Gundars LÄcis, 26.11.2011. - Sterivita.lv
Gundars LÄcis, 26.11.2011. - Sterivita.lv
Gundars LÄcis, 26.11.2011. - Sterivita.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Modernās zobārstniecības<br />
pamatlicējs - Pierre Fauchard<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Gadsimtiem krātā pieredze darba instrumentu kopšanā pirms<br />
un pēc lietošanas ietver sevī divas vienkāršas patiesības:<br />
‣ Iegūtās zināšanas jāpielieto;<br />
‣ Jābūt pareizai attieksmei;<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Dentālie instrumenti ir dažādi un to kopšanai arī jābūt dažādai.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
1. Vienkārši, monolīti instrumenti;<br />
2. Instrumenti ar atstarojošu virsmu;<br />
3. Instrumenti ar kustīgiem savienojumiem;<br />
4. Rotējoši instrumenti;<br />
5. Instrumenti ar abrazīvām virsmām;<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Tīrīšana ir process, kura laikā medicīniskās ierīces tiek attīrītas<br />
no dažādiem neorganiskas un organiskas izcelsmes netīrumiem.<br />
1. Divas pamatdarbības: mehāniska aplikumu noľemšana un skalošana.<br />
2. Manuāla tīrīšana. Pielieto trauslu, optisku, sarežģītu un dobu<br />
instrumentu tīrīšanai.<br />
3. Automātiska tīrīšana. Priekšskalošana aukstā ūdenī ar sekojošu<br />
pamatmazgāšanu 60°C un termisku dezinfekciju 90-95°C temperatūrā<br />
4. Ultraskaľas iekārta. Ļoti efektīva palīgierīce manuālai un<br />
mehāniskai tīrīšanai.<br />
5. Mērcēšana. Izmanto, ja instrumentu piesārľojums ir liels. Pielieto<br />
ūdeni un detergentu.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
1. Termāla dezinfekcija.<br />
Dezinfekcija ar temperatūru ir droša . Tās veikšanas rezultātā uz ierīcēm<br />
nepaliek aplikumi, to viegli kontrolēt un tā nav toksiska.<br />
2. Ķīmiska dezinfekcija.<br />
Ķīmiski parasti dezinficē termo-labilus instrumentus un materiālus.<br />
3. Augsta līmeľa dezinfekcija (ALD).<br />
‣ Dezinfekcija vārot.<br />
‣ Dezinfekcija siltā mitrumā 70-95º C temperatūrā.<br />
‣ Ķīmiska dezinfekcija.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
1. Augsta līmeľa dezinfekcija vārot.<br />
Vārot ALD tiek veikta izmantojot verdošu ūdeni (ekspozīcijas laiks<br />
100°C temperatūrā 1 minūte). Šādi tiek nogalināta lielākā daļa organismu,<br />
izľemot baktēriju sporas. Vārot nav iespējams veikt sterilizāciju.<br />
2. Augsta līmeľa dezinfekcija siltā mitrumā.<br />
Augsta līmeľa dezinfekciju siltā mitrumā var veikt arī īpaši konstruētās<br />
iekārtās. Šādi tiek apvienoti trīs procesi – tīrīšana, termiska dezinfekcija un<br />
žāvēšana. Process ir ļoti efektīvs, jo, pielietojot mehānisku mazgāšanu, lielākā<br />
daļa mikroorganismu ir noskaloti un dezinfekcijas līmenis tiek sasniegts ar<br />
lielāku varbūtību.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
3. Augsta līmeľa ķīmiska dezinfekcija.<br />
Ķīmiski ALD veic tad, kad citas metodes nav piemērojamas. Parasti to<br />
izmanto termo-labilu medicīnisko ierīču dezinfekcijai. Ķīmiskai ALD var<br />
izmantot tikai noteiktus dezinfektantus.<br />
‣ Glutaraldehyde (glutāraldehīds) – koncentrācija 2%, ekspozīcijas laiks 20<br />
min.<br />
‣ Ūdeľraža peroksīds - koncentrācija 6-7,5%, ekspozīcijas laiks 20-30 min.<br />
‣ Peroksietiķskābe - koncentrācija 0,2-0,35%, ekspozīcijas laiks 5 min.<br />
‣ Ortho-phthalaldehyde (OPA) ortoftālaldehīds - ekspozīcijas laiks noteikts 5<br />
min. (ES), 10 min. (Kanāda), 12 min. (ASV).<br />
Pēc dezinfekcijas medicīniskās ierīces rūpīgi jāskalo ar demineralizētu<br />
ūdeni (ja nav tādas iespējas, tad ar vārītu ūdeni) un jānosusina.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Ilgu laiku sterilo materiālu iepakojumam netika piešķirta<br />
nozīme. Vizuālas iepakojuma redzamības psiholoģiskais efekts bija<br />
daudz svarīgāks par faktiskajām prasībām pret iepakošanas procesu un<br />
tā izpildes mehānismiem. Iepakojuma un pakošanas tehnoloģijas<br />
izvēle ietekmē medicīnisko materiālu ierīču stāvokli.<br />
‣ Tekstils<br />
‣ Krepēts papīrs<br />
‣ Papīra-plastikāta ruļļi un maisiľi<br />
‣ Slēgti konteineri<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
1. Tekstils – pielietojams kā pakošanas materiāls tūlītējai iepakojuma<br />
izmantošanai. Porainības dēļ iepakojumam jābūt pietiekamam kārtu<br />
skaitam (3-4 kārtas) un to nevar uzglabāt.<br />
2. Krepēts papīrs – augstāks barjerslāľa drošības līmenis. Iepakojums<br />
jāveic noteikti divās kārtās. Iepakojumu ērti atvērt un atvērtās loksnes<br />
uzreiz ir izmantojamas kā sterilā lauka papildus nodrošinājums.<br />
Iepakojumu nevar pielietot visās sterilizācijas metodēs.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
3. Papīra-plastikāta ruļļi vai maisiľi – iepakojuma veids ar vēl<br />
augstāku barjerslāľa drošības līmeni. Trūkumi – tāpat kā krepētu<br />
papīru nevar izmantot visām sterilizācijas metodēm un iepakojums<br />
pamatā pielietojams atsevišķu un vieglu medicīnisko ierīču un<br />
materiālu pakošanai. Parasti pielieto vienas kārtas pakojumu, bet<br />
operāciju zālēs var pielietot dubultu pakojumu, tādejādi nodrošinoties<br />
pret iespējamu ierīces kontamināciju iepakojuma atvēršanas brīdī.<br />
Piezīme: papīra-plastikāta iepakojumi jānoslēdz hermētiski tikai<br />
izmantojot aizkausēšanas iekārtu.<br />
4. Slēgti konteineri ar vārstu sistēmām vai nomaināmiem vārstiem –<br />
visaugstākais barjeslāľa drošības līmenis. Iepakojums nodrošina<br />
iespēju ilgi uzglabāt sagatavotās medicīniskās ierīces, bet ne vienmēr<br />
šī iepakojuma nepieciešamība ir attaisnota.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Sterilizācija ir process, kura laikā mikroorganismi, ieskaitot<br />
baktēriju sporas, tiek padarīti vairoties nespējīgi un tiek sasniegts<br />
manipulācijām nepieciešamais garantētais sterilitātes līmenis GSL<br />
(Sterility Assurance Level – SAL).<br />
Sterilizācijas procesus pēc to būtības iedala fizikālos un<br />
ķīmiskos.<br />
Piezīme:<br />
Vārīšana un atklāta liesma nav efektīvas sterilizācijas<br />
metodes, jo nav iespējams iznīcināt visus mikroorganismus.<br />
Lielās veselības aprūpes iestādēs vajadzētu būt vairāk kā<br />
vienas metodes sterilizācijas sistēmām, tas ļauj nodrošināties pret<br />
jaudu un tehnoloģisko iespēju trūkumu.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
1. Fizikālie procesi:<br />
‣ Karsts gaiss<br />
‣ Piesātināts ūdens tvaiks (autoklavēšana)<br />
‣ Radiācija<br />
2. Ķīmiskie procesi:<br />
‣ Etilēna oksīda gāze<br />
‣ Zemas temperatūras tvaiks un formaldehīds<br />
‣ Ūdeľraža peroksīds/plazma<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
1. Karsts gaiss<br />
Karstā gaisa metode ir pielietojama sterilizējot stiklu, metālu, eļļas un<br />
dažādus pu<strong>lv</strong>erus. Veiksmīgai procesa norisei iekārtās tiek izmantots gaisa plūsmas<br />
princips. Tiek izmantotas 160°C (sterilizācijas laiks 2 stundas) un 175°C<br />
(sterilizācijas laiks 1 stunda) temperatūras.<br />
Metodes priekšrocības:<br />
‣ Var izmantot pūderu, bezūdens eļļu, un stiklu saturošu ierīču sterilizēšanai<br />
‣ Sasniedz visas instrumentu virsmas, pat neizjauktā stāvoklī<br />
‣ Metode nav ķīmiski agresīva, neietekmē metāla ierīces<br />
‣ Zemas apstrādes cikla izmaksas<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
1. Karsts gaiss<br />
Metodes trūkumi:<br />
‣ Iedarbība lēna un nevienmērīga<br />
‣ Nepieciešams ilgs iedarbības laiks<br />
‣ Augstas temperatūras dēļ nav iespējams pielietot lielam materiālu klāstam<br />
‣ Augstas temperatūras dēļ ierobežotas iepakojuma materiālu izvēles iespējas<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
2. Piesātināts ūdens tvaiks (autoklavēšana)<br />
Sterilizācija piesātinātā ūdens tvaikā ir visizplatītākā metode visu termiski<br />
stabilu materiālu un medicīnisko ierīču apstrādei. Sterilizācija piesātinātā ūdens<br />
tvaikā ir droša, nav toksiska, ir lēta, sporicidāla, ar strauju uzsilšanas ātrumu un<br />
labiem penetrācijas parametriem. Metodē pielieto divus režīmus - 121°C<br />
(sterilizācijas laiks 16 minūtes) un 134°C (sterilizācijas laiks 3,5 minūtes).<br />
Metodes priekšrocības:<br />
‣ Metode ļoti efektīva<br />
‣ Strauja uzsilšana un ātra sterilanta penetrācija<br />
‣ Metode nav toksiska<br />
‣ Zemas procesa izmaksas<br />
‣ Var izmantot šķidrumu sterilizēšanai<br />
‣ Var pielietot praktiski visus populārākos iepakojuma veidus<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
2. Piesātināts ūdens tvaiks (autoklavēšana)<br />
Metodes trūkumi:<br />
‣ Medicīniskajiem materiāliem un ierīcēm jābūt siltuma un mitruma izturīgiem<br />
‣ Nevar sterilizēt pu<strong>lv</strong>erus, ziedes un eļļas<br />
‣ Iekārtām nepieciešama kvalificēta tehniskā apkope<br />
3. Radiācija<br />
Šī sterilizācijas metode tiek pielietota tikai rūpnieciski, tomēr to izmanto<br />
ļoti plaši. Gamma starojumu iegūst kobalta 60 vai cēzija 137 radioaktīvo izotopu<br />
sabrukšanas rezultātā. Biocīda iedarbība ir gan tieša (grauj DNS un RNS), gan<br />
netieša (rada brīvos radikāļus).<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
4. Etilēna oksīda gāze (EO)<br />
Sterilizācijas etilēna oksīdā kopš pagājušā gadsimta 50-iem ir visplašāk<br />
izmantotā zemas temperatūras sterilizācijas metode. Šajā metodē sterilizācija<br />
notiek 50-60°C. Metode jāizmanto rūpīgi kontrolētos apstākļos, jo etilēna oksīds ir<br />
ļoti toksisks un sprādzienbīstams. Nepieciešamās gāzes ventilācijas dēļ<br />
sterilizācijas cikla ilgums ir ne mazāk kā 16 stundas.<br />
5. Zemas temperatūras tvaiks ar formaldehīdu (LTSF)<br />
Tāpat kā etilēna oksīda metodei, arī šai sterilizācijas metodei ir relatīvi<br />
zema darba temperatūra - līdz 73°C un sterilizācijas cikla laiks ne mazāk kā 7<br />
stundas. Metodei ir savi trūkumi – procesa gaitā veidojas kaitīgi blakusprodukti un<br />
metodei nav gūti konkrēti pierādījumi par iedarbību uz prioniem.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
6. Ūdeľraža peroksīds/gāzes plazma<br />
Ūdeľraža peroksīda un gāzes plazmas kombinācijas rezultātā brīvie<br />
radikāļi iedarbojas uz šūnu. Sterilizācijas cikla ilgums ir aptuveni 75 minūtes.<br />
Tomēr metodei ir savi trūkumi – nav piemērojami celulozi saturoši iepakošanas<br />
materiāli, process ir grūti kontrolējams un dziļus dobumus/lūmenus nav iespējams<br />
apstrādāt bez papildus plūsmu pastiprinoša aprīkojuma.<br />
Medicīnisko materiālu un ierīču apstrādei var izmantot arī ķimikālijas.<br />
Pirms to pielietošanas gan vajadzētu apsvērt, vai to izmantošana ir galēji<br />
nepieciešama. Pielietojot šīs metodes, ierīces pēc sterilizācijas ir noteikti rūpīgi<br />
jāskalo sterilā ūdenī. Šajās metodēs nav iespējams izmantot ne ķīmiskus, ne<br />
bioloģiskus sterilitātes indikatorus. Ľemot vērā šos trūkumus, šīs metodes vairāk<br />
izmanto augsta līmeľa dezinfekcijai.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
7. Teorētiski iespējamas, neizpētītas metodes<br />
Zinātnes un tehnoloģiju attīstība turpinās, tāpēc ir radušās jaunas, bet vēl<br />
neizpētītas metodes iedarbībai uz šūnu. Par metodēm ir vērts zināt, bet to<br />
pielietojums pagaidām ir apšaubāms. Šādas metodes ir:<br />
‣ Sterilizācija izmantojot ozonu;<br />
‣ Sterilizācija izmantojot ultraskaľu;<br />
‣ Sterilizācija izmantojot mikroviļľus;<br />
‣ Sterilizācija izmantojot kvarca daļiľas;<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Sterilizācijas procesa kontroles mehānismi<br />
‣ Ķīmiskie indikatori;<br />
‣ Bioloģiskie indikatori;<br />
‣ Papildus aprīkojums – dobu ierīču simulators PCD (Process Challenge<br />
Device);<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Ķīmiskie indikatori<br />
‣ 1.klase – procesa indikatori;<br />
‣ 2.klase – specifiskie indikatori;<br />
‣ 3, 4.klase – vairāku parametru indikatori;<br />
‣ 5.klase – integratori;<br />
‣ 6.klase – emulatori;<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Bioloģiskie indikatori<br />
‣ Bioloģiskie indikatori piesātinātam ūdens tvaikam – Geobacillus<br />
stearothermophilus;<br />
‣ Bioloģiskie indikatori etilēna oksīda gāzei - Bacillus atrophaeus;<br />
‣ Bioloģiskie indikatori zemas temperatūras tvaikam kombinācijā ar<br />
formaldehīdu – Geobacillus stearothermophilus;<br />
‣ Bioloģiskie indikatori karstam gaisam - Bacillus atrophaeus;<br />
‣ Bioloģiskie indikatori ūdeľraža peroksīdam/plazmai - Geobacillus<br />
stearothermophilus;<br />
‣ Bioloģiskie indikatori radiācijai - Bacillus pumilus;<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Dobu instrumentu simulators<br />
Attīstoties zinātnei un pētījumiem dekontaminācijas jomā, tehnisko zinātľu<br />
speciālisti, meklējot atbildes uz veselības aprūpes speciālistu jautājumiem, nonāca pie<br />
vienota slēdziena – pastāv iespēja, ka dobās medicīnas ierīcēs aktīvā viela nepiekļūst<br />
visai medicīniskās ierīces dobuma virsmai. Lai būtu iespējams veikt secinājumus par<br />
apstrādes procesu norisi arī medicīnisko ierīču dobumos, tika radīta dobo ierīču<br />
simulācijas ierīce.<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Dobu instrumentu simulators<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Sterilu medicīnisko materiālu glabāšana<br />
‣ Glabāšanas termiľš;<br />
‣ Glabāšanas veids;<br />
‣ Glabāšanas vides nosacījumi;<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Glabāšanas termiľš<br />
‣ Jack van Asten (1957 – 2002) – glabāšanas termiľu nosaka iepakojuma<br />
veids, glabāšanas metode un vieta;<br />
‣ LR MK ‘’Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma<br />
pamatprasībām ārstniecības iestādē’’ – punktu metode:<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
Iepakojuma iekšējās kārtas materiāls;<br />
Iepakojuma ārējās kārtas materiāls;<br />
Papildus iepakojums sterilās barjeras aizsargāšanai;<br />
Uzglabāšanas metode;<br />
Uzglabāšanas vieta;<br />
Punktu skaits un atbilstošais derīguma termiľš;<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Glabāšanas veids<br />
‣ Sterilie iepakojumi jāglabā droši;<br />
‣ Papīra-plastikāta iepakojumus nav vēlams likt vienu uz otra – var tikt<br />
mehāniski bojāti iepakojumi;<br />
‣ Krepēta papīra iepakojumus nav vēlams likt vienu uz otra – starp<br />
iepakojumiem var sākt uzkrāties mitrums;<br />
‣ Tekstilā pakotus materiālus nedrīkst glabāt – iepakojuma materiāla<br />
barjera nav droša uzglabāšanai;<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Glabāšanas vides nosacījumi<br />
‣ Vai pastāv sterilu materiālu kontaminācijas risks, ja netiek ievēroti<br />
glabāšanas vides nosacījumi;<br />
‣ Glabāšanas vides drošumu ietekmē:<br />
‣ Ci<strong>lv</strong>ēku skaits glabāšanas telpās;<br />
‣ Sterilo iepakojumu pārvietošanas reižu skaits;<br />
‣ Temperatūra un mitrums glabāšanas telpās;<br />
‣ Glabāšanas telpu temperatūrai jābūt 18-22°C;<br />
‣ Glabāšanas telpu relatīvajam mitrumam jābūt 35-68%;<br />
‣ Minimālajam laika posmam starp sterilizācijas procesa beigām un<br />
iepakojuma lietošanas uzsākšanu jābūt 30 min.;<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
Atsauces:<br />
‣ Paul A.Holland, Lisa Huber, Toni Zanette, Gillian A.Sills, Shaheen Mehtar, Mariette<br />
Jungblut, Oonagh MP.Ryan, Dorothy L.Siemensma, Diane Trudeau, Dr.Vlatka Turcic:<br />
‘’Decontamination of medical devices – the process’’; 1st edition, July 2011;<br />
‣ Dutch Workingparty Infection Prevention: ‘’Policy on cleaning, disinfection and<br />
sterilisation’’; Revision July 2009;<br />
‣ William A.Rutala, David J.Weber and The Healthcare Infection Control Practices Advisory<br />
Committee (HICPAC): ‘’Guideline for Disinfection and Sterilization in Healthcare<br />
Facilities’’; 2008<br />
‣ Robert Mettin, Universitat Gottingen: ‘’The secret life of bubbles’’; 2011<br />
‣ Working Group Instrument Reprocessing: ‘’Instrument reprocessing In Dental Practices –<br />
How To Do It Right’’; 4th edition 2011<br />
‣ LR MK 574. noteikumi: ‘’Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma<br />
pamatprasībām ārstniecības iestādē’’; 2006<br />
‣ Terry McAuley: ‘’Specifications for Temperature & Humidity in Sterile Storage<br />
Envornments’’; 2010<br />
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong>
<strong>Gundars</strong> Lācis, <strong>26.11.2011.</strong> www.SteriVita.<strong>lv</strong>
Change language