You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
neietekmētu gan viņa spējas<br />
pilnvērtīgi mācīties, gan adekvāti<br />
parādīt savas zināšanas pārbaudes<br />
darbos. Tas nozīmē to, ka tad,<br />
ja nedēļā skolēnam ir jāizlasa 100<br />
lappušu teksta, skolēns ar lasīšanas<br />
traucējumiem izlasīs tikai 70,<br />
bet, palielinoties izlasāmā materiāla<br />
apjomam, šī atšķirība būs<br />
vēl lielāka – ja būs jāizlasa 1000<br />
lappušu, starpība būs jau 300<br />
lappušu.<br />
ASV ārste un pētniece<br />
Sallija Šeivica (Sally Schaywitz)<br />
savā grāmatā Pārvarot disleksiju<br />
(Overcoming Dyslexia) norāda, cik<br />
milzīga ir atšķirība informācijas<br />
pieejamībai starp labākajiem<br />
un sliktākajiem lasītājiem – labs<br />
lasītājs divās dienās izlasa tādu<br />
teksta apjomu, kādu slikts lasītājs<br />
izlasīs visa gada laikā. Vājš lasītājs<br />
lasa apmēram vienu minūti<br />
dienā, gada laikā izlasot apm.<br />
8000 vārdu, bet labs lasītājs lasa<br />
vairāk nekā 20 min. dienā, gadā<br />
izlasot 1,8 milj. vārdu (Schaywitz,<br />
Sally. Overcoming Dyslexia, New<br />
York: Vintage Books, 2005 (2003),<br />
106.). Labā izglītībā šī atšķirība ir<br />
jāmēģina maksimāli samazināt.<br />
Izstrādā dažādus alternatīvus<br />
mācību vielas iegūšanas<br />
veidus, izmantojot informācijas<br />
un komunikāciju tehnoloģijas<br />
Lai mazinātu šo milzīgo atšķirību<br />
(un atšķirības, kas nav tik<br />
lielas, bet tomēr ietekmē skolēnu<br />
un studentu piekļuvi informācijai),<br />
daudzās attīstītajās valstīs<br />
ir izstrādāti dažādi alternatīvi<br />
mācību vielas iegūšanas veidi, izmantojot<br />
informācijas un komunikāciju<br />
tehnoloģijas (IKT). Šajā<br />
rakstā atspoguļošu galvenokārt<br />
Skandināvijas valstu – Zviedrijas,<br />
Norvēģijas, Dānijas – un Lielbritānijas<br />
pieredzi. Šo valstu skolās IKT<br />
– balss sintezatorus, audio mācību<br />
grāmatas un citas adaptīvās<br />
tehnoloģijas – izmanto 8–12%<br />
vispārizglītojošo skolu skolēnu.<br />
Skolēni, kas palīdzību izmantojoši<br />
vispārējā izglītībā, turpina to<br />
saņemt arī augstākajā.<br />
Galvenais atbalsts, lai skolēni<br />
varētu kompensēt savu ierobežoto<br />
pieeju mācību grāmatām<br />
un daiļliteratūrai, ir iespēja tekstu<br />
noklausīties, nevis lasīt. Tas tiek<br />
realizēts, pārveidojot tekstu<br />
audio materiālā (vai Braila rakstā<br />
neredzīgiem vai vājredzīgiem<br />
cilvēkiem). Piemēram, Lielbritānijā<br />
astotā daļa cilvēku izglītībā<br />
nespēj lasīt drukātu tekstu – viņi<br />
to klausās sev ērtā audio formātā.<br />
Vispieejamākais audio formāts ir<br />
teksta nolasīšana ar balss sintezatoru<br />
jeb mākslīgo balsi (text-tospeech<br />
– angļu val.). Balss sintezators<br />
ir adaptīva tehnoloģija, kas<br />
nolasa jebkuru digitālu tekstu.<br />
Balss sintezators salīdzinājumā<br />
ar audio grāmatām ir universāls<br />
– tas dod skolēnam pieeju jebkuram<br />
tekstam, nevis tikai tiem,<br />
kas jau ir ierunāti grāmatās. Lai<br />
skolēns varētu piekļūt jebkuram<br />
tekstam, kuru lasa viņa klasesbiedri,<br />
ir nepieciešams personālais<br />
dators, ieskenēts lasāmais<br />
teksts, balss sintezatora programma<br />
un austiņas, ja darbs notiek<br />
klasē. Balss sintezatora priekšrocība<br />
– ne tikai jebkura digitāla<br />
teksta nolasīšana, bet arī iespēja<br />
skolēnam strādāt vienlaicīgi ar<br />
saviem klasesbiedriem, negaidot,<br />
kad viņam kāds tekstu izlasīs<br />
priekšā. Lai skolēni ar lasīšanas<br />
traucējumiem varētu strādāt ar<br />
tiem pašiem tekstiem vienlaicīgi<br />
ar pārējo klasi, skolotājiem<br />
iepriekš ir skaidri jāzina, kas tiks<br />
darīts nākamajā(-ās) stundā(-ās),<br />
lai skolotājs un skolēns varētu sagatavoties<br />
– ieskenēt vajadzīgās<br />
lappuses no mācību vai citām<br />
grāmatām. Piemēram, Zviedrijā<br />
izmantot datoru un adaptīvās<br />
tehnoloģijas māca gan skolēnus,<br />
gan skolotājus, gan vecākus, lai<br />
visi varētu palīdzēt skolēnam.<br />
Zviedrijā skolēnus ar PC nodrošina<br />
skola (pašvaldība) – ja skolēna<br />
disleksija ir mērena, viņam dators<br />
tiek nodrošināts tikai skolā, ja tā<br />
ir smaga – arī mājās. Norvēģijā<br />
jau vairākus gadus pašvaldība<br />
pilnīgi visus vidusskolēnus nodrošina<br />
ar PC, tādēļ skolēni ar disleksiju<br />
vairs nav īpaša grupa, jo<br />
IKT mācībās izmanto pilnīgi visi<br />
vidusskolēni. Kopš 2009./2010.<br />
gada norvēģu vidusskolās un<br />
ģimnāzijās visi mācību līdzekļi<br />
ir digitalizēti. Tas ir ļoti labvēlīgi<br />
jauniešiem ar lasīšanas traucējumiem<br />
– izmantojot adaptīvās<br />
tehnoloģijas, viņi var klausīties<br />
jebkuru mācību grāmatu jebkurā<br />
priekšmetā jebkurā laikā.<br />
Svarīgi arī ģimenei<br />
Iespēja skolēnam patstāvīgi<br />
piekļūt tekstam ir svarīga ne<br />
tikai viņam pašam, bet arī viņa<br />
ģimenei. Tā atbrīvo vecākus no<br />
nepieciešamības lasīt mācību<br />
vielu priekšā skolēnam ar disleksiju.<br />
Vecāki, kuriem tā ir ikdiena,<br />
zina, cik daudz laika un enerģijas<br />
prasa skolas mācību grāmatu<br />
skaļa lasīšana savam bērnam. Tas<br />
prasa ne tikai milzīgu piepūli no<br />
vecākiem, bet ir arī ierobežojoši<br />
– skolēns savās mācībās ir ļoti<br />
atkarīgs no citiem cilvēkiem. Lai<br />
arī Latvijā skolēni ar disleksiju un<br />
viņu vecāki parasti nedalās savā<br />
ikdienas realitātē ar citiem, priekšā<br />
lasīšana pašreiz mūsu valstī ir<br />
vienīgais veids, kā atbalstīt jaunieti<br />
ar lasīšanas traucējumiem.<br />
Tas, ka jaunais cilvēks ir atkarīgs<br />
no citiem informācijas ieguvē, ir<br />
degradējoši ne tikai viņa spējai<br />
mācīties un iegūt citu viņam<br />
svarīgu informāciju, bet sāpīgi<br />
Lielbritānijā astotā daļa cilvēku izglītībā nespēj<br />
lasīt drukātu tekstu – viņi to klausās sev<br />
ērtā audio formātā<br />
arī viņa pašcieņai. Lieki piebilst,<br />
ka skolēni ar disleksiju ar prieku<br />
klausītos ne tikai mācību grāmatas,<br />
bet arī daiļliteratūru, ja vien<br />
viņiem būtu tāda iespēja. Tas arī<br />
mazinātu aizspriedumus, ka visi<br />
jaunieši, kas nelasa nopietnas grāmatas,<br />
dara to intereses trūkuma<br />
dēļ. Ļoti liela daļa mūsu skolēnu<br />
(vismaz 20%, pēc OECD SSNP<br />
datiem) nelasa biezas un vērtīgas<br />
grāmatas, jo viņi vienkārši nespēj<br />
to izdarīt savas nepietiekamās<br />
lasītprasmes dēļ.<br />
Ja Skandināvijas valstīs un<br />
Lielbritānijā IKT mācībās izmanto<br />
apmēram 10% skolēnu, tad<br />
Latvijā – būtībā neviens, jo mūsu<br />
skolās ne tikai nav pieejamas<br />
adaptīvās tehnoloģijas, bet pat<br />
arī datori, kas vismaz mazinātu<br />
skolēnu ar disleksiju iespējas<br />
veidot elektroniskus pierakstus<br />
stundās un iesniegt elektroniskus<br />
pārbaudes darbus. ■<br />
47
Change language