You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ATBALSTS<br />
Atbalsts skolēniem ar lasīšanas un rakstīšanas<br />
traucējumiem – citu valstu pieredze<br />
Lai arī vairumā attīstīto pasaules valstu mācīšanās traucējumi tiek diagnosticēti<br />
apmēram 10% visu skolēnu, no kuriem savukārt 80% ir lasīšanas traucējumi, Latvijā<br />
šis skaitlis ir nesalīdzināmi mazāks. Turklāt Latvijā, izmantojot padomju laika<br />
definīciju un izpratni, mācīšanās traucējumi tiek saistīti ar „pazeminātu intelektu”<br />
un „psihiskās attīstības aizturi”, kā tas netiek darīts nekur Rietumeiropā un Ziemeļamerikā.<br />
Eva Birzniece,<br />
Latvijas<br />
Disleksijas<br />
biedrības<br />
valdes<br />
priekšsēdētāja<br />
Rietumeiropā un Ziemeļamerikā<br />
mācīšanās traucējumi tiek<br />
definēti kā kādas akadēmiskas<br />
prasmes (lasīšana, rakstīšana,<br />
matemātika) netipisks vājums cilvēkam<br />
ar jebkura līmeņa pilnvērtīgu<br />
intelektu. Latvijā diagnoze<br />
mācīšanās traucējums primāri ir<br />
balstīta uz skolēna intelektuālajām<br />
spējām, ne viņa specifiskās<br />
akadēmiskās prasmes deficītu.<br />
Tas nozīmē, ka vairums skolēnu,<br />
kuru intelektuālās spējas ir vidējas<br />
un virs vidējām, bet kuriem<br />
tāpat ir kāds mācīšanās traucējums<br />
(Rietumu definīcijas izpratnē)<br />
paliek bez jebkāda sistemātiska<br />
pedagoģiska atbalsta. Tā kā<br />
vairumam no viņiem ir lasīšanas<br />
traucējumi vai disleksija, ir ļoti<br />
svarīgi, lai skolas pamanītu to un<br />
palīdzētu pat spējīgiem un ļoti<br />
spējīgiem skolēniem, jo arī desmitajai<br />
daļai šo skolēnu ir kāds<br />
mācīšanās traucējums, visbiežāk<br />
– lasīšanas traucējums.<br />
Attīstītajās pasaules valstīs<br />
šiem skolēniem nodrošina kvalitatīvus<br />
papildu pakalpojumus, lai<br />
nepazaudētu viņu potenciālu un<br />
iespējas sevi pilnvērtīgi realizēt.<br />
Daudziem jauniešiem disleksiju<br />
konstatē tikai vidējā vai augstākajā<br />
izglītībā, kad apgūstamās<br />
vielas apjoms ir tik liels un komplekss,<br />
ka viņi savu lasīšanas traucējumu<br />
vairs nespēja mazināt<br />
tikai ar centību un labām kopējām<br />
spējām. Pasaulē šos skolēnus<br />
dēvē par divkārt īpašiem (twice<br />
exceptional – angļu val.), jo viņiem<br />
ir gan augstas intelektuālas<br />
spējas, gan kāda speciāla vajadzība<br />
(visbiežāk disleksija). Daudzas<br />
Rietumu valstis var nosaukt savus<br />
izcilos cilvēkus, kuriem ir mācīšanās<br />
traucējumi, un dara to ar<br />
lepnumu, jo atbilstoša palīdzība<br />
izglītībā šiem cilvēkiem ir ļāvusi<br />
sevi pilnībā realizēt. Latvijā<br />
gandrīz neviens profesionāli un<br />
sabiedriski veiksmīgs cilvēks,<br />
kuram ir kāds mācīšanās traucējums,<br />
nav vēlējies sevi identificēt.<br />
Ko šī terminoloģiskā un<br />
praktiskā Latvijas un attīstīto<br />
pasaules valstu atšķirība<br />
nozīmē mūsu skolēniem, viņu<br />
ģimenēm un skolām<br />
Pirmkārt, tā nozīmē to, ka<br />
ļoti liela daļa mūsu skolēnu ar<br />
lasīšanas traucējumiem savās<br />
skolas gaitās cīnās ar disleksijas<br />
radītajiem ierobežojumiem tikai<br />
saviem un savas ģimenes spēkiem,<br />
bez jebkāda pedagoģiska<br />
un tehnoloģiska atbalsta.<br />
Otrkārt, jo tālāk izglītībā šie<br />
skolēni virzās, jo mazāku palīdzību<br />
viņi saņem – tā praktiski<br />
neeksistē vidējā un augstākajā<br />
izglītībā, lai gan tad tā ir vēl<br />
vairāk vajadzīga nekā zemākos<br />
izglītības līmeņos, jo pieaug<br />
apgūstamā materiāla apjoms un<br />
Norvēģijā vidējā izglītībā atbalstu saņem katrs<br />
jaunietis, kas lasīšanas skrīninga testā, sākot<br />
mācības vidusskolā, izlasa 70% no vecuma normas.<br />
Norvēģu pedagogi uzskata, ka katram jaunietim,<br />
kas lasa par 30% mazāk nekā viņa klasesbiedri,<br />
ir vajadzīga palīdzība, lai viņa vājā lasītprasme<br />
negatīvi neietekmētu spējas pilnvērtīgi mācīties<br />
sarežģītības pakāpe. Treškārt, tas<br />
nozīmē to, ka mūsu skolām un<br />
skolotājiem daudz vairāk ir jādara<br />
šo skolēnu labā skolas līmenī,<br />
jo valsts līmenī tam nav nekāda<br />
atbalsta – ne tiesiskā regulējuma,<br />
ne IKT nodrošinājuma, ne adaptīvo<br />
tehnoloģiju, ne finansējuma,<br />
kas vienlīdzīgi sekotu katram<br />
skolēnam.<br />
Jo vairāk drukāta teksta/<br />
materiāla cilvēkam jāizlasa, jo<br />
spilgtāk izpaužas tā atšķirība, kas<br />
ir starp labu, tipisku lasītāju un<br />
cilvēku, kuram ir lasīšanas traucējumi<br />
vai disleksija, – cilvēks ar<br />
lasīšanas traucējumiem nekad<br />
nespēs izlasīt tik daudz, cik no<br />
viņa tiek gaidīts kādā noteiktā<br />
izglītības posmā un cik bez īpašas<br />
piepūles izlasīs viņa biedrs,<br />
tipisks lasītājs. Cilvēks ar lasīšanas<br />
traucējumiem vienmēr izlasīs<br />
mazāk, un tas liegs viņam piekļuvi<br />
tai mācību vielai, kas viņam<br />
ir jāapgūst, vai informācijai, kas<br />
viņam svarīga. Piemēram, Norvēģijā<br />
vidējā izglītībā atbalstu saņem<br />
katrs jaunietis, kas lasīšanas<br />
skrīninga testā, sākot mācības<br />
vidusskolā, izlasa 70% no vecuma<br />
normas; tātad norvēģu pedagogi<br />
uzskata, ka katram jaunietim, kas<br />
lasa 30% mazāk nekā viņa klasesbiedri,<br />
ir vajadzīga palīdzība,<br />
lai viņa vājā lasītprasme negatīvi<br />
46
Change language