot upju (Gaujas, Amatas, Līgatnes, Vaives u.c.) ielejām,
kur sastopamas bioloģiski daudzveidīgākās, kā arī ainaviski nozīmīgākās dabisko zālāju teritorijas (karte 213. lpp.).
Ārpus ielejām sastopami tikai nelieli dabisko zālāju fragmenti starp aramzemi, mežiem un lielajām kultivēto zālāju
platībām.
Zālāji inventarizēti, katrai vietai aizpildot pļavas raksturojuma lapu un izvēlētās vietās augāja raksturošanai veicot
veģetācijas aprakstus. Augu sabiedrības aprakstītas pēc Brauna-Blankē metodes [5] 4 – 9 m 2 lielos parauglaukumos
un klasificētas gan pēc Eiropā pieņemtās floristiski-ekoloģiskās klasifikācijas sistēmas, gan noteikts arī biotopa tips
pēc Latvijas biotopu klasifikatora [6]. Kopumā inventarizēti 79 zālāju nogabali un veikti 113 veģetācijas apraksti.
Lai raksturotu zālāju bioloģisko vērtību, to dabiskuma pakāpi, izmantotas indikatorsugas – sugas, kuras parasti
sastopamas neielabotās pļavās un ganībās [1]. Zālāji grupēti trīs kategorijās:
• botāniski ļoti vērtīgs zālājs, kurā vairāk par piecām indikatorsugām, tajā konstatētas vairākas retas sugas, augu
sabiedrībā maz sinantropu elementu, nav konstatētas mēslošanas vai citas ielabošanas pasākumu pēdas;
• botāniski vidēji vērtīgs zālājs ar dažām indikatorsugām;
• zālājs ar nelielu botānisko vērtību.
DABISKO ZĀLĀJU fLORA UN VEĢEtĀCIJA
Gaujas NP dabiskajos zālājos uzskaitītas 300 (vairāk nekā puse no visām Latvijas pļavās sastopamajām) augstāko
augu sugas no 44 dzimtām un 163 ģintīm. Sugām bagātākās ir kurvjziežu Compositae (36 sugas), graudzāļu Gramineae
(36), grīšļu Cyperaceae (29), tauriņziežu Leguminosae (22), rožu Rosaceae (22) un neļķu Caryophyllaceae (18) dzimtas.
Aptuveni 30 no reģistrētajām sugām parādās, pļavām aizaugot, piemēram, vairākas kārklu sugas (Salix sp.), āra
bērzs Betula pendula, apse Populus tremula, mazā ziemciete Pyrola minor, apaļlapu ziemciete P. rotundifolia, ērgļpaparde
Pteridium aquilinum u.c., vai dažādu traucējumu rezultātā (mežacūku rakumi u.c.), piemēram, parastā vībotne Artemisia
vulgaris, tīruma usne Cirsium arvense, bastarda tūsklape Petasites hybridus, dārza vējgriķis Fallopia convolvulus u.c.
Izplatītākās sugas Gaujas NP pļavās un ganībās ir sarkanā auzene Festuca rubra, pelašķis Achillea millefolium, baltā
madara Galium album, vanagu vīķis Vicia cracca, tīruma pēterene Knautia arvensis, pļavas timotiņš Phleum pratense,
ziemeļu madara Galium boreale, šaurlapu ceļteka Plantago lanceolata, zāļlapu virza Stellaria graminea un parastā smilga
Agrostis tenuis.
Inventarizācijas gaitā atrastas vairākas Latvijas Sarkanās grāmatas sugas (vīnkalnu sīpols Allium vineale, kailā
dobspārne un Tatārijas plaukšķene Silene tatarica) un īpaši aizsargājamās orhideju dzimtas sugas – Baltijas dzegužpirkstīte
Dactylorhiza baltica, plankumainā dzegužpirkstīte D. maculata un zaļziedu naktsvijole Platanthera chlorantha.
Gaujas NP zālājos aprakstītas 26 augu sabiedrības – no izteikti sausiem, smilšainiem biotopiem līdz pat slapjām
grīšļu audzēm (1. pielikums). Dažas augu sabiedrības ir bieži sastopamas, tomēr ir arī tādas, piemēram, kamolzāles,
plūksnainās īskājes, niedru auzenes un parastās vīgriezes sabiedrības, kas veidojušās pļavu aizaugšanas
rezultātā un sastopamas tikai nelielā pļavas daļā kā atsevišķi laukumi.
Vienas no izplatītākajām Gaujas NP teritorijā ir smaržzāles-parastās smilgas sabiedrības, bet Gaujas un tās
pieteku terasēm un terasu nogāzēm raksturīgas sausu zālāju lielziedu vīgriezes-kailās pļavauzītes un šaurlapu
skarenes-vārpu veronikas sabiedrības. Tās ir gan vienas no floristiski bagātākajām, gan arī ainaviski skaistākajām
pļavām. Samērā reti sastopamas mitru un slapju zālāju sabiedrības (zemo un augsto grīšļu, miežubrāļu u.c.).
Jāatzīmē, ka daudzos inventarizētajos zālājos sastopamas vairākas sabiedrības. Bieži vien šie zālāji tādēļ ir floristiski
daudzveidīgāki un arī ainaviski izteiksmīgāki.
Tekstā pirms biotopu grupu nosaukumiem norādīts atbilstošais kods no Latvijas biotopu klasifikatora [6].
1