Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.-2020 ...

RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNS 2010.-2020.g.
_______________________________________________________________________________________________
Automatizēto ISM uzstādīšanas dinamika:
3.20. attēls. Avots: Ā.Žīgura promocijas darbs „Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitāte”, 2009.
Tas ir ļāvis ieviest siltuma patēriņa regulēšanu ēkā, kas kopā ar pārējiem pasākumiem jūtami, pat
vairāk kā 30% apjomā, ir samazinājis siltumenerģijas patēriņu. Pēc REA ierosinājuma Rīgas
dzīvojamā fondā praksē daļēji ir ieviesta arī optimālā temperatūras režīma uzturēšana dzīvojamās
mājās. Cilvēki labi jūtas un ir aktīvi, ja telpas temperatūra ir ap 21ºC. Taču naktī ir miera stāvoklis,
tādēļ lietderīgi ir temperatūru pazemināt uz 17ºC. Telpu temperatūra jūtami nepazemināsies, jo to
norobežojošās konstrukcijas un mēbeles telpā ir ar lielu siltuma inerci un naktī savu siltumu atdod,
noturot telpas temperatūru pietiekoši augstu. Lietderīgi temperatūras pazemināšanu sākt vakarā ap
22.00, savukārt no rīta paaugstināt uz 21ºC ap 6.00. Līdzīgi jārīkojas ar karsto ūdeni - dienā
uzturot temperatūru aiz sildītāja ap 52ºC, bet naktī temperatūru pazeminot uz 40ºC (ja naktī mājā
lieto dušu), vai arī uz 25ºC, ja nav prasība pēc dušas lietošanas naktī. Vakarā karstā ūdens
temperatūru pazemina ap 24.00, bet no rīta paceļ ap 6.00. Zemāka karstā ūdens temperatūra naktī
ļauj samazināt siltuma patēriņu, kas saistīts ar ūdens cirkulāciju. Optimālo temperatūras režīmu
mājā nosaka paši iedzīvotāji, savstarpēji vienojoties. Līdz 2009. gadam optimālo temperatūras
režīmu Rīgā apkurei bija ieviesušas >300 daudzdzīvokļu mājas, karstajam ūdenim - >900. Karstā
ūdens sagatavošana tiek veikta ēkas siltuma mezglā, automātiski uzturot noteikto temperatūru un
nodrošinot ūdens cirkulāciju ēkas iekšējā sadales tīklā.
Ēkas apkures, karstā ūdens sagatavošanas un centralizētās siltumapgādes pieslēguma
tipveida risinājuma shēma:
59