You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
precīzi, skaidri definējot, kādas<br />
parādības un kāpēc novērotas<br />
(piemēram, grūstīšanās, apsaukāšanās,<br />
izolēšana). Tikai pēc<br />
kartēšanas tiek skaidroti mobinga<br />
cēloņi (pieaugušo uzraudzības<br />
trūkums u. c.).<br />
Nereti Latvijā problēmas<br />
risina, radot jaunus priekšmetus,<br />
kā to labi aprakstījis sociālantropologs<br />
Klāvs Sedlenieks (http://<br />
sedlenieks.wordpress.com/2012/05/17/<br />
pastum-pastum-nemacies-no-gramatas).<br />
Iepazīstoties ar Zviedrijas pieeju,<br />
redzams, ka izglītošana ir tikai<br />
viens no iespējamiem elementiem.<br />
Piemēram, konkrētā skolā,<br />
lai mazinātu vardarbību gaiteņos,<br />
tika paredzētas vairākas darbības:<br />
1) pieaugušais gaitenī starpbrīžos;<br />
2) pretvardarbības izklaidējošas<br />
aktivitātes starpbrīžos;<br />
3) skolotājs pārrunā klasē;<br />
4) kopā ar skolēniem tiek<br />
izstrādāti un pieņemti noteikumi,<br />
S. Herkama uzsver – mobings ir<br />
grupas, nevis individuālu personu<br />
problēma, tieši tāpēc tas<br />
jārisina skolā. Mobinga upuri<br />
un varmākas ir skaitliskā mazākumā,<br />
bet lielākā daļa mobingā<br />
piedalās netieši – vērojot. Ir ļoti<br />
svarīgi strādāt arī ar vērotājiem.<br />
kā uzvesties klasē un gaiteņos;<br />
5) kopīgs antimobinga izklaidējošs<br />
pasākums skolā.<br />
Antimobinga pasākumi skolā<br />
tiek veidoti, lai bērnus izglītotu,<br />
iesaistītu un arī popularizētu<br />
pozitīvu rīcību. Svarīgi, lai darbs<br />
nebūtu vienreizējs – ir nepieciešams<br />
regulārs monitorings, lai<br />
novērtētu rīcības rezultātus un<br />
paredzētu jaunus pasākumus,<br />
ja esošais plāns ir nepietiekami<br />
iedarbīgs.<br />
Nekavējoties notiek saruna<br />
ar upuri<br />
S. Herkama izstāstīja, kā<br />
rīkojas KiVa programmas skolās,<br />
ja tiek ziņots par mobingu: nekavējoties<br />
notiek saruna ar upuri,<br />
lai saprastu, kas noticis. Turklāt<br />
upurim ļoti svarīgi tikt uzklausītam<br />
un just atbalstu, jo tieši<br />
vienaldzība un atbalsta trūkums<br />
ir viņam vissāpīgākais. Pēc tam<br />
notiek pieaugušo saruna ar agresoru.<br />
Ja agresori bijuši vairāki,<br />
pārrunas tiek organizētas tā, lai<br />
viņi nepaspētu saskaņot viedokļus.<br />
Pārrunu mērķis ir bērniem<br />
skaidri likt saprast, ka mobings<br />
un emocionālā vai fiziskā vardarbība<br />
skolā netiek akceptēta,<br />
kā arī palīdz bērniem saprast, kā<br />
rīkoties citādi. Ļoti svarīgi, ka pēc<br />
noteikta laika notiek atkārtotas<br />
pārrunas, lai redzētu, vai bērnu<br />
uzvedība ir mainījusies. Vecāki ne<br />
vienmēr tiek informēti par notikušajām<br />
pārrunām, jo tā ir skolas<br />
kompetence. Mobinga samazināšanās<br />
Somijas skolās pozitīvi<br />
iespaidojusi skolēnu patiku pret<br />
skolu, kā arī uzlabojušies akadēmiskie<br />
rezultāti.<br />
Kā sprieda dalībnieki vienā<br />
no konferences darba grupām,<br />
mobingu veicina arī vecāku un<br />
skolotāju piemērs, tāpēc jāsāk<br />
būtu arī ar pieaugušo attieksmes<br />
un izturēšanās maiņu.<br />
Svarīgi strādāt ar bērniem,<br />
kas ir agresori<br />
Latvijas Universitātes Psiholoģijas<br />
nodaļas docente Ilze<br />
Damberga uzsvēra, ka ļoti svarīgi<br />
strādāt ar bērniem, kas ir agresori,<br />
un palīdzēt viņiem veidot<br />
pozitīvus izturēšanās modeļus,<br />
jo pētījumi liecina, ka šādi bērni<br />
biežāk nonāk atkarību varā vai<br />
konfliktē ar likumu. Svarīgi vecākiem<br />
ir ieklausīties bērnā un pamanīt<br />
mobingu, jo bērni nelabprāt<br />
stāsta par pāridarījumiem,<br />
viņiem ir kauns un bailes, tāpēc<br />
par pāridarījumiem nereti liecina<br />
somatiskas pazīmes, piemēram,<br />
vēdersāpes, mēdz arī pasliktināties<br />
sekmes. Vecākiem I. Damberga<br />
iesaka sākotnēji vērsties<br />
pie klases audzinātāja, sociālā<br />
pedagoga un skolas psihologa.<br />
Ja nav sekmju, nākamais solis ir<br />
vēršanās pie skolas direktora un<br />
tālāk – Bērnu tiesību aizsardzības<br />
inspekcijā. Vecāku un skolas sadarbība<br />
ir ļoti svarīga konfliktsituāciju<br />
risināšanā. Vecāki parasti<br />
kaunas un vaino sevi, ja agresors<br />
izrādās pašu bērns, tomēr jāatceras,<br />
ka arī no četrus gadus veca<br />
bērna varam prasīt atbildību par<br />
Mēs nereti uz bērniem skatāmies kā uz kaut<br />
ko negatavu, vērā neņemamu, nevis kā uz<br />
spriest spējīgām personām<br />
savu rīcību.<br />
Malina Abrahamsone no<br />
Zviedrijas nevalstiskās antimobinga<br />
kustības Friends akcentēja,<br />
ka arī skolēnus nepieciešams<br />
iesaistīt antimobinga pasākumos.<br />
Šo organizāciju 1997.<br />
gadā izveidoja meitene, kas pati<br />
piedzīvoja sociālo izstumšanu<br />
skolā. Pašreiz Friends ir ietekmīga<br />
organizācija, kas veido dažādas<br />
sociālās kampaņas, lai informētu<br />
sabiedrību par mobingu. Skolēni<br />
var kļūt par Friends pārstāvjiem<br />
savās skolās. Tomēr ļoti svarīgi<br />
bērnus nepārvērst mazos policistos<br />
un nepārlikt atbildību bērnu<br />
rokās – antimobinga pasākumi ir<br />
pieaugušo atbildība. Antimobinga<br />
politika Zviedrijā aizsākās pēc<br />
Otrā pasaules kara, kad zviedru<br />
sabiedrība secināja, ka demokrātijas<br />
noturēšanai būtiski faktori ir<br />
kritiskā domāšana un savstarpējā<br />
cieņa.<br />
Noslēgumā dalībnieki<br />
apkopoja viedokļus, ko darīt<br />
vecākiem, skolai un politiķiem, lai<br />
mazinātu vienaudžu neiecietību<br />
un vardarbību skolās.<br />
Konferenci rīkoja konsorcija<br />
Latvijas vecāku forums dalīborganizācijas<br />
Izglītība un atbalsts<br />
Latvijas vecākiem un Vecāki par<br />
izglītību sadarbībā ar Valsts bērnu<br />
tiesību aizsardzības inspekciju.<br />
Tajā pulcējās apmēram 130<br />
vecāki, pedagogi, pētnieki un<br />
nevalstisko organizāciju pārstāvji.<br />
Ideja aizsākās Latvijas 1. vecāku<br />
forumā šā gada 12. maijā. Konferences<br />
laikā notika arī paralēla<br />
sesija par atkarību mazināšanu<br />
un drošību internetā.<br />
54
Change language