Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
SKOLA UN VECĀKI<br />
Risinājumi mobinga ma zināšanai<br />
skolās ir, taču tos jālieto<br />
Vai jums skolas gados bijusi situācija, kad vairāki bērni<br />
nolemj turpmāk nerunāt ar jums vai citu bērnu Vai kādu<br />
regulāri apsmējuši par augumu, ģērbšanās stilu Vai kādam<br />
klasesbiedram skolotājs ir pateicis, ka no tāda jau<br />
nekas neizaugs, tikai sētnieks Vai kādam ir bijis bail iziet<br />
no skolas, jo tur, aiz stūra, aizvien stāv bariņš vecāku<br />
bērnu, kas grūstās un izsaka nicīgas piezīmes<br />
Kristīne Dūdiņa<br />
Parasti ar vardarbību skolā<br />
mēs iedomājamies zvērīgu<br />
kautiņu ar izlauztiem zobiem.<br />
Atšķirībā no fiziskās vardarbības<br />
emocionālā vardarbība ir mazāk<br />
pamanāma, bet tāpat atstāj ļoti<br />
nopietnas sekas. Mobings ietver<br />
gan emocionālo, gan fizisko<br />
vardarbību. Tā galvenās pazīmes<br />
ir ilglaicīgums, kā arī nevienmērīgs<br />
spēku sadalījums – varmāka<br />
ir spēcīgāks par upuri vai arī<br />
varmākas ir vairāki. Konflikta vai<br />
kautiņa gadījumā parasti spēku<br />
samēri ir vienādi. Tomēr neatrisināts<br />
konflikts ar laiku var pāraugt<br />
mobingā.<br />
Saskaņā ar Pasaules Veselības<br />
organizācijas pētījuma<br />
datiem (Currie et.al. (2010). Social<br />
V. Havia informēja par Zviedrijā<br />
izmantoto metodi pretvardarbības<br />
plānu izstrādei. Tā sākas<br />
ar situācijas rūpīgu izpēti – kartēšanu,<br />
nosakot nedrošākās<br />
vietas skolā (piemēram, skolas<br />
garderobe, tualetes). Plāniem<br />
jāpalīdz reālajā situācijā, nevis<br />
jāsilda plauktus, pārliecināta<br />
Zviedrijas mobinga speciāliste.<br />
determinants of health and wellbeing<br />
in Young children. International<br />
report from 2009/2010 report.<br />
World Health Organization).<br />
Latvijas skolās ir vieni no augstākajiem<br />
vienaudžu neiecietības un<br />
vardarbības rādītājiem 38 pētītajās<br />
valstīs. Vecāku un speciālistu<br />
konferences Risinājumi drošām<br />
skolām gaitā 2. un 3. novembrī<br />
virkne Latvijas un ārvalstu speciālistu<br />
apliecināja, ka pastāv risinājumi<br />
mobinga ierobežošanai<br />
skolās, tomēr Latvijā tos reti lieto,<br />
trūkst sistēmiskas pieejas.<br />
Jana Simanovska<br />
Kristiāna Kalniņa<br />
Somijas pieredze<br />
Kā informēja Turku Universitātes<br />
pārstāve Sanna Herkama,<br />
Somijas skolu antimobinga programma<br />
(KiVa) izstrādāta universitātē,<br />
izmantojot ļoti rūpīgu pētniecisko<br />
datu analīzi. Programmu<br />
īsteno vairāk nekā 90% somu<br />
skolu, tā atzīta par ļoti iedarbīgu,<br />
tāpēc tā adaptēta arī citu valstu<br />
vajadzībām. Līdztekus programmas<br />
izstrādei tika sagatavotas arī<br />
izmaiņas likumdošanā. S. Herkama<br />
uzsvēra – mobings ir grupas,<br />
nevis individuālu personu problēma,<br />
tieši tāpēc tas jārisina skolā.<br />
Mobinga upuri un varmākas ir<br />
skaitliskā mazākumā, bet lielākā<br />
daļa mobingā piedalās netieši –<br />
vērojot. Ir ļoti svarīgi strādāt arī ar<br />
vērotājiem.<br />
Nereti uzskata, ka upuris<br />
pats izraisījis mobingu. S. Herkama<br />
uzsvēra, ka bērni, kas vairāk<br />
nekā citi pakļauti mobinga<br />
riskam – fiziski vājāki, ar zemāku<br />
pašvērtējumu –, nevar būt atbildīgi<br />
par šādu situāciju un mobings<br />
nav neizbēgama parādība.<br />
Iekļaujošā vidē šādi jūtīgi bērni<br />
netiktu pakļauti mobingam.<br />
Pētījumi rāda, ka nereti mobingu<br />
izmanto visnotaļ pozitīvi,<br />
izglītoti skolēni un līderi, lai celtu<br />
savas akcijas.<br />
Upurim jāzina, ka viņu uzklausīs un ka viņš<br />
nav vainīgs – problēma ir citur. Vardarbīgajam<br />
jāapzinās, ka nedrīkst citus aizskart un ka viņam<br />
jāmaina sava uzvedība<br />
Zviedrijas pieredze<br />
Zviedrijas mobinga speciāliste<br />
Vivi Havia iepazīstināja ar<br />
Zviedrijas antimobinga pasākumu<br />
vēsturi. 2006. gadā pieņemts<br />
likums, kas aizliedz diskriminējošu<br />
uzvedību un pazemošanu<br />
izglītības iestādēs. Ja skola nav<br />
strādājusi, lai novērstu vardarbību<br />
un mobingu, tad tai jāatlīdzina<br />
ģimenēm, kuru bērns ir<br />
upuris, samaksājot 2000 kronu.<br />
V. Havia iepazīstināja ar<br />
Zviedrijā izmantoto metodi pretvardarbības<br />
plānu izstrādei. Tā<br />
sākas ar situācijas rūpīgu izpēti<br />
– kartēšanu, nosakot nedrošākās<br />
vietas skolā (piemēram, skolas<br />
garderobe, tualetes). Plāniem<br />
jāpalīdz reālajā situācijā, nevis<br />
jāsilda plauktus. Kartēšana jāveic<br />
53
Change language