Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
AKTUĀLI<br />
Autorprogrammas –<br />
veids, kā izcelties un<br />
izdzīvot<br />
Nepieciešamība pēc skolu autorprogrammām<br />
rodas, lai piesaistītu jaunus skolēnus<br />
Unikalitāte un atbilstība<br />
tirgus prasībām ir tas, kas<br />
īpaši lauku skolām palīdz<br />
stāties pretī negatīvajām demogrāfijas<br />
tendenču sekām un<br />
skolēnus piesaistīt. Izglītības<br />
ministra Roberta Ķīļa pārmetumi,<br />
skolu radošuma trūkumam<br />
noskaidrojot autorprogrammu<br />
veidošanas datus, izrādījās<br />
nepamatoti. Pērn vairāk nekā<br />
puse (53,8%) licencēto programmu<br />
bija autorprogrammas.<br />
Izglītības kvalitātes valsts<br />
dienesta (IKVD) Licencēšanas<br />
un reģistru departamenta direktore<br />
Andra Šenberga sniedz<br />
ieteikumus veiksmīgai autorprogrammu<br />
izveidei.<br />
Izglītības kvalitātes valsts dienesta<br />
(IKVD) Licencēšanas un<br />
reģistru departamenta direktore<br />
Andra Šenberga.<br />
Brīvā tirgus likumi arī skolu<br />
starpā<br />
Lai saglabātu pietiekamu<br />
skolēnu skaitu, Makašānu skola,<br />
kuras vēsture aizstiepjas līdz pat<br />
19. gadsimta beigām, 1992. gadā<br />
pārtapa par Lūcijas Rancānes<br />
Makašānu Amatu vidusskolu,<br />
bet pagājušajā gadā atbilstoši<br />
Latgales reģiona prasībām<br />
izveidoja savu autorprogrammu.<br />
No 1. līdz 4. klasei skolēniem<br />
obligāta daiļamatniecība. Tad,<br />
lai gan izvēle ir brīva, zēni visbiežāk<br />
izvēlas kokamatniecību, bet<br />
meitenes – tekstildizainu. Turklāt<br />
skola piedāvā daudzas fakultatīvas<br />
nodarbības, kas palīdz<br />
izvēlētos arodus attīstīt. „Sākumā<br />
domājām, kā viņus piesaistīt,<br />
motivēt, bet šobrīd viss notiek<br />
pats no sevis,” stāsta vidusskolas<br />
direktore Gundega Rancāne. Lai<br />
gan interese par programmu ir<br />
arī no apkārtējiem pagastiem,<br />
piemēram, Rēzeknes, kas vien 12<br />
minūšu attālumā, šogad skolēnu<br />
skaits nekļuva lielāks. Vidusskolas<br />
līmenī tas mazinājās, jo absolvēja<br />
divas lielas klases, bet pamatskolas<br />
līmenī ir pieaugums, informē<br />
direktore.<br />
Arī Tilžas vidusskolas direktora<br />
vietniece izglītības jomā Inta<br />
Slišāne stāsta, ka nepieciešamība<br />
pēc autorprogrammas radās,<br />
lai piesaistītu vidējās izglītības<br />
audzēkņus, jo citādi bija grūti<br />
komplektēt klases. Tika secināts,<br />
ka papildus vispārējās izglītības<br />
Izglītības<br />
iestāžu<br />
vidū ir konkurence.<br />
Bērnu paliek mazāk.<br />
Skolām jādomā, kā<br />
sevi pasniegt<br />
programmām nepieciešamas<br />
profesionālās. „Padomju laikos<br />
teica „visu izšķir kadri”. Šajā gadījumā<br />
mums centrā bija pedagogi,<br />
kas aizrāvās un ieinteresēja<br />
attiecīgajā jomā,” par apstākļiem,<br />
Nika Aleksejeva<br />
kas palīdzēja tapt komerczinību<br />
un valsts aizsardzības programmai,<br />
stāsta I. Slišāne. Pirmajā<br />
mācību gadā valsts aizsardzības<br />
programmā bija tikai divi skolēni.<br />
I. Slišāne skaidro, ka licence par<br />
programmu tika saņemta vēlāk,<br />
tāpēc skola atturīgi reklamējās.<br />
„Neteiktu, ka radās īpaši liels<br />
pieplūdums no citiem pagastiem<br />
un novadiem, kaut arī mēs<br />
piedāvājam internāta pakalpojumus.”<br />
Vidusskolas līmenī šīs ir<br />
vienīgās programmas un iestājoties<br />
audzēkņi pusi uz pusi dalās<br />
abās iespējamajās programmās.<br />
Katrā klasē vidēji ir 12–15 skolēnu,<br />
bet I. Slišāne stāsta, ka šogad<br />
ir mazāk, jo audzēkņi izvēlas<br />
profesionālās izglītības iestādes,<br />
kur maksā stipendiju. Tomēr<br />
skola dara visu, lai programmas<br />
saglabātu.<br />
Autorprogrammu skaits<br />
aug<br />
„Nesaprotu, kur radušās šīs<br />
baumas!” pēc sarunas par skolu<br />
pašu veidotām jeb autorprogrammām<br />
brīnās IKVD Licencēšanas<br />
un reģistru departamenta<br />
direktore A. Šenberga. Ne vien R.<br />
Ķīlis, bet arī bijušais IKVD vadītājs<br />
Aivars Stankevičs norāda,<br />
ka skolas nestrādā pietiekami<br />
inovatīvi un atbilstīgi tām iespējām,<br />
kas tām ir dotas, atsaucoties<br />
uz datiem, kuri radās, pārbaudot<br />
latviešu valodas un vēstures<br />
programmas: 97% pedagogu<br />
izmanto IZM paraugus. Savukārt<br />
A. Šenberga oficiāli sniedz citu<br />
statistiku. Proti, 2010. gadā no<br />
visām licencētajām pirmskolas,<br />
pamatskolas un vidējās izglītības<br />
mācību programmām teju puse<br />
– 49% – bija autorprogrammas.<br />
2011. gadā tie bija 53,8%, bet<br />
šogad no 133 līdz septembrim licencētajām<br />
programmām 74,7%<br />
7
Change language