Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.-2020 ...

RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNS 2010.-2020.g.
_______________________________________________________________________________________________
Kā kritērijs energoefektivitātes pasākumu ieviešanas izvērtēšanai ir pieņemts:
1) papildus enerģijas izstrāde gadā MWh bez kurināmā sadedzināšanas;
2) energopatēriņa samazinājums MWh gadā;
3) konkrētu pasākumu ieviešanas apjoms - % no renovēto ēku skaita;
4) renovēto dzīvojamo māju un publisko ēku skaits pilsētā;
5) ēku skaits pilsētā, kam veikti energoauditi;
6) elektropatēriņa ietaupījums pilsētas apgaismošanā % no kopējā patēriņa.
Kā kritērijs atjaunojamo energoresursu ieviešanas izvērtēšanai ir pieņemts:
1) biodegvielas izmantošanas īpatsvars % no kopējā degvielas patēriņa sabiedriskajā
autotransportā;
2) ieviesto elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu skaits un to % attiecība no kopējā
sabiedrisko autotransporta līdzekļu skaita;
3) papildus enerģijas izstrāde no atjaunojamiem energoresursiem MWh gadā;
4) atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumenerģijas ražošanai centralizētās
siltumapgādes sistēmā % no izmantotā kurināmā apjoma (MWh) gadā;
5) saražotais enerģijas apjoms MWh no atjaunojamiem energoresursiem gadā;
6) uzstādīto siltumsūkņu skaits pilsētā lokālai siltumapgādei;
7) ēku skaits pilsētā, uz kurām uzstādīti saules kolektori un saules baterijas.
Jāpiebilst, ka atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjoma strikta fiksācija Rīgas pilsētai
nav iespējama, jo Rīga, cita starpā, saņem elektroenerģiju arī no Rīgas HES kopējā tīklā (sk.
Rīcības plāna sadaļu 3.1.2.) kas elektroenerģiju, tāpat kā Rīgas termoelektrostacijas, nodod arī
patērētājiem ārpus Rīgas.
Kā kritērijs Rīcības plāna ieviešanas izvērtēšanai tiek noteikts arī atsevišķu veicinošu
pasākumu veidu skaits:
1) sagatavoto un izplatīto informācijas lapu, brošūru un informatīvo DVD skaits par
energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu tematiku;
2) tematisku diskusiju kluba pasākumu, semināru un konferenču, izstāžu skaits;
3) pilotprojektu (demonstrācijas objektu) un tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošana
– skaits;
4) projektu sagatavošana pasākumu ieviešanai – skaits.
11. Izmantotie informācijas avoti un pētījumi.
1. European commission. Institute for Energy. Institute for Environment and Sustainability.
Guidebook „How to develop a Sustainable Energy Action plan (SEAP)”/ES, 2010:4 lpp.
2. European commission. Institute for Energy. Institute for Environment and Sustainability.
Guidebook „How to develop a Sustainable Energy Action plan (SEAP)” Part I. The SEAP
process, step-by-step towards the -20% target by 2020. (working version) / ES, 2010:66 lpp.
3. European commission. Institute for Energy. Institute for Environment and Sustainability.
Guidebook „How to develop a Sustainable Energy Action plan (SEAP)” Part II. Baseline emission
inventory./ EC, 2010:42 lpp.
4. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. CO2 emisiju no stacionārās kurināmā
sadedzināšanas un rūpnieciskajiem procesiem aprēķina metodika./ http://www.lvgma.gov.lv.
2009: 8 lpp.
122