Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
uz skolu, – viņa mācību procesu<br />
nodrošina no dažādiem avotiem.<br />
Ir trīs galvenie avoti: valsts, kas<br />
maksā skolotāju algas, interešu<br />
izglītību, sporta izglītību, mūzikas<br />
un mākslas skolas, nelielu, bet<br />
pieaugošu summu par mācību<br />
līdzekļiem. Otrs avots ir pašvaldība,<br />
kas maksā konkrētāk,<br />
bet arī zem vairākām pozīcijām:<br />
uzturēšana, remonti, iepirkumi,<br />
iekārtas, sporta laukumi, zāles<br />
aprīkojums. Trešie, kas maksā,<br />
ir vecāki. Kādai skolai gadās<br />
kāds sponsors, bet pārsvarā tie<br />
ir vecāki. Viņi līdz šim ir dažādi<br />
maksājuši par mācību grāmatām,<br />
kādreiz ekskursijām, klases fondu<br />
naudām, kur tiek pirkta skaņu<br />
aparatūra, krāsas – grīdas kādreiz<br />
vecāki krāso. Laukos vecāki arī<br />
fondu naudas vietā pieved kartupeļus<br />
vai pārtiku. Vaučeris nozīmē<br />
to, ka visas šīs dažādos veidos<br />
ieplūstošās naudas ir kā viena<br />
summa, kas viņam seko līdzi uz<br />
skolu, kur bērns tiek. Šīs skolas<br />
par bērnu saņem nevis vairākos<br />
veidos, bet vienu summu, kas<br />
vienkārši atnāk uz skolas kontu.<br />
Ir savs fonds, bērns iereģistrējas,<br />
un par to skola saņem no valsts<br />
kases visu naudu. Tā ir galvojuma<br />
sistēma. Lai cilvēkiem rastos<br />
priekšstats, šobrīd Latvijā vidēji<br />
bērnam kopā līdz skolai aizseko<br />
1400 latu gadā. Tur ir gan publiskā<br />
nauda – valsts plus Eiropas<br />
struktūrfondi, pašvaldības –, un<br />
tad ir vecāku daļa. Tā kā es šo visu<br />
naudu saliktu kopā un nosūtītu<br />
ar vienu talonu vai digitāli, lai<br />
skola saņem 1400 latu par bērnu.<br />
Ja ir 80 bērni, tad 110 000–115<br />
000 latu ir tas, ko skola saņem, un<br />
tad viņiem jāizdzīvo: jānomaksā<br />
alga skolotājiem, sava uzturēšana<br />
un tā tālāk. Piemēram, jums<br />
ir 800–900 bērnu (tādas skolas<br />
arī ir), tad tur jau pāri miljonam<br />
ir skolas budžets. Tas jau kārtīgs<br />
uzņēmums. Tāpat jau šī nauda<br />
ienāk, bet skola būtu tas, kas<br />
izdomātu, kādā veidā tā šos<br />
līdzekļus izmantotu. Tad, pirmkārt,<br />
tā piesaistītu labu skolotāju,<br />
lai bērni ietu uz šo skolu, jo tas<br />
ir interesanti, skatītos uz saviem<br />
izdevumiem, un tajos būtu viss,<br />
ko tā varētu iegādāties un [ar ko]<br />
nomaksāt mācību procesu, gan<br />
interešu izglītību, gan pagarinātās<br />
grupas. Tā būtu nauda, ar ko<br />
skolas varētu rīkoties.<br />
Un kādu tieši problēmu šī<br />
sistēma atrisinātu<br />
Tāpēc, ka, piemēram, skolas<br />
nevar ar skolotāju naudu maksāt<br />
par mācību līdzekļiem. Skolas<br />
nevar izmantot uzturēšanas<br />
naudu, lai maksātu skolotājiem<br />
algu. Tas viss ir nodalīts nost. Tas<br />
gan nāk kopā ar jauno skolotāju<br />
noslodzes sistēmu – skolotājiem<br />
jāsalasa noteikts stundu skaits, lai<br />
tie varētu atbilstošu algu saņemt.<br />
Vai autonomija ir vienīgais<br />
ieguvums<br />
Es domāju, ka tās ir lielākas<br />
algas skolotājiem, jo nevis kaut<br />
kas ārēji nosaka likmes un ierobežojumus,<br />
bet skola pati motivē<br />
savus skolotājus. Tas nozīmē, ka<br />
mācību darbs visdrīzāk izskatās<br />
savādāk nekā tagad. Tas nav saistīts<br />
ar palielinātu stundu skaitu<br />
mācību priekšmetos. Es gribētu<br />
vēlreiz uzsvērt faktu, ka Somijā<br />
bērni mācās mazāk nekā Latvijā,<br />
bet viņu rezultāti ir stipri labāki.<br />
Tātad sistēma celtu arī<br />
izglītības kvalitāti<br />
Es domāju – noteikti, jo tad<br />
skolotāji pārdomāti domātu, kas<br />
ir nepieciešams. Es pats vismaz<br />
esmu piedzīvojis, ka skolās viss ir<br />
jāzina: tādi fakti, tādi autori, bet<br />
pēc pusgada jūs faktiski neko<br />
LETA<br />
Gan vaučeru sistēmas ietvaros, gan noslodzes gadījumā, mainot<br />
noteikumus, kas ir jāpasniedz un kādā formā, vajadzētu ie-<br />
“<br />
zīmēt to, ka tikai tiem, kas tikko sāk savas skolotāju gaitas, varētu<br />
būt pēc nodokļiem 400 latu. Tas ir brīdī, kad vēl nekas nav<br />
darīts – nav piešķirta kvalifikācija, nekas. Savukārt tiem, kas ir<br />
augstākajā kvalifikācijas pakāpē, būtu 1000 lati. Es domāju, ka<br />
tas būtu pilnīgi reālistiski,” spriež izglītības un zinātnes ministrs.<br />
vairs neatceraties. Tikai dažas<br />
lietas jūs paņemat no tā visa. Tur<br />
arī ir tas efekts, ka jūs pārdozējat,<br />
bet jūs varat izstāstīt nevis 20<br />
autorus, bet 4, bet tā – līdz kniedei.<br />
Un tas, iespējams, ir labāk<br />
nekā pārdozēt. Varbūt nevajag<br />
visu darīt lekciju tipa nodarbībās,<br />
bet daļu arī praktiski. Piemēram,<br />
bērni iet nelielās grupās un dara<br />
savu darbu. No rīta viņi saņem<br />
uzdevumu, pēcpusdienā – atzīmi.<br />
Šī ir autonomijas daļa, ka jūs<br />
reāli varat mācīt savādāk un nokoncentrēties<br />
uz tām lietām, kas<br />
patiešām ir vajadzīgas, saistošas<br />
un vieglāk apgūstamas. Tas nozīmē,<br />
ka netiek lieki tērēts laiks.<br />
Kā šajā sistēmā pastāvēs<br />
mazās skolas<br />
Taisnība, attiecībā pret mazajām<br />
skolām būs nepieciešama<br />
pozitīva veida diskriminācija.<br />
Šīm skolām būs nepieciešama<br />
palīdzība, kas izpaudīsies valsts<br />
atbalstā, lai nodrošinātu kvalitāti,<br />
lai skolas funkcionētu kā vienības<br />
un skolotājiem būtu iespējams<br />
saņemt cienīgu atalgojumu, būt<br />
motivētiem. Visdrīzāk skolotājiem<br />
nāksies pildīt vairāk nekā<br />
vienu funkciju. Skaidrs, ka ir kādi<br />
kritiskie skaitļi. Ar 40–50 skolēnu<br />
skaitu visdrīzāk visiem skolotājiem<br />
(dažiem, pārkārtojot stun-<br />
15
Change language