SkatÄ«t Å¡eit.

More documents

Recommendations

Info

NUMURA INTERVIJA Sākumā bija jāmaina pati ministrija Atklāta saruna ar izglības un zinātnes mi nistru Robertu Ķīli Nika Aleksejeva Atnākot uz ministriju, bija diezgan skaidras lietas, kas ir jāizdara. Un tad jūs atnākat un “ saprotat, ka cilvēki, ar ko jāstrādā, šīs izmaiņas nepavilks. Viņi ir pieraduši strādāt savādāk. Ne jau velti pārmaiņas izglītības jomā nav bijušas. Tas saistīts ar to, ka Izglītības un zinātnes ministrija nespēja. Bija dažādas ietekmes vidē – lobijs, interešu grupa, izmisušie. Ministrija manevrēja starp to bez jebkāda skaidra redzējuma. Tas nozīmē, ka jūs atnākat ar plānu un saprotat, ka neko nevarat izdarīt. Tas nozīmē, ka jums jāatliek uz kādu laiku aktīvu pārmaiņu īstenošana un jāmaina pati ministrija,” tā, atskatoties uz gadu, kas pavadīts izglītības un zinātnes ministra amatā, saka Roberts Ķīlis. Saruna ar ministru – par to, kas jau paveikts un kur virzāmies tālāk. 25. oktobrī apritēja gads, kopš esat izglītības un zinātnes ministrs. Kā jūs pats vērtējat šo gadu, un kas, jūsuprāt, ir svarīgākais no paveiktā Viens no grūtākajiem gadiem, kāds man bijis 44 gadu laikā. Profesionālajā dzīvē noteikti. Ja jautājat man kā cilvēkam, šis gads pēc 20 gadiem licis man sākt regulāri staigāt pie ģimenes ārsta. Esmu bijis gan uz operācijām, gan pārbaudēm, kas noteikti nav viegla laika rādītājs. Ir bijis laiks, kurā nācies gan kaut kādās iecerēs vilties un atkal iedvesmoties, tad atkal vilties un atkal iedvesmoties. Piemēram, atnākot uz darbu ministrijā, man bija skaidri redzējumi par to, kas ir jādara. Man bija ideju prezentācija par 10 lietām, kas mainīsies un jāmaina skolā. Man bija vairākas lietas izstrādātas, kā tās jāmaina. Piemēram, daudz lielāku radošumu, vecāku iesaisti, plašāku definīciju, kas ir laba skola, un citus jaunus kritērijus, ar ko vērtēt skolas darbu. Uz lielāku skolu autonomiju un brīvību. Atnākot uz ministriju, bija diezgan skaidras lietas, kas ir jāizdara. Un tad jūs atnākat un saprotat, ka cilvēki, ar ko jāstrādā, šīs izmaiņas nepavilks. Viņi ir pieraduši strādāt savādāk. IZM tagad ir 80% jaunas vadības. Tagad atkal ir cerība. Skatoties uz to, kā mums gāja ar augstskolu akreditācijas noteikumiem, es domāju, ka ar iepriekšējo vadību tas vispār nebūtu iespējams. Vispār. Ko jūs uzskatāt par savu lielāko sasniegumu Izmaiņas Izglītības un zinātnes ministrijā, jo tās strādās uz daudziem citiem ministrijas virzieniem. Iespējams, viens no visrespektētākajiem cilvēkiem pedagogu vidū Latvijā ir Evija Papule. Viņa ir, iespējams, vislabāk zināmais cilvēks skolotāju vidū vispār. Es domāju, ka viņa šobrīd ir labākā, kas var vadīt izmaiņas. Viņai ir sekmīgu reformu vadīšanas pieredze. Viņa ir mazākumtautību skolu reformas līdzautore 2004. gadā. Šādi cilvēki ir arī citur, kas ir labi kvalificēti un, manuprāt, spēs ar pilnīgi svaigu skatu ko mainīt. Protams, ir palielinātas arī skolotāju algas, bet šie darbi iespējami tikai tāpēc, ka ir jauna LETA Mēs turpināsim ņemt nost barjeras, kas liedz skolotājam mazākajās skolās mācīt citus priekšmetus un dabūt noslodzi pilnā mērā – un lielāku nekā līdz šim, norāda R. Ķīlis. vadība, kas mērķtiecīgi ar to strādā. Es pats to nevarētu. Par vienu no savas ministrēšanas sasniegumiem esat norādījis skolotāju atalgojuma palielināšanu, taču, aptaujājot dažādu novadu skolotājus, noskaidrots, ka joprojām par vienādu darbu ir dažāda samaksa. Piemēram, lielajās skolās alga par likmi krietni atšķiras no mazajām skolām. Pie tam lielās skolas dotē mazās... Kādi ir risinājumi Es domāju, ka tas nav tik viennozīmīgi. Ja mazā skolā klasē sēž padsmit skolēni, bet lielā skolā 30, tad nav tā, ka skolotājiem pienākas vienāda alga. Padsmit skolēnu noteikti ir vieg- 12
lāk mācīt, jo nav jau jāstāv tikai klases priekšā. Ir arī jāvērtē darbi, jānodarbojas individuāli. Tas ir vairāk darba. Taču tas nenozīmē, ka ir taisnīga sistēma, ka mazās skolās skolotāji ir uz zemākajām vai tuvu zemākajām likmēm. Ir, piemēram, ģimnāzijas, kur ir lielāks koeficients. Ir vairāki punkti, kuros noteikti ir nepieciešamas maiņas, bet jautājums: cik vērts tās ielaist, ja mēs pārejam uz galvojuma sistēmu Viens ir tas, ka mēs mainām noteikumus, kas detalizēti nosaka skolotāju tiesības un iespējas mācīt konkrētus priekšmetus konkrētās vecuma grupās. Nepieciešamību vai iespēju mācīt tikai savu priekšmetu. Dabiski, ka tad, kad ir noņemti ierobežojumi, ka ģeogrāfiju var mācīt tikai ģeogrāfs, bet tādā mazā skolā nav vairāk par četrām vai sešām stundām nedēļā, tad ģeogrāfs nevar dabūt citu darbu, ja viņš nevar mācīt citus priekšmetus, un tad viņam jābraukā, un tas viss nav korekti vienā brīdī. Bet var integrēt priekšmetus, kā mēs tagad darām, un ceļam nost ierobežojumus, lai to var darīt. Ir skaidrs, ka nelielās skolās nav nepieciešami katram priekšmetam savi skolotāji. Var iziet uz to, ka viena priekšmeta skolotājs pēc mācībām augstskolā var mācīt vairāk nekā vienu priekšmetu. Tas jau tagad notiek. Šie noteikumi tiek atcelti. Mēs turpināsim ņemt nost barjeras, kas liedz skolotājam mazākajās skolās mācīt citus priekšmetus un dabūt noslodzi pilnā mērā – un lielāku nekā līdz šim. Mazākam skolotāju skaitam nepieciešama alga. Skaidrs, ka no tā paša algu fonda nav četras vai sešas stundas jāmaksā piebraucošam ģeogrāfijas skolotājam, bet tam pašam literatūras skolotājam. Viņš vai viņa papildus latviešu valodai var iegūt arī ģeogrāfijas kvalifikāciju un iegūt pilnu slodzi un attiecīgu atalgojumu. Otrs ir jocīgā situācija ar koeficientiem, kas pastāvējusi, ka mazākās klasēs ir zemāks koeficients un lielākās klasēs lielāks. Tā kā mazās skolas lielākā daļa ir pamatskolas, nevis vidusskolas vai ģimnāzijas, Dievs pasarg’ – tas nozīmē, ka tām ir mazāks koeficients, kur šī nauda noseko bērnam. Līdz ar to šī nauda nenoseko vienmērīgi. Ir saprotams, ka vecākajās klasēs ir lielāki izdevumi un dārgāks mācību process, no otras puses, tas mazajās skolās, kas ir pamatskolas, samazina naudu. Bet koeficientu izlīdzināšana nav risinājums, ko vajadzētu ieviest, jo mēs tāpat uz galvojuma sistēmu pāriesim. Lielbritānijas izglītības eksperts Ričards Gervers nesenā intervijā laikrakstam Diena, uzzinot, ka vidējā skolotāja alga Latvijā ir aptuveni 300 latu mēnesī, bija nedaudz šokēts un norādīja, ka mums ir jāmaksā profesionāļu algas, ja vēlamies profesionāļus skolās. Ko jūs par to domājat Varbūt ir 400–500 lati uz papīra, bet 300 lati uz papīra ir pirmskolas izglītības iestādes pedagogam, nevis parastās skolas pedagogam. Ir ārkārtīgi maz tādu, kuri saņem 300 latus uz papīra par visu, ko viņi dara. Varbūt viņiem nav pilnas slodzes. Varbūt viņi strādā 18 kontaktstundas, bet tas nav ģenerālais modelis Latvijā. Bet pēc nodokļu nomaksas šī summa nav stipri lielāka par 300 latiem. Es domāju, ka alga nav vienīgais faktors, kas nāk no praktisku un reālu labumu kategorijas. Lielai daļai vai pat visiem, es gribētu apgalvot, ir salīdzinoši ilgs atvaļinājums. Jā, tas ir vienā noteiktā brīdī, bet nevienai profesionālai grupai Latvijā tāda nav. Astoņas nedēļas apmaksāts atvaļinājums un salīdzinoši mazāka slodze citos laikos, kad arī ir brīvlaiks. Es zinu, ka šīs lietas nepatīk skolotājiem, bet tas man netraucē par to runāt, jo vieglāk runāt, ka ir grūti, tā ir misija un neviens neciena, bet tā nav racionāla saruna. Tāpat es domāju, ka zināma daļa no tālākizglītības un profesionālās kvalifikācijas celšanas, kas palīdz skolotājam veikt savus darbus, nav jāmaksā no savas kabatas. Tas ir publiski apmaksāts pasākums. Daudzās Latvijas vietās skolotāji strādā salīdzinoši labos apstākļos. Protams, ir dažas pozīcijas, kur man kā ministram, ne tāpēc, ka esmu tās radījis, bet tāpēc, ka man tāds amats, jāatzīst, ka tā ir bezjēdzīga un pat debila naudas tērēšana – mums ir ļoti lielas summas, kas tiek tērētas uz pe dagogu augstāko izglītību. Ir 2800 budžeta vietu dažādās jomās. Un, ja paskaita, cik jaunu speciālistu pēc beigšanas aiziet uz skolu, tad to ir daži simti varbūt gadā. Un man citi stāsta vēl šaušalīgākus ciparus, ka daži desmiti tikai. Tā, protams, ir neracionāla naudas tērēšana. Mēs tērējam salīdzinoši lielus līdzekļus, lai gatavotu pedagogus, kas Cilvēki saprot, ka, kāpinot savu kvalitāti, viņi kāpj ne tikai pa algas kāpnītēm, bet rodas iespējas darīt citas lietas arī tālāk neiet uz skolu. Gan vaučeru sistēmas ietvaros, gan noslodzes gadījumā, mainot noteikumus, kas ir jāpasniedz un kādā formā, vajadzētu iezīmēt to, ka tikai tiem, kas tikko sāk savas skolotāju gaitas, varētu būt pēc nodokļiem 400 latu. Tas ir brīdī, kad vēl nekas nav darīts – nav piešķirta kvalifikācija, nekas. Savukārt tiem, kas ir augstākajā kvalifikācijas pakāpē, būtu 1000 lati. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi reālistiski. Un, ja mēs runājam par lielāko daļu, tad tie uz papīra saņemtu starp 700 un 1000 latiem. Tā nav pati lielākā, bet tā noteikti ir lielākā vidējā alga tautsaimniecībā. Tas ir mūsu mērķis, turklāt diezgan tuvs un reālistisks. Iepriekš norādījāt, ka līdz gada beigām tiks izstrādāta pedagogu motivācijas programma. Vai jau varat pastāstīt, ko šī programma paredzēs un kā motivācijas sistēma atbildīs atalgojuma sistēmai Tas ir jautājums arī par 40 h darba nedēļu pedagogiem. Kādi ir darba grupas secinājumi un piedāvājumi Kvalitātes pakāpe, sasieta ar algu, ir pirmais nozīmīgais solis. Skolotāja darba rezultāti tiek novērtēti, un tiek piešķirta noteikta kvalitātes pakāpe. Tālāk 13
Page 1 and 2: Nr. 2 Šajā numurā 20 vērtīgi r
Page 3 and 4: 44PIEREDZE eTwinning - radoši un n
Page 5 and 6: Abonē žurnālu Skolas Vārds nāk
Page 7 and 8: AKTUĀLI Autorprogrammas - veids, k
Page 9 and 10: IR JĀRISINA Pedagogi satraukti par
Page 11: Tas liecina par pilnīgi pretēju p
Page 15 and 16: uz skolu, - viņa mācību procesu
Page 17 and 18: AKTUĀLS JAUTĀJUMS Jāmaina izglī
Page 19 and 20: un laba prasme rēķināt. Ja ir zi
Page 21 and 22: ar šo iepirkumu, spriežot pēc IU
Page 23 and 24: ka iepriekšējā pieredze šeit ir
Page 25 and 26: SARUNA Maza lauku skola. Mēs esam
Page 27 and 28: Matemātikas stunda pie skolotājas
Page 29 and 30: PERSONĪBA Akadēmiķis Jānis Stra
Page 31 and 32: kās pētniecības institūti. Kād
Page 33 and 34: SKOLU REITINGI Draudzīgā aicināj
Page 35 and 36: vadībai par izcilu mācību darbu
Page 37 and 38: LETA Skolotājam ir jābūt tam, ku
Page 39 and 40: SKOLOTĀJI UN SOCIĀLIE TĪKLI Skol
Page 41 and 42: SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS IKT risināj
Page 43 and 44: centra un Ogres rajona Pašvaldību
Page 45 and 46: No kreisās: Tatjana Gvozdeva - BJC
Page 47 and 48: neietekmētu gan viņa spējas piln
Page 49 and 50: Mācīt, lai vērtētu Vai - vērt
Page 51 and 52: jās un vecākās paaudzes cilvēki
Page 53 and 54: SKOLA UN VECĀKI Risinājumi mobing
Page 55 and 56: Emocionālās vardarbības veidi -
Page 57 and 58: Lai disciplinētu skolēnus klasē
Page 59 and 60: VIEDOKLIS Pedagoģiskais dress code
Page 61 and 62: Kā tiks konstatēta vēlamā rezul
Page 63 and 64:
Prasme klausīties. Kāpēc mums ir
Page 65 and 66:
KURŠ VAINĪGS Skolotāja lapa No v
Page 67 and 68:
Daudz grūtāk bez kļūdām pārva
Page 69 and 70:
Mērķis Metodiskais materiāls mā
Page 71 and 72:
Sejas daļas izšūšana ■ Sejas
Page 73 and 74:
Mašīndūrienā iešujam kājiņu
Page 75:
Vērtēšana lapa ■ Jā - 3 punkt
show all

SkatÄ«t Å¡eit.

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?