You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS<br />
IKT risinājumi izglītības politikā<br />
– aktualitātes un izaicinājumi<br />
Šobrīd nav statistiski ticamu datu par to, kā tieši un ar kādu<br />
intensitāti IKT tiek izmantots ikdienas mācību darbā vispārējā<br />
un profesionālajā izglītībā.<br />
Boston Consulting Group<br />
(BCG) jau vairākus gadus īsteno<br />
e-intensity index mērījumu<br />
visā pasaulē, kas atspoguļo trīs<br />
būtiskākās interneta tehnoloģiju<br />
indikatīvās grupas: pieejamība,<br />
e-komercija un lietojamība.<br />
2010. gadā Latvija aptuveni simts<br />
valstu konkurencē ierindojās<br />
85. vietā. Savukārt šogad mēs<br />
pieejamības (jeb infrastruktūras)<br />
ziņā esam top 20 valstu sarakstā.<br />
Pašlaik Latvija kopumā minētajā<br />
indeksā, kas veidojas no vairāk<br />
nekā 30 indikatoriem, ierindojas<br />
godpilnā 29 vietā. Tādējādi tiešsaistes<br />
risinājumu izmantošanai<br />
mājsaimniecībās un komercdarbībā<br />
ir ļoti liels pieaugums. Diemžēl<br />
tieši to pašu nevarētu teikt<br />
par informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģiju (KT) lietojumu<br />
izglītības procesu organizācijai.<br />
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas<br />
(IZM) datiem, šobrīd katrā<br />
izglītības iestādē ir pieejams<br />
platjoslas interneta pieslēgums,<br />
kā arī dažāda līmeņa datortehnika<br />
ir pieejama gan administratīvajam,<br />
gan mācību procesam.<br />
Tomēr šajā gadījumā jāuzsver, ka<br />
tehnika ir pieejama, nevis tiek izmantota<br />
attiecīgajiem mērķiem.<br />
Šobrīd nav statistiski ticamu datu<br />
par to, kā tieši un ar kādu intensitāti<br />
IKT tiek izmantotas ikdienas<br />
mācību darbā vispārējā un<br />
profesionālajā izglītībā. Ņemot<br />
vērā augstskolu specifiku, IKT<br />
risinājumi tiek ieviesti un izmantoti<br />
daudz plašāk, un lielākās<br />
universitātes šajā jautājumā var<br />
lepoties ar ļoti sistemātiskiem<br />
un vispusīgi integrētiem risinājumiem.<br />
Te jāmin tādi piemēri kā<br />
vienotas informācijas sistēmas,<br />
dokumentu aprite, studentu<br />
identifikācijas kartes, tālmācības<br />
platformas, studiju sasniegumu<br />
reģistrs u. c. Piemēram, Latvijas<br />
Universitātē pastāv arī praktiskas<br />
iestrādnes promocijas darbu<br />
digitālo versiju brīvpieejai, un<br />
Latvijas augstskolas nodrošina<br />
dažāda veida resursus arī vienotajā<br />
bibliotēku tīklā.<br />
Aplūkojot vispārējā un<br />
vidējā profesionālajā izglītībā<br />
īstenotās iniciatīvas šajā IKT<br />
virzienā, mēs visbiežāk runājam<br />
par datorizāciju un datortīkla<br />
infrastruktūru. Vairākus gadus,<br />
tiekot īstenotam ESF projektam<br />
Dabaszinātnes un matemātika,<br />
skolas ieguva arī specifiskus<br />
digitālos mācību resursus attiecīgajās<br />
jomās. Lai gan minētie<br />
Jāatceras, ka digitāli<br />
mācību resursi vismaz<br />
tuvākajā laikā būs tikai kā<br />
brīvprātīgs atbalsta risinājums<br />
standartu apguvē<br />
resursi (piemēram, datortehnika)<br />
ir izmantojami arī sociālo zinātņu<br />
mācību priekšmetos, par šādām<br />
pedagogu aktivitātēm reprezentatīvas<br />
informācijas nav.<br />
Šobrīd IZM izglītības politikas<br />
kontekstā ir izvirzījusi vairākas<br />
darbības prioritātes, kas turpmāk<br />
materializēs gan nacionāla<br />
līmeņa iniciatīvās, gan arī nākamā<br />
struktūrfondu plānošanas<br />
perioda aktivitātēs. Pedagogu<br />
digitālā pratība, digitālie mācību<br />
resursi un vienotas informācijas<br />
sistēmas ir tie trīs virzieni, kas<br />
visspilgtāk raksturo IKT progresu<br />
izglītības politikā.<br />
Aizvien pedagogu digitālā<br />
pratība ir neapmierinoši<br />
zemā līmenī<br />
Diemžēl vēl aizvien pedagogu<br />
digitālā pratība ir neapmierinoši<br />
zemā līmenī, par ko liecina<br />
arī 2011. gadā veiktā pētījuma<br />
Pedagogu tālākizglītības vajadzību<br />
izpēte dati. Ļoti kritiski skolotāju<br />
digitālo pratību vērtē ne tikai<br />
Dr. Rūdolfs Kalvāns, IZM Politikas<br />
iniciatīvu un attīstības departamenta<br />
direktora vietnieks<br />
attīstības stratēģijas un starptautiskās<br />
sadarbības jomā<br />
skolēni un vecāki, bet arī paši<br />
skolotāji. Turklāt tieši šo prasmi<br />
skolotāji ierindo piecu būtiskāko<br />
profesionālo prasmju sarakstā. Ir<br />
pilnīgi skaidrs, ka IZM un pašvaldību<br />
centieni modernizēt skolas<br />
un klases mācību vidi nedos<br />
nekādu atdevi, ja skolotāji vēl<br />
aizvien attiecīgās tehnoloģijas<br />
neizmantos pilnvērtīgi.<br />
Lai gan digitālo mācību resursu<br />
(DMR) jautājums ir vairāku<br />
izglītības iniciatīvu dienaskārtībā,<br />
tehnikas ienākšana klasē ir samērā<br />
komplicēts risinājums, kas<br />
rada arī zināmus priekšizpētes<br />
infrastruktūras modernizēšanas<br />
darbus. Pirmkārt, ir jāpārplāno<br />
skolas datortīkla (tostarp bezvadu<br />
tīkla) infrastruktūra un<br />
iekārtu pieslēgvietu tīklojums.<br />
Nedrīkst aizmirst arī par tehniskā<br />
atbalsta funkcijām, kas noteikti<br />
vairs nebūs pa spēkam vienam<br />
informātikas skolotājam, līdzko<br />
mācību procesā sāks piedalīties,<br />
iespējams, pat vairāki simti dažādu<br />
digitālo iekārtu.<br />
Pastāv vairāki DMR izmantošanas<br />
modeļi jeb klasifikācija.<br />
Viens no tiem ir mums zināmais<br />
UNESCO – IKT izglītība ilgtspējīgai<br />
attīstībai un jaunais humānisms.<br />
Arī tas, kas tiek piedāvāts UNES<br />
CO ICT Competency Framework<br />
for Teachers. Vēl viena recepte –<br />
pieeja, kompetence, motivācija.<br />
Tātad piekļuves iespējas DMR,<br />
prasme un vēlme tos lietot. Zināmā<br />
mērā šim modelim ir ne tikai<br />
horizontāla struktūra, bet arī vertikāla<br />
– motivāciju lietot nosaka,<br />
cik lielā mērā cilvēks to prot darīt,<br />
savukārt to ietekmē tas, cik plaši<br />
un viegli viņam kā lietotājam<br />
DMR ir pieejami.<br />
Šobrīd Latvijai neatbildēts<br />
41
Change language