Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Neatkarīgi no tā, gribam to<br />
vai negribam, mēs esam nomale,<br />
tāpēc neesam viņējie. Tā kā<br />
līdzekļu visiem tiešām nepietika,<br />
triju gadu laikā mums katram<br />
tika dota viena iespēja, turklāt<br />
mūs aicināja vispirms iegūt otro<br />
vai trešo pakāpi, tad startēt<br />
augstāk. Pēc otrās pakāpes iegūšanas<br />
atkārtoti sniedzām dokumentus,<br />
lai iegūtu vēl augstāku<br />
vērtējumu, bet mūsu iniciatīva<br />
tika noraidīta. Skolotājas, kuras<br />
apmeklēja kvalifikācijas kursus<br />
(jo tāda bija viena no izvērtēšanas<br />
prasībām), vispār neieguva<br />
pakāpes, jo bija jāizvēlas – vai nu<br />
kursi, vai pakāpju iegūšana.<br />
Tomēr mēs ceram uz jaunām<br />
iespējām, jo ministrija šogad<br />
Skola ir spiesta<br />
rēķināties ar novada<br />
pašvaldības iekšējo<br />
varas sadalījumu<br />
un varas turētāju interesēm<br />
aicinājusi vispirms atbalstīt tos<br />
pedagogus, kuri līdz šim nav<br />
varējuši iesaistīties kvalitātes<br />
novērtēšanas procesā, kā arī uz<br />
iespējām paaugstināt iepriekšējo<br />
novērtējumu.<br />
Vai finansēšanas princips<br />
Nauda seko skolēnam mazā<br />
lauku skolā strādā<br />
Mazā skolā šis princips<br />
nestrādā. Mēs iztiekam ar tiem<br />
līdzekļiem, kas paredzēti atbilstoši<br />
šim izglītības finansēšanas<br />
modelim. Klases ir apvienotas,<br />
bet tādus mācību priekšmetus<br />
kā latviešu valoda, matemātika,<br />
svešvalodas un vēl citus skolotāji<br />
māca atsevišķi. Īstenojot mācību<br />
saturu, ir svarīgi uzlikt kvalitātes<br />
latiņu, bet kvalitatīvu mācību<br />
procesu iespējams nodrošināt, tikai<br />
pateicoties pedagogiem, kuri<br />
ir sava darba entuziasti. Konkurences<br />
cīņa starp skolām ir nežēlīga.<br />
Taču, ja salīdzinām olimpiāžu<br />
un dažādu konkursu rezultātus,<br />
mēs daudz neat paliekam no<br />
lielākajām novada skolām. Mēs<br />
lepojamies ar saviem audzēkņiem.<br />
Mums ir labi vecāki, mūsu<br />
Informācija par skolu<br />
¤ Sīļukalna pamatskolā (kopā ar pirmsskolu) 2012./2013. mācību<br />
gadā mācās 51 skolēns<br />
¤ Strādā 10 skolotāji (8 no tiem – pamatdarbā)<br />
¤ Skolotāju alga – vidēji 200 latu pēc nodokļu nomaksas<br />
¤ Grāmatu iegādei pagājušajā mācību gadā skolai bija piešķirti<br />
35 lati<br />
¤ Sīļukalna pagasts atrodas Riebiņu novada ZR daļā, robežojas<br />
ar sava novada Galēnu un Stabulnieku pagastiem, Viļānu<br />
novada Dekšāres pagastu, Līvānu novada Rudzātu pagastu un<br />
Krustpils novada Atašienes pagastu. Viļāni ir 18 km attālumā.<br />
Varakļāni – 12 km, Preiļi – 35 km<br />
bērni nāk no stiprām ģimenēm.<br />
Bērniem ir ielikts labs pamats,<br />
kuru atliek vien skolā stiprināt.<br />
Šis princips, tāpat kā<br />
daudzi citi jautājumi, Latvijā ir<br />
politizēts. Ko darīt, lai izmainītu<br />
šo modeli<br />
Valsts nav definējusi, ka<br />
ikvienam bērnam vienlīdzīgā<br />
apjomā pienākas arī pašvaldības<br />
finansējums. Skola ir spiesta<br />
rēķināties ar novada pašvaldības<br />
iekšējo varas sadalījumu un varas<br />
turētāju interesēm. Vairākas<br />
ieinteresētās puses cīnās par<br />
iespēju ietekmēt novada izglītības<br />
politiku, bet plānošana ir<br />
atbīdīta otrajā plānā, to padarot<br />
tikai par līdzekli, kā atzīt par likumīgu<br />
iegūto rezultātu. Uzskatu:<br />
lai panāktu izmaiņas, vispirms ir<br />
jāmaina cilvēku domāšana.<br />
Kā apstādināt sociāli ekonomisko<br />
mazspēju laukos<br />
Teorētiski dzīvojam vienādu<br />
iespēju sabiedrībā, bet reālajā<br />
dzīvē ir citādi – gadu no gada<br />
plaisa starp pilsētniekiem un<br />
lauciniekiem kļūst arvien dziļāka.<br />
Dažādos Latvijas reģionos ir<br />
atšķirīgs dzīves līmenis. Skolu<br />
līmenis arī ir dažāds, jo atšķirīgs<br />
ir finansējums, ko pašvaldības<br />
atbilstoši savam turības līmenim<br />
iegulda izglītības attīstībā. Bet<br />
tas nav tikai izglītības jautājums,<br />
tā ir valsts mēroga problēma. Lai<br />
pašvaldības būtu turīgas, novados<br />
ir jāattīsta ražošana, jārada<br />
darbavietas. Kā to izdarīt – Vairāk<br />
atbalstot lauksaimniekus. Tos<br />
cilvēkus, kuri dzīvo laukos un tur<br />
arī strādā.<br />
Mūsu pusē ir diezgan daudz<br />
ģimeņu, kurās bērni, pabeiguši<br />
augstskolas, ir atgriezušies tēva<br />
mājās. Pagājušajā gadā 9. klases<br />
puiši teica, ka viņi labprāt atgrieztos<br />
dzimtajā pagastā. Taču,<br />
ja vecu māju te vēl var nopirkt,<br />
tad brīvu zemju vairs nav – visa<br />
zeme ir izpirkta un apstrādāta.<br />
Ja jaunais zemnieks gribētu sākt<br />
saimniekošanu no nulles, jābūt<br />
valsts garantētiem kredītiem, lai<br />
viņš varētu vismaz vienu traktoru<br />
nopirkt. Bērni grib dzīvot un<br />
strādāt patstāvīgi.<br />
Mazās skolas ar vaučeru<br />
vien neizdzīvos – par tām ir īpaši<br />
jādomā, ir nepieciešams lielāks<br />
valsts finansiālais atbalsts. Lauku<br />
skolām ir jāpiemēro noteikts koeficients,<br />
kas ļautu uzlabot skolu<br />
finansiālo situāciju. Ja vaučera<br />
grozā būtu tas, kas tajā ir Zviedrijā,<br />
un skola būtu neatkarīga institūcija,<br />
kas pati pārvalda finanses,<br />
varētu klāties labi.<br />
Ministrija ir izsludinājusi<br />
konkursu par mācību līdzekļu<br />
digitalizāciju. Tagad domājam:<br />
cik reāli tas ir iespējams laukos,<br />
ja mums nav pieejams platjoslas<br />
internets Pilsētniekiem tā nav<br />
problēma – viņi jebkurā brīdī<br />
atver internetu un atrod to, kas<br />
vajadzīgs. Mēs varam izmantot<br />
tikai divus pakalpojumus – vai nu<br />
mobilo sakaru sniedzēju internetu,<br />
vai uzlikt augstākajā tornī<br />
antenu: tad noteiktā kilometru<br />
rādiusā internets ir. Piemēram,<br />
Kassaliešos ir diezgan slikti mobilie<br />
sakari un ātrs internets nav<br />
pieejams. Mobilie pakalpojumi<br />
ir dārgi, un tos ģimene nemaz<br />
nevar atļauties, ja tajā ir vairāki<br />
26
Change language