30.12.2014 Views

Skatīt šeit.

Skatīt šeit.

Skatīt šeit.

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Prasme klausīties. Kāpēc mums ir dotas<br />

divas ausis, bet tikai viena mute<br />

Ingūna Helviga, Rīgas Valda<br />

Zālīša sākumskolas direktores<br />

vietniece izglītības jomā, latviešu<br />

valodas, literatūras un<br />

vācu valodas skolotāja, LPMC un<br />

RIIMC lektore<br />

Mūsdienu sabiedrībā šobrīd<br />

valda tendence parādīt un<br />

apliecināt sevi, daudz runājot,<br />

nevis sadzirdēt un izprast apkārt<br />

esošos cilvēkus. Bet kāpēc tad<br />

mums ir dotas divas ausis, bet<br />

tikai viena mute Un ne otrādi<br />

Uzdodiet šo jautājumu saviem<br />

skolēniem un paši sev! Attapīgākie<br />

bez liekas domāšanas atbildēs<br />

– lai klausītos divreiz vairāk,<br />

nekā mēs runājam.<br />

Klausīšanās ir vissenāk<br />

mācītais un visbiežāk lietotais<br />

komunikācijas veids no visiem.<br />

Ne jau velti to jau pirms vairākiem<br />

gadsimtiem uzsvēris kāds<br />

tā laika gudrais: „Mums ir dotas<br />

divas ausis, bet tikai viena mute,<br />

lai klausītos vairāk, bet runātu<br />

mazāk.” Un atcerēsimies, ka dzirdēšana<br />

un klausīšanās ir divas<br />

dažādas darbības! Dzirdēšana<br />

ir automātiska vai netīša sajūtu<br />

un nervu sistēmas reakcija, taču<br />

klausīšanās ir tīša uzmanības<br />

pievēršana runātājam un viņa<br />

teiktajam, tā prasa īpašu koncentrēšanos,<br />

citādi tiek dzirdēts<br />

tikai tik daudz, cik ir vajadzīgs<br />

vai ir vēlēšanās saklausīt, bet ne<br />

viss, kas ir teikts. To apliecina arī<br />

Kanādas Eriksona Universitātes<br />

pētījums – cilvēks parasti pasaka<br />

tikai 80% no tiem 100%, ko<br />

vēlas pateikt, bet tas, kurš to visu<br />

klausās, no šiem pateiktajiem<br />

80% sadzird 60%, saprot – 40%,<br />

bet atceras – tikai 10%! Tādējādi,<br />

lai atcerētos pēc iespējas vairāk,<br />

ļoti svarīgi ir klausīties uzmanīgi<br />

– koncentrēt uzmanību un<br />

izvairīties no blakusdomām,<br />

saklausīt un atcerēties nianses,<br />

ļauties pozitīvām emocijām pret<br />

runātāja izteiktiem atsevišķiem<br />

vārdiem vai domām, jo prasme<br />

klausīties ir viena no attiecību un<br />

panākumu galvenajām atslēgām:<br />

uzmanīgi klausoties, mēs labāk<br />

izzinām un izprotam cilvēkus un<br />

lietas, kas ir mums visapkārt.<br />

Ievērojot visu iepriekš<br />

minēto, mācību procesa organizēšanai<br />

skolā iesaku skolēniem<br />

piedāvāt dažādus vingrinājumus<br />

un uzdevumus, kas pilnveido<br />

viņu klausīšanās prasmi – sākot<br />

ar skaņu saklausīšanu, beidzot<br />

ar ieklausīšanos dzirdētajā un<br />

klausītā izpratni.<br />

Vingrinājumi klausīšanās prasmes pilnveidošanai<br />

■ Klusā minūte. Bērni aizver acis un uzmanīgi klausās. Pēc tam stāsta par dzirdēto – ārējās skaņas<br />

un arī iekšējās skaņas, piemēram, sirdspuksti, elpa, vēdera rūkšana u. c.<br />

■ Trokšņu noteikšana. Bērni aizver acis, iepriekš vienojas, kurš no viņiem drīkst radīt 3 trokšņus.<br />

Bērni cenšas atpazīt trokšņus, pēc tam atver acis un nosauc dzirdētos trokšņus pareizā secībā.<br />

■ Virziena noteikšana. Bērni aizver acis. Telpā tiek radīts kāds iepriekš norunāts troksnis. Katrs,<br />

neatverot acis, ar roku norāda virzienu, no kurienes troksnis nāk.<br />

■ Dārgumu laupītāji. Visi sēž aplī, apļa vidū atrodas atslēgu saišķis. Viens bērns ir laupītājs, pārējiem<br />

acis ir aizvērtas. Laupītājs mēģina atslēgu saišķi klusiņām paņemt, bet, ja kāds no pārējiem<br />

bērniem to izdzird, tas sauc: „Uzmanību! Pirāts!” Viņš drīkst būt nākamais laupītājs.<br />

■ Vai tu vēl saklausi skaņu Bērni aizver acis. Skolotājs rada skaņu ar tāda instrumenta palīdzību,<br />

kas rada un saglabā skaņu ilgstoši, piemēram, mūzikas trīsstūris vai Tibetas zvani (metāla bļodiņa<br />

ar koka vālīti). Bērni drīkst pacelt roku tikai tad, kad vairs nesaklausa nevienu toni.<br />

63

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!