BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA GAUJAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ ...

MEŽI
Valdis Pilāts
b i o l o Ģ i s K ā d a u d Z V e i d ī b a G a u j a s n a C i o n ā l a j ā p a R K ā
IEVADS
Mežu izvietojums Gaujas NP ir nevienmērīgs. Tie atrodas galvenokārt Gaujas un tās pieteku ielejās un tām
pieguļošajās platībās. Pārējo teritoriju raksturo nelieli meža masīvi, kas mijas ar plašām lauksaimniecības zemēm.
Gaujas NP mežainums ir 53% [1].
Pirmo Gaujas senielejai raksturīgo augu sabiedrību, tai skaitā mežu, raksturojumu devis M. Stukmanis [2].
Pastāvīgi mežu veģetācijas pētījumi aizsākušies 20. gadsimta otrajā pusē, izstrādājot studentu diplomdarbus [3-7],
gan tikai Siguldas apkārtnē. Gaujas senielejas mežu ģeobotānisko raksturojumu devušas K. Birkmane un L. Tabaka
[8, 9].
1998. gadā uzsākta dabisko meža biotopu inventarizācija. Pirmajā etapā (1998.-1999. g.) bioloģiskā ziņā vērtīgāko
mežu izpēte pabeigta lielākajā daļā valsts mežu (inventarizāciju neveica rezervātu zonās). Šo inventarizāciju veica
Jānis Bušs, Ojārs Demiters, Jānis Krūmiņš, Jānis Ķuze, Rolands Lebuss, Pauls Nulle, Aivars Petriņš, Digna Pilāte,
Valdis Pilāts, Vita Rudzīte, Antra Strautniece, Ilze Vilka un Rasa Ziediņa. R. Ziediņa piedalījusies arī datu apkopošanā.
Atbilstoši dabisko meža biotopu inventarizācijas metodikai [10] bioloģiski vērtīgās mežaudzes klasificētas kā dabisks
meža biotops (DMB) vai arī kā potenciāls dabisks meža biotops (PDMB). Pašreiz turpinās dabisko meža biotopu
inventarizācija privātajos un pašvaldību mežos individuālo meža apsaimniekošanas plānu izstrādes ietvaros.
2002. gadā apsekoti Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamie biotopi, tai skaitā arī mežu biotopi [11].
MEŽU tIPI
Gaujas NP augošie meži ir samērā daudzveidīgi, te sastopami visi trīs Latvijai raksturīgie mežu veģetācijas tipi:
boreālie skujkoku meži, Eiropas vasarzaļie platlapju meži un Eirosibīrijas melnalkšņu staignāji, izdalīti gandrīz visi
Latvijai raksturīgie meža mežsaimnieciskie tipi. Atbilstoši 1987. gadā veiktajai mežu ierīcībai Parka teritorijā lielāko
daļu – 87% no meža zemju kopējās platības aizņem sausieņu meži. No tiem izplatītākie meža tipi ir damaksnis, lāns,
vēris un gārša. Reljefa īpatnību dēļ Parkā ir maz slapjo mežu un līdz ar to maz arī nosusināto mežu. Piemēram, meži
uz slapjām kūdras augsnēm aizņem 6% meža zemju platības, un tie nelielās platībās atrodas izklaidus visā teritorijā.
No tiem izplatītākie meža tipi ir niedrājs un purvājs. Meži uz slapjām minerālaugsnēm aizņem 3% meža zemju un
arī atrodas izklaidus visā teritorijā. No tiem izplatītākie meža tipi ir slapjais damaksnis un slapjais mētrājs. Meži uz
nosusinātām kūdras augsnēm aizņem 2% no meža zemēm. No tiem izplatītākie meža tipi ir šaurlapu kūdrenis un
mētru kūdrenis. Meži uz nosusinātām slapjām minerālaugsnēm aizņem 2% no meža zemēm (galvenokārt šaurlapu
ārenis un platlapju ārenis).
Vairāk nekā pusi (55,5%) no visiem mežiem aizņem audzes, kur valdošā koku suga ir priede. Pārējo, pēc īpatsvara
lielāko, mežu sadalījums pēc valdošajām koku sugām ir šāds: 17% aizņem egļu, 16% – bērzu un 7% - baltalkšņu meži.
Lai gan meži, kuros valdošā koku suga ir kāds no platlapjiem, kopumā aizņem tikai 2%, Gaujas senielejā ir vietas,
piemēram Siguldas apkārtnē, ar ievērojami lielāku platlapju un jauktu platlapju-egļu mežu īpatsvaru. Raksturīgi,
ka Gaujas ielejā katrs meža tips aizņem noteiktu reljefa elementu (1. attēls). Senielejas nogāzes mala apaugusi ar
damakšņa un mētrāja tipa mežiem. Lēzenākās nogāzēs sastopams vēris, bet nogāžu lielāko daļu un pakājes, it īpaši
Siguldas apkārtnē, aizņem bagātīgas gāršas [7].
Meža dabisko biotopu inventarizācijas gaitā valsts mežos konstatēti 15 dabiskie meža biotopu tipi (no 20
teorētiski iespējamiem [10]):
• Skujkoku mežs; • Gravas mežs;
• Mistrots skuju – lapu koku mežs; • Nogāzes mežs;
• Platlapju mežs; • Krastmalas mežs;
• Apšu mežs; • Avotains mežs;
• Citu lapu koku mežs; • Bioloģiski nozīmīga bebraine;
• Slapjš melnalkšņu mežs; • Biokoks;
• Slapjš priežu un bērzu mežs; • Vējgāzes mežs.
• Slapjš platlapju mežs;
Inventarizācijas rezultāti liecina, ka identificētie DMB un PDMB sastāda 12% no apsekotās mežu platības
(18690 ha). To izvietojums ir samērā neviendabīgs. Ja, piemēram, Raiskuma apkārtnē (bijušajās Gaujas un Raiskuma
mežniecībās) DMB un PDMB īpatsvars ir 9%, tad Siguldas apkārtnē (bijušajā Siguldas mežniecībā) to īpatsvars ir
pat 20%. Tas izskaidrojams ar atšķirīgo mežu apsaimniekošanas vēsturi šajās Parka daļās. Siguldas apkārtnē vairums
valsts mežu atrodas Gaujas senielejā uz stāvajām nogāzēm. Tur mežsaimnieciskā darbība jau ilgstoši nav veikta
vai veikta ar nelielu intensitāti. Savukārt Raiskuma apkārtnē daudz valsts mežu atrodas arī ārpus Gaujas senielejas
1