You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Prasme klausīties. Kāpēc mums ir dotas<br />
divas ausis, bet tikai viena mute<br />
Ingūna Helviga, Rīgas Valda<br />
Zālīša sākumskolas direktores<br />
vietniece izglītības jomā, latviešu<br />
valodas, literatūras un<br />
vācu valodas skolotāja, LPMC un<br />
RIIMC lektore<br />
Mūsdienu sabiedrībā šobrīd<br />
valda tendence parādīt un<br />
apliecināt sevi, daudz runājot,<br />
nevis sadzirdēt un izprast apkārt<br />
esošos cilvēkus. Bet kāpēc tad<br />
mums ir dotas divas ausis, bet<br />
tikai viena mute Un ne otrādi<br />
Uzdodiet šo jautājumu saviem<br />
skolēniem un paši sev! Attapīgākie<br />
bez liekas domāšanas atbildēs<br />
– lai klausītos divreiz vairāk,<br />
nekā mēs runājam.<br />
Klausīšanās ir vissenāk<br />
mācītais un visbiežāk lietotais<br />
komunikācijas veids no visiem.<br />
Ne jau velti to jau pirms vairākiem<br />
gadsimtiem uzsvēris kāds<br />
tā laika gudrais: „Mums ir dotas<br />
divas ausis, bet tikai viena mute,<br />
lai klausītos vairāk, bet runātu<br />
mazāk.” Un atcerēsimies, ka dzirdēšana<br />
un klausīšanās ir divas<br />
dažādas darbības! Dzirdēšana<br />
ir automātiska vai netīša sajūtu<br />
un nervu sistēmas reakcija, taču<br />
klausīšanās ir tīša uzmanības<br />
pievēršana runātājam un viņa<br />
teiktajam, tā prasa īpašu koncentrēšanos,<br />
citādi tiek dzirdēts<br />
tikai tik daudz, cik ir vajadzīgs<br />
vai ir vēlēšanās saklausīt, bet ne<br />
viss, kas ir teikts. To apliecina arī<br />
Kanādas Eriksona Universitātes<br />
pētījums – cilvēks parasti pasaka<br />
tikai 80% no tiem 100%, ko<br />
vēlas pateikt, bet tas, kurš to visu<br />
klausās, no šiem pateiktajiem<br />
80% sadzird 60%, saprot – 40%,<br />
bet atceras – tikai 10%! Tādējādi,<br />
lai atcerētos pēc iespējas vairāk,<br />
ļoti svarīgi ir klausīties uzmanīgi<br />
– koncentrēt uzmanību un<br />
izvairīties no blakusdomām,<br />
saklausīt un atcerēties nianses,<br />
ļauties pozitīvām emocijām pret<br />
runātāja izteiktiem atsevišķiem<br />
vārdiem vai domām, jo prasme<br />
klausīties ir viena no attiecību un<br />
panākumu galvenajām atslēgām:<br />
uzmanīgi klausoties, mēs labāk<br />
izzinām un izprotam cilvēkus un<br />
lietas, kas ir mums visapkārt.<br />
Ievērojot visu iepriekš<br />
minēto, mācību procesa organizēšanai<br />
skolā iesaku skolēniem<br />
piedāvāt dažādus vingrinājumus<br />
un uzdevumus, kas pilnveido<br />
viņu klausīšanās prasmi – sākot<br />
ar skaņu saklausīšanu, beidzot<br />
ar ieklausīšanos dzirdētajā un<br />
klausītā izpratni.<br />
Vingrinājumi klausīšanās prasmes pilnveidošanai<br />
■ Klusā minūte. Bērni aizver acis un uzmanīgi klausās. Pēc tam stāsta par dzirdēto – ārējās skaņas<br />
un arī iekšējās skaņas, piemēram, sirdspuksti, elpa, vēdera rūkšana u. c.<br />
■ Trokšņu noteikšana. Bērni aizver acis, iepriekš vienojas, kurš no viņiem drīkst radīt 3 trokšņus.<br />
Bērni cenšas atpazīt trokšņus, pēc tam atver acis un nosauc dzirdētos trokšņus pareizā secībā.<br />
■ Virziena noteikšana. Bērni aizver acis. Telpā tiek radīts kāds iepriekš norunāts troksnis. Katrs,<br />
neatverot acis, ar roku norāda virzienu, no kurienes troksnis nāk.<br />
■ Dārgumu laupītāji. Visi sēž aplī, apļa vidū atrodas atslēgu saišķis. Viens bērns ir laupītājs, pārējiem<br />
acis ir aizvērtas. Laupītājs mēģina atslēgu saišķi klusiņām paņemt, bet, ja kāds no pārējiem<br />
bērniem to izdzird, tas sauc: „Uzmanību! Pirāts!” Viņš drīkst būt nākamais laupītājs.<br />
■ Vai tu vēl saklausi skaņu Bērni aizver acis. Skolotājs rada skaņu ar tāda instrumenta palīdzību,<br />
kas rada un saglabā skaņu ilgstoši, piemēram, mūzikas trīsstūris vai Tibetas zvani (metāla bļodiņa<br />
ar koka vālīti). Bērni drīkst pacelt roku tikai tad, kad vairs nesaklausa nevienu toni.<br />
63