30.12.2014 Views

Skatīt šeit.

Skatīt šeit.

Skatīt šeit.

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

PERSONĪBA<br />

Akadēmiķis Jānis Stradiņš:<br />

„Latvijai zinātni vajag”<br />

Pārdomās par zinātni, Latviju un latviešiem dalās Latvijas<br />

Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, akadēmiķis<br />

un profesors Dr. habil. chem., Dr. hist. h. c. Jānis Stradiņš.<br />

Inese Matisāne<br />

Sena un vispārzināma patiesība,<br />

ka izglītība un zinātne ir<br />

priekšnoteikums valsts konkurētspējai<br />

un vispārējai labklājībai.<br />

Kāpēc līdz šim attieksme<br />

pret izglītību un zinātni Latvijā<br />

ir bijusi tik bezatbildīga<br />

Iekšējā emigrācija no<br />

zinātnes<br />

Vai zinātnē pēdējo 20 gadu<br />

laikā ir jūtama pozitīva virzība<br />

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas<br />

zinātnē, tāpat kā rūpniecībā<br />

un lauksaimniecībā, sākās<br />

sabrukuma process. To varētu<br />

saukt arī par pārstrukturēšanos<br />

no zinātnes lielvalstī uz zinātni<br />

mazā valstī. Zinātne kļuva daudz<br />

sīkāka un provinciālāka, finansējums<br />

zinātnei krasi samazinājās.<br />

Bet zinātnes sabrukums bija ne<br />

tikai Latvijā, arī visās bijušajās<br />

PSRS republikās – Baltkrievijā,<br />

Ukrainā un vēl jo vairāk – Krievijā.<br />

Krievija joprojām pūlas atgūties<br />

no tā, tur raksturīga augstas klases<br />

zinātnieku emigrācija.<br />

Ļoti daudz Latvijas zinātnieku<br />

pēc 1991. gada aizgāja uz<br />

administratīvajām struktūrām,<br />

kļuva par ierēdņiem, biznesmeņiem,<br />

jo algas 90. gados bija<br />

ārkārtīgi zemas. Zinātne tapa noplicināta,<br />

bija vērojams paaudžu<br />

pārrāvums. Zinātnē palika gados<br />

vecāki cilvēki, viņu vidū – izcili<br />

zinātnieki visās zinātņu nozarēs:<br />

akadēmiķis Ivars Kalviņš, kas<br />

strādā ar jauniem ārstniecības<br />

preparātiem,<br />

akadēmiķi<br />

Ēvalds Mugurēvičs<br />

un<br />

Andris Caune,<br />

kas izpelnījušies<br />

starptautisku<br />

atzinību<br />

arheoloģijā,<br />

akadēmiķis<br />

Rūsiņš Mārtiņš<br />

Freivalds<br />

informātikā<br />

un matemātikā<br />

un citi. No<br />

otras puses<br />

un neapšaubāmi<br />

– tas ir<br />

pozitīvi vērtējams,<br />

zinātne,<br />

salīdzinot ar<br />

komunisma<br />

režīmu, kļuva brīvāka, atvērtāka,<br />

Zinātnē Latvija maksimāli iegulda 0,7% no<br />

nacionālā kopprodukta, tai pašā laikā Igaunija<br />

– 1,5%. Nacionālajā attīstības plānā mums<br />

šis skaitlis 2020. gadā nav palielināts. 2020. gadā<br />

mēs tikai tuvosimies Igaunijas līmenim<br />

Mūsu sabiedrībai ir jāsniedz informācija un jārosina<br />

interese par Latvijas vērtībām, jo liela<br />

daļa sabiedrības ir kūtra, ar patērētāju psiholoģiju<br />

un mazu vērību pret nacionālajām vērtībām,<br />

norāda J. Stradiņš.<br />

vairāk iespēju bija saistīties ar<br />

Rietumiem, gan aizceļojot, gan<br />

veidojot stabilus sakarus ar Rietumu<br />

universitātēm un zinātniskajiem<br />

institūtiem. Zinātniekiem<br />

pavērās daudz plašākas iespējas<br />

piedalīties starptautiskajās zinātniskajās<br />

konferencēs. Latvijas<br />

zinātne iesaistījās Eiropas zinātnes<br />

telpā.<br />

Kā mainījās situācija zinātnē<br />

pēc Latvijas iestāšanās<br />

Eiropas Savienībā<br />

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā<br />

ES sāka subsidēt zinātni<br />

Latvijā, un tas ir pareizi. Sākot<br />

ar 2004. gadu, stāvoklis krasi<br />

LETA<br />

mainījās, proti, jaunie zinātnieki<br />

varēja iegūt Eiropas doktoranta<br />

stipendiju – pat līdz tūkstoš<br />

latiem mēnesī. Taču stipendija<br />

bija paredzēta trim gadiem, un<br />

jaunie zinātnieki pēc doktorantūras<br />

beigšanas un vairums – arī<br />

disertācijas aizstāvēšanas tik<br />

labi atalgotu darbu šeit, Latvijā,<br />

vairs nevarēja iegūt, viņiem bija<br />

jāpiekrīt vai nu zemāk atalgotam<br />

darbam, vai jādodas uz ārzemēm,<br />

vai jāiziet praktiskajā dzīvē. Taču<br />

latviešiem diemžēl ir vāji attīstīta<br />

inovatīvu uzņēmumu radīšanas<br />

spēja. Latvietis drīzāk ir strādātājs,<br />

ļoti labs izpildītājs, mazāk organizētājs<br />

un apsviedīgs cilvēks.<br />

Kopējā katlā būs jācīnās<br />

kopīgi<br />

Kā Latvijas zinātnieki jūtas<br />

pašlaik<br />

Ir ļoti spēcīgi zinātnieki<br />

un varbūt starptautiskā līmenī<br />

mazāk konkurētspējīgi zinātnieki.<br />

Latvijas zinātniekiem ir jākonkurē<br />

ar Eiropas kolēģiem, un vieglāk<br />

to izdarīt vai nu sadarbojoties<br />

29

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!