Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
vai, sacīsim, kādreiz emigrējot/<br />
migrējot. Labs piemērs ir šā gada<br />
Ministru kabineta balvas laureāts<br />
Linards Skuja, kurš, lai Latvijā uzturētu<br />
ģimeni, pelna naudu, strādājot<br />
Japānā vai Rietumeiropas<br />
valstīs, pēc tam atgriežas Latvijā<br />
un ir Cietvielu fizikas institūta vadošais<br />
pētnieks. Ir zinātnieki, kas<br />
joprojām veiksmīgi darbojas Latvijā.<br />
Es varētu nosaukt daudzus<br />
Latvijas mediķus, kas ir sasnieguši<br />
labus rezultātus. Arī Organiskās<br />
sintēzes institūts joprojām strādā<br />
ļoti labā līmenī.<br />
Latvijas valsts ļoti maz finansē<br />
zinātni. Zinātnes finansējuma<br />
un inovāciju piesaistē Latvija ir<br />
vienā no pēdējām vietām Eiropas<br />
Savienībā. Ja Padomju Savienības<br />
ietvaros Latvijas zinātnieki<br />
bija pirmrindas pozīcijās un<br />
Latvijas vai Rīgas vārds skanēja<br />
pasaulē – kosmosā un citviet, kur<br />
tika izmantoti Latvijas zinātnieku<br />
sasniegumi, – tad tagad var<br />
droši pateikt – tas neskan, un ir<br />
grūti paredzēt, vai tuvākajā laikā<br />
skanēs.<br />
Kā skaidrojat to, ka mēs atpaliekam<br />
no Igaunijas un Lietuvas<br />
ne tikai pēc IKP zinātnei, bet<br />
arī citēto zinātnisko publikāciju<br />
mums ir mazāk<br />
No Igaunijas atpaliekam tīri<br />
objektīvu iemeslu dēļ. Igaunija<br />
pēc neatkarības atgūšanas ir<br />
saglabājusi nedaudz augšupejošu<br />
līkni. (Rāda grāmatu par<br />
pētniecību Igaunijā, Latvijā līdzīga<br />
izdevuma nav.) Mēs arī varētu<br />
šādu grāmatu izdot, bet, pirmkārt,<br />
mums varbūt nav tādas<br />
uzņēmības, lai izveidotu autoru<br />
kolektīvu un apkopotu paveikto.<br />
Turklāt Igaunijā ir vairāk citējamu<br />
žurnālu. Igauņiem ir labākas<br />
angļu valodas zināšanas. Latviešu<br />
valodas pārmērīgā prioritāte<br />
zinātnē un augstākajā izglītībā ir<br />
kaitējusi ne tikai likumdošanai,<br />
bet arī augstākās izglītības un<br />
zinātnes konkurētspējai. Latvijas<br />
zinātnieki publicējas vairākos<br />
igauņu žurnālos, jo Latvijā šāda<br />
veida žurnāli neiznāk. Humanitārajās<br />
zinātnēs mēs esam vairāk<br />
vērsti uz sevi. Zinātņu Akadēmijas<br />
Vēstis ir labs žurnāls: A daļa<br />
iznāk latviešu valodā, B daļa, kas<br />
ir veltīta dabas - zinātnēm, – angļu<br />
valodā. Savukārt lietuvieši<br />
ir apsviedīgāki. Es neteikšu, ka<br />
lietuviešu žurnāls par lituānistiku<br />
ir kas īpašs, bet viņi ir pratuši panākt,<br />
ka šis žurnāls ir starptautiski<br />
citējamo žurnālu sarakstā. Mūsu<br />
Latvijas Vēstures institūta žurnāli<br />
nav zemākā, ja ne augstākā, līmenī,<br />
bet tie nav iekļauti starptautiskajās<br />
datubāzēs, un tas varbūt<br />
ir mūsu zinātnieku trūkums, kaut<br />
gan pašlaik tiem jau ir izveidota<br />
starptautiska redkolēģija.<br />
Līdz mērķim tiek caur<br />
ceļu<br />
Vai zinātniekiem vienmēr ir<br />
jāpieliek lielas pūles, lai attīstītu<br />
ražošanu<br />
Mūsu vadošajās nozarēs<br />
– kokapstrādē, metālapstrādē,<br />
agrobiotehnoloģijās vai pārtikas<br />
ražošanā – zinātne ir vajadzīga<br />
ierobežotā mērā. Pēdējais, par ko<br />
nesen lasīju un dzirdēju, – Jelgavā<br />
sāk veidoties furfurola ražotnes.<br />
Furfurolu ražo no lauksaimniecības<br />
produktu atkritumiem,<br />
un tā ir ļoti laba izejviela plastmasu<br />
izstrādei un dažādu eļļu ražošanai.<br />
Furfurolu ieved no Ķīnas,<br />
un to varētu eksportēt. Metodes<br />
furfurola ražošanai kādreiz tika<br />
izstrādātas Latvijā, bet īstenotas<br />
Kirovas apgabalā, Krievijā, vai bijušajā<br />
Dienvidslāvijā. Akadēmiķis<br />
Nikolajs Vederņikovs un profesors<br />
Aivars Kreituss, kuru mēs<br />
vairāk pazīstam kā politiķi, bija šīs<br />
metodes virzītāji. Cik gadu bija<br />
jāpaiet, lai varētu iegūt kapitālu<br />
un īstenot šo metodi Latvijā! Un<br />
tie ir samērā reti piemēri.<br />
Kā varēja pieļaut, ka Latvijas<br />
Organiskās sintēzes institūta<br />
jaunais pretvēža preparāts –<br />
Belinostats – iziet pēdējo klīnisko<br />
izpēti Anglijā un pēc tam šis<br />
izgudrojums vairs nepiederēs<br />
Latvijai Ārzemju firmas ar to<br />
pelnīs ne tikai miljonus, bet pat<br />
miljardus...<br />
Latvijas zinātnes kopējais<br />
finansējums ir 90 miljoni latu,<br />
bet lauvas tiesa nāk no dažādiem<br />
Eiropas fondiem – sadarbības<br />
fondiem, struktūrfondiem,<br />
Kohēzijas fonda un infrastruktūras.<br />
Latvijas valsts no šiem 90<br />
miljoniem zinātnei atvēlējusi<br />
tikai 19 miljonus. Zinātnē Latvija<br />
maksimāli iegulda 0,7% no<br />
nacionālā kopprodukta, tai pašā<br />
laikā Igaunija – 1,5%. Nacionālajā<br />
attīstības plānā (NAP) mums šis<br />
skaitlis 2020. gadā nav palielināts<br />
– tas ir tāds pats, kāds Igaunijā ir<br />
šodien, un tas nozīmē, ka 2020.<br />
gadā mēs tikai tuvosimies Igaunijas<br />
līmenim, ja mēs tā pelnīsim.<br />
Latvijas ekonomiskais izrāviens,<br />
kā to paredz NAP, nav balstīts uz<br />
zinātni, inovācijām, uz jauniem<br />
atklājumiem un jaunām tehnoloģijām,<br />
bet drīzāk ir balstīts uz<br />
pārtikas ražošanu, koka vai metāla<br />
eksportu, kā tas ir bijis līdz<br />
šim. Tādēļ jau bija šie zinātnieku<br />
protesti NAP vadības grupai, ka<br />
vajadzētu citādi formulēt Latvijas<br />
valsts nākotnes attīstības uzdevumus.<br />
Latvijas sabiedrībā un<br />
Latvijas varas struktūrās nav labvēlīgas<br />
attieksmes pret zinātni.<br />
Pirmajos valsts pastāvēšanas<br />
gados līdz Šķēles valdībai, apmēram<br />
1998. gadam, inerces pēc<br />
bija samērā labvēlīga attieks me<br />
Domāju, ka radīsies tāds stāvoklis, ka tie Latvijas<br />
zinātnieki, kuri gribēs tikt pie naudas,<br />
pāries strādāt uz Rietumiem vai izstrādās kopīgus<br />
projektus, jo nabagie Latvijas zinātnieki vienkārši<br />
nebūs konkurētspējīgi<br />
pret zinātni, jo Padomju Savienībā<br />
zinātnei bija augsts prestižs.<br />
Redzot to, ka no zinātnes nav<br />
tūlītējas atdeves vai arī pēc zinātnieku<br />
izgudrojumiem varbūt<br />
nav pieprasījuma, valsts pārstāja<br />
zinātni finansēt. Mums zinātnes<br />
un augstākās izglītības politikas<br />
Latvijā nav – vai arī tā bijusi samērā<br />
neveiksmīga.<br />
Ar pietāti pret Rietumiem<br />
Kāpēc Latvijā ir izveidojies<br />
pārmērīgi daudz zinātnisko<br />
institūciju<br />
Pašlaik Latvijā ir 136 zinātnis-<br />
30
Change language