You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
nāli valsts daļā ietilpst arī mācību<br />
grāmatas un ēdināšana 1. klasē.<br />
Pašvaldības daļa nodrošina<br />
izglītības programmu uzturēšanu,<br />
tas ir – telpas, iekārtojums,<br />
kanalizācijas, ūdens, siltums,<br />
remonts, NĪN, telpu aprīkojums,<br />
mācību līdzekļi, kas nav mācību<br />
grāmatas, skolas saimnieciskās<br />
dzīves nodrošināšana (tehniskais<br />
personāls, algas, nodokļi, skolai<br />
piekļautās teritorijas). Aprēķinus<br />
sarežģī tas, ka lielo pašvaldību<br />
izglītības budžetā nav iekļauti<br />
lielie kapitālieguldījumi, piemēram,<br />
skolu renovācija, bērnudārzu<br />
celtniecība. Rīgā, piemēram,<br />
to dara Īpašuma departaments,<br />
bet šī celtniecība taču attiecas uz<br />
bērnu izglītību.<br />
Šāds grozs top arī speciālajā<br />
izglītībā, jo tur arī ir vajadzīgi<br />
nopietni pētījumi par valsts<br />
naudas izlietojumu. Nesen lasīju<br />
2009. gada ziņojumu par Latvijas<br />
bērniem ar invaliditāti, un jāsaka<br />
– man ir kauns par savu valsti,<br />
tiem iepriekšējiem atbildīgajiem,<br />
kuri ir noklusējuši, nav darījuši, lai<br />
iestātos par visiem Latvijas bērniem<br />
– neatkarīgi no viņu veselības<br />
stāvokļa un citiem no bērna<br />
neatkarīgiem apstākļiem. Nav tā,<br />
ka izglītībai nav naudas.<br />
Valsts nav definējusi, ka<br />
ikvienam bērnam vienlīdzīgā<br />
apjomā pienākas pašvaldības<br />
finansējums. Dažādas pašvaldības<br />
dažādi piešķir un tērē<br />
līdzekļus.<br />
Ir vajadzīga visaptveroša,<br />
caurspīdīga sistēma, cik naudas ir<br />
un kur tā paliek. Tāpēc šobrīd top<br />
pētījums, lai parādītu visā valstī,<br />
katrā novadā, cik izmaksā viena<br />
bērna izglītība. Varu atklāt – un<br />
tas arī nav nekāds noslēpums –,<br />
ka mūsu valstī izglītības finansēšanas<br />
sistēma ir nesakārtota.<br />
Vadu darba grupu kopš marta,<br />
bet vēl joprojām neesam piekļuvuši<br />
pilnīgi visiem skaitļiem par<br />
pašvaldības finansējuma izlietojumu.<br />
Teorētiski ikvienai pašvaldībai<br />
ir jāatskaitās par budžeta<br />
izlietojumu. Vai pašvaldības to<br />
nedara<br />
Kad atveram katras pašvaldības<br />
mājaslapu, redzam pašvaldības<br />
kopējo budžetu un arī to,<br />
cik naudas tiek tērēts izglītībai.<br />
Atsevišķas pašvaldības parāda,<br />
cik daudz naudas aiziet uz katru<br />
skolu, bet citas neparāda. Tas<br />
apgrūtina ne tikai mūsu darba<br />
grupas darbu, bet visas valsts<br />
finanšu plānošanu.<br />
Latvijā ir noteikti ekonomiskās<br />
klasifikācijas kodi, bet tad,<br />
kad ir jāsniedz atskaites, katra<br />
pašvaldība finanšu izlietojumu<br />
interpretē citādi, tāpēc šie dati<br />
nepakļaujas vienotai analīzei.<br />
Ja man saka, ka mazās lauku skolas neizdzīvos<br />
ar tādu finansējumu, es jau tāju: kas mazajās<br />
lauku skolās ir atšķirīgs no lielās pilsētas skolas<br />
Piemēram, viena pašvaldība no<br />
saimniecības preču klāsta var<br />
izdalīt tualetes papīru, cita – varbūt<br />
tepiķu nomu... Lai iegūtu ātri<br />
apstrādājumus un ticamus datus,<br />
IZM ir jāsadarbojas ar Finanšu ministriju,<br />
Ekonomikas ministriju un<br />
Vides aizsardzības un reģionālās<br />
attīstības ministriju un jāizveido<br />
vienotas atskaites prasības.<br />
Kas ir ietverts bezmaksas<br />
izglītības mācību līdzekļu<br />
sarakstā<br />
Puses ir vienojušās, ka<br />
mācību līdzekļu iegādē piedalās<br />
valsts, pašvaldība un vecāki.<br />
Vienkāršoti izsakoties, vecāku<br />
daļa ir tas, ko bērns velk mugurā,<br />
un tas, ko viņš apēd. Piemēram,<br />
ja mājturībā bērnam ir jācep<br />
torte un bērni to kopīgi apēd, tad<br />
bērns drīkst nest uz skolu miltus.<br />
Mācību grāmatas un citus mācību<br />
līdzekļus, kas nepieciešami<br />
izglītības standarta īstenošanai,<br />
nodrošina valsts, visu pārējo –<br />
pašvaldība. Mūsu darba grupa<br />
ir aptaujājusi skolas, ir sastādīti<br />
mācību līdzekļu saraksti, un šī<br />
summa vienam bērnam gadā<br />
svārstās no 30 līdz 40 latiem.<br />
Kad jūsu vadītās darba<br />
grupas pētījums tiks publiskots<br />
sabiedrībai<br />
Saskaņā ar valdības rīcības<br />
plānu ar ziņojumu par to, kas būs<br />
iekļauts valsts galvojumā, mums<br />
ir jānāk klajā 2013. gada jūlijā.<br />
Paralēli mēs darām abus darbus –<br />
gan pētām pašreizējo finansējuma<br />
sadalījumu, gan arī plānojam<br />
nākotnes finansējumu.<br />
Vai šobrīd ir aprēķinātas<br />
vidējās bērna skološanas izmaksas<br />
valsts mācību iestādē<br />
Par visām pašvaldībām,<br />
visiem novadiem un katru skolu<br />
atsevišķi nav. Ir kopējie IZM dažādos<br />
pasākumos prezentēti dati,<br />
ka vidēji viens bērns izmaksā 700<br />
latu no valsts un 700 latu no pašvaldības.<br />
Mūsu mērķis ir panākt<br />
vienlīdzīgu izglītības finansēšanu<br />
visās pašvaldībās. Piemēram,<br />
Igaunijā pašvaldības noteiktais<br />
finansējums vienam bērnam ir<br />
69 eiro mēnesī, bet igauņiem ir<br />
atšķirīgs groza definējums – tam<br />
nāk klāt, piemēram, vienreizējais<br />
finansējums, 1. klasi uzsākot, –<br />
200 eiro. Šobrīd es nevaru pateikt,<br />
ka arī Latvijā tā būs. Latvijā<br />
būs citādi.<br />
Vai valsts līmenī ir paredzēta<br />
izlīdzināšana: lielāki<br />
ieguldījumi mazāk privileģēto<br />
skolēnu zināšanu un prasmju<br />
apguvē un mazo skolu pacelšanā<br />
Ir atsevišķa darba grupa,<br />
ko vada Aija Tūna, un šīs idejas,<br />
kā sakārtot lauku skolu sistēmu,<br />
lai tās nepazūd, virmo gaisā jau<br />
vairākus gadus. Varu uzlikt roku<br />
uz sirds, ka es izdarīšu visu, lai<br />
neslēdz ciet mazās skolas. Tikai<br />
ar nosacījumu – šīm skolām ir<br />
jāmainās.<br />
Mazās skolas nevar izdzīvot<br />
tāpēc, ka ir neadekvāti lielas,<br />
vecas telpas. Tad domājam citādi!<br />
Skolotāju algām jābūt samērotām<br />
ar skolēnu skaitu. Zinu, mūsdienās<br />
ir dažādas metodikas darbam<br />
apvienotajās klasēs. Mazā<br />
skola var būt 1.–6. klase, bet 7.–9.<br />
un tāpat – 10.–12. klasi var vest<br />
ar autobusu uz centru. Izglītības<br />
iestāde laukos var veidoties<br />
kā daudzfunkcionāls izglītības<br />
centrs: skola, doktorāts, sociālais<br />
centrs, baznīcas draudze... Un<br />
valsts garantētajam izglītības<br />
galvojumam nav jāapmaksā viss.<br />
Problēmas rodas tad, ja vadība<br />
negrib paskatīties citādi. Varbūt<br />
arī nespēj. Tam ir vajadzīga griba<br />
18
Change language