You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
kās pētniecības institūti. Kādreiz<br />
bija 20–30 nopietni institūti. Bija<br />
arī vissavienības pētniecības<br />
institūti... Teiksim, Vagonbūves<br />
pētniecības institūts tomēr<br />
izstrādāja visātrākos vilcienus,<br />
kādi gāja toreizējā Padomju Savienībā.<br />
Bija VEF institūts, daudzi<br />
Zinātņu akadēmijas institūti... Bet<br />
tad pieņēma likumu, ko izstrādāja<br />
Izglītības un zinātnes ministrija<br />
(IZM), ka zinātnei jāpāriet<br />
uz augstskolām un augstskolās<br />
jāveido mazi institūti. Tagad<br />
daudziem institūtiem bez tiem<br />
līdzekļiem, ko tie iegūst, realizējot<br />
projektus, tiek piešķirts arī<br />
noteikts bāzes finansējums. Tas<br />
ir pamats, lai pēc 2004. gada,<br />
sevišķi Rīgas Tehniskajā universitātē,<br />
sarastos milzīgs skaits mazu<br />
institūtu. Agrāk tādas sauca par<br />
problēmu laboratorijām un tās<br />
atradās pie mācību katedrām,<br />
tagad tie ir institūti, kuri cīnās<br />
šīs sīknaudas dēļ. Institūtu skaits<br />
ir pārāk liels, un ne vienmēr to<br />
atdeve ir tik liela. Varbūt vajadzētu<br />
daudzos institūtus apvienot<br />
vai pārstrukturēt, bet uz tā rēķina<br />
nevajadzētu nogremdēt labus<br />
institūtus.<br />
Kā vērtējat Ministru kabinetā<br />
atbalstīto IZM lēmumu<br />
par zinātnisko institūciju ārējo<br />
izvērtēšanu, kuru organizēs<br />
Ziemeļvalstu Ministru padomes<br />
birojs Latvijā<br />
Visumā to vērtēju pozitīvi.<br />
Esmu piedalījies šādā izvērtēšanā,<br />
kas notika tieši pirms 20<br />
gadiem – 1992. gadā. Mēs labi<br />
sadarbojāmies, un dāņu slēdzieni<br />
Latvijas zinātnei, īpaši humanitārajām<br />
zinātnēm, fizikai, bija<br />
ļoti labvēlīgi. Bija arī tādi vadošie<br />
virzieni, kurus dāņi novērtēja ne<br />
visai objektīvi, jo nesaprata šīs<br />
teorijas.<br />
Varbūt mēs visus šos gadus<br />
esam gājuši ārvalstu konsultantu<br />
pavadā Jāatceras, ka viņiem<br />
šeit varētu būt kādas savas<br />
valsts intereses.<br />
Daļēji tas varbūt ir. Daudzi<br />
Latvijas zinātnieki toreiz vispār<br />
neļāva izvērtēt sevi, lai nenozagtu<br />
viņu idejas un noslēpumus. Es<br />
gribu sacīt, ka pret Rietumiem ir<br />
jāizturas ar pietāti, jo sadarbība<br />
daudzos gadījumos ir laba. Pēc<br />
tam dāņi nesavtīgi atbalstīja vēl<br />
piecus gadus mūsu jaunos zinātniekus<br />
un zinātnieces – ar stipendijām,<br />
kopīgiem projektiem,<br />
ilgāku stažēšanās iespēju Dānijā.<br />
Kad Dānijā nomainījās valdība,<br />
sadarbība izjuka.<br />
Taču pats galvenais – būtībā<br />
dāņu ekspertu atzinumus,<br />
ka Latvijas zinātni jāattīsta diferencēti<br />
un zinātnei ir jāpalielina<br />
finansējuma daļa, Latvijas valdība,<br />
sākot ar Šķēli, neņēma vērā.<br />
Zināms atjaunošanās process<br />
sākās tikai pēc Latvijas iestāšanās<br />
Eiropas Savienībā. Patiesību<br />
sakot, pašlaik Latvijas zinātne,<br />
izņemot humanitārās, nacionālās<br />
zinātnes, dzīvo par Eiropas<br />
naudu. Bet 2013. gada beigās šī<br />
nauda izbeigsies, un tad Latvijas<br />
zinātniekiem, lai iekarotu savas<br />
pozīcijas, būs jāstājas ļoti grūtā<br />
konkurences cīņā. Līdz šim bija<br />
tāda kārtība, ka bijušās Austrumeiropas<br />
valstis tika atbalstītas<br />
pēc citiem principiem nekā jau tā<br />
bagātās zinātnes Anglijā, Francijā,<br />
Vācijā.<br />
Domāju, ka radīsies tāds stāvoklis,<br />
ka tie Latvijas zinātnieki,<br />
kuri gribēs tikt pie naudas, pāries<br />
strādāt uz Rietumiem vai izstrādās<br />
kopīgus projektus, jo nabagie<br />
Latvijas zinātnieki vienkārši<br />
nebūs konkurētspējīgi. Rietumos<br />
zinātniekiem ir ne tikai Eiropas<br />
nauda, bet arī savas valsts liels<br />
līdzfinansējums. Ja Latvijas valsts<br />
finansiāli neatbalstīs zinātni,<br />
labākie zinātnieki, saprotot to, ka<br />
te cīnīties ir diezgan bezcerīgi,<br />
saistīs savus plānus ar Rietumu<br />
zinātnes projektiem, un Latvijas<br />
zinātne paliks pabērna lomā – tas<br />
mūsos rada lielas bažas.<br />
Eiropas zinātnes politika<br />
paredz tikai fundamentālo<br />
zinātņu finansēšanu. Kas notiks<br />
ar nacionālo zinātni – latviešu<br />
valodas, vēstures, kultūras un<br />
mākslas pētniecību<br />
Pagaidām mums ir Nacionālās<br />
identitātes programma, kuras<br />
padomes priekšsēdētājs esmu<br />
es. Tā apvieno daudzus institūtus<br />
Rīgā, Daugavpilī, Liepājā,<br />
Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un<br />
Jelgavā. Pašlaik viens no nobeiguma<br />
projektiem ir četru sējumu<br />
rakstu krājums Latvieši un Latvija,<br />
kurā iecerēti 83 labāko zinātnieku<br />
raksti folklorā, valodniecībā,<br />
vēsturē, mākslas zinātnēs. Mūs<br />
bagātina Zigmunds Skujiņš, Jānis<br />
Streičs un citi izcili Latvijas kultūras<br />
cilvēki. Mēs gribam parādīt<br />
mūsu identitātes pamatproblēmas:<br />
runāt par latviešu valodu,<br />
latviešiem kā tautu, etnosu un<br />
par Latviju kā valsti, par to, kā<br />
Latvijas valstiskums ir veidojies<br />
dažādos vēstures posmos. Mūsu<br />
nacionālā identitāte ir daudzšķautņaina<br />
un sarežģīta, un tā ir<br />
labi jāpēta un jāizprot.<br />
Latvijas ideāls – patērētājsabiedrība<br />
Kāds ir jūsu redzējums un<br />
piedāvājums Nacionālajam<br />
attīstības plānam<br />
Ārvalstu eksperti var izlemt, cik perspektīvi<br />
esam polimēru mehānikā, elektronikā vai ķīmijā.<br />
Nacionālās zinātnes vajadzētu atstāt, ja ne<br />
tieši latviešu ziņā, tad sadarbībā ar igauņiem, lietuviešiem,<br />
somiem, zviedriem – ar mazajām tautām,<br />
kuras prot šīs vērtības novērtēt<br />
Nacionālajā attīstības plānā<br />
(NAP) nacionālās identitātes<br />
problēmas ir maz akcentētas.<br />
Vairāk tiek runāts par abstraktu<br />
ekonomiku, naudas pelnīšanu,<br />
kas, protams, ir pareizi, bet bija<br />
jāparedz, ka, attīstot ekonomiku,<br />
ir jāattīsta arī kultūra un nacionālā<br />
zinātne – tās nozares, kas<br />
pēta Latvijas vēsturi un kultūras<br />
ainavu. Mūsu priekšlikums bija,<br />
lai NAP ietvertu Latvijas attīstības<br />
vadlīnijas globalizētā Eiropā,<br />
vairāk akcentējot mūsu nacionālo<br />
identitāti, to, ka mēs kā tauta<br />
saglabājamies ar savu mentalitāti,<br />
savu kultūru.<br />
Tagad rodas jautājums: kā<br />
ārzemju eksperti vērtēs nacio-<br />
31
Change language