RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNS <strong>2010.</strong>-<strong>2020</strong>.g.<br />
_______________________________________________________________________________________________<br />
Dabasgāzes patēriņā var novērot sezonālas svārstības. Vislielākais gāzes patēriņš ir ziemas<br />
mēnešos, īpaši decembrī, vismazākais – jūlijā, kas saistīts ar apkures sezonu. Tas liecina, ka gāze ir<br />
izplatīts kurināmā veids Rīgā.<br />
Dabsgāzes realizācija Rīgā 2008.gadā, pa mēnešiem (milj.nm 3 )<br />
100<br />
patēriņš (milj.nm 3 )<br />
80<br />
60<br />
40<br />
81<br />
69<br />
67<br />
45<br />
38<br />
33<br />
29<br />
38<br />
60<br />
75<br />
20<br />
22<br />
27<br />
0<br />
Janvāris<br />
Februāris<br />
Marts<br />
Aprīlis<br />
Maijs<br />
Jūnijs<br />
Jūlijs<br />
Augusts<br />
Septembris<br />
Oktobris<br />
Novembris<br />
Decembris<br />
mēnesis<br />
3.19.attēls. Avots: AS „Latvijas gāze”.<br />
Gāzes infrastruktūra nenodrošina visus Rīgas potenciālos patērētājus ar gāzi, tādēļ, lai<br />
sniegtu savus pakalpojumus iespējami plašāk, AS “Latvijas gāze” ir izvērtējusi lielākos<br />
perspektīvos gāzes apgādes būvobjektus periodā pēc 2006. gada. To tehniskā projekta izstrāde un<br />
sadales gāzesvadu būvniecība atkarīga no konkrēta gāzes patērētāja pieprasījuma vai konkrētas<br />
teritorijas detālplānojuma izstrādes sākšanas. Pēdējo gadu lielākie AS„Latvijas Gāze” projekti<br />
Rīgā – Beberbeķi, Bolderāja, Vecdaugava, Mangaļsala, Vecāķi, Jaunciems, Berģi un Dārziņi.<br />
Citi izmantotā kurināmā veidi.<br />
90. gadu sākumā pilsētā vēl samērā plaši kā kurināmo izmantoja mazutu, kas ir ar salīdzinoši<br />
augstu sēra saturu – ap 3,5%. Sadedzinot šo kurināmo, veidojās sēru saturošas emisijas, kas bez<br />
dūmgāzu attīrīšanas nonāca apkārtējā vidē. Mazuts kā kurināmais savu nozīmi Rīgā zaudēja ap<br />
1997. gadu, kad dominējošo lomu ieņem dabasgāze. Lai palielinātu dabasgāzes patēriņu, tika<br />
veicināta individuālo automatizēto gāzes katlu uzstādīšana, arī atsevišķos dzīvokļos daudzdzīvokļu<br />
dzīvojamās mājās ar centralizēto siltumapgādi. To stimulēja mākslīgi uzturētie neadekvāti zemie<br />
gāzes tarifi maziem gāzes patērētājiem, kas veidoja negodīgu konkurenci centralizētai<br />
siltumapgādei. Laika periodā no 1996. gada līdz 2006. gadam daudzās Rīgas mājās ar centralizēto<br />
siltumapgādi, īpaši pilsētas centrālajā daļā, veidojās deformēta siltumapgāde, kur daļa dzīvokļu no<br />
centralizētās siltumapgādes atslēgta un lieto individuālo gāzes apkuri, pazeminot mājas<br />
siltumapgādes efektivitāti. Šo situāciju izdevās sakārtot tikai ar 2006. gadu, ieviešot pilsētas<br />
zonēšanu pēc piesārņojuma līmeņa ar slāpekļa oksīdu. Sākot ar minēto laiku vairs netiek no jauna<br />
iekārtoti gāzes apkures katli pilsētas centrālajā daļā, taču jau esošās gāzes apkures iekārtas<br />
saglabājas un ilgstoši saglabās negatīvu ietekmi uz ēku energoefektivitāti.<br />
56
Change language