RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ... RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNS 2010.-2020.g. _______________________________________________________________________________________________ rajoniem, viena uzņēmuma „Siltums” vietā veidojot atsevišķus pašvaldības uzņēmumus – PU„Pārdaugavas siltums” pilsētas teritorijā Daugavas kreisajā krastā u.c. Izmantojot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pirmo kredītu, AS „Latvenergo” nodrošināja neatliekamos remontdarbus atsevišķos maģistrālo siltumtīklu posmos un siltuma avotos. Pašvaldības siltumapgādes uzņēmumi, tāpat kā valsts energouzņēmumi, strādāja ar lieliem savstarpējiem parādiem un daži no tiem bija spiesti savu darbību parādu dēļ pārtraukt – piemēram PU „Pārdaugavas siltums”, ko pašvaldība likvidēja. Pilsētas siltumapgāde bija katastrofālā stāvoklī, darbojās nevienmērīgi, pat ar pārtraukumiem, un bija nepieciešamas būtiskas izmaiņas stāvokļa stabilizācijai. Pēc valsts Enerģētikas ministra ierosinājuma 1995. gadā tika uzsākti sagatavošanas darbi pilsētas siltumapgādes uzņēmumu apvienošanai vienotā pilsētas siltumapgādes sistēmā – tika veidota AS „Rīgas siltums”. Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas izveidošanās vēsture: Tabula Nr.3.1. Avots: Ā.Žīgura promocijas darbs „Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitāte”, 2009. Saīsinājumi: SC-siltumcentrāle; ST – siltumtīkli; CSS-centralizētās siltumapgādes sistēma; KM-katlumāja; ĒISA-ēkas iekšējā siltumapgādes sistēma. 36
RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNS 2010.-2020.g. _______________________________________________________________________________________________ 1996.-2000. gads – tiek uzsākta siltumapgādes sistēmas rehabilitācija un attīstības plānošana. AS „Rīgas siltums” veidošanas process noslēdzās un tas savu darbību uzsāka no 1996.g. marta līdz maijam. Veidojot uzņēmumu un ievērojot līdzsvara principu, kāds nepieciešams, lai varētu nodrošināt tā normālu funkcionēšanu pie dažāda akcionāru īpašumu pienesuma tādā sensitīvā nozarē, kā siltumapgāde, kas ir cieši saistīta ar pilsētas iedzīvotājiem, tika noteikti šādi īpašnieki un to akciju daļa – Rīgas pašvaldībai – 49%, valstij Ekonomikas ministrijas personā – 48,995%, AS „Latvenergo” – 0,005%, un privātai bankai „Baltijas Tranzīta banka”– 2%, kas savu akciju vērtību ieguldīja naudā. Kā parādījusi 15 gadu AS „Rīgas siltums” darbības prakse, risinājums ir bijis ļoti veiksmīgs, ļāvis uzņēmumam veikt nepieciešamos renovācijas un modernizācijas darbus, izveidoties un nostabilizēties par vienu no spēcīgākajiem siltumapgādes uzņēmumiem Austrumeiropā ar augstu kredītreitingu, ļoti labiem darbības rādītājiem un viszemāko siltumenerģijas tarifu. 1997. gadā tika izvērtēta esošā situācija un Rīgas domē pieņemta pirmā „Rīgas pilsētas siltumapgādes attīstības koncepcija 1997.-2010.g.”. Vienlaikus, izmantojot Zviedrijas valdības grantu (SIDA) Rīgas siltumapgādes attīstībai, zviedru firma FVB (Fjärrvärmeburån ab) izstrādāja Rīgas centralizētās siltumapgādes (CS) rehabilitācijas projektu, kas detalizēja sistēmas rehabilitācijas pasākumus, ievērojot koncepcijā paredzētos attīstības virzienus. Atbilstoši minētajiem dokumentiem bija paredzēta centrālo siltumpunktu (CSP) likvidācija un modernu individuālo siltuma mezglu (ISM) uzstādīšana pie patērētājiem, pāreja uz patērētāju neatkarīgo pieslēgumu, ievērojama koģenerācijas līmeņa paaugstināšana pilsētā, TEC 1 un TEC 2 modernizācija, atsakoties no kūdras kā kurināmā izmantošanas, siltumcentrāļu modernizācija, rūpnieciski izolētu cauruļu pielietošana un bezkanālu montāža pārvades sistēmā, kā arī biokurināmā (koksnes šķelda, granulas individuālam patēriņam) izmantošanas uzsākšana Kopējais siltuma avotu (katlu māju) skaits, ieskaitot TEC, uz 2000. gadu pilsētā bija sarucis uz 437, kas strādāja ar šādu kurināmo: dabasgāzi – 213; akmeņoglēm – 138; koksni - 95; mazutu – 21; kūdru – 2; destilātu, dīzeļdegvielu – 18. Rīgas siltumapgādes sistēmas rehabilitācija – 1998.-2008.g. Rīgas siltumapgādes sistēmas rehabilitāciju AS „Rīgas siltums” veica, nepaaugstinot siltumenerģijas tarifu iedzīvotājiem, bet gan samazinot ražošanas un pārvades izdevumus - sakārtojot uzņēmuma iekšējo struktūru, ievērojami paaugstinot energoefektivitāti siltumenerģijas ražošanas un pārvades procesā, kā arī siltuma avotos ieviešot augsti efektīvu koģenerāciju. Veikto pasākumu secību, kas ļāva sakārtot Rīgas pilsētas siltumapgādes sistēmu un paaugstināt tās energoefektivitāti, attēlo sekojoša tabula: 37
- Page 1 and 2: Apstiprināts ar Rīgas domes 06.07
- Page 3 and 4: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 5 and 6: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 7 and 8: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 9 and 10: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 11 and 12: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 13 and 14: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 15 and 16: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 17 and 18: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 19 and 20: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 21 and 22: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 23 and 24: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 25 and 26: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 27 and 28: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 29 and 30: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 31 and 32: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 33 and 34: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 35: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 39 and 40: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 41 and 42: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 43 and 44: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 45 and 46: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 47 and 48: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 49 and 50: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 51 and 52: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 53 and 54: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 55 and 56: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 57 and 58: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 59 and 60: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 61 and 62: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 63 and 64: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 65 and 66: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 67 and 68: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 69 and 70: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 71 and 72: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 73 and 74: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 75 and 76: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 77 and 78: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 79 and 80: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 81 and 82: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 83 and 84: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
- Page 85 and 86: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENE
RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNS <strong>2010.</strong>-<strong>2020</strong>.g.<br />
_______________________________________________________________________________________________<br />
rajoniem, viena uzņēmuma „Siltums” vietā veidojot atsevišķus pašvaldības uzņēmumus –<br />
PU„Pārdaugavas siltums” pilsētas teritorijā Daugavas kreisajā krastā u.c. Izmantojot Eiropas<br />
Rekonstrukcijas un attīstības bankas pirmo kredītu, AS „Latvenergo” nodrošināja neatliekamos<br />
remontdarbus atsevišķos maģistrālo siltumtīklu posmos un siltuma avotos. Pašvaldības<br />
siltumapgādes uzņēmumi, tāpat kā valsts energouzņēmumi, strādāja ar lieliem savstarpējiem<br />
parādiem un daži no tiem bija spiesti savu darbību parādu dēļ pārtraukt – piemēram PU<br />
„Pārdaugavas siltums”, ko pašvaldība likvidēja. Pilsētas siltumapgāde bija katastrofālā stāvoklī,<br />
darbojās nevienmērīgi, pat ar pārtraukumiem, un bija nepieciešamas būtiskas izmaiņas stāvokļa<br />
stabilizācijai. Pēc valsts Enerģētikas ministra ierosinājuma 1995. gadā tika uzsākti sagatavošanas<br />
darbi pilsētas siltumapgādes uzņēmumu apvienošanai vienotā pilsētas siltumapgādes sistēmā –<br />
tika veidota AS „Rīgas siltums”. Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas izveidošanās vēsture:<br />
Tabula Nr.3.1.<br />
Avots: Ā.Žīgura promocijas darbs „Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitāte”, 2009.<br />
Saīsinājumi: SC-siltumcentrāle; ST – siltumtīkli; CSS-centralizētās siltumapgādes sistēma; KM-katlumāja;<br />
ĒISA-ēkas iekšējā siltumapgādes sistēma.<br />
36