You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Nr. 2<br />
Šajā numurā<br />
20 vērtīgi raksti!<br />
+<br />
Metodiskie materiāli<br />
Skolu autorprogrammas –<br />
veids, kā izcelties<br />
un izdzīvot<br />
Saruna. Sīļukalna<br />
pamatskola. Ikdiena<br />
un iespējas skolā,<br />
kurā mācās vien 51<br />
skolēns<br />
Ko apgūstam tālākizglītības<br />
kursos<br />
Atbalsts skolēniem ar<br />
lasīšanas un rakstīšanas<br />
traucējumiem – citu valstu<br />
pieredze<br />
Pedagoģiskais dress code. Kādu<br />
informāciju nes mūsu ārējā čaula<br />
Kārtība skolā<br />
nav neiespējamā misija<br />
Metodiskie materiāli -<br />
ķīmijā, ģeogrāfijā, mājturībā un<br />
tehnoloģijās, vingrinājumi klausīšanās<br />
prasmes pilnveidošanai<br />
Sākumā bija jāmaina pati ministrija.<br />
Ķīlis atklātā sarunā par<br />
aizvadīto gadu izglītības ministra amatā, par<br />
pienākumiem, mērķiem un vilšanos<br />
Kāpēc jāmaina izglītības<br />
finansēšanas modelis<br />
Skola kā kopienas<br />
resurss – mācīšanās<br />
atrast iespējas<br />
un risinājumus<br />
Akadēmiķis Jānis Stradiņš:<br />
„Latvijai zinātni vajag.”<br />
Pārdomās par zinātni,<br />
Latviju un latviešiem<br />
leta foto<br />
1
Saturs<br />
7 AKTUĀLI<br />
Autorprogrammas – veids, kā izcelties un izdzīvot.<br />
Nepieciešamība pēc skolu autorprogrammām<br />
rodas, lai piesaistītu jaunus skolēnus. Izglītības kvalitātes<br />
valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru<br />
departamenta direktore Andra Šenberga sniedz<br />
ieteikumus veiksmīgai autorprogrammu izveidei.<br />
9 IR JĀRISINA<br />
Pedagogi satraukti par IZM sagatavotajām<br />
izmaiņām MK noteikumos. Valsts sekretāru sanāksmē<br />
25. oktobrī izsludinātais MK noteikumu<br />
projekts Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu,<br />
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem<br />
un pamatizglītības programmu paraugiem ir<br />
radījis skolotājos uztraukumu. IZM iniciēto un nepieciešamo<br />
izmaiņu virzienu un mērķi žurnālam<br />
Skolas Vārds pamato IZM Izglītības departamenta<br />
direktore, valsts sekretāra vietniece Evija Papule.<br />
12 NUMURA INTERVIJA<br />
Sākumā bija jāmaina pati ministrija. Izglītības un<br />
zinātnes ministrs atklātā sarunā par aizvadīto gadu<br />
ministra amatā, par pienākumiem, mērķiem un vilšanos<br />
– par to, kas jau paveikts un kur virzāmies tālāk.<br />
17 AKTUĀLS JAUTĀJUMS<br />
Jāmaina izglītības finansēšanas modelis. Kāpēc<br />
Skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Finansēšanas<br />
principa izstrādes ekspertu darba grupas vadītāja<br />
un privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja<br />
Zane Ozola.<br />
20SKAIDROJAM SITUĀCIJU<br />
Portāla Skolas.lv ilgais ceļš. Teju četri gadi pagājuši,<br />
kopš plašai skolu auditorijai kļuva pieejams<br />
portāls Skolas.lv. Visu šo laiku tas nemainīgi palika<br />
sākotnējā izskatā, atjaunojot vien Izglītības un zinātnes<br />
ministrijas aktualitātes. Skaidrojam – kāpēc<br />
attīstījusies šāda situācija.<br />
22KOMENTĀRS<br />
Ko apgūstam tālākizglītības kursos Tehnoloģiju<br />
apguvei ir visvairāk iespēju, arī kursu piedāvājums ir<br />
profesionāls. Māra Bērente, matemātikas skolotāja.<br />
25SARUNA<br />
Maza lauku skola. Mēs esam un būsim. Saruna ar<br />
Sīļukalna pamatskolas direktori Mariju Bernāni un<br />
direktores vietnieci mācību darbā Ivetu Broku-Kazāku<br />
par mācībām, ikdienu un iespējām mazā lauku<br />
skolā, kurā mācās vien 51 skolēns.<br />
28ALGU JAUTĀJUMS<br />
Kāpēc skolotāju atalgojums atšķiras Par to, kā<br />
tiek aprēķināts pedagogu atalgojums, stāsta LIZDA<br />
biroja speciāliste sociāli ekonomiskajos jautājumos<br />
Ilze Priževoite.<br />
29PERSONĪBA<br />
Akadēmiķis Jānis Stradiņš: „Latvijai zinātni<br />
vajag.” Pārdomās par zinātni, Latviju un latviešiem<br />
valsts svētku priekšvakarā dalās Latvijas Zinātņu<br />
akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, akadēmiķis un<br />
profesors Dr. habil. chem., Dr. hist. h. c. Jānis Stradiņš.<br />
33SKOLU REITINGI<br />
Draudzīgā aicinājuma skolu reitings – ko šogad<br />
tas vēsta Laba izglītības kvalitāte ir ne tikai ģimnāzijās,<br />
pārliecinoši rezultāti šogad bijuši Latgales<br />
skolām. Lasiet sarunu ar Balvu novada Bērzpils vidusskolas<br />
direktori Ilonu Stepāni, kategorijas Labākā<br />
lauku vidusskola ieguvēju.<br />
36SKOLOTĀJA PIEREDZE<br />
Nepareizās literatūras skola. Ir aplami uzskatīt, ka<br />
skolēnu lasītprieks veidosies, ja to mēģinās attīstīt<br />
ar laikam neatbilstīgu literatūru. Lauris Bokišs, Rīgas<br />
Teikas vidusskolas literatūras un kulturoloģijas skolotājs.<br />
39SKOLOTĀJI UN SOCIĀLIE TĪKLI<br />
Skolotāji – blogeri. Noslēdzies konkurss Izglītības<br />
blogs 2012, kurā pedagogi tika aicināti pieteikt<br />
savus blogus jeb emuārus. Konkursa uzvarētāji<br />
stāsta par iemesliem un savu pieredzi – ko guvuši<br />
blogojot.<br />
41SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS<br />
IKT risinājumi izglītības politikā – aktualitātes<br />
un izaicinājumi. Dr. Rūdolfs Kalvāns,<br />
IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta<br />
direktora vietnieks attīstības stratēģijas un starptautiskās<br />
sadarbības jomā.<br />
LatSTE pulcē radošus un progresīvi domājošus<br />
pedagogus<br />
1. un 2. novembrī Pļaviņu novada ģimnāzijā norisinājās<br />
Latvijas Skolu tehnoloģiju ekspozīcija (Lat-<br />
STE), kas ik gadu pulcē aktīvus ar izglītības jomu<br />
saistītus cilvēkus, iestādes un uzņēmumus, kuri<br />
dalās pieredzē par paveikto, saviem realizētajiem<br />
projektiem un jaunumiem IKT jomā. Mg. soc. Gatis<br />
Šeršņevs.<br />
2
44PIEREDZE<br />
eTwinning – radoši un nevajag naudu! Ko skolas<br />
un skolotāji ieguvuši no ES mūžizglītības programmas,<br />
kuras mērķis ir, izmantojot informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas, veicināt izglītības iestāžu<br />
sadarbību.<br />
56SKOLAS VIDE<br />
Kārtība skolā nav neiespējamā misija. Skolēnu<br />
kārtības noteikumu pārkāpumi skolā ir dabisks skolēnu<br />
uzvedības kopums, un, lai šo uzvedību koriģētu,<br />
ir nepieciešama gudra un visiem skaidra rīcības<br />
shēma. Mg. psych. Sandis K. Dūšelis<br />
46ATBALSTS<br />
Atbalsts skolēniem ar lasīšanas un rakstīšanas<br />
traucējumiem – citu valstu pieredze. Eva Birzniece,<br />
Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja.<br />
48 PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE<br />
Fizikas skolotāju konference – kas jāzina fizikas<br />
skolotājiem. Biruta Šķēle, Latvijas Fizikas skolotāju<br />
asociācijas prezidente.<br />
50MAZĀS SKOLAS<br />
Skola kā kopienas resurss – mācīšanās atrast iespējas<br />
un risinājumus. Par to, ko spēj izdarīt maza<br />
cilvēku grupa, ja tai ir lepnums par sevi un savu valsti.<br />
Aija Tūna, SFL iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām<br />
vadītāja, projektu konsultante.<br />
53SKOLA UN VECĀKI<br />
Risinājumi mobinga mazināšanai skolās ir, taču<br />
tos jālieto. Pēc vecāku un speciālistu konferences<br />
Risinājumi drošām skolām 2. un 3. novembrī virkne<br />
Latvijas un ārvalstu speciālistu apliecināja, ka pastāv<br />
risinājumi mobinga ierobežošanai skolās, tomēr<br />
Latvijā tos reti lieto, trūkst sistēmiskas pieejas.<br />
Piedāvājam iepazīties ar citu valstu pieredzi šī jautājuma<br />
risināšanā.<br />
59VIEDOKLIS<br />
Pedagoģiskais dress code. Kas mēs esam, kas<br />
vēlamies būt, un kādu informāciju nes mūsu ārējā<br />
čaula. Māra Bērente, matemātikas skolotāja.<br />
60METODISKIE MATERIĀLI<br />
Mācību stunda ģeogrāfijā Izmantosim lietderīgi<br />
atkritumus! Inese Dambe, Lizuma vidusskolas ģeogrāfijas<br />
skolotāja.<br />
Prasme klausīties. Kāpēc mums ir dotas divas<br />
ausis, bet tikai viena mute Radoši uzdevumi<br />
klausīšanās prasmes pilnveidošanai.<br />
Ingūna Helviga, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktores<br />
vietniece izglītības jomā, latviešu valodas,<br />
literatūras un vācu valodas skolotāja, LPMC un RIIMC<br />
lektore.<br />
Didaktisko spēļu izmantošana dažādos ķīmijas<br />
apgūšanas posmos. Dr. paed. Mihails Gorskis, Daugavpils<br />
Universitātes asociētais profesors, Iecavas vidusskolas<br />
ķīmijas skolotājs.<br />
Metodiskais materiāls mājturībā un tehnoloģijās.<br />
Mīksto rotaļlietu pagatavošana. Lellīšu adīšana,<br />
3.–4. klase. Iveta Jegorova, Salnavas pamatskolas<br />
skolotāja.<br />
Kāpēc es nākamajā gadā abonēšu un lasīšu Skolas Vārdu<br />
Aija Tūna, Izglītības<br />
projektu vadītāja,<br />
SFL iniciatīvas<br />
Pārmaiņu iespēja<br />
skolām vadītāja:<br />
„Priecājos, ka jaunais elektroniskais<br />
izdevums Skolas Vārds piedāvā<br />
mūsdienīgu, lietotājam draudzīgu<br />
un elastīgu profesionālās saziņas<br />
un informācijas apmaiņas platformu.<br />
Turklāt, manuprāt, tam piemīt<br />
potenciāls paplašināt savas robežas<br />
un būt ne tikai par žurnālu izglītības<br />
profesionāļiem, kā tas pozicionē sevi<br />
šobrīd, bet par žurnālu visiem izglītības<br />
draugiem, ikvienam, kuram rūp<br />
kvalitatīvas, taisnīgas un aizraujošas<br />
izglītības un izglītošanās iespēju<br />
radīšana Latvijā.<br />
Ir svarīgi, lai Skolas Vārdam<br />
izdodas runāt augsti profesionālā<br />
līmenī, bet vienlaikus arī tā, ka<br />
būtiskos vēstījumus sadzird un,<br />
galvenais, izprot vecāki, uzņēmēji,<br />
politiķi - ikviens mūsu sabiedrībā.<br />
Tas palīdzēs veidot draudzīgāku un<br />
iekļaujošāku skolu, kurā pāri visam ir<br />
ticība ikviena skolēna spējai mācīties<br />
un kurā ikviens saņem atbalstu<br />
un gūst sekmes.<br />
Žurnāls Skolas Vārds<br />
Redakcijas adrese: Ropažu<br />
iela 76 - 16, Rīga<br />
Tālr.: 26002264<br />
E-pasts:<br />
skolasvards@gmail.com<br />
Interneta vietne:<br />
http://skolasvards.wordpress.lv/<br />
Galvenā redaktore: Violeta<br />
Brenčeva<br />
Tālr.: 26002264<br />
Izdevējs: SIA V-Media<br />
Vienotais reģ. Nr.<br />
40103369264<br />
Pārpublicēšanas vai citēšanas<br />
gadījumā atsauce uz Skolas<br />
Vārds obligāta.<br />
Publikācijās paustais viedoklis<br />
ne vienmēr atspoguļo<br />
redakcijas viedokli.<br />
3
Kāpēc es nākamajā gadā abonēšu un<br />
lasīšu Skolas Vārdu<br />
Stopiņu<br />
pamatskolas<br />
direktore<br />
Valērija<br />
Mikute<br />
„Saņēmām žurnāla Skolas<br />
Vārds pirmo numuru. Iepriecināja<br />
tematu daudzveidība. Varēja izlasīt<br />
viedokli par bezmaksas izglītības<br />
problēmām un izzinošu materiālu<br />
par vaučeru mehānisma ideju. IZM<br />
Izglītības departamenta direktore<br />
Evija Papule risina jautājumu par<br />
bezmaksas izglītību, IKVD vadītāja<br />
Inita Juhņeviča pārskata pārvaldes<br />
iestādes prioritātes – no kontroles<br />
un uzraudzības līdz atbalstam skolām<br />
un izglītības kvalitātes veicināšanai.<br />
Tā kā Stopiņu pamatskola nav<br />
liela, mūs interesēja jautājumi par<br />
dažāda veida skolas darbību, par<br />
mazo skolu finansēšanas modeļiem.<br />
Arī planšetdatoru izmantošanas<br />
iespējas skolās – 21. gs. mācīšanas<br />
metodes skolā. Ļoti noderīgs žurnālā<br />
psihologa viedoklis – kā palīdzēt<br />
skolotājam, skolēnu vecākiem<br />
saskarsmē ar skolēniem, kā mācīt<br />
bērnos toleranci, iecietību, cieņu. Ko<br />
darīt, ja bērns pazemo vai ir vardarbīgs<br />
pret citiem<br />
Esam gandarīti par metodiskajiem<br />
materiāliem.<br />
Paldies žurnāla izdevējiem!”<br />
Gulbenes<br />
novada<br />
domes<br />
Izglītības,<br />
kultūras un<br />
sporta nodaļas<br />
izglītības<br />
metodiķe<br />
Aīda Rozentāle<br />
„Žurnāls Skolas Vārds ir mūsdienīgi<br />
moderns, ērts lietošanai un ļoti<br />
nepieciešams, jo ikviens, kas ir saistīts<br />
ar skolu, vēlas būt informēts par<br />
aktualitātēm izglītībā, iepazīties ar<br />
citu viedokļiem un izteikt arī savējo,<br />
uzzināt par savu kolēģu veiksmēm<br />
un problēmām, to risināšanas variantiem,<br />
kā arī iegūt vērtīgus metodiskos<br />
materiālus. Žurnāla daudzpusība<br />
ir viens no iemesliem, kādēļ<br />
ir svarīgi abonēt, lasīt un izmantot<br />
žurnālu. To vajadzētu abonēt ne<br />
tikai pedagogiem, bet arī vecākiem,<br />
pašvaldību darbiniekiem un visiem<br />
tiem, kam nav vienaldzīga izglītības<br />
attīstība Latvijā.”<br />
Jaunpils<br />
vidusskolas<br />
direktors Jānis<br />
Liepiņš:<br />
„Mēnesi<br />
atpakaļ e-pastā<br />
saņēmām<br />
pārsteigumu<br />
– e-žurnālu<br />
Skolas Vārds. Ar<br />
interesi pētījām un lasījām. Ievietotā<br />
informācija bija interesanta, aktuāla<br />
un noderīga. Ceram, ka arī turpmākie<br />
žurnāla numuri būs tādi. Ilgi<br />
nešaubījāmies un pasūtījām žurnālu<br />
nākamajam gadam.”<br />
Aglonas<br />
novada<br />
Šķeltovas<br />
pamatskolas<br />
direktore<br />
Olga Afanasjeva:<br />
„Skolas<br />
Vārds ir<br />
pirmais e-žurnāls, kuru mūsu<br />
skola abonē. Šī žurnāla formāts<br />
ļauj mums izmantot to tik eksemplāros,<br />
cik nepieciešams.<br />
E-žurnāls dod iespēju to lasīt sev<br />
vēlamā laikā un vietā, nedomājot<br />
par to, ka žurnālu esmu aizmirsusi<br />
paņemt līdzi vai to jau ir<br />
paņēmusi kolēģe. E-žurnāls Skolas<br />
Vārds būs ērts palīgs, gatavojoties<br />
mācību stundām, vecāku<br />
un pedagogu sanāksmēm.<br />
Sniegto informāciju var skatīt uz<br />
datora ekrāna vai var izmantot<br />
interaktīvo tāfeli, var izdrukāt<br />
vai izveidot savu žurnāla mapi<br />
ar idejām, padomiem, aktualitātēm.”<br />
Esam novērtēti<br />
Šis ir žurnāla<br />
Skolas Vārds otrais<br />
numurs, kas man kā<br />
redaktorei, teikšu<br />
atklāti, patīk daudz labāk nekā<br />
pirmais, kurš pie saviem lasītājiem<br />
nonāca pirms mēneša. Esam<br />
patiešām centušies ietvert visas<br />
tās aktuālās lietas un tēmas, kas<br />
šobrīd virmo izglītības profesionāļu<br />
dienaskārtībā, un varu teikt, ka<br />
žurnāla saturs ir patiešām daudzpusīgs<br />
un bagātīgs. Domāju, ka<br />
ikviens šeit atradīs kādu tēmu,<br />
kas liks aizdomāties, padiskutēt ar<br />
kolēģiem, paskatīt savus mācību<br />
materiālus un, galu galā, izlemt<br />
nākamajā gadā, ka šāds žurnāls<br />
tomēr ir nepieciešams darbam un<br />
izglītības redzesloka paplašināšanai.<br />
Paldies visiem, kas jau paspējuši<br />
novērtēt žurnāla saturu. Skolu<br />
un skolotāju skaits, kas izvēlējušies<br />
žurnālu abonēt nākamajam<br />
gadam, ar katru dienu palielinās,<br />
un tas patiešām priecē žurnāla<br />
redakciju, tātad – mūsu darbs ir<br />
novērtēts ar plusa zīmi, un tas ir<br />
labākais kompliments mums, kas<br />
izdod un veido žurnālu. Paldies<br />
arī visiem par labajiem vārdiem<br />
un vēlējumiem žurnāla dzimšanas<br />
dienā!<br />
Šajā žurnāla numurā atradīsiet<br />
atklātas sarunas, aktuālas tēmas,<br />
viedokļus un pieredzes stāstus,<br />
kā arī, protams, metodiskos<br />
materiālus, kas turpmāk būs katrā<br />
žurnāla numurā, turklāt vairāki un<br />
dažādos mācību priekšmetos. Varbūt<br />
kāds teiks: informācijas jau tā<br />
ir daudz, priekš kam tad vēl vajag.<br />
Es atbildētu – jā, 21. gadsimtā, kad<br />
valda informācijas pārbagātība, ir<br />
svarīgi spēt izšķirt, tā teikt, auzas<br />
no pelavām. Tajā pašā laikā ikvienam<br />
ir vajadzīgi uzticami, droši<br />
informācijas avoti, kas strādā ar<br />
atbildību par savu darbu un kuru<br />
sniegtā informācija ir patiesa, droša<br />
un kvalitatīva. Tas, manuprāt, ir<br />
ļoti būtiski. Jo, lai izdarītu pareizos<br />
lēmumus, ir jābūt pieejamai labai<br />
un kvalitatīvai informācijai.<br />
Lai Skolas Vārds sniedz jums<br />
daudz vērtīgas un noderīgas informācijas!<br />
Uz tikšanos decembrī!<br />
Violeta Brenčeva, Skolas<br />
Vārds redaktore<br />
4
Abonē žurnālu Skolas Vārds nākamajam gadam!<br />
Nākamajā gadā žurnāls Skolas Vārds būs vienīgais iknedēļas e-žurnāls, kas veltīts izglītības jautājumiem,<br />
sākot no atbildīgo valsts iestāžu lēmumu skaidrojumiem, beidzot ar pašu skolotāju pieredzi<br />
un viedokļiem. Abonējot žurnālu Skolas Vārds, jūs nepalaidīsiet garām nevienu svarīgu izglītības jomas<br />
notikumu, vienmēr būsiet informēti par to, ko lemj atbildīgās valsts iestādes, kā tiek izmantotas iespējas<br />
izglītībā, risinātas problēmas, kā jūsu kolēģi risina dažādus jautājumus, ko iesaka speciālisti dažādu<br />
situāciju un problēmu risināšanai un kādus viedokļus pauž izglītības jomas eksperti. Katru nedēļu varēsiet<br />
lasīt intervijas ar pieredzējušiem izglītības speciālistiem, iepazīties ar svarīgām izglītības tēmām, ko izpētījuši<br />
Skolas Vārda žurnālisti. Un mūsu redakcijas dāvana skolotājiem – katru nedēļu piedāvāsim vairākus<br />
metodiskos materiālus dažādos mācību priekšmetos, ko skolotāji varēs praktiski izmantot savā darbā.<br />
Abonējot žurnālu Skolas Vārds, jūs saņemsiet individuālu pieejas paroli, kas dos jums iespēju<br />
jebkurā laikā ienākt žurnāla mājaslapā, ielogoties un lasīt žurnāla jaunāko numuru, iepazīties ar iepriekšējiem<br />
numuriem, izprintēt žurnālu un padalīties ar kolēģiem vai arī interesējošos materiālus ielikt savā<br />
darba mapē.<br />
Ieguvumi, abonējot žurnālu Skolas Vārds:<br />
● Katru nedēļu 30–40 lpp. žurnāls par aktuāliem<br />
un izglītības profesionāļiem svarīgiem<br />
jautājumiem<br />
● Katru nedēļu metodiskie materiāli dažādos<br />
mācību priekšmetos<br />
● Abonēšanas cena ļoti draudzīga, gada<br />
abonements – Ls 29<br />
Žurnālu elektroniskā formā varēsiet lasīt jebkurā<br />
jums ērtā laikā, kā arī izprintēt materiālus<br />
un izmantot tos savā darbā<br />
Jebkura skola, abonējot žurnālu, var uzrakstīt<br />
skolas pedagogu e-pastus, un arī viņiem<br />
tiks piešķirtas paroles, kas dod iespēju katram<br />
skolotājam individuāli lasīt žurnālu.<br />
Ja skola izvēlējusies neabonēt žurnālu,<br />
piedāvājam skolotājiem individuāli apvienoties<br />
grupā līdz pat 15 cilvēkiem un abonēt žurnālu<br />
nākamajam gadam. Jo lielāka grupa, jo finansiāli<br />
izdevīgāk. Piemēram, ja 15 skolotāji abonē žurnālu<br />
nākamajam gadam, katram tas izmaksā vien<br />
nepilnus divus latus, bet ieguvums ir acīmredzams<br />
– vērtīga un darbam noderīga informācija katru<br />
nedēļu.<br />
Kā abonēt Skolas Vārds<br />
Žurnālu Skolas Vārds var abonēt ļoti ērti un<br />
vienkārši: uz e-pastu skolasvards@gmail.com<br />
nosūtiet maksātāja rekvizītus (ja abonētājs ir<br />
privātpersona, tad personas vārdu un uzvārdu) un<br />
termiņu, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt. Mēs<br />
savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim<br />
jums to uz e-pastu (vai arī nosūtīsim rēķina<br />
oriģinālu ar Latvijas Pasta starpniecību).<br />
Skolas Vārds abonēšanas cena<br />
Ls 29 – gada abonements, Ls 17 – pusgada abonements, Ls 9 – 3 mēnešu abonements<br />
5
Īpašs piedāvājums pirmsskolas izglītības iestādēm – žurnāls Pirmsskolā<br />
Ar prieku paziņojam, ka turpmāk katru mēnesi iznāks specializēts pirmsskolas izglītības iestādēm<br />
veltīts žurnāls Pirmsskolā. Žurnāls iznāks 30–40 lpp. apjomā, un tajā ikviens pirmsskolas pedagogs varēs<br />
atrast sev noderīgu informāciju darbam. Žurnālā katru mēnesi varēs lasīt par visu aktuālo, kas saistīts ar<br />
iz glītību līdz skolas gaitu sākšanai, speciālistu viedokļus un ieteiku mus, diskusijas, par Latvijas un ārvalstu<br />
kolēģu pieredzi. Žurnālā varēs iepazīties ar jaunām mācību metodēm, mācību materiāliem, spēlēm, ko<br />
pedagogi praktiski varēs pielietot savā darbā. Žurnāla autore – pirmsskolas skolotāja Iveta Liepiņa, kuras<br />
pieredze šajā darbā ir vairāk nekā 20 gadu!<br />
Abonējot žurnālu Pirmsskolā, jūs saņemsiet individuālu pieejas paroli, kas dos jums iespēju<br />
jebkurā laikā ienākt žurnāla mājaslapā, ielogoties un lasīt žurnāla jaunāko numuru, iepazīties ar iepriekšējiem<br />
numuriem, izprintēt žurnālu un padalīties ar kolēģiem vai arī izprintēt darbam nepieciešamos<br />
materiālus.<br />
Kā abonēt žurnālu Pirmsskolā<br />
Žurnālu Pirmsskolā var abonēt ļoti ērti un vienkārši: atsūtiet uz e-pastu<br />
zurnalspirmsskola@gmail.com maksātāja rekvizītus (ja abonētājs ir privātpersona, tad personas vārdu<br />
un uzvārdu) un termiņu, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu<br />
un nosūtīsim jums to uz e-pastu (vai arī nosūtīsim rēķina oriģinālu ar Latvijas Pasta starpniecību).<br />
Abonējiet žurnālu Pirmsskolā 2013. gadam<br />
par izdevīgu cenu!<br />
Ls 25 – gada abonements<br />
Ls 16 – pusgada abonements<br />
Ls 9 – 3 mēnešu abonements<br />
Oktobrī iznācis žurnāla Pirmsskolā pirmais<br />
numurs, ko esam nosūtījuši visām Latvijas pirmsskolām<br />
Ja vēlaties saņemt pirmo žurnāla Pirmsskolā<br />
numuru bez maksas, sūtiet pieteikumu uz<br />
zurnalspirmsskola@gmail.com, mēs jums nosūtīsim<br />
žurnālu uz jūsu norādīto e-pastu.<br />
Piedāvājam abonēt komplektu Skolas vārds + Pirmsskolā par izdevīgu cenu!<br />
Ls 47 – gada abonements<br />
Ls 30 – pusgada abonements<br />
Ls 15 – 3 mēnešu abonements<br />
+<br />
Sūtiet pieteikumu uz skolasvards@gmail.com!<br />
Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums:<br />
Redakcijas tālr.: 26002264<br />
Redakcijas e-pasts: skolasvards@gmail.com<br />
Interneta vietne: http://skolasvards.wordpress.lv<br />
6
AKTUĀLI<br />
Autorprogrammas –<br />
veids, kā izcelties un<br />
izdzīvot<br />
Nepieciešamība pēc skolu autorprogrammām<br />
rodas, lai piesaistītu jaunus skolēnus<br />
Unikalitāte un atbilstība<br />
tirgus prasībām ir tas, kas<br />
īpaši lauku skolām palīdz<br />
stāties pretī negatīvajām demogrāfijas<br />
tendenču sekām un<br />
skolēnus piesaistīt. Izglītības<br />
ministra Roberta Ķīļa pārmetumi,<br />
skolu radošuma trūkumam<br />
noskaidrojot autorprogrammu<br />
veidošanas datus, izrādījās<br />
nepamatoti. Pērn vairāk nekā<br />
puse (53,8%) licencēto programmu<br />
bija autorprogrammas.<br />
Izglītības kvalitātes valsts<br />
dienesta (IKVD) Licencēšanas<br />
un reģistru departamenta direktore<br />
Andra Šenberga sniedz<br />
ieteikumus veiksmīgai autorprogrammu<br />
izveidei.<br />
Izglītības kvalitātes valsts dienesta<br />
(IKVD) Licencēšanas un<br />
reģistru departamenta direktore<br />
Andra Šenberga.<br />
Brīvā tirgus likumi arī skolu<br />
starpā<br />
Lai saglabātu pietiekamu<br />
skolēnu skaitu, Makašānu skola,<br />
kuras vēsture aizstiepjas līdz pat<br />
19. gadsimta beigām, 1992. gadā<br />
pārtapa par Lūcijas Rancānes<br />
Makašānu Amatu vidusskolu,<br />
bet pagājušajā gadā atbilstoši<br />
Latgales reģiona prasībām<br />
izveidoja savu autorprogrammu.<br />
No 1. līdz 4. klasei skolēniem<br />
obligāta daiļamatniecība. Tad,<br />
lai gan izvēle ir brīva, zēni visbiežāk<br />
izvēlas kokamatniecību, bet<br />
meitenes – tekstildizainu. Turklāt<br />
skola piedāvā daudzas fakultatīvas<br />
nodarbības, kas palīdz<br />
izvēlētos arodus attīstīt. „Sākumā<br />
domājām, kā viņus piesaistīt,<br />
motivēt, bet šobrīd viss notiek<br />
pats no sevis,” stāsta vidusskolas<br />
direktore Gundega Rancāne. Lai<br />
gan interese par programmu ir<br />
arī no apkārtējiem pagastiem,<br />
piemēram, Rēzeknes, kas vien 12<br />
minūšu attālumā, šogad skolēnu<br />
skaits nekļuva lielāks. Vidusskolas<br />
līmenī tas mazinājās, jo absolvēja<br />
divas lielas klases, bet pamatskolas<br />
līmenī ir pieaugums, informē<br />
direktore.<br />
Arī Tilžas vidusskolas direktora<br />
vietniece izglītības jomā Inta<br />
Slišāne stāsta, ka nepieciešamība<br />
pēc autorprogrammas radās,<br />
lai piesaistītu vidējās izglītības<br />
audzēkņus, jo citādi bija grūti<br />
komplektēt klases. Tika secināts,<br />
ka papildus vispārējās izglītības<br />
Izglītības<br />
iestāžu<br />
vidū ir konkurence.<br />
Bērnu paliek mazāk.<br />
Skolām jādomā, kā<br />
sevi pasniegt<br />
programmām nepieciešamas<br />
profesionālās. „Padomju laikos<br />
teica „visu izšķir kadri”. Šajā gadījumā<br />
mums centrā bija pedagogi,<br />
kas aizrāvās un ieinteresēja<br />
attiecīgajā jomā,” par apstākļiem,<br />
Nika Aleksejeva<br />
kas palīdzēja tapt komerczinību<br />
un valsts aizsardzības programmai,<br />
stāsta I. Slišāne. Pirmajā<br />
mācību gadā valsts aizsardzības<br />
programmā bija tikai divi skolēni.<br />
I. Slišāne skaidro, ka licence par<br />
programmu tika saņemta vēlāk,<br />
tāpēc skola atturīgi reklamējās.<br />
„Neteiktu, ka radās īpaši liels<br />
pieplūdums no citiem pagastiem<br />
un novadiem, kaut arī mēs<br />
piedāvājam internāta pakalpojumus.”<br />
Vidusskolas līmenī šīs ir<br />
vienīgās programmas un iestājoties<br />
audzēkņi pusi uz pusi dalās<br />
abās iespējamajās programmās.<br />
Katrā klasē vidēji ir 12–15 skolēnu,<br />
bet I. Slišāne stāsta, ka šogad<br />
ir mazāk, jo audzēkņi izvēlas<br />
profesionālās izglītības iestādes,<br />
kur maksā stipendiju. Tomēr<br />
skola dara visu, lai programmas<br />
saglabātu.<br />
Autorprogrammu skaits<br />
aug<br />
„Nesaprotu, kur radušās šīs<br />
baumas!” pēc sarunas par skolu<br />
pašu veidotām jeb autorprogrammām<br />
brīnās IKVD Licencēšanas<br />
un reģistru departamenta<br />
direktore A. Šenberga. Ne vien R.<br />
Ķīlis, bet arī bijušais IKVD vadītājs<br />
Aivars Stankevičs norāda,<br />
ka skolas nestrādā pietiekami<br />
inovatīvi un atbilstīgi tām iespējām,<br />
kas tām ir dotas, atsaucoties<br />
uz datiem, kuri radās, pārbaudot<br />
latviešu valodas un vēstures<br />
programmas: 97% pedagogu<br />
izmanto IZM paraugus. Savukārt<br />
A. Šenberga oficiāli sniedz citu<br />
statistiku. Proti, 2010. gadā no<br />
visām licencētajām pirmskolas,<br />
pamatskolas un vidējās izglītības<br />
mācību programmām teju puse<br />
– 49% – bija autorprogrammas.<br />
2011. gadā tie bija 53,8%, bet<br />
šogad no 133 līdz septembrim licencētajām<br />
programmām 74,7%<br />
7
ir autorpro grammas. Kā redzams,<br />
tendence ir augoša un<br />
īpatsvars – izteikti liels. Visvairāk<br />
unikālo mācību programmu<br />
ir vidējās izglītības līmenī, bet<br />
vismazāk – pirmskolas izglītības<br />
iestādēs. „Tas ir skaidrojams ar<br />
to, ka pirmskolas izglītībā ir ļoti<br />
liels privātais sektors. Kvalitatīvas<br />
programmas izstrādei ir nepieciešamas<br />
diezgan daudz zināšanu<br />
un prasmju. Pēc izglītības iestādes<br />
dibināšanas programmas<br />
izstrāde ir pirmais darbs. Reizēm<br />
tas notiek arī paralēli dibināšanas<br />
procesam,” skaidro A. Šenberga.<br />
Tādā gadījumā vieglāk paņemt<br />
paraugprogrammu.<br />
Pārmaiņas paraugprogrammās<br />
No 2012. gada 18. aprīļa IZM<br />
vairs nav tiesības apstiprināt paraugprogrammas.<br />
Tām jāatbilst<br />
Ministru kabineta noteikumiem<br />
par attiecīgā izglītības posma<br />
valsts standartu. Pagaidām MK<br />
apstiprinājis tikai pirmskolas<br />
izglītības paraugprogrammu.<br />
Izskatīšanai nodota pamatizglītības<br />
paraugprogramma, bet<br />
vispārējās izglītības tikai top. „Šobrīd<br />
varētu teikt, ka paraugprogrammas<br />
kā tādas spēkā esošas ir<br />
tikai pirmskolas izglītības iestāžu<br />
pakāpē. Taču iespējams iedvesmu<br />
smelties no līdzšinējām IZM<br />
paraugprogrammām, noformēt<br />
to kā savu un apstiprināt kā<br />
autorprogrammu.” Ar to varētu<br />
daļēji skaidrot autorprogrammu<br />
īpatsvara pieaugumu, taču A.<br />
Šenberga uzskata: „Ja izglītības<br />
iestāde vēlas savu programmu,<br />
tā veido savu programmu.” Tāpēc,<br />
piemēram, visas līdz šā gada<br />
septembrim veidotās autorprogrammas<br />
ir unikāli veidotas.<br />
Kļūdas, no kurām izvairīties<br />
A. Šenberga stāsta, ka visbiežāk<br />
kļūdas ir pieļaujamo mācību<br />
stundu skaitā, bet samērā bieži<br />
arī mērķos, uzdevumos, īstenošanas<br />
plānā un rezultātu vērtēšanas<br />
kritērijos. Piemēram, sasniedzamais<br />
rezultāts un mērķis atšķiras<br />
pēc būtības.<br />
Veidojot autorprogrammu,<br />
galvenokārt jāievēro normas,<br />
ko nosaka Izglītības likums,<br />
Vispārējās izglītības likums un<br />
Ministru kabineta noteikumi par<br />
konkrētās pakāpes standartu.<br />
Autorprogrammu, kas veidota<br />
privātai mācību iestādei, iespējams<br />
aizsargāt ar autortiesībām,<br />
tai var piemērot komercnoslēpuma<br />
statusu, taču jāievēro, ka pat<br />
tad tiesības ar to iepazīties ir gan<br />
skolēnam, gan viņa vecākiem vai<br />
aizbildnim.<br />
Kā izveidot autorprogrammu<br />
■ Bez pamatlietām – izvēles, kurā vispārējās izglītības pakāpē (pirmskolas, pamatskolas vai vidējās<br />
izglītības) un formā (dienas, vakara (maiņu), neklātienes un tālmācības), svarīgi noteikt<br />
jaunveidojamās programmas mērķi un uzdevumu. Tiem jāatbilst kādam no izglītības programmas<br />
virzieniem: vispārizglītojošajam, humanitārajam un sociālajam, matemātikas, dabaszinību<br />
un tehnikas vai profesionālajam virzienam. Tas pamatā izpaužas programmas mērķu<br />
un uzdevumu formulējumā.<br />
■ Tikpat svarīgs, ja ne pats svarīgākais, ir izglītības programmas īstenošanas plāns. Tam jāievēro<br />
Vispārējās izglītības likumā noteiktās mācību stundu slodzes nedēļā, prasības latviešu<br />
valodas lietojumam mazākumtautību skolās un citus attiecīgos normatīvos aktus. Veidojot<br />
atsauces uz tiem, uzmanība jāpievērš to aktualitātei. „Tas ir diezgan komplicēts darbs, bet reti<br />
kura iestāde to dara tukšā vietā. Tiek veidotas konkrēto priekšmetu metodiskās komisijas, un<br />
eksperti jau noformulējuši, cik ilgā laikā jāsasniedz noteiktā izglītības standarta mērķi,” skaidro<br />
Licencēšanas un reģistru departamenta vadītāja. Tam piekrīt arī Makašānu Amatniecības<br />
vidusskolas direktore: „Gan tradīcijas, gan fiziskā vide, kur skola atrodas, saistās ar organisku<br />
izaugsmi. Ņemot vērā reformas, katrai lauku skolai būtu jāmeklē savs piedāvājums.” Arī Tilžas<br />
vidusskolas gadījumā komerczinību un valsts aizsardzības pedagogi vispirms attīstīja fakultatīvas<br />
nodarbības, kas vēlāk pārauga autorprogrammās.<br />
■ Uzsākot veidot autorprogrammu, A. Šenberga iesaka vispirms apzināties to, kas konkrētajā<br />
reģionā ir nepieciešams, jo jaunveidotā programma jāsaskaņo ar dibinātāju, piemēram, pašvaldību.<br />
„Latgalē ir vispārējās izglītības iestāde, kur profesionālie virzieni ir sašķelti vēl apakšvirzienos<br />
atbilstoši Latgales kultūras specifikai, piemēram, virziens podniecībā, kokapstrādes<br />
pamatu apguvē,” stāsta A. Šenberga, piebilstot, ka līdzīgi reģionā, kur attīstītas sporta bāzes,<br />
autorprogrammā var koncentrēties uz sportu. Skolas vēlmes nepieciešams salāgot ar pašvaldības<br />
iespējām tās īstenot. „Diemžēl jāsaka, ka bieži pašvaldības saskaras ar situāciju, ka izglītības<br />
iestādes iesniedz tādas programmas, kurām šajā brīdī vēl nav resursu. Jāsaprot: ja esam<br />
reģiona iestāde, kur ir specifisks priekšmets pāris stundas nedēļā, vai izdosies atrast pedagogu,<br />
kurš no pavisam citas pašvaldības būs gatavs doties uz šīm pāris stundām nedēļā,” skaidro<br />
A. Šenberga.<br />
■ Jaunveidotajā programmā arī jānosaka prasības skolēnu iepriekš iegūtai izglītībai. Izņēmums,<br />
protams, ir pirmsskolas izglītības programmas. Autorprogrammā arī jāparedz iegūtās izglītības<br />
vērtēšanas kritēriji un kārtība, kā arī plānotie rezultāti.<br />
Ja kāds vēlas veidot autorprogrammu, A. Šenberga iesaka vērsties pie IKVD ekspertiem, kas palīdzēs izstrādāt<br />
piemērotāko formulējumu. Kontaktinformācija pieejama www.ikvd.gov.lv<br />
8
IR JĀRISINA<br />
Pedagogi satraukti par IZM<br />
sagatavotajām i zmaiņām<br />
MK noteikumos<br />
Inese Matisāne<br />
Valsts sekretāru sanāksmē 25. oktobrī izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts<br />
Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem<br />
un pamatizglītības programmu paraugiem ir radījis skolotājos uztraukumu. Pret MK<br />
noteikumu projekta pašreizējo redakciju iebilst Latvijas Pedagogu domes (LPD) valde, kā<br />
arī vairākas pedagogu asociācijas. IZM iniciēto un nepieciešamo izmaiņu virzienu un mērķi<br />
žurnālam Skolas Vārds pamato IZM Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra<br />
vietniece Evija Papule.<br />
LETA<br />
IZM<br />
Izglītības<br />
departamenta<br />
direktore,<br />
valsts<br />
sekretāra<br />
vietniece<br />
Evija Papule:<br />
„Pašlaik izglītības standartā<br />
nekas netiek mainīts.<br />
Ja skola ir akreditējusi un<br />
licencējusi izglītības programmu,<br />
tā turpinās to īstenot<br />
tā, kā to ir leģitimējusi.<br />
Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka<br />
skolai, sākot ar 2014. gada<br />
1. septembri, būs jāatrod<br />
vieta angļu valodai 1. klases<br />
skolēniem, pēc tam – arī 2.<br />
klases utt. Mēs vēlamies dot<br />
skolām iespēju jau tagad izlemt,<br />
uz kura mācību priekšmeta<br />
rēķina to var izdarīt. Ir<br />
skolas, kuras angļu valodu<br />
māca uz fakultatīvo nodarbību<br />
rēķina.<br />
Ja paraugāmies uz skolu<br />
attīstību, tad vienmēr<br />
ir bijusi diskusija par to,<br />
kuram mācību priekšmetam<br />
ir nepieciešams vairāk<br />
vai mazāk mācību stundu<br />
– atkarībā no skolas izvēlētā<br />
virziena un skolēnu<br />
vajadzībām. Mēs gribam<br />
dot skolām pakāpenisku<br />
iespēju pašām veidot savu<br />
mācību plānu un izvēlēties,<br />
kuram no mācību priekšmetiem<br />
kurā klasē dot vairāk<br />
stundu un kuram – mazāk<br />
stundu. Mēs zinām, ka mācību<br />
priekšmetu standarti ir<br />
veidoti pēc optimuma, nevis<br />
minimuma vai maksimuma<br />
principa. Mēs neapdraudam<br />
optimuma īstenošanu, jo<br />
esam norādījuši minimālo<br />
stundu skaitu. Tas nozīmē,<br />
ka standarta apguvei pietiek<br />
ar noteiktu stundu skaitu un<br />
skolām stundu plānojumā<br />
ir dažāda pieeja. Īpaši tas<br />
attiecas uz mazākumtautību<br />
izglītības programmu, kurā<br />
vienmēr ir par vienu mācību<br />
priekšmetu vairāk, proti,<br />
mazākumtautību valoda un<br />
literatūra. Viņiem ir daudz<br />
grūtāk izlemt, kuram no<br />
mācību priekšmetiem kurā<br />
brīdī skola var samazināt vai<br />
palielināt mācību stundu<br />
skaitu.<br />
Likumā ir noteikts, ka<br />
skolēnu slodze netiks palielināta.<br />
Finansējums tiek<br />
aprēķināts atbilstoši pašlaik<br />
skolas akreditētajai izglītības<br />
programmai, līdz ar to<br />
spēkā ir tas skolotāja slodzes<br />
aprēķins, kāds tas ir tagad.<br />
Kopējais stundu skaits skolēniem<br />
nesamazināsies, un<br />
skola pieprasīs finansējumu<br />
atbilstoši likmēm. Mēs neredzam<br />
apdraudējumu ne<br />
skolotāja slodzei, ne skolēna<br />
slodzes palielināšanu – skolai<br />
būs brīva izvēle, kā tā<br />
varēs iekļaut angļu valodu<br />
mācību plānā. Turklāt angļu<br />
valodas mācīšanai no 2014.<br />
gada tiks piešķirts papildu<br />
finansējums.<br />
Valsts izglītības satura<br />
centrs bija rosinājis noteikt<br />
minimālo un maksimālo<br />
mācību stundu skaitu, taču<br />
viņu priekšlikums netika atbalstīts.<br />
Mēs nosakām minimālo<br />
mācību stundu skaitu<br />
un maksimālo skolēna slodzi,<br />
ko nevar bezgalīgi palielināt<br />
un pārsniegt. Skolai<br />
tiks dota brīvība veidot savu<br />
mācību plānu.<br />
Atsaucoties uz Latvijas<br />
Pedagogu domes viedokli,<br />
ka noteikumu projekts nav<br />
izdiskutēts sabiedrībā, vēlos<br />
atgādināt, ka tādēļ jau tas<br />
tiek izsludināts valsts sekretāru<br />
sanāksmē, lai par to<br />
arī diskutētu un iesniegtu<br />
priekšlikumus. Normatīvā<br />
akta saskaņošanas laikā tajā<br />
var ieviesties zināmas korekcijas,<br />
tādēļ nav nepieciešams<br />
to atsaukt vai neatsaukt.<br />
Dokumenta saskaņošanas<br />
laikā ir aktīvi jāiesniedz savi<br />
priekšlikumi. Dokumenta<br />
saskaņošana notiek gan ar<br />
citām ministrijām, gan ar<br />
sociālajiem partneriem, kā<br />
rezultātā tiek panākts vienprātīgs<br />
lēmums.<br />
Vēlos piebilst, ka:<br />
1) mums ir garantēts<br />
finansējums (būtībā papildfinansējums<br />
pedagogu<br />
atalgojumam) angļu valodas<br />
apguvei, sākot ar 2014. gada<br />
1. septembri;<br />
2) pamatizglītības un<br />
vidējās izglītības standartu<br />
pārskatīšanu nosaka likuma<br />
grozījumi;<br />
3) IZM ir atvērta tiešām<br />
diskusijām un konstruktīvai<br />
sadarbībai. Labs piemērs ir<br />
šobrīd uzsāktās tiešās diskusijas<br />
ar ieinteresēta‐<br />
9
jām pusēm par ekonomikas,<br />
veselības, cilvēkdrošības, finanšu<br />
pratības apguves iespējām,<br />
formām un saturu.”<br />
LPD<br />
valdes<br />
priekšsēdētājs<br />
Andrejs<br />
Mūrnieks:<br />
„Pamatskolas mācību<br />
stundu plāna jaunajā redakcijā,<br />
nosaucot minimālo<br />
stundu skaitu un nenorādot<br />
maksimālo iespējamo mācību<br />
stundu skaitu nedēļā,<br />
tiek apdraudēta pamatizglītības<br />
kvalitāte. Dokumenta<br />
projektā apgalvots, ka<br />
„pamatizglītības standarts<br />
netiek grozīts”, bet tas īsti<br />
neatbilst patiesībai. Mācību<br />
priekšmetu standarti, kas ir<br />
pamatizglītības standarta<br />
sastāvdaļas, tiek veidoti ar<br />
maksimuma pieeju. Taču<br />
minētais MK noteikumu<br />
projekts realizē minimuma<br />
pieeju mācību satura apguvē.<br />
Tas nozīmē, ka skolas,<br />
izvēloties minimālo stundu<br />
skaitu, kas ar šo projektu iegūs<br />
likumīgu spēku, nespēs<br />
īstenot konkrētu mācību<br />
priekšmetu standartu pilnībā,<br />
līdz ar to netiks īstenoti<br />
izvirzītie izglītības mērķi.<br />
Īpaši mazs stundu<br />
skaits ir noteikts mākslas<br />
priekšmetiem – mūzikai,<br />
literatūrai, vizuālajai mākslai<br />
– 1 stunda nedēļā. Arī pret<br />
sportu attieksme ir diskriminējoša.<br />
Mazākumtautību<br />
programmas vakara (maiņu)<br />
un neklātienes mācību priekšmetu<br />
un mācību stundu plāns<br />
paredz tikai 1 mācību stundu<br />
nedēļā sportam, turklāt<br />
ar atrunu, „ja izglītības iestādei<br />
ir atbilstošs materiāltehniskais<br />
nodrošinājums”.<br />
Rodas jautājums: kāpēc šo<br />
skolēnu veselībai un fiziskai<br />
attīstībai jābūt vājākai nekā<br />
citiem Turklāt situācijā,<br />
kad Latvijas Ārstu biedrība ir<br />
paudusi pamatotas bažas un<br />
publiskojusi datus par dramatisko<br />
situāciju ar jauniešu<br />
veselību.<br />
LPD valde secina, ka<br />
minētais projekts „rada<br />
izmaiņas izglītības saturā –<br />
noplicinātu kultūratmiņu,<br />
apdraudētu veselību, pazeminātu<br />
izglītības kvalitāti<br />
– un paver iespējas darba<br />
slodzes samazināšanai atsevišķām<br />
pedagogu grupām”.<br />
Piemēram, dažu mācību<br />
priekšmetu skolotāji var zaudēt<br />
pusi no līdz šim paredzētajām<br />
stundām – tādējādi<br />
iespējama kārtējā skolotāju<br />
grupu aiziešana no skolām<br />
un aizbraukšana<br />
no Latvijas.”<br />
lizda.lv<br />
LIZDA<br />
speciāliste<br />
vispārējās<br />
izglītības<br />
jautā -<br />
jumos<br />
Baiba<br />
Bašķere:<br />
„Ministru kabineta noteikumu<br />
projekts Noteikumi<br />
par valsts pamatizglītības<br />
standartu, pamatizglītības<br />
mācību priekšmetu standartiem<br />
un pamatizglītības<br />
programmu paraugiem nav<br />
vērtējams viennozīmīgi.<br />
Pozitīvi vērtējami centieni<br />
dot skolām lielāku autonomiju,<br />
uzticoties skolotāju<br />
atbildībai un radošumam.<br />
Tas, iespējams, ļautu skolām<br />
brīvāku virziena izvēli un<br />
lielākas variēšanas iespējas.<br />
Tomēr tas, ka šobrīd šo noteikumu<br />
projektam ir tik liela<br />
pretestība, liecina, ka pedagogi<br />
nav pārliecināti par to,<br />
ka pamatizglītības standartu<br />
būs iespējams realizēt sabalansēti.<br />
Tam ir dažādi iemesli.<br />
Iepazīstoties ar MK<br />
noteikumu projekta anotāciju,<br />
tajā neatradu loģisku<br />
pamatojumu, kādēļ šādas<br />
izmaiņas mācību priekšmetu<br />
stundu skaitam nepieciešamas.<br />
Tieši šāds pamatojuma<br />
un skaidrojuma trūkums<br />
rada skolotājos neizpratni,<br />
apmulsumu un rosina radošo<br />
iztēli, kas var notikt,<br />
ja kādā no mācību priekšmetiem<br />
tiešām tiek iedalīts<br />
mācību plānā noteiktais<br />
minimālais stundu skaits.<br />
Arī iepriekšējā ne tik<br />
pozitīvā pieredze vidējās<br />
izglītības pakāpē, kad tika<br />
piedāvāti izvēles mācību<br />
priekšmeti, kaut kādā laika<br />
posmā ir ietekmējusi izglītības<br />
kvalitāti kopumā.<br />
Mācību stundu variēšanas<br />
iespēja var radīt situāciju,<br />
kurā netiek piedāvātas<br />
vienlīdzīgas iespējas skolēniem<br />
pamatizglītības apguvē,<br />
īpaši tiem, kuri dažādu<br />
apstākļu dēļ mainīs skolu.<br />
Jau tā tik saspringtajā situācijā<br />
par drošu darba vidi<br />
pedagogiem šāda minimālo<br />
stundu skaita noteikšana<br />
pamatizglītības standartā<br />
var pastiprināt neveselīgu<br />
konkurenci starp pedagogiem<br />
ne tikai viena mācību<br />
priekšmeta ietvaros, bet arī<br />
starp dažādu mācību priekšmetu<br />
pedagogiem, negatīvi<br />
ietekmējot atsevišķu mācību<br />
priekšmetu pedagogu noslodzi.<br />
Šāda situācija var izvērsties<br />
par problemātisku<br />
mācību līdzekļu veidošanā,<br />
kā arī radīt papildu slodzi<br />
pedagogiem, gatavojoties<br />
mācību stundām un pielāgojot<br />
mācību materiālus.<br />
Pats būtiskākais – piedāvātajā<br />
projektā ir ievērojami<br />
samazināts mākslas jomas<br />
mācību priekšmetu un<br />
mājturības un tehnoloģiju<br />
stundu skaits. Bieži vien tieši<br />
šie mācību priekšmeti, sevišķi<br />
pamatizglītībā, ir tie, kas<br />
palīdz skolēniem apzināties<br />
savas intereses un spējas un<br />
[var] būt par pamatu, izvēloties<br />
profesiju. Šo jomu mācību<br />
priekšmetu pedagogiem<br />
nav pārliecības, ka normatīvos<br />
noteiktais nebūs lielāks<br />
pamats stundu skaita noteikšanai<br />
nekā pedagoģiski<br />
pamatota argumentācija.<br />
10
Tas liecina par pilnīgi pretēju<br />
pieeju tam, kādu uzmanību<br />
tieši šiem mācību priekšmetiem<br />
veltī tās valstis, kuru<br />
izglītības kvalitāte ieņem<br />
vadošās vietas pasaulē.<br />
iepājniekiem.lv<br />
Latviešu valodas un literatūras<br />
skolotāju asociācijas valdes<br />
loceklis, Liepājas Valsts 1.<br />
ģimnāzijas latviešu valodas un<br />
literatūras skolotājs Mg. philol.<br />
Normunds Dzintars:<br />
„Ministru kabineta noteikumu<br />
projekta Noteikumi<br />
par valsts pamatizglītības<br />
standartu, pamatizglītības<br />
mācību priekšmetu standartiem<br />
un pamatizglītības programmu<br />
paraugiem tālāka<br />
virzīšana nav pārdomāta un<br />
pietiekami izsvērta. Runājot<br />
par stundu minimālā skaita<br />
noteikšanu, jāsecina, ka neizbēgami<br />
kritīsies izglītības<br />
kvalitāte, jo būs skolas, kurās<br />
arī noteiks vienu stundu nedēļā,<br />
kas tādai mācību stundai<br />
kā literatūra, pirmkārt, ir<br />
klaji nepietiekami, otrkārt,<br />
nepieņemami no nacionālās<br />
pašapziņas viedokļa – literatūra<br />
ir viena no cilvēka<br />
kultūras identitātes veidotājām.<br />
Ja Latvijā kādam ienāk<br />
prātā apšaubīt nacionālās<br />
literatūras vērtību, tad acīmredzot<br />
kaut kas šai valstī nav<br />
kārtībā. Jau tagad vispārizglītojošo<br />
mācību iestāžu<br />
stundu plānos ir par maz<br />
stundu atvēlēts literatūrai.<br />
Līdzīgi jau patiesībā ir arī<br />
ar dzimto valodu: katastrofāli<br />
zemā līmenī valstī ir<br />
rakstītprasme. 2012. gada<br />
latviešu valodas centralizētā<br />
eksāmena domrakstā 0<br />
punktus par pareizrakstību<br />
saņēma 44,6% skolēnu, bet<br />
maksimālo punktu skaitu šai<br />
kritērijā – vien 1,5% skolēnu<br />
(VISC dati). Iespējams, ka<br />
šāda katastrofāla situācija ir<br />
tādēļ, ka par maz ir dzimtās<br />
valodas stundu, kurās nostiprināt<br />
pareizrakstības<br />
iemaņas. Būtiski ir arī tas,<br />
ka nav veikta šī projekta<br />
finansiālā izpēte, bet katrā<br />
gadījumā tā nebūs par labu<br />
arī skolotājam, un šis arī ir<br />
būtisks apsvērums, jo izglītība<br />
nav no tām nozarēm,<br />
ko valsts dedzīgi mēģinātu<br />
atbalstīt.”■<br />
Krievijas pedagoģisko zinātņu doktors:<br />
Bērnu aizraušanās ar datoru mūsdienās<br />
“<br />
ir pilnībā dabisks process”<br />
LETA informācija<br />
Bērnu aizraušanās ar<br />
datoru mūsdienās ir pilnībā<br />
dabisks process, kas varētu<br />
nākt par labu arī pieaugušajiem,<br />
intervijā pavēstīja pedagoģisko<br />
zinātņu doktors,<br />
Krievijas Zinātņu akadēmijas<br />
Skaitļošanas centra un Federālā<br />
izglītības attīstības institūta<br />
galvenais zinātniskais<br />
līdzstrādnieks Aleksandrs<br />
Uvarovs.<br />
Atbildot uz jautājumu,<br />
ko viņš varētu novēlēt vecākiem,<br />
kuri ir ļoti norūpējušies<br />
par bērnu aizraušanos<br />
ar datoru, A.Uvarovs sacīja:<br />
„Daudzi pieaugušie sāk<br />
pa īstam mācīties tad, kad<br />
viņiem piedzimst bērni. Viņi<br />
negaidīti sāk daudz ko apgūt<br />
kopā ar saviem bērniem,<br />
un tas ir lieliski, jo tā ir daļa<br />
no īstas, normālas pedagoģijas.<br />
Manuprāt, tas būs<br />
pareizi, ja tie vecāki, kuri uztraucas<br />
[par to, ka viņu bērni<br />
izmanto datoru], paskatīsies<br />
patiesībai acīs. Paskatīsies<br />
un nāks pie secinājuma,<br />
ka viņi arī mainīsies līdz ar<br />
šiem jaunievedumiem, kā arī<br />
izmantos šīs pārmaiņas sev<br />
par labu.”<br />
Zinātnieks uzsvēra, ka<br />
mūsdienās informācijas<br />
vide strauji mainās, tādējādi<br />
pāreja uz jauno digitālo vidi<br />
ir tas pats kā drukāto izstrādājumu<br />
ieviešana kādreiz<br />
pagātnē.<br />
Speciālists atgādināja,<br />
ka senatnē grieķi uztraucās<br />
par to, ka pieraksti traucē<br />
mācību procesam.<br />
„Līdz ar rakstniecības ieviešanu<br />
un rakstu izplatīšanos<br />
īstas mācības iet bojā, jo<br />
visi paļaujas uz pierakstiem,<br />
neviens neuzticas savai atmiņai.<br />
Tā rezultātā cilvēki uzskata<br />
sevi par ļoti zinošiem,<br />
taču īstenībā nezina neko,<br />
nepaskatoties pierakstos,”<br />
uzsvēra A.Uvarovs.<br />
Kas attiecas uz datoru<br />
ienākšanu mūsu dzīvē, tas<br />
ir dabisks un nenovēršams<br />
process.<br />
„Savukārt mums kā<br />
pedagogiem jānodrošina<br />
dzīves kultūras formas,<br />
jāapgūst šis process. Dzīves<br />
kultūras formas ir valodas<br />
kultūras ievērošana informatīvajā<br />
telpā, kā arī autortiesību<br />
ievērošana,” sacīja<br />
A.Uvarovs. ■<br />
11
NUMURA INTERVIJA<br />
Sākumā bija jāmaina pati<br />
ministrija<br />
Atklāta saruna ar izglības un zinātnes<br />
mi nistru Robertu Ķīli<br />
Nika Aleksejeva<br />
Atnākot uz ministriju, bija diezgan skaidras lietas, kas ir jāizdara. Un tad jūs atnākat un<br />
“<br />
saprotat, ka cilvēki, ar ko jāstrādā, šīs izmaiņas nepavilks. Viņi ir pieraduši strādāt savādāk.<br />
Ne jau velti pārmaiņas izglītības jomā nav bijušas. Tas saistīts ar to, ka Izglītības un zinātnes<br />
ministrija nespēja. Bija dažādas ietekmes vidē – lobijs, interešu grupa, izmisušie. Ministrija<br />
manevrēja starp to bez jebkāda skaidra redzējuma. Tas nozīmē, ka jūs atnākat ar plānu un<br />
saprotat, ka neko nevarat izdarīt. Tas nozīmē, ka jums jāatliek uz kādu laiku aktīvu pārmaiņu<br />
īstenošana un jāmaina pati ministrija,” tā, atskatoties uz gadu, kas pavadīts izglītības un<br />
zinātnes ministra amatā, saka Roberts Ķīlis. Saruna ar ministru – par to, kas jau paveikts un<br />
kur virzāmies tālāk.<br />
25. oktobrī apritēja gads,<br />
kopš esat izglītības un zinātnes<br />
ministrs. Kā jūs pats vērtējat šo<br />
gadu, un kas, jūsuprāt, ir svarīgākais<br />
no paveiktā<br />
Viens no grūtākajiem gadiem,<br />
kāds man bijis 44 gadu<br />
laikā. Profesionālajā dzīvē noteikti.<br />
Ja jautājat man kā cilvēkam,<br />
šis gads pēc 20 gadiem licis man<br />
sākt regulāri staigāt pie ģimenes<br />
ārsta. Esmu bijis gan uz operācijām,<br />
gan pārbaudēm, kas noteikti<br />
nav viegla laika rādītājs. Ir bijis<br />
laiks, kurā nācies gan kaut kādās<br />
iecerēs vilties un atkal iedvesmoties,<br />
tad atkal vilties un atkal<br />
iedvesmoties.<br />
Piemēram, atnākot uz darbu<br />
ministrijā, man bija skaidri redzējumi<br />
par to, kas ir jādara. Man bija<br />
ideju prezentācija par 10 lietām,<br />
kas mainīsies un jāmaina skolā.<br />
Man bija vairākas lietas izstrādātas,<br />
kā tās jāmaina. Piemēram,<br />
daudz lielāku radošumu, vecāku<br />
iesaisti, plašāku definīciju, kas ir<br />
laba skola, un citus jaunus kritērijus,<br />
ar ko vērtēt skolas darbu.<br />
Uz lielāku skolu autonomiju un<br />
brīvību. Atnākot uz ministriju,<br />
bija diezgan skaidras lietas, kas<br />
ir jāizdara. Un tad jūs atnākat un<br />
saprotat, ka cilvēki, ar ko jāstrādā,<br />
šīs izmaiņas nepavilks. Viņi ir<br />
pieraduši strādāt savādāk. IZM<br />
tagad ir 80% jaunas vadības.<br />
Tagad atkal ir cerība. Skatoties uz<br />
to, kā mums gāja ar augstskolu<br />
akreditācijas noteikumiem, es<br />
domāju, ka ar iepriekšējo vadību<br />
tas vispār nebūtu iespējams.<br />
Vispār.<br />
Ko jūs uzskatāt par savu<br />
lielāko sasniegumu<br />
Izmaiņas Izglītības un zinātnes<br />
ministrijā, jo tās strādās<br />
uz daudziem citiem ministrijas<br />
virzieniem. Iespējams, viens no<br />
visrespektētākajiem cilvēkiem<br />
pedagogu vidū Latvijā ir Evija Papule.<br />
Viņa ir, iespējams, vislabāk<br />
zināmais cilvēks skolotāju vidū<br />
vispār. Es domāju, ka viņa šobrīd<br />
ir labākā, kas var vadīt izmaiņas.<br />
Viņai ir sekmīgu reformu vadīšanas<br />
pieredze. Viņa ir mazākumtautību<br />
skolu reformas līdzautore<br />
2004. gadā. Šādi cilvēki ir arī citur,<br />
kas ir labi kvalificēti un, manuprāt,<br />
spēs ar pilnīgi svaigu skatu<br />
ko mainīt. Protams, ir palielinātas<br />
arī skolotāju algas, bet šie darbi<br />
iespējami tikai tāpēc, ka ir jauna<br />
LETA<br />
Mēs turpināsim ņemt nost barjeras, kas liedz skolotājam mazākajās<br />
skolās mācīt citus priekšmetus un dabūt noslodzi pilnā mērā<br />
– un lielāku nekā līdz šim, norāda R. Ķīlis.<br />
vadība, kas mērķtiecīgi ar to strādā.<br />
Es pats to nevarētu.<br />
Par vienu no savas ministrēšanas<br />
sasniegumiem esat<br />
norādījis skolotāju atalgojuma<br />
palielināšanu, taču, aptaujājot<br />
dažādu novadu skolotājus, noskaidrots,<br />
ka joprojām par vienādu<br />
darbu ir dažāda samaksa.<br />
Piemēram, lielajās skolās alga<br />
par likmi krietni atšķiras no<br />
mazajām skolām. Pie tam lielās<br />
skolas dotē mazās... Kādi ir<br />
risinājumi<br />
Es domāju, ka tas nav tik<br />
viennozīmīgi. Ja mazā skolā klasē<br />
sēž padsmit skolēni, bet lielā<br />
skolā 30, tad nav tā, ka skolotājiem<br />
pienākas vienāda alga.<br />
Padsmit skolēnu noteikti ir vieg-<br />
12
lāk mācīt, jo nav jau jāstāv tikai<br />
klases priekšā. Ir arī jāvērtē darbi,<br />
jānodarbojas individuāli. Tas ir<br />
vairāk darba. Taču tas nenozīmē,<br />
ka ir taisnīga sistēma, ka mazās<br />
skolās skolotāji ir uz zemākajām<br />
vai tuvu zemākajām likmēm. Ir,<br />
piemēram, ģimnāzijas, kur ir lielāks<br />
koeficients. Ir vairāki punkti,<br />
kuros noteikti ir nepieciešamas<br />
maiņas, bet jautājums: cik vērts<br />
tās ielaist, ja mēs pārejam uz<br />
galvojuma sistēmu Viens ir tas,<br />
ka mēs mainām noteikumus, kas<br />
detalizēti nosaka skolotāju tiesības<br />
un iespējas mācīt konkrētus<br />
priekšmetus konkrētās vecuma<br />
grupās. Nepieciešamību vai iespēju<br />
mācīt tikai savu priekšmetu.<br />
Dabiski, ka tad, kad ir noņemti<br />
ierobežojumi, ka ģeogrāfiju var<br />
mācīt tikai ģeogrāfs, bet tādā<br />
mazā skolā nav vairāk par četrām<br />
vai sešām stundām nedēļā, tad<br />
ģeogrāfs nevar dabūt citu darbu,<br />
ja viņš nevar mācīt citus priekšmetus,<br />
un tad viņam jābraukā,<br />
un tas viss nav korekti vienā brīdī.<br />
Bet var integrēt priekšmetus, kā<br />
mēs tagad darām, un ceļam nost<br />
ierobežojumus, lai to var darīt. Ir<br />
skaidrs, ka nelielās skolās nav nepieciešami<br />
katram priekšmetam<br />
savi skolotāji. Var iziet uz to, ka<br />
viena priekšmeta skolotājs pēc<br />
mācībām augstskolā var mācīt<br />
vairāk nekā vienu priekšmetu. Tas<br />
jau tagad notiek. Šie noteikumi<br />
tiek atcelti. Mēs turpināsim ņemt<br />
nost barjeras, kas liedz skolotājam<br />
mazākajās skolās mācīt citus<br />
priekšmetus un dabūt noslodzi<br />
pilnā mērā – un lielāku nekā līdz<br />
šim. Mazākam skolotāju skaitam<br />
nepieciešama alga. Skaidrs, ka no<br />
tā paša algu fonda nav četras vai<br />
sešas stundas jāmaksā piebraucošam<br />
ģeogrāfijas skolotājam,<br />
bet tam pašam literatūras skolotājam.<br />
Viņš vai viņa papildus<br />
latviešu valodai var iegūt arī<br />
ģeogrāfijas kvalifikāciju un iegūt<br />
pilnu slodzi un attiecīgu atalgojumu.<br />
Otrs ir jocīgā situācija ar<br />
koeficientiem, kas pastāvējusi, ka<br />
mazākās klasēs ir zemāks koeficients<br />
un lielākās klasēs lielāks.<br />
Tā kā mazās skolas lielākā daļa ir<br />
pamatskolas, nevis vidusskolas<br />
vai ģimnāzijas, Dievs pasarg’ – tas<br />
nozīmē, ka tām ir mazāks koeficients,<br />
kur šī nauda noseko bērnam.<br />
Līdz ar to šī nauda nenoseko<br />
vienmērīgi. Ir saprotams, ka vecākajās<br />
klasēs ir lielāki izdevumi un<br />
dārgāks mācību process, no otras<br />
puses, tas mazajās skolās, kas ir<br />
pamatskolas, samazina naudu.<br />
Bet koeficientu izlīdzināšana nav<br />
risinājums, ko vajadzētu ieviest,<br />
jo mēs tāpat uz galvojuma sistēmu<br />
pāriesim.<br />
Lielbritānijas izglītības<br />
eksperts Ričards Gervers<br />
nesenā intervijā laikrakstam<br />
Diena, uzzinot, ka vidējā skolotāja<br />
alga Latvijā ir aptuveni<br />
300 latu mēnesī, bija nedaudz<br />
šokēts un norādīja, ka mums ir<br />
jāmaksā profesionāļu algas, ja<br />
vēlamies profesionāļus skolās.<br />
Ko jūs par to domājat<br />
Varbūt ir 400–500 lati uz<br />
papīra, bet 300 lati uz papīra ir<br />
pirmskolas izglītības iestādes<br />
pedagogam, nevis parastās skolas<br />
pedagogam. Ir ārkārtīgi maz<br />
tādu, kuri saņem 300 latus uz papīra<br />
par visu, ko viņi dara. Varbūt<br />
viņiem nav pilnas slodzes. Varbūt<br />
viņi strādā 18 kontaktstundas,<br />
bet tas nav ģenerālais modelis<br />
Latvijā.<br />
Bet pēc nodokļu nomaksas<br />
šī summa nav stipri lielāka par<br />
300 latiem.<br />
Es domāju, ka alga nav vienīgais<br />
faktors, kas nāk no praktisku<br />
un reālu labumu kategorijas. Lielai<br />
daļai vai pat visiem, es gribētu<br />
apgalvot, ir salīdzinoši ilgs atvaļinājums.<br />
Jā, tas ir vienā noteiktā<br />
brīdī, bet nevienai profesionālai<br />
grupai Latvijā tāda nav. Astoņas<br />
nedēļas apmaksāts atvaļinājums<br />
un salīdzinoši mazāka slodze<br />
citos laikos, kad arī ir brīvlaiks. Es<br />
zinu, ka šīs lietas nepatīk skolotājiem,<br />
bet tas man netraucē par to<br />
runāt, jo vieglāk runāt, ka ir grūti,<br />
tā ir misija un neviens neciena,<br />
bet tā nav racionāla saruna. Tāpat<br />
es domāju, ka zināma daļa no<br />
tālākizglītības un profesionālās<br />
kvalifikācijas celšanas, kas palīdz<br />
skolotājam veikt savus darbus,<br />
nav jāmaksā no savas kabatas. Tas<br />
ir publiski apmaksāts pasākums.<br />
Daudzās Latvijas vietās skolotāji<br />
strādā salīdzinoši labos apstākļos.<br />
Protams, ir dažas pozīcijas,<br />
kur man kā ministram, ne tāpēc,<br />
ka esmu tās radījis, bet tāpēc,<br />
ka man tāds amats, jāatzīst, ka<br />
tā ir bezjēdzīga un pat debila<br />
naudas tērēšana – mums ir ļoti<br />
lielas summas, kas tiek tērētas<br />
uz pe dagogu augstāko izglītību.<br />
Ir 2800 budžeta vietu dažādās<br />
jomās. Un, ja paskaita, cik jaunu<br />
speciālistu pēc beigšanas aiziet<br />
uz skolu, tad to ir daži simti<br />
varbūt gadā. Un man citi stāsta<br />
vēl šaušalīgākus ciparus, ka daži<br />
desmiti tikai. Tā, protams, ir neracionāla<br />
naudas tērēšana. Mēs<br />
tērējam salīdzinoši lielus līdzekļus,<br />
lai gatavotu pedagogus, kas<br />
Cilvēki saprot, ka, kāpinot savu kvalitāti, viņi<br />
kāpj ne tikai pa algas kāpnītēm, bet rodas<br />
iespējas darīt citas lietas arī<br />
tālāk neiet uz skolu.<br />
Gan vaučeru sistēmas ietvaros,<br />
gan noslodzes gadījumā,<br />
mainot noteikumus, kas ir jāpasniedz<br />
un kādā formā, vajadzētu<br />
iezīmēt to, ka tikai tiem, kas tikko<br />
sāk savas skolotāju gaitas, varētu<br />
būt pēc nodokļiem 400 latu. Tas<br />
ir brīdī, kad vēl nekas nav darīts –<br />
nav piešķirta kvalifikācija, nekas.<br />
Savukārt tiem, kas ir augstākajā<br />
kvalifikācijas pakāpē, būtu 1000<br />
lati. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi<br />
reālistiski. Un, ja mēs runājam par<br />
lielāko daļu, tad tie uz papīra saņemtu<br />
starp 700 un 1000 latiem.<br />
Tā nav pati lielākā, bet tā noteikti<br />
ir lielākā vidējā alga tautsaimniecībā.<br />
Tas ir mūsu mērķis, turklāt<br />
diezgan tuvs un reālistisks.<br />
Iepriekš norādījāt, ka līdz<br />
gada beigām tiks izstrādāta<br />
pedagogu motivācijas programma.<br />
Vai jau varat pastāstīt,<br />
ko šī programma paredzēs<br />
un kā motivācijas sistēma atbildīs<br />
atalgojuma sistēmai Tas<br />
ir jautājums arī par 40 h darba<br />
nedēļu pedagogiem. Kādi ir<br />
darba grupas secinājumi un<br />
piedāvājumi<br />
Kvalitātes pakāpe, sasieta<br />
ar algu, ir pirmais nozīmīgais<br />
solis. Skolotāja darba rezultāti<br />
tiek novērtēti, un tiek piešķirta<br />
noteikta kvalitātes pakāpe. Tālāk<br />
13
šīs motivācijas programmas<br />
ietvaros visdrīzāk attiecībā no<br />
priekšmetu saimes un kvalitātes<br />
pakāpes tiks sasaistīts noteikts<br />
algas intervāls, kura ietvaros<br />
direktoriem vai skolas padomēm<br />
būs iespējas attiecīgiem skolotājiem<br />
noteikt algu, balstoties uz<br />
konkrētiem gada rezultātiem vai<br />
pienākumiem, ko viņš vai viņa<br />
veic. Piemēram, 3. pakāpē intervāls<br />
750–900 latu. Atkarībā no tā,<br />
vai skolotājs tikko ieguvis pakāpi<br />
vai kādu laiku strādā, un no rezultātiem<br />
ir 750 vai 800, 850 vai 900<br />
latu alga par 40 stundām, nevis<br />
50–60 faktiski nostrādātajām. Ja<br />
esmu 4. kvalitātes pakāpē, jūs,<br />
piemēram, varat būt tas, kas ne<br />
obligāti vada stundas, bet var arī<br />
pasniegt projektus, vadīt praksi<br />
pedagogiem, par to saņemot<br />
algu. Un, piemēram, tikai 4. kvalitātes<br />
pakāpe pieļauj to, ka skolotājs<br />
var vadīt prakses, vai pieļauj,<br />
ka var nodarboties ar nozīmīgiem<br />
projektiem. Tas ir skolotāja<br />
darbs, līdz ar to skolotāja diena<br />
sastāv no tā, ka viņš māca dažas<br />
stundas, vada praksi, organizē<br />
projektus un saņem 4. kvalitātes<br />
atalgojumu, kas ir, piemēram,<br />
no 900 līdz 1100. Piektā – tie, kas<br />
var svešvalodā pasniegt, – tie var<br />
citiem skolotājiem mācīt, būt metodiskie<br />
vadītāji. Un atkal – viņi<br />
ir skolotāji, metodiskie vadītāji,<br />
bet viņi visu dienu nepasniedz.<br />
Tas nozīmē, ka stundu varētu<br />
kopumā būt mazāk. Var būt<br />
vairāk individuāla darba. Skolotājiem<br />
var būt palīgi. Nav viņam<br />
viss jāizdara. Arī citur pasaulē un<br />
augstskolās seminārus vada vai<br />
testus labo nevis pats pasniedzējs,<br />
bet viņa palīgi. Pasniedzējs<br />
koncentrējas uz citām lietām. Šīs<br />
visas lietas arī saistās ar darba<br />
apstākļiem un motivācijas sistēmu.<br />
Cilvēki saprot, ka, kāpinot<br />
savu kvalitāti, viņi kāpj ne tikai pa<br />
algas kāpnītēm, bet rodas iespējas<br />
darīt citas lietas arī. Sistēma<br />
ir kā trepīte, kas saistās gan ar<br />
pienākumu apjomu, gan ar noteiktu<br />
atalgojumu, bet viss tas 40<br />
stundu ietvaros.<br />
Vai ir apkopota informācija<br />
par to, cik daudz datoru ir<br />
saņēmušas pašvaldību dibinātās<br />
izglītības iestādes Vai ir<br />
cerība, ka līdz šā gada beigām<br />
visas skolas tomēr datorus<br />
saņems<br />
Praktiski visām skolām ir<br />
11 000 kopumā darbu staciju, kas<br />
tiks piegādātas. Esam runājuši arī<br />
ar Lattelecom vadītāju, ka mums<br />
jāizdara viss, lai līdz šī gada<br />
beigām datori būtu. Esmu solījis<br />
apēst flešu, ja tā nebūs.<br />
Iepriekš norādījāt, ka<br />
jaunajā mācību gadā būtu jānodrošina<br />
elektroniski mācību<br />
līdzekļi visos mācību priekšmetos<br />
un visos izglītības līmeņos,<br />
lai tie būtu alternatīvi drukātajiem<br />
mācību līdzekļiem, kā arī<br />
jānodrošina skolotāju tālākizglītošana,<br />
lai visi skolotāji<br />
prastu šos līdzekļus izmantot<br />
un reāli ar tiem strādātu mācību<br />
stundās. Kādi rezultāti šajā<br />
procesā<br />
Šis mācību gads un nākošais<br />
– 2013./2014. – visdrīzāk ir veltīts,<br />
lai vispirms apzinātu situāciju<br />
un sagatavotu dizainus pilotkursiem,<br />
kurus sāktu 2013./2014.<br />
gadā. Nepieciešams nopietni<br />
strādāt ar skolotājiem tā, ka 2014.<br />
gadā viņi visi var darboties ar<br />
planšetēm un digitāliem materiāliem.<br />
Kāds izskatīsies un ko piedāvās<br />
Skolas.lv Kad to varēs<br />
reāli izmantot, un vai funkcijas<br />
nedublēsies ar jau šobrīd piedāvātajām<br />
Tur būs digitālie materiāli,<br />
e-skolotājs, depozitārijs dažādiem<br />
materiāliem, ko paši skolotāji būs<br />
depozitējuši. Noteikti būs foruma<br />
daļa, pieeja un pakalpojums, kas<br />
sniedz pieeju izglītības informācijas<br />
sistēmas datiem. Piemēram,<br />
tagad ir grūti ieiet un saprast,<br />
kurā no profesionālās izglītības<br />
iestādēm kādas lietas apgūst, kas<br />
notiek. Pamēģiniet! Nav. Skolas.lv<br />
noteikti būs ar citu nosaukumu.<br />
Kāpēc šis projekts iestrēga,<br />
un vai finansiālais ieguldījums<br />
ir atbilstošs tirgus situācijai<br />
Ziniet, es domāju, ka tur<br />
kādam, kuram ir specializācija<br />
visādu aizdomīgu piedāvājumu<br />
formulējumā, būtu vairāk jāpaskatās,<br />
kāpēc tik ārprātīgi dārgi<br />
tika dizainēts katrs posms un stadija.<br />
Līdzīgi arī ar datoriem, kurus<br />
mēs pēc 2008. gada plānojām<br />
pirkt par 600 ar pusi latiem, kur<br />
patiesībā ar tādu naudu varētu<br />
sākt pirkt jaunos Mac. Taču mēs<br />
tur vairs neko nevaram mainīt.<br />
Skolotāja darba rezultāti tiek novērtēti, un tiek<br />
piešķirta noteikta kvalitātes pakāpe. Tālāk<br />
šīs motivācijas programmas ietvaros visdrīzāk<br />
attiecībā no priekšmetu saimes un kvalitātes pakāpes<br />
tiks sasaistīts noteikts algas intervāls, kura<br />
ietvaros direktoriem vai skolas padomēm būs<br />
iespējas attiecīgiem skolotājiem noteikt algu,<br />
balstoties uz konkrētiem gada rezultātiem vai pienākumiem,<br />
kas tiek veikti<br />
Mums bija iespēja nomainīt to<br />
lietu, bet bijušais valsts sekretārs,<br />
izdarot kļūdainas darbības, šo<br />
iespēju nomainīt vecākus uz jaunākiem<br />
padarīja par neiespējamu.<br />
Ja to izdarītu februārī, varētu<br />
nomainīt, bet nesanāca. Līdz ar<br />
to: vai mēs piegādājam šos datorus,<br />
vai atsakāmies no aktivitātes.<br />
Tajā brīdī, kad mēs pieķērāmies<br />
Skolas.lv, man neviens nevarēja<br />
pateikt, priekš kam, velns parāvis,<br />
tas viss ir! Proti, nebija nodizainēts<br />
saistībā ar nepieciešamībām<br />
un vajadzībām, kas skolām ir.<br />
Vēlreiz par izglītības finansēšanas<br />
modeļa maiņu – kā jūs<br />
izskaidrotu tiem, kas vēl joprojām<br />
īsti šo (vaučeru) sistēmu<br />
neizprot, – ko tā paredz un<br />
kāpēc tādu vajag<br />
Bērns vai jaunietis, kas atnāk<br />
14
uz skolu, – viņa mācību procesu<br />
nodrošina no dažādiem avotiem.<br />
Ir trīs galvenie avoti: valsts, kas<br />
maksā skolotāju algas, interešu<br />
izglītību, sporta izglītību, mūzikas<br />
un mākslas skolas, nelielu, bet<br />
pieaugošu summu par mācību<br />
līdzekļiem. Otrs avots ir pašvaldība,<br />
kas maksā konkrētāk,<br />
bet arī zem vairākām pozīcijām:<br />
uzturēšana, remonti, iepirkumi,<br />
iekārtas, sporta laukumi, zāles<br />
aprīkojums. Trešie, kas maksā,<br />
ir vecāki. Kādai skolai gadās<br />
kāds sponsors, bet pārsvarā tie<br />
ir vecāki. Viņi līdz šim ir dažādi<br />
maksājuši par mācību grāmatām,<br />
kādreiz ekskursijām, klases fondu<br />
naudām, kur tiek pirkta skaņu<br />
aparatūra, krāsas – grīdas kādreiz<br />
vecāki krāso. Laukos vecāki arī<br />
fondu naudas vietā pieved kartupeļus<br />
vai pārtiku. Vaučeris nozīmē<br />
to, ka visas šīs dažādos veidos<br />
ieplūstošās naudas ir kā viena<br />
summa, kas viņam seko līdzi uz<br />
skolu, kur bērns tiek. Šīs skolas<br />
par bērnu saņem nevis vairākos<br />
veidos, bet vienu summu, kas<br />
vienkārši atnāk uz skolas kontu.<br />
Ir savs fonds, bērns iereģistrējas,<br />
un par to skola saņem no valsts<br />
kases visu naudu. Tā ir galvojuma<br />
sistēma. Lai cilvēkiem rastos<br />
priekšstats, šobrīd Latvijā vidēji<br />
bērnam kopā līdz skolai aizseko<br />
1400 latu gadā. Tur ir gan publiskā<br />
nauda – valsts plus Eiropas<br />
struktūrfondi, pašvaldības –, un<br />
tad ir vecāku daļa. Tā kā es šo visu<br />
naudu saliktu kopā un nosūtītu<br />
ar vienu talonu vai digitāli, lai<br />
skola saņem 1400 latu par bērnu.<br />
Ja ir 80 bērni, tad 110 000–115<br />
000 latu ir tas, ko skola saņem, un<br />
tad viņiem jāizdzīvo: jānomaksā<br />
alga skolotājiem, sava uzturēšana<br />
un tā tālāk. Piemēram, jums<br />
ir 800–900 bērnu (tādas skolas<br />
arī ir), tad tur jau pāri miljonam<br />
ir skolas budžets. Tas jau kārtīgs<br />
uzņēmums. Tāpat jau šī nauda<br />
ienāk, bet skola būtu tas, kas<br />
izdomātu, kādā veidā tā šos<br />
līdzekļus izmantotu. Tad, pirmkārt,<br />
tā piesaistītu labu skolotāju,<br />
lai bērni ietu uz šo skolu, jo tas<br />
ir interesanti, skatītos uz saviem<br />
izdevumiem, un tajos būtu viss,<br />
ko tā varētu iegādāties un [ar ko]<br />
nomaksāt mācību procesu, gan<br />
interešu izglītību, gan pagarinātās<br />
grupas. Tā būtu nauda, ar ko<br />
skolas varētu rīkoties.<br />
Un kādu tieši problēmu šī<br />
sistēma atrisinātu<br />
Tāpēc, ka, piemēram, skolas<br />
nevar ar skolotāju naudu maksāt<br />
par mācību līdzekļiem. Skolas<br />
nevar izmantot uzturēšanas<br />
naudu, lai maksātu skolotājiem<br />
algu. Tas viss ir nodalīts nost. Tas<br />
gan nāk kopā ar jauno skolotāju<br />
noslodzes sistēmu – skolotājiem<br />
jāsalasa noteikts stundu skaits, lai<br />
tie varētu atbilstošu algu saņemt.<br />
Vai autonomija ir vienīgais<br />
ieguvums<br />
Es domāju, ka tās ir lielākas<br />
algas skolotājiem, jo nevis kaut<br />
kas ārēji nosaka likmes un ierobežojumus,<br />
bet skola pati motivē<br />
savus skolotājus. Tas nozīmē, ka<br />
mācību darbs visdrīzāk izskatās<br />
savādāk nekā tagad. Tas nav saistīts<br />
ar palielinātu stundu skaitu<br />
mācību priekšmetos. Es gribētu<br />
vēlreiz uzsvērt faktu, ka Somijā<br />
bērni mācās mazāk nekā Latvijā,<br />
bet viņu rezultāti ir stipri labāki.<br />
Tātad sistēma celtu arī<br />
izglītības kvalitāti<br />
Es domāju – noteikti, jo tad<br />
skolotāji pārdomāti domātu, kas<br />
ir nepieciešams. Es pats vismaz<br />
esmu piedzīvojis, ka skolās viss ir<br />
jāzina: tādi fakti, tādi autori, bet<br />
pēc pusgada jūs faktiski neko<br />
LETA<br />
Gan vaučeru sistēmas ietvaros, gan noslodzes gadījumā, mainot<br />
noteikumus, kas ir jāpasniedz un kādā formā, vajadzētu ie-<br />
“<br />
zīmēt to, ka tikai tiem, kas tikko sāk savas skolotāju gaitas, varētu<br />
būt pēc nodokļiem 400 latu. Tas ir brīdī, kad vēl nekas nav<br />
darīts – nav piešķirta kvalifikācija, nekas. Savukārt tiem, kas ir<br />
augstākajā kvalifikācijas pakāpē, būtu 1000 lati. Es domāju, ka<br />
tas būtu pilnīgi reālistiski,” spriež izglītības un zinātnes ministrs.<br />
vairs neatceraties. Tikai dažas<br />
lietas jūs paņemat no tā visa. Tur<br />
arī ir tas efekts, ka jūs pārdozējat,<br />
bet jūs varat izstāstīt nevis 20<br />
autorus, bet 4, bet tā – līdz kniedei.<br />
Un tas, iespējams, ir labāk<br />
nekā pārdozēt. Varbūt nevajag<br />
visu darīt lekciju tipa nodarbībās,<br />
bet daļu arī praktiski. Piemēram,<br />
bērni iet nelielās grupās un dara<br />
savu darbu. No rīta viņi saņem<br />
uzdevumu, pēcpusdienā – atzīmi.<br />
Šī ir autonomijas daļa, ka jūs<br />
reāli varat mācīt savādāk un nokoncentrēties<br />
uz tām lietām, kas<br />
patiešām ir vajadzīgas, saistošas<br />
un vieglāk apgūstamas. Tas nozīmē,<br />
ka netiek lieki tērēts laiks.<br />
Kā šajā sistēmā pastāvēs<br />
mazās skolas<br />
Taisnība, attiecībā pret mazajām<br />
skolām būs nepieciešama<br />
pozitīva veida diskriminācija.<br />
Šīm skolām būs nepieciešama<br />
palīdzība, kas izpaudīsies valsts<br />
atbalstā, lai nodrošinātu kvalitāti,<br />
lai skolas funkcionētu kā vienības<br />
un skolotājiem būtu iespējams<br />
saņemt cienīgu atalgojumu, būt<br />
motivētiem. Visdrīzāk skolotājiem<br />
nāksies pildīt vairāk nekā<br />
vienu funkciju. Skaidrs, ka ir kādi<br />
kritiskie skaitļi. Ar 40–50 skolēnu<br />
skaitu visdrīzāk visiem skolotājiem<br />
(dažiem, pārkārtojot stun-<br />
15
das) nevarēsiet nodrošināt valstī<br />
vidējo atalgojumu. Ne pie kādas<br />
sistēmas tas nav iespējams.<br />
Kā šobrīd virzās mazo skolu<br />
atbalsta programma Kāds ir<br />
IZM piedāvājums<br />
Visdrīzāk – pirmais solis ir<br />
nofiksēt, kas ir mazās skolas pēc<br />
skaita, sava rakstura un izvietojuma.<br />
Arī maza vidusskola laukos<br />
un pilsētā un maza pamatskola<br />
atkal laukos un pilsētā nav viens<br />
un tas pats. Tad mazās skolas<br />
definīcija nozīmētu, ka katram<br />
līmenim attiecībā pret vietu tiek<br />
nodefinēts skolēnu skaits, zem<br />
kura skola kvalificējas kā mazā<br />
skola. Tas ir pirmais solis. Otrais ir<br />
visdrīzāk individuālā kārtā izstrādāt<br />
skolas attīstības stratēģiju. Kā<br />
piemēru es varu nosaukt Dekšāru<br />
pamatskolu, kas ir Viļānos. Viņi<br />
tā arī dara. Viņiem klāt ir sākumskola,<br />
padziļinātās programmas<br />
sportā, skolotāji, kas nodarbojas<br />
ar citu skolotāju izglītošanu<br />
datorprasmēs. Un viņi domā par<br />
sociālā centra un sociālā atbalsta<br />
funkciju pārņemšanu skolā. Šis<br />
ir klasiskais piemērs, ka mazai<br />
skolai ir klāt dažādas funkcijas un<br />
skola vairs nav tikai izglītības iestāde,<br />
bet veic arī citas funkcijas.<br />
Šoruden tika plānots<br />
apjomīgs audits speciālās<br />
izglītības iestādēs, lai saprastu,<br />
cik lietderīgi tiek tērēti valsts<br />
budžeta līdzekļi. Vai ir jau kādi<br />
pirmie atzinumi Šāds audits<br />
jau pirms diviem gadiem tika<br />
veikts... Kāds ir tā mērķis<br />
Mēs virzāmies uz to, ka speciālās<br />
izglītības sistēma ir vairāk<br />
padomju laika vai modernisma<br />
laika piemērs un daudzās jomās<br />
bērni, kas pašlaik mācās atsevišķās<br />
izglītības iestādēs, to varētu<br />
darīt ar pārējiem. Tas nenozīmē<br />
speciālas izglītības segregētu<br />
turpināšanu, izņemot dažās iestādēs,<br />
kur normāla mācīšana nav<br />
vienkārši iespējama. Izglītības<br />
iestādes vai nu pārtop par vispārizglītojošām<br />
iestādēm, vai profesionālām<br />
iestādēm, kurās mācās<br />
gan tie, kas uzskata, ka viņiem ir<br />
speciālas vajadzības, gan tie, kuri<br />
uzskata, ka nav, vai arī no speciālām<br />
izglītības iestādēm bērni<br />
pāriet uz speciālās izglītības<br />
iestādēm, kur ir gan atbalsts, gan<br />
personāls. Un tiek radīti reģionāli<br />
atbalsta centri, kuri palīdz ne tikai<br />
bērniem līdz 9. vai 12. klasei, bet<br />
jauniešiem un pieaugušajiem,<br />
kuriem arī nepieciešams izglītības<br />
process.<br />
IZM piedāvāšot trīs variantus<br />
mācību līdzekļu finansēšanai.<br />
Ko katrs no variantiem<br />
paredz, un kam par ko būs<br />
jāmaksā<br />
Pirmais solis ir nodefinēt<br />
pakalpojumu grozu, kas ietilpst<br />
mācību procesā. Mums izglītība<br />
ir bez maksas, kas nozīmē, ka<br />
visi ar mācību procesu saistītie<br />
izdevumi ir publiski nomaksāti<br />
no nodokļu maksātāju naudas.<br />
Tajā ietilpst ēkas, stikli, durvju<br />
rokturi... līdz pat planšetēm,<br />
skolotāju algām. Tas ir sarēķināts.<br />
Ir noteikts intervāls starp 1600–<br />
2200 latiem. Ls 2200 ietilpst viss,<br />
ja mēs ierakstītu arī visa veida<br />
ekskursijas, sporta tērpus – tādas<br />
lietas, par kurām nav vienprātības,<br />
vai tos vajadzētu publiski<br />
maksāt. Principā Latvijā vidējā<br />
summa, kas tiek tērēta, un 1600<br />
var būt tas, kas nodrošina mācību<br />
līdzekļus, normālas algas, ēšanu<br />
un interešu izglītību. Protams,<br />
attiecībā uz šo intervālu ir 3 veida<br />
pieejas. Viena pieeja, ka skatās<br />
pašu minimumu, proti, to, kas ar<br />
likumu ir noteikts. Tie ir mācību<br />
līdzekļi, algas, uzturēšana – programmu<br />
minimums, ko maksā<br />
valsts. Valsts nosedz to, ko var<br />
samaksāt, respektīvi, samobilizē<br />
savus resursus un nosedz visu,<br />
ko var. Mācību līdzekļu gadījumā<br />
būtu tik daudz līdzekļu, cik valsts<br />
spējīga par tiem samaksāt. Un<br />
tad attiecībā pret normatīviem<br />
mums vienīgais normatīvs, kas<br />
apmēram to saka, ir Kultūras<br />
ministrijas 2001. gadā izdotie noteikumi<br />
par bibliotēku fondiem.<br />
Tie 7 mistiskie lati ir norādīti, un<br />
arī tas no juridiskā viedokļa ir<br />
apšaubāmi. Tad mēs skatītos uz<br />
to, ka viss tiek nodrošināts iekš<br />
7 latiem. Ka to visu nodrošinātu<br />
valsts.<br />
Otrs variants, ka šie izdevumi<br />
tiek dalīti starp pašvaldību un<br />
valsti un mums ir kopēja pieeja,<br />
kā pašvaldība un valsts nonāk<br />
līdz situācijai, kurā vecāki vispār<br />
neko nemaksā. Bet nemaksā<br />
par mācību līdzekļiem, atstājot<br />
personiskās lietošanas objektus,<br />
priekšmetus vecāku ziņā. Tas ir<br />
Es pats vismaz esmu piedzīvojis, ka skolās viss<br />
ir jāzina: tādi fakti, tādi autori, bet pēc pusgada<br />
jūs faktiski neko vairs neatceraties. Tikai dažas<br />
lietas jūs paņemat no tā visa. Tur arī ir tas efekts,<br />
ka jūs pārdozējat, bet jūs varat izstāstīt nevis 20<br />
autorus, bet 4, bet tā – līdz kniedei<br />
otrs variants.<br />
Trešais variants paredz, ka<br />
vecāki kontributē ar noteiktām<br />
summām mācību procesu, kurā<br />
ietilpst ne tikai priekšmeti, bet arī<br />
ekskursijas. Tā arī ir daļa no mācību<br />
procesa, bet tiek paredzēts, ka<br />
vecāki arī piedalās.<br />
Vai skolās būtu jāatjauno<br />
veselības mācība kā atsevišķs<br />
priekšmets, rūpējoties par<br />
jaunās paaudzes izpratni par<br />
veselību un veselīgu dzīvesveidu<br />
Vai tam nevajadzētu būt<br />
tālejošam solim<br />
Šis ir interesants jautājums.<br />
Atbilde uz šo jautājumu, no<br />
vienas puses, ir acīmredzama.<br />
Kāpēc nē Bet vai tas varētu<br />
būt obligāts līdzās pašreizējai<br />
sistēmai – šis jautājums ir neatbildams,<br />
jo pašreizējā sistēma,<br />
kur visi mācās visu un ļoti daudz,<br />
nav ne ilgtspējīga, ne turpināma.<br />
Veselības tēmas var parādīties,<br />
bet mēs piedāvājam divas lietas.<br />
Iespējams, tā nav tikai veselība,<br />
bet plašāks personīgās drošības<br />
tēmu loks, kas aptver arī citas<br />
jomas. Ir ļoti labi, ka viņi zina konflikta<br />
menedžmenta principus.<br />
Mēs noteikti piedāvāsim atbalstu<br />
šādu programmu izstrādei, kas<br />
noteikti būs vairāk nekā viena. ■<br />
16
AKTUĀLS JAUTĀJUMS<br />
Jāmaina izglītības<br />
finansēšanas modelis.<br />
Kāpēc<br />
Brīvprātīgs darbs un liela vēlēšanās atklāt sabiedrībai izglītības<br />
finansēšanas patieso ainu – tāda ir šā brīža privātās<br />
vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētājas un Izglītības un zinātnes ministrijas<br />
Inese Matisāne<br />
Finansēšanas principa izstrādes ekspertu darba grupas vadītājas Dr. paed. Zanes Ozolas<br />
misija. Viņas uzdevums ir iniciēt šo procesu, objektīvi apkopot datus un nākt klajā<br />
ar secinājumiem par izglītības finanšu sadalījumu valstī. „Tas prasa zināmu laiku,”<br />
uzsver neatkarīgā eksperte, cerot uz seriāla laimīgām beigām līdz 2013. gada jūlijam.<br />
Saskaņā ar valdības rīcības<br />
plānu ar ziņojumu, kas būs iekļauts<br />
valsts galvojumā, mums<br />
ir jānāk klajā 2013. gada jūlijā.<br />
Paralēli mēs darām abus darbus<br />
– gan pētām pašreizējo finansējuma<br />
sadalījumu, gan arī<br />
plānojam nākotnes finansējumu,<br />
norāda Z.Ozola.<br />
Kāpēc ir jāmaina izglītības<br />
finansēšanas modelis<br />
Mums ir nepieciešama finansēšanas<br />
sistēmas maiņa tāpēc,<br />
ka līdzšinējā sistēma ir nevienlīdzīga,<br />
negodīga, necaurspīdīga<br />
un nenodrošina visiem bērniem<br />
iespējas mācīties labās skolās.<br />
Reforma, kas tagad notiek valstī,<br />
ir vērsta uz to, lai šī vienlīdzība,<br />
caurspīdīgums būtu un lai skola<br />
būtu mūsdienīga. Vispārējā izglītībā<br />
ir izveidotas septiņas darba<br />
grupas, un finansēšanas sistēmas<br />
maiņa ir tikai viena sastāvdaļa.<br />
Taču neapšaubāmi – būtiska.<br />
Tā ir izglītības sistēmas<br />
degviela, kā esam to nodēvējuši.<br />
Es ļoti gribu uzsvērt, ka mans<br />
darbs ir tikai viena šīs reformas<br />
daļa, tikpat svarīga kā izglītības<br />
satura maiņa. Mūsu mērķis ir parādīt<br />
vājos punktus, par kuriem<br />
jādomā. Diemžēl daļa izglītības<br />
sistēmā strādājošo un tai pietuvināto<br />
neizprot, kādēļ ir jāmaina<br />
izglītības ideja, mērķi un saturs.<br />
Viņiem acīmredzot vēl ļoti daudz<br />
jāmācās. Nauda neatrisinās visas<br />
problēmas, tā tiešā veidā neuzlabos<br />
mācību saturu un, piemēram,<br />
nepanāks, ka visi bērni labāk<br />
lasīs.<br />
Reformas gaitā mainīsies<br />
arī standarti – tie būs īsāki,<br />
vienkāršāki. Runa ir par pedagoģisko<br />
ideju, nevis naudas<br />
ekonomēšanu. Mūsdienu dzīve<br />
ir ļoti daudzveidīga, un skolas<br />
vadībai ir jādzīvo ar savu pedagoģisko<br />
vīziju. Katra skola veido<br />
savu mācību stundu plānu un<br />
programmas, un es nebaidos<br />
teikt – tā ir pakalpiņu domāšana,<br />
ja kāds grib, lai visu nosaka no<br />
augšas. Piemēram, mūsdienu<br />
mūzikas mācīšanā nav ne miņas<br />
no praktiskās muzicēšanas, bet<br />
tieši praktiskā muzicēšana attīsta<br />
loģisko domāšanu. Tāpat ir<br />
mācību priekšmeti, kuru apguvē<br />
nepieciešama pēctecība, bet ir<br />
tādi, kurus var mācīties īslaicīgi.<br />
Kāpēc Izglītības un zinātnes<br />
ministrija nonāca līdz vaučeram<br />
jeb valsts galvojumam<br />
Nav nemaz tik daudz veidu,<br />
kā finansēt izglītību. Galvenie<br />
ir divi: centralizētā sistēma un<br />
decentralizētā sistēma. Visu laiku<br />
mums valstī ir bijusi centralizētā<br />
sistēma, kas pierādījusi sevi kā<br />
slikta. Nelatvisko vārdu vaučers<br />
savās domās jau esam aizstājuši<br />
ar vārdu galvojums, kas ir naudas<br />
minimums, kurš ir nepieciešams,<br />
lai ikvienam bērnam nodrošinātu<br />
kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.<br />
Vai šis minimums jau ir<br />
izskaitļots<br />
Jā, es zinu, cik izmaksā viens<br />
bērns, jo tas ir mans ikdienas<br />
darbs. Daudzus gadus vadu<br />
skolu, strādāju ar naudu un ļoti<br />
rūpīgi rēķinu. Lai runātu par visu<br />
valsti, tam vajadzīgi konkrēti<br />
dati. Un nav nekādas atšķirības –<br />
valsts, pašvaldības vai privātā izglītības<br />
iestāde: izglītības procesa<br />
izmaksas ir aptuveni vienādas,<br />
jo izglītības sastāvdaļas ir vienas<br />
un tās pašas. Ja man saka, ka<br />
mazās lauku skolas neizdzīvos ar<br />
tādu finansējumu, es jautāju: kas<br />
mazajās lauku skolās ir atšķirīgs<br />
no lielās pilsētas skolas Izglītības<br />
procesa sastāvdaļas ir vienas un<br />
tās pašas. Jautājums: kāpēc vienā<br />
skolā uz vienu bērnu ir 7 m 2 , bet<br />
citā – 80 m 2 Šādus datus var<br />
sameklēt internetā, un tā strādāt<br />
ir neefektīvi.<br />
Kā darbosies galvojuma<br />
sistēma valstī<br />
Ir precīzi definēts izglītības<br />
pakalpojuma grozs vienam skolēnam:<br />
groza sastāvs, cik kura lieta<br />
vai pakalpojums maksā. Grozs<br />
sastāv no divām daļām – valsts<br />
finansējuma un pašvaldības<br />
finansējuma. Valsts daļa: pedagogu<br />
algas, sociālais nodoklis, vadība,<br />
atbalsta personāls, brīvā laika<br />
pavadīšana un pagarinātā dienas<br />
grupa. Valsts izglītības informācijas<br />
sistēmā šie dati ir pieejami, tie<br />
tiek analizēti, un salīdzinoši ātri<br />
būs gatavs vērtējums. Tradicio-<br />
17
nāli valsts daļā ietilpst arī mācību<br />
grāmatas un ēdināšana 1. klasē.<br />
Pašvaldības daļa nodrošina<br />
izglītības programmu uzturēšanu,<br />
tas ir – telpas, iekārtojums,<br />
kanalizācijas, ūdens, siltums,<br />
remonts, NĪN, telpu aprīkojums,<br />
mācību līdzekļi, kas nav mācību<br />
grāmatas, skolas saimnieciskās<br />
dzīves nodrošināšana (tehniskais<br />
personāls, algas, nodokļi, skolai<br />
piekļautās teritorijas). Aprēķinus<br />
sarežģī tas, ka lielo pašvaldību<br />
izglītības budžetā nav iekļauti<br />
lielie kapitālieguldījumi, piemēram,<br />
skolu renovācija, bērnudārzu<br />
celtniecība. Rīgā, piemēram,<br />
to dara Īpašuma departaments,<br />
bet šī celtniecība taču attiecas uz<br />
bērnu izglītību.<br />
Šāds grozs top arī speciālajā<br />
izglītībā, jo tur arī ir vajadzīgi<br />
nopietni pētījumi par valsts<br />
naudas izlietojumu. Nesen lasīju<br />
2009. gada ziņojumu par Latvijas<br />
bērniem ar invaliditāti, un jāsaka<br />
– man ir kauns par savu valsti,<br />
tiem iepriekšējiem atbildīgajiem,<br />
kuri ir noklusējuši, nav darījuši, lai<br />
iestātos par visiem Latvijas bērniem<br />
– neatkarīgi no viņu veselības<br />
stāvokļa un citiem no bērna<br />
neatkarīgiem apstākļiem. Nav tā,<br />
ka izglītībai nav naudas.<br />
Valsts nav definējusi, ka<br />
ikvienam bērnam vienlīdzīgā<br />
apjomā pienākas pašvaldības<br />
finansējums. Dažādas pašvaldības<br />
dažādi piešķir un tērē<br />
līdzekļus.<br />
Ir vajadzīga visaptveroša,<br />
caurspīdīga sistēma, cik naudas ir<br />
un kur tā paliek. Tāpēc šobrīd top<br />
pētījums, lai parādītu visā valstī,<br />
katrā novadā, cik izmaksā viena<br />
bērna izglītība. Varu atklāt – un<br />
tas arī nav nekāds noslēpums –,<br />
ka mūsu valstī izglītības finansēšanas<br />
sistēma ir nesakārtota.<br />
Vadu darba grupu kopš marta,<br />
bet vēl joprojām neesam piekļuvuši<br />
pilnīgi visiem skaitļiem par<br />
pašvaldības finansējuma izlietojumu.<br />
Teorētiski ikvienai pašvaldībai<br />
ir jāatskaitās par budžeta<br />
izlietojumu. Vai pašvaldības to<br />
nedara<br />
Kad atveram katras pašvaldības<br />
mājaslapu, redzam pašvaldības<br />
kopējo budžetu un arī to,<br />
cik naudas tiek tērēts izglītībai.<br />
Atsevišķas pašvaldības parāda,<br />
cik daudz naudas aiziet uz katru<br />
skolu, bet citas neparāda. Tas<br />
apgrūtina ne tikai mūsu darba<br />
grupas darbu, bet visas valsts<br />
finanšu plānošanu.<br />
Latvijā ir noteikti ekonomiskās<br />
klasifikācijas kodi, bet tad,<br />
kad ir jāsniedz atskaites, katra<br />
pašvaldība finanšu izlietojumu<br />
interpretē citādi, tāpēc šie dati<br />
nepakļaujas vienotai analīzei.<br />
Ja man saka, ka mazās lauku skolas neizdzīvos<br />
ar tādu finansējumu, es jau tāju: kas mazajās<br />
lauku skolās ir atšķirīgs no lielās pilsētas skolas<br />
Piemēram, viena pašvaldība no<br />
saimniecības preču klāsta var<br />
izdalīt tualetes papīru, cita – varbūt<br />
tepiķu nomu... Lai iegūtu ātri<br />
apstrādājumus un ticamus datus,<br />
IZM ir jāsadarbojas ar Finanšu ministriju,<br />
Ekonomikas ministriju un<br />
Vides aizsardzības un reģionālās<br />
attīstības ministriju un jāizveido<br />
vienotas atskaites prasības.<br />
Kas ir ietverts bezmaksas<br />
izglītības mācību līdzekļu<br />
sarakstā<br />
Puses ir vienojušās, ka<br />
mācību līdzekļu iegādē piedalās<br />
valsts, pašvaldība un vecāki.<br />
Vienkāršoti izsakoties, vecāku<br />
daļa ir tas, ko bērns velk mugurā,<br />
un tas, ko viņš apēd. Piemēram,<br />
ja mājturībā bērnam ir jācep<br />
torte un bērni to kopīgi apēd, tad<br />
bērns drīkst nest uz skolu miltus.<br />
Mācību grāmatas un citus mācību<br />
līdzekļus, kas nepieciešami<br />
izglītības standarta īstenošanai,<br />
nodrošina valsts, visu pārējo –<br />
pašvaldība. Mūsu darba grupa<br />
ir aptaujājusi skolas, ir sastādīti<br />
mācību līdzekļu saraksti, un šī<br />
summa vienam bērnam gadā<br />
svārstās no 30 līdz 40 latiem.<br />
Kad jūsu vadītās darba<br />
grupas pētījums tiks publiskots<br />
sabiedrībai<br />
Saskaņā ar valdības rīcības<br />
plānu ar ziņojumu par to, kas būs<br />
iekļauts valsts galvojumā, mums<br />
ir jānāk klajā 2013. gada jūlijā.<br />
Paralēli mēs darām abus darbus –<br />
gan pētām pašreizējo finansējuma<br />
sadalījumu, gan arī plānojam<br />
nākotnes finansējumu.<br />
Vai šobrīd ir aprēķinātas<br />
vidējās bērna skološanas izmaksas<br />
valsts mācību iestādē<br />
Par visām pašvaldībām,<br />
visiem novadiem un katru skolu<br />
atsevišķi nav. Ir kopējie IZM dažādos<br />
pasākumos prezentēti dati,<br />
ka vidēji viens bērns izmaksā 700<br />
latu no valsts un 700 latu no pašvaldības.<br />
Mūsu mērķis ir panākt<br />
vienlīdzīgu izglītības finansēšanu<br />
visās pašvaldībās. Piemēram,<br />
Igaunijā pašvaldības noteiktais<br />
finansējums vienam bērnam ir<br />
69 eiro mēnesī, bet igauņiem ir<br />
atšķirīgs groza definējums – tam<br />
nāk klāt, piemēram, vienreizējais<br />
finansējums, 1. klasi uzsākot, –<br />
200 eiro. Šobrīd es nevaru pateikt,<br />
ka arī Latvijā tā būs. Latvijā<br />
būs citādi.<br />
Vai valsts līmenī ir paredzēta<br />
izlīdzināšana: lielāki<br />
ieguldījumi mazāk privileģēto<br />
skolēnu zināšanu un prasmju<br />
apguvē un mazo skolu pacelšanā<br />
Ir atsevišķa darba grupa,<br />
ko vada Aija Tūna, un šīs idejas,<br />
kā sakārtot lauku skolu sistēmu,<br />
lai tās nepazūd, virmo gaisā jau<br />
vairākus gadus. Varu uzlikt roku<br />
uz sirds, ka es izdarīšu visu, lai<br />
neslēdz ciet mazās skolas. Tikai<br />
ar nosacījumu – šīm skolām ir<br />
jāmainās.<br />
Mazās skolas nevar izdzīvot<br />
tāpēc, ka ir neadekvāti lielas,<br />
vecas telpas. Tad domājam citādi!<br />
Skolotāju algām jābūt samērotām<br />
ar skolēnu skaitu. Zinu, mūsdienās<br />
ir dažādas metodikas darbam<br />
apvienotajās klasēs. Mazā<br />
skola var būt 1.–6. klase, bet 7.–9.<br />
un tāpat – 10.–12. klasi var vest<br />
ar autobusu uz centru. Izglītības<br />
iestāde laukos var veidoties<br />
kā daudzfunkcionāls izglītības<br />
centrs: skola, doktorāts, sociālais<br />
centrs, baznīcas draudze... Un<br />
valsts garantētajam izglītības<br />
galvojumam nav jāapmaksā viss.<br />
Problēmas rodas tad, ja vadība<br />
negrib paskatīties citādi. Varbūt<br />
arī nespēj. Tam ir vajadzīga griba<br />
18
un laba prasme rēķināt. Ja ir<br />
zināms (no iepriekš publicētiem<br />
datiem), ka vienam bērnam vidēji<br />
valsts un pašvaldības kopējais<br />
finansējums ir apmēram 1400<br />
gadā, tad katrs jau šodien var<br />
ķerties klāt un rēķināt, ko viņš ar<br />
šo summu varēs iesākt.<br />
Konkrētus secinājumus,<br />
vai atsevišķos novados vajadzīga<br />
kāda īpaša pieeja, es darīšu<br />
zināmus tad, kad mūsu rokās būs<br />
precīzi cipari. Šos ciparus varēs<br />
samērot ar jebkuru skolu un<br />
pateikt, vai šī skola var vai nevar<br />
pastāvēt, un tad meklēt risinājumus.<br />
Vai valsts definēs vispārējus<br />
kritērijus bērnu uzņemšanai,<br />
lai skolas nevarētu izvirzīt<br />
kādus savus papildu kritērijus<br />
Galvojumam nāks līdzi<br />
mehānisms, kā to izdarīt. Tieši,<br />
kā, pagaidām nevaru pateikt. Ir<br />
jāmaina vesela virkne MK noteikumu.<br />
Mūsu uzdevums ir izdomāt<br />
valsts galvojuma principus<br />
un izrēķināt, cik kurā pozīcijā<br />
līdzekļu ir nepieciešams.<br />
Vai sabiedrība ir pietiekami<br />
vienlīdzīga, lai ieviestu<br />
valsts galvojuma sistēmu<br />
Latvijas valstī un radītu vienlīdzīgu<br />
izglītības sistēmu<br />
Vienmēr būs vēlme kādam<br />
būt vienlīdzīgākam par citiem.<br />
Tāda ir cilvēka daba. Mūsu ticība<br />
un mērķis ir padarīt sistēmu caurspīdīgu<br />
un saprotamu cilvēkiem.<br />
Vai, ieviešot valsts galvojumu,<br />
skola nekļūs par uzņēmumu,<br />
kas tikai sniegs konkrētu<br />
pakalpojumu<br />
Atrisinājums slēpjas izglītotos<br />
pedagogos un skolas vadībā.<br />
Labi pedagogi aug līdzi laikam. ■<br />
Aktuāli<br />
Sagatavots materiāls skolotājiem Saskarsme, daudzveidība un<br />
tolerance<br />
Izglītības attīstības centrs projekta Saskarsme, daudzveidība un tolerance ietvaros sagatavojis<br />
elektronisko materiālu skolotājiem, kurā iekļauti aktuāli integrācijas un starpkultūru satura jautājumi<br />
un praktiskas aktivitātes darbam ar skolēniem. Atbalsta materiāls skolotājiem Saskarsme,<br />
daudzveidība un tolerance pieejams mājaslapā http://www.iac.edu.lv/jaunumi/<br />
Atbalsta materiālu skolotājiem Saskarsme, daudzveidība un tolerance veido trīs saturiskie<br />
bloki:<br />
1. daļa. Skolās aktuālais jautājums par agresiju un tās izcelsmi, kā arī apkopoti ieteikumi<br />
saskarsmē ar agresīviem bērniem un pusaudžiem un iekļautas aktivitātes saskarsmes prasmju<br />
attīstīšanai.<br />
2. daļa. Stereotipi un dzimumu līdztiesības veicināšana, kur līdzās izzinošai informācijai publicēti<br />
praktisko nodarbību plāni darbam ar 7.–12.klašu skolēniem.<br />
3. daļa. Starpkultūru izglītības jēdzieni un paņēmieni to apguvei. Materiāla saturu noteica<br />
pedagogu profesionālās pilnveides programmas satura jautājumi un metodika, kā arī programmas<br />
apguves dalībnieku – dažādu izglītības pakāpju un izglītības iestāžu pedagogu – iniciatīvas<br />
un aktualitātes.<br />
Projekta Saskarsme, daudzveidība un tolerance mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju Rīgā<br />
pilsētā un sekmēt zinošas, saliedētas sabiedrības veidošanos, pilnveidojot Rīgas izglītotāju saskarsmes,<br />
tolerances un daudzveidības pieņemšanas prasmes. Projekta laikā tika izveidota pedagogu<br />
profesionālās pilnveides programma, novadīti semināri un izveidots programmas atbalsta<br />
materiāls šo tēmu padziļinātai apguvei. Projekts tiek finansēts Rīgas Domes Izglītības, kultūras un<br />
sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. ■<br />
19
SKAIDROJAM SITUĀCIJU<br />
Skolas.lv ilgais ceļš<br />
Teju četri gadi pagājuši, kopš plašai skolu auditorijai<br />
kļuva pieejams portāls Skolas.lv. Visu šo laiku tas nemainīgi<br />
palika sākotnējā izskatā, atjaunojot vien Izglītības<br />
un zinātnes ministrijas aktualitātes.<br />
Nika Aleksejeva<br />
Privātā sektora konkurenti<br />
savukārt nemitīgi attīstījās, savos<br />
tīklos vilinot aizvien vairāk<br />
lietotāju. Nu novembrī beidzot<br />
tikšot sperts nākamais solis –<br />
jaunā Skolas.lv versija, taču vai<br />
tas spēs būt pietiekami garš, lai<br />
panāktu konkurentus<br />
Doma iesoļot informācijas<br />
tehnoloģiju laikmetā IZM dienas<br />
kārtībā ir vismaz kopš 2005.<br />
gada, kad tikai sākta projekta<br />
Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija<br />
īstenošana. Pagāja<br />
vēl trīs gadi, un plašai auditorijai<br />
2008. gada aprīlī kļuva pieejams<br />
portāls Skolas.lv. „Sistēma [Skolas.<br />
lv] kopumā ir kā lielas celtnes<br />
pamatakmens,” tolaik žurnālistiem<br />
uzsvēra IZM valsts sekretāra<br />
vietniece nozares politikas<br />
jautājumos Kristīne Vāgnere.<br />
Patiesi, izrādījās, ka salīdzinājums<br />
ar akmeni līdz šim projektam<br />
piedienējis vislabāk.<br />
Tolaik kļuva iespējams portālā<br />
izvietot nozares informāciju<br />
un izveidot katrai skolai atsevišķu<br />
mājaslapu, „bet tās skolas, kas<br />
izvēlēsies veidot sarežģītākas<br />
sadarbības vietnes ar skolēniem<br />
un viņu vecākiem, veidos slēgtas<br />
pieejas interneta sistēmu,<br />
kurā būs iespēja izvietot stundu<br />
sarakstu, mājasdarbus, mācību<br />
materiālus un citu tikai konkrētajai<br />
skolai un klasei aktuālu<br />
informāciju”, ziņu aģentūrai LETA<br />
stāstīja IZM Eiropas Reģionālās<br />
attīstības fonda (ERAF) Investīciju<br />
departamenta Projektu ieviešanas<br />
nodaļas vadītājs Edgars<br />
Pudzis. Tomēr pilotprojekts neattaisnoja<br />
uz sevi liktās cerības.<br />
Jau 2011. gada vasarā, kad<br />
kļuva zināms, ka Skolas.lv turpmākā<br />
attīstībā tiks ieguldīti 3,2<br />
miljoni, radās jautājums par pilotprojekta<br />
rezultātiem. Jau tolaik<br />
no 38 pilotprojektā iesaistītajām<br />
skolām tikai daļa projektā darbojās<br />
aktīvi. Piemēram, kā ziņo<br />
LETA, Babītes vidusskola pēdējoreiz<br />
ievietojusi jaunu informāciju<br />
tikai neilgi pēc portāla atvēršanas<br />
2008. gadā, Mežciema pamatskolā<br />
vienīgais paziņojums par pirmklasnieku<br />
uzņemšanu parādījies<br />
2009. gada vasarā, bet Limbažu<br />
3. vidusskola un Tukuma 2. vidusskola<br />
2010. gadā izveidoja savas<br />
mājaslapas. Taču Rīgas 10. vidusskola<br />
iespēju uz Skolas.lv platformas<br />
uzturēt mājaslapu izmanto<br />
joprojām.<br />
Izglītības un zinātnes ministrs<br />
Roberts Ķīlis šovasar publiski<br />
izteicis domu par projekta<br />
pārtraukšanu, taču šobrīd intervijā<br />
Skolas Vārdam paskaidroja, ka<br />
tā pilnīga pārtraukšana nozīmētu<br />
atteikšanos no Eiropas piešķirtajiem<br />
līdzekļiem, bet jauna projekta<br />
iesniegšana, lai tos piesaistītu,<br />
aizņemtu pārāk ilgu laiku.<br />
Iepirkuma process<br />
Kaut arī noticis zināms pilotprojekta<br />
fiasko, arī tā otro<br />
posmu uzticēts realizēt AS<br />
Datorzinību centrs. Līgums par tā<br />
īstenošanu 1,2 miljonu vērtībā<br />
noslēgts 2011. gada 29. aprīli.<br />
Interesanti, ka, īstenojot šo<br />
projektu, tika izsludināti vairāki<br />
iepirkumi. Šis konkrētais līgums<br />
tika noslēgts uz iepirkuma Skolu<br />
portāla informācijas sistēmas<br />
2. kārtas izstrāde un ieviešana<br />
(identifikācijas Nr. IZM 2010/34/<br />
AK/ERAF) pamata. Pirms tam, kā<br />
liecina Iepirkumu uzraudzības<br />
biroja (IUB) datubāzē pieejamā<br />
informācija, tika izsludināts cits<br />
iepirkums. Tā nosaukums – Skolu<br />
portāla informācijas sistēmas<br />
2. kārtas izstrāde, ieviešana un<br />
Ķīlis skaidro, ka projekta pilnīga pārtraukšana<br />
nozīmētu atteikšanos no Eiropas piešķirtajiem<br />
līdzekļiem, bet jauna projekta iesniegšana,<br />
lai tos piesaistītu, aizņemtu pārāk ilgu laiku<br />
uzturēšana (identifikācijas Nr. IZM<br />
2009/42/SP/ERAF). Par šo iepirkumu,<br />
kas tika izsludināts 2009.<br />
gada 23. novembrī, gandrīz pēc<br />
mēneša tika saņemta sūdzība<br />
no SIA Datakom. Iesniegumu<br />
izskatīšanas komisija uzskatīja:<br />
IZM nav sniedzis jebkuram citam<br />
ieinteresētajam piegādātājam<br />
visu nepieciešamo tā rīcībā esošo<br />
informāciju, kas bija pieejama<br />
AS Datorzinību centrs un AS RIX<br />
Technologies – uzņēmumiem,<br />
kas izstrādāja pirmo projekta<br />
kārtu. Tādējādi IZM tika aizliegts<br />
slēgt līgumu par šo iepirkumu.<br />
Datakom dibinātājs Ģirts Romanovskis<br />
stāsta, ka toreiz sūdzība<br />
celta, jo uzņēmums vēlējās<br />
piedāvāt vienu konkrētu risinājumu,<br />
kas iepirkuma nolikuma<br />
dēļ nebija iespējams. To, kas bija<br />
šis risinājums, Ģ. Romanovskis<br />
neatklāj.<br />
Tomēr, kā redzams, jaunā<br />
iepirkuma nosaukumā tika<br />
atmests vārds uzturēšana un pēc<br />
aptuveni astoņiem mēnešiem,<br />
2010. gada 5. novembrī, izsludināts<br />
jauns iepirkums, kurš iztika<br />
bez sūdzībām. Savukārt vārds<br />
uzturēšana tika ietērpts šā gada<br />
30. janvārī izsludinātajā iepirkumā,<br />
kura nosaukums – Serveru<br />
infrastruktūras piegāde, garantijas<br />
apkalpošana, izmitināšana datu<br />
centrā un atbalsta pakalpojumu<br />
sniegšana, lai nodrošinātu Valsts<br />
izglītības informācijas sistēmas,<br />
portāla www.skolas.lv un Valsts<br />
pārbaudījumu informācijas sistēmas<br />
2. kārtu pilotdarbināšanu,<br />
uzturēšanu un darbību (identifikācijas<br />
Nr. IZM 2012/6/AK/ERAF). Arī<br />
20
ar šo iepirkumu, spriežot pēc IUB<br />
datiem, neiet gludi. 22. martā AS<br />
Capital iesniedza sūdzību, kuru<br />
vēlāk gan atsauca, bet šobrīd šī<br />
iepirkuma statuss norādīts kā<br />
pārtraukts.<br />
Kā paskaidroja R. Ķīlis, ERAF<br />
līdzekļi nesedz paša portāla<br />
uzturēšanu – vien to, kas nepieciešams,<br />
lai to pastāvīgi uzturētu.<br />
Šim nolūkam tiks paredzēta<br />
valsts budžeta nauda.<br />
Skolas.lv pilotā, bet privātie<br />
iet tālāk<br />
Iespējams, sarežģījumi ar<br />
iepirkuma veikšanu ir iemesls,<br />
kāpēc portāls Skolas.lv četrus<br />
gadus bija iestrēdzis pilotversijā.<br />
Kopš 2008. gada to izmantojuši<br />
vairāk nekā 5000 Latvijas pedagogu.<br />
Plašākai izmantošanai<br />
pilotprojekts nebija pieejams,<br />
skaidro IZM. Tajā pašā laikā 2009.<br />
gadā savu darbību sāka mācību<br />
sociālais tīkls Mykoob, kurā šobrīd<br />
kopumā reģistrējušās 3255<br />
mācību iestādes. Daļa no tām ir<br />
ārzemju. Piemēram, šogad vasaras<br />
vidū tapa zināms, ka Mykoob<br />
panācis vienošanos par ieviešanu<br />
900 ASV skolās.<br />
Kopš 2009. gada skolotājiem<br />
un skolēniem pieejams arī mācību<br />
materiālu un testu resurss,<br />
mācību portāls Uzdevumi.lv.<br />
Pašlaik tam ir 88 000 lietotāju,<br />
un kopš 2010. gada tas sācis<br />
sadarbību ar E-klase.lv – Latvijā<br />
populārāko skolvadības sistēmu,<br />
kas darbojas jau kopš 2005. gada<br />
un palīdz skolotājiem gatavot<br />
dažādas atskaites, informēt vecākus<br />
par skolēna mācību gaitām,<br />
bet skolēniem – uzzināt atzīmes,<br />
kavējumus, uzdotos darbus<br />
mājās un citas ar skolu saistītās<br />
aktivitātes. Pašlaik E-klasi lieto 15<br />
000 skolotāju un 150 000 ģimeņu<br />
Latvijā.<br />
Arī portāla E-klase.lv izstrādātājs<br />
SIA DEAC savulaik sniedza<br />
sūdzību par iepirkuma procesu<br />
šim projektam. Tiesa, tas bija vēl<br />
trešais, precīzāk, pats pirmais<br />
iepirkums, kas tika izsludināts,<br />
lai radītu Skolas.lv. Tā nosaukums<br />
bija gluži tāds pats kā Datakom<br />
sūdzības pārtrauktais, taču tam<br />
piedēvēts cits identifikācijas Nr.<br />
– IZM 09/26/SP. E-klase.lv projekta<br />
vadītājs Jānis Kaģis stāsta, ka<br />
sūdzība tolaik tika sniegta par to,<br />
ka valsts jaucas tajās funkcijās,<br />
ko sekmīgi pilda privātais sektors.<br />
Tā bija daļa no vienošanās,<br />
kas nu starp E-klase.lv un Skolas.<br />
lv novelk skaidru robežu, kas ir<br />
valsts un kas – privātā sektora<br />
funkcijas. Pašlaik IUB reģistrā šim<br />
iepirkumam nav norādīts nekāds<br />
īpašs statuss. Vien tas, ka notiek<br />
sarunas.<br />
Šaubas par Skolas.lv konkurētspēju<br />
Lai gan portāls piedāvās arī<br />
īpašas iespējas, piemēram, valsts<br />
pārbaudījumu kārtošanu elektroniski,<br />
privātie nozares spēlētāji<br />
uzskata, ka Skolas.lv lietotāju<br />
piesaistē klāsies grūti. Svetlana<br />
Valdmane, portāla Uzdevumi.lv<br />
izstrādātāja SIA Data Pro Grupa<br />
Attīstības daļas vadītāja, uzskata,<br />
ka portāls Skolas.lv dublē to, ko<br />
jau piedāvā Uzdevumi.lv. „Privātie<br />
pakalpojumi attīstījušies daudz<br />
straujāk un kvalitatīvāk. Manā<br />
uztverē šis portāls [Skolas.lv]<br />
LETA<br />
mirst. Ja būs kāds, kas viņu reanimēs,<br />
varbūt kaut kas notiks, bet<br />
panākt to, ko ir izdarījuši privātie<br />
piedāvātāji, manuprāt, būs ļoti<br />
grūti: principā – kā izgudrot divriteni,”<br />
viedokli pauž S. Valdmane.<br />
Savukārt portāla E-klase.lv izstrādes<br />
vadītājs Jānis Kaģis stāsta:<br />
cik zināms, pārklāties funkcijām<br />
nevajadzētu – atbilstīgi abu pušu<br />
sadarbības nosacījumiem. Taču<br />
arī viņš izsaka šaubas par projekta<br />
spēju iedzīvoties: „Ja šis projekts<br />
būtu realizēts ātrākā tempā,<br />
tam vieta būtu viennozīmīgi. Bet,<br />
kamēr tas gadu gadiem tika realizēts,<br />
šis tukšums tika aizpildīts. [..]<br />
Lielā problēma sistēmai Skolas.<br />
lv būs ne tik daudz iekarot, kā atkarot<br />
vietu, kuru pēc hierarhiskās<br />
loģikas tai būtu jāieņem.”<br />
Neviens vēl nezina<br />
Lai gan 4. oktobrī Datorzinību<br />
centra telpās un interneta vidē<br />
notika Skolas.lv jaunās versijas<br />
prezentācija, Skolas Vārda uzrunātie<br />
skolotāji un skolu direktori<br />
vērtējumu varēja sniegt vien par<br />
veco versiju. Lielākā daļa atzina,<br />
ka prezentāciju nav redzējuši un<br />
uzskata – tas šobrīd nespēj konkurēt<br />
ar aktīvajiem privātajiem<br />
portāliem. ■<br />
Skolas.lv otro kārtu plānots<br />
ieviest visās Latvijas<br />
skolās un ar vienotu autentifikāciju.<br />
• Skolas.lv varēs ielogoties,<br />
izmantojot Valsts izglītības<br />
informācijas sistēmas<br />
(VIIS), Latvija.lv, E-klases<br />
un Mykoob lietotājvārdu<br />
un paroli.<br />
• Projekta 2. kārtas pilotēšanu<br />
plānots sākt šā gada<br />
novembrī, un tā ilgs vairākus<br />
mēnešus. Arī tajā piedalīsies<br />
vairākas izglītības<br />
iestādes un augstskolu<br />
pārstāvji.<br />
• Jaunajā versijā tiks piedāvāta<br />
mācību resursu krātuve,<br />
testu un uzdevumu<br />
izveides rīks, kuru varēšot<br />
lietot, arī neesot tiešsaistē,<br />
stundu saraksta plānošanas<br />
rīks un informācija par<br />
Latvijas izglītības iestādēm.<br />
• Elektroniskajā vidē tiks<br />
izveidots profils atbilstīgi<br />
lomām – pedagogs, skolēns,<br />
vecāki, administrācija,<br />
IZM u. c.<br />
• Tā kā Skolas.lv sistēma<br />
savienota ar VIIS, tajā notiks<br />
arī valsts pārbaudījumi.<br />
Skolēns eksāmenu<br />
varēs pildīt gan elektroniski,<br />
gan papīra formātā,<br />
bet pārējie procesi notiks<br />
ar elektroniskās sistēmas<br />
starpniecību.<br />
• Elektroniski notiks arī<br />
skolotāju profesionālās<br />
kvalifikācijas pilnveide.<br />
21
KOMENTĀRS<br />
Ko apgūstam tālākizglītības<br />
kursos<br />
Tehnoloģiju apguvei ir visvairāk iespēju, arī kursu<br />
piedāvājums ir profesionāls<br />
Māra Bērente, skolotāja<br />
Mūžu dzīvo, mūžu mācies – vispatiesākās ir senās un<br />
vienkāršās patiesības. It īpaši, ja tās pastiprinātas ar Ministru<br />
kabineta noteikumiem, kas nosaka – pedagogam regulāri jāpaaugstina kvalifikācija.<br />
Obligātais minimums ir 36 stundas trīs gadu laikā. Būtībā ikviens pedagogs pats apzinās, ka<br />
nepieciešams mācīties: mainās mācību saturs, mainās mācību metodes, attīstās tehnoloģijas,<br />
arī citās jomās dzīve nestāv uz vietas. Tā ikvienam skolotājam ir uzkrāta sava pieredze, es<br />
neesmu izņēmums. Mēģinu atsaukt atmiņā pēdējā gada interesantākos notikumus šajā jomā.<br />
Jāsaka, ka tehnoloģiju<br />
apguvei ir visvairāk iespēju,<br />
arī kursu piedāvājums ir<br />
profesionāls. Tiesa, daļēji tā mēdz<br />
būt reklāma, tāpēc ne vienmēr<br />
speciālists produkta reklāmā<br />
var atbildēt uz specifiskiem<br />
jautājumiem. Īpaši tas attiecas<br />
uz matemātikas problēmām.<br />
Bet šeit ir diezgan liela atsaucība<br />
un elastīgums. Kursi paredzēti<br />
cilvēkiem ar dažāda līmeņa<br />
priekšzināšanām.<br />
Piemēram, š. g. pavasarī<br />
Microsoft Latvijā birojs piedāvāja<br />
apgūt blogu veidošanu. Mēs<br />
ar kolēģi aizbraucām. Ceļš,<br />
protams, bija pašu ziņā. Kursi<br />
– bez maksas. Varbūt tika<br />
reklamēta vietne WordPress.com,<br />
bet kursi ietilpa mūžizglītības<br />
programmā. Kā populāri šodien<br />
izteikties – sausais atlikums bija<br />
bagātīgs. Jauni kolēģi stāstīja<br />
par savu pieredzi blogošanā:<br />
gan izmantojot draugiem.<br />
lv platformu, gan interneta<br />
iespējas, piemēram, vēstures<br />
mācīšanā (digitālie ceļojumi). Tad<br />
tika piedāvāts praktiķa izklāsts<br />
par bloga izveidi minētajā<br />
platformā. Nodarbību varēja<br />
skatīties arī attālināti – virtuālās<br />
klases ietvaros. Mūsu sausais<br />
atlikums bija mācību materiālu<br />
vietnes izveide Matemātika un citi<br />
zvēri (matuncz.wordpress.lv). Tajā<br />
esam ievietojušas slaidrādes par<br />
noteiktām matemātikas tēmām<br />
ar komentāriem. Pieeja brīva,<br />
slaidrādi saglabājot, var iegūt sev<br />
pielāgojamu mācību uzskates<br />
materiālu. Vienīgā darvas lāse<br />
bija Daugavpils profesores<br />
lekcija par mūžizglītību (vai kaut<br />
ko tamlīdzīgu), kuru bija grūti<br />
klausīties.<br />
Modernā pasaule apzinās,<br />
ka vislabāk skolotājs mācās<br />
no kolēģa. Tāpēc man nav<br />
saprotams fakts, ka skolotāju<br />
pieredzes apmaiņa netiek<br />
fiksēta kā kvalifikācijas<br />
paaugstināšana. Tomēr<br />
speciālisti šajā jomā tiek gatavoti.<br />
Protams, par ESF naudu.<br />
Mentora mācību programma<br />
Laikā no janvāra līdz maijam<br />
iesaistījos skolotāja – mentora<br />
mācību programmā. Kā jau<br />
teicu – ESF finansējums, Latvijas<br />
Universitātes koordinējums. Kursi<br />
bija Kuldīgā, lai gan no Ventspils<br />
tajos piedalījās 11 skolotāji. Labi,<br />
ka mūsu izglītības pārvalde<br />
Modernā pasaule apzinās, ka vislabāk skolotājs<br />
mācās no kolēģa. Nav saprotams<br />
fakts, ka skolotāju pieredzes apmaiņa netiek<br />
fiksēta kā kvalifikācijas paaugstināšana<br />
atļāva rakstīt komandējumus, tā<br />
finansējot ceļa un arī pusdienu<br />
izdevumus. Bet šādas iespējas<br />
nebija visiem kursantiem.<br />
Daļai ceļa izdevumi bija pašu<br />
ziņā. Apmaksāt piedāvāja tikai<br />
pēdējo braucienu: uz Liepājas<br />
Universitāti pēc sertifikāta.<br />
Jānorāda, ka kursu pieteikuma<br />
laikā (pirms gada!) bija norāde<br />
par stipendiju. Kursu vadītājas<br />
teica, ka pat ar papīra iegādi<br />
materiālu kopēšanai bijušas<br />
problēmas, tāpēc materiālus<br />
lielākoties saņēmām e-pastā.<br />
Vispār – laba prakse. Līdz š. g.<br />
maijam kursos bija izglītoti ap<br />
900 skolotāju. Dažādās vietās<br />
kursu pieredze bija dažāda.<br />
Tā kā kursi labi palikuši<br />
atmiņā, arī pietiekami apjomīgi<br />
laika ziņā, atļaušos pamatīgāku<br />
raksturojumu.<br />
Plusi: mums laimējās<br />
ar vadītājām (Liepājas skolu<br />
skolotājām), kuras bija<br />
pieticīgākas dažādu aktivitāšu<br />
izmantošanā, ja salīdzina ar<br />
citām grupām. Tādu vērtējumu<br />
izteica citas grupas dalībnieces,<br />
kuras dažas nodarbības strādāja<br />
Kuldīgā. Bija interesanti video<br />
pielikumi (bez nozīmīga teksta,<br />
tāpēc man neradās diskomforts<br />
par angļu valodas nezināšanu).<br />
Vadītājas centās mainīt savu<br />
iepriekšējo plānojumu, ņemot<br />
vērā pieredzi darbā ar pirmo<br />
grupu. Pāris lomu spēles kursu<br />
norisē bija vietā. Pamatā laimējās<br />
ar grupas sastāvu, kur skolotāji<br />
parādīja labu humora izjūtu un<br />
labu profesionalitāti (protams,<br />
bija arī atsevišķi izņēmumi). Bija<br />
iespēja izmantot LU mācību<br />
materiālus, es papildināju<br />
zināšanas par Moodle platformas<br />
iespējām.<br />
22
ka iepriekšējā pieredze šeit ir<br />
vissliktākā. Ja neskaita lekcijas,<br />
ko piedāvā augstskolas kādu<br />
apjomīgāku projektu sakarā<br />
(kārtējā skolotāju sadalīšanā<br />
pa pakāpēm, maģistrantūrā u.<br />
c.). Lai gan skolotāju – mentoru<br />
nodarbībās liela vērība tika<br />
veltīta sadarbības jautājumiem,<br />
kas arī iederas minētajā jomā –<br />
pat bez pēdiņām.<br />
Mīnusi: dažkārt staigāšanas<br />
tomēr bija par daudz. Pietrūka<br />
skaidrības, sākot darbu:<br />
formulējot kursu mērķi un<br />
kursantu noslēguma darba<br />
saturu. Noslēguma darba<br />
rezultāti – mentora prakse –<br />
netika prezentēti, lai gan vairums<br />
no grupas bija sagatavojuši<br />
prezentācijas. Apskatījām mapes,<br />
savstarpēji grupās apmainījāmies<br />
kādām idejām, lai gan vairāk<br />
runājām par vispārīgām tēmām.<br />
Diemžēl nav arī sausā atlikuma.<br />
Lai gan tika projektēts, ka skolās<br />
tiks papildināts štata vienību<br />
saraksts, iekļaujot mentoru.<br />
Diemžēl manā skolā tas nav<br />
noticis, neatradu arī IZM<br />
darba samaksas pielikumos<br />
ailīti mentors. Tas, ko biju<br />
iedomājusies – ka varēšu<br />
oficiāli piedāvāt savu pieredzi<br />
kolēģiem, ko jau esmu darījusi<br />
bez sertifikāta, – nav realizējies.<br />
Pieļauju, ka minētais sertifikāts<br />
ir izmainījis to skolotāju statusu,<br />
kuri strādā ar studentiem, vada<br />
prakses skolā.<br />
Jā, vēl ir kursi mācību<br />
priekšmetā. Tie pilnībā ir atkarīgi<br />
no lektora pašvērtējuma. Ja<br />
laimējas ar labu praktiķi, kurš<br />
nevēlas pierādīt savu izcilību,<br />
kursi ir labi. Lai gan šajos kursos<br />
īpaši mēdz pārspīlēt ar klausītāju<br />
pieredzes ekspluatēšanu. Paši<br />
par savu (vai izglītības pārvaldes)<br />
naudu dalās savā pieredzē.<br />
Tas nenozīmē, ka citu pieredze<br />
mani neinteresētu. Bet arī tai<br />
vajadzētu būt iepriekš plānotai,<br />
LETA<br />
sagatavotai, nevis „man bija<br />
situācija...”.<br />
Te esmu procesā. Jāsaka,<br />
ka kursi saturīgi, tie raksturo<br />
sistēmas pozitīvās tendences.<br />
VISC pajumtē tiek īstenots<br />
projekts par Eiropas naudu<br />
Vispārējās izglītības pedagogu<br />
tālākizglītība, kur pašlaik<br />
apgūstu Pārmaiņas matemātikas<br />
mācību procesā 7.–12. klasē<br />
atbilstoši dabaszinātņu un<br />
matemātikas satura attīstības<br />
koncepcijai vispārējā izglītībā. Tā<br />
kā ventspilnieku ir daudz, tad<br />
arī norises vieta Ventspilī. Bez<br />
maksas.<br />
Kursi specialitātē bieži vien<br />
ir saturīgi, lai gan tādi nav visi.<br />
Pārāk dažādi ir piedāvājumi –<br />
augstskolas, skolas, projekti,<br />
mācību centri... Pēc nodarbības<br />
satiku kolēģi, ķīmijas skolotāju,<br />
kura apbēdināti konstatēja tukšu<br />
runāšanu par interaktivitātes<br />
plusiem un mīnusiem, ko klausās<br />
jau otro reizi (viņa strādā skolā,<br />
kas pieteicās uz ESF projekta<br />
eksperimentu dabaszinību<br />
apguves uzlabošanai jau pirmajā<br />
kārtā, šis seminārs it kā bija<br />
iesāktā turpinājums).<br />
Gada laikā neesmu<br />
iesaistījusies „audzināšanas” (ja<br />
pēdiņas jums liekas neiederīgas,<br />
es atvainojos, bet man ir savs<br />
skatījums uz šo mūsu darba<br />
pusi) jomas kursos. Varbūt tāpēc,<br />
Nesenā pagātnē atradu<br />
Labklājības ministrijas un ESF<br />
piedāvājumu Pieeja un darba<br />
paņēmieni vienādu iespēju<br />
nodrošināšanai zēniem un<br />
meitenēm (2006). Kursi notika<br />
skolā, skolotājiem nekas nebija<br />
jāmaksā. Vienīgais, ko atceros:<br />
kam domātas mācību grāmatas<br />
– zēniem vai meitenēm. Pēc<br />
kursiem, mācot statistiku,<br />
piedāvāju skolēniem paskaitīt –<br />
tekstus, zīmējumus. Izrādījās, ka<br />
matemātika ir godīgi sadalīta uz<br />
pusēm.<br />
Kolēģu negatīvā pieredze<br />
saistās ar vīzijām vienā ESF<br />
atbalstītā socializācijas projektā.<br />
Pēc viņu teiktā, visvairāk laika<br />
ievadnodarbībā aizņēma lektora<br />
iepazīstināšana ar sevi. Vismaz<br />
viena no grupu vīzijām bija<br />
kursa dalībnieku diskusijas par<br />
skolotāja piedāvāto situāciju,<br />
vadītājam tajās neiesaistoties.<br />
Par pedagoga personības<br />
pilnveidi jāsaka, ka ikviena<br />
jauna informācija mūs bagātina.<br />
Un, kaut arī man ir kritiska<br />
attieksme, arī t. s. audzināšanas<br />
jomas kursi dod kādu labumu<br />
tās klausītājiem. Jautājums – vai<br />
katrs pedagogs ir gatavs augt,<br />
pieņemt izmaiņas, pats mainīties.<br />
Manā pieredzē vislabākie<br />
(šajā gadu simtā) bija biedrības<br />
Integrācija sabiedrībai kursi par<br />
mediāciju (nejaukt ar meditāciju)<br />
skolā projekta Bērniem draudzīga<br />
skola ietvaros (2007). Pamatā<br />
tā ir cita pieeja konfliktsituāciju<br />
risināšanai. Tie ne tikai deva<br />
metodiku un dažādas rīcības<br />
izpratnes treniņu, bet piedāvāja<br />
arī kursantiem paskatīties uz sevi<br />
23
no malas, lai labāk izprastu<br />
savas rīcības patiesos iemeslus.<br />
Gandrīz vienīgā reize, kad visas<br />
aktivitātes bija loģiskas un<br />
mērķtiecīgas (par materiālo<br />
pusi neatceros, domāju – kursi<br />
bija bez maksas, komandējumu<br />
apmaksāja). Vēl ir skolvadība.<br />
Tā kā savus 13 gadus šajā jomā<br />
nostrādāju pirms gadiem... 13,<br />
tad man ir tikai labas atmiņas.<br />
Vienas – par pašvaldību<br />
Metodisko centru kursiem, kuros<br />
tika piedāvātas ne tikai darbam<br />
nepieciešamās zināšanas<br />
vadības teorijās, bet arī par stilu<br />
– un pat kosmetologa padomi ar<br />
demonstrējumiem.<br />
No šīs jomas arī ir mana<br />
ideālu kursu pieredze. Sorosa<br />
fonds Latvijā bija izstrādājis<br />
programmu Pārmaiņas<br />
izglītībā, kas piedāvāja kursus<br />
interesentiem par plānošanu,<br />
darba analīzi, vērtēšanu kā<br />
sistēmu, skolas attīstības<br />
programmas veidošanu u. tml.<br />
(1995–1996). Tā bija vienīgā<br />
reize, kad pieaicinātie speciālisti<br />
(Norvēģija) pēc pirmās dienas<br />
saprata, ka mums vajag citu<br />
informāciju un pieredzi; vakaru<br />
un daļu nakts viņi strādāja, lai<br />
pārveidotu savu piedāvājumu.<br />
Tas, pirmkārt. Otrkārt, mums<br />
bija darba grupa, kas strādāja<br />
kopīgo semināru starplaikos,<br />
izvērtēja iepriekšējās nodarbības<br />
rezultātus un plānoja nākamo,<br />
reizē arī izstrādājot citiem<br />
izmantojamu materiālu. Perfekti!<br />
Diemžēl tas bija sen – pagājušajā<br />
gadu simtenī...<br />
Mani secinājumi par šodienas tālākizglītības<br />
kursu realitātēm:<br />
Pārskatot kursu apliecinājumus, saskaitīju 11 dažādas<br />
organizācijas: augstskolas, skolas, mācību centri,<br />
ESF projekti, aģentūras... pat Labklājības ministrija<br />
iesaistījusies. Tātad – nav koordinācijas.<br />
Nav diferencēšanas, piesakoties uz kursu: vienu<br />
un to pašu piedāvā kā jaunajam skolotājam, tā pieredzējušam,<br />
dažkārt pat tehnoloģiju jomā.<br />
Nav informācijas – darba plānojumu visbiežāk saņem<br />
kursu pirmajā dienā. Labākajā gadījumā – neilgi<br />
pirms kursiem, uz kuriem jau esi pieteicies. Tātad:<br />
ņem par labu, ko dod.<br />
Nav intereses par klausītāju vajadzībām (ESF projektu<br />
kursos gan tiek izzināts vērtējums pēdējā kursu<br />
dienā. Laikam atskaitei, nevis iespējamiem uzlabojumiem).<br />
Reāla ir prakse pārblīvēt kursus ar dažāda veida<br />
pārgrupēšanos, spēļu elementiem. Mans, arī daudzu<br />
kolēģu skatījums ir tāds, ka kursu vadītāji tādā veidā<br />
aizpilda laiku, tā plānoto efektu pārvēršot defektā.<br />
Lietderīgums: kursu organizatori neizrāda interesi<br />
par piedāvājuma pielietojamību. Trūkst atgriezeniskās<br />
saites. Lai gan vajadzētu! Tad būtu mazāk vāju<br />
kursu.<br />
Pedagoģisko augstskolu devums: ir konferences,<br />
kursu tomēr daudz mazāk, nekā vajadzētu. Kaut vai<br />
tās pašas atgriezeniskās saites vārdā. Arī pedagogu<br />
labās pieredzes vārdā topošajiem pedagogiem.<br />
Kursi pedagoga personībai – jāmeklē pašam. Es<br />
tos nosauktu par sirds kursiem. Domāju, ka šī kopa<br />
ir patukša – arī sagatavojot jaunos speciālistus. Bet<br />
vajadzētu būt pilnai.<br />
Šodien VISC piedāvā kādas<br />
4 tēmas. Par to saturu jājautā<br />
kursantiem. ■<br />
24
SARUNA<br />
Maza lauku skola. Mēs esam un<br />
būsim<br />
Saruna ar Sīļukalna pamatskolas direktori Mariju<br />
Bernāni un direktores vietnieci mācību darbā Ivetu<br />
Broku-Kazāku par mācībām, ikdienu un iespējām<br />
mazā lauku skolā, kurā mācās vien 51 skolēns.<br />
Inese Matisāne<br />
Kad pa autoceļu Viļāni–Preiļi<br />
nobraukti 12 kilometri, ceļa<br />
stabiņš ar uzrakstu Sīļukalns 7,6<br />
km aicina doties pa labi. Grantēts<br />
ceļš izvijas cauri pļavām un<br />
laukiem un aizved līdz baltai divstāvu<br />
ķieģeļu ēkai. Tā ir Sīļukalna<br />
pamatskola – mana pirmā skola<br />
un pirmā darba vieta.<br />
Dziļi un tālu var stiepties<br />
mūsu saknes. Mēs esam stipri arī<br />
ar to, kas nāk līdzi no iepriekšējām<br />
paaudzēm. Sīļukalna astoņgadīgo<br />
skolu (tagad – Sīļukalna<br />
pamatskolu) ir cēlis mans tētis,<br />
toreiz teicamnieks izglītības<br />
darbā; par sākumskolas skolotāju<br />
šeit strādājusi mamma. Pedagoga<br />
darbā Sīļukalnā nostrādāti 13<br />
gadi, un te dzīvo vitāli, patiesi<br />
cilvēki, kuru garīgajai izaugsmei,<br />
tāpat kā pilsētā, ir nepieciešama<br />
izglītība.<br />
Rudens ir laiks, kad cilvēks<br />
vislabāk apjauš sevī tās zeltītās<br />
pēdas, kas mīt un paliek mūsos,<br />
lai arī cik tālu iets un kādi vēji pūš<br />
ceļā. Kas ir maza lauku skola kopienai<br />
Tā nav tikai cipari. Skola ir<br />
autores foto<br />
Direktores vietniece mācību<br />
darbā Iveta Broka-Kazāka.<br />
telpa, kurā norisinās mazo vietu<br />
sociālā dzīve. Tā ir emocionāla<br />
piesaiste un iespēja te būt. Kā<br />
šodien dzīvo lauku skola – par to<br />
sarunā ar Riebiņu novada Sīļukalna<br />
pamatskolas direktori Mariju<br />
Bernāni un direktores vietnieci<br />
Mazās skolas ar vaučeru vien neizdzīvos – par tām ir īpaši jādomā,<br />
ir nepieciešams lielāks valsts finansiālais atbalsts. Lauku skolām<br />
ir jāpiemēro noteikts koeficients, kas ļautu uzlabot skolu finansiālo<br />
situāciju, norāda skolas direktore Marija Bernāne.<br />
mācību darbā Ivetu Broku-Kazāku.<br />
Ar kādām pozitīvām emocijām<br />
Sīļukalna pamatskolas<br />
kolektīvam aizsācies šis mācību<br />
gads<br />
Labā ziņa: mēs joprojām<br />
esam un – ceru – būsim. Vasarā<br />
realizējām vecāku biedrības projektu<br />
– paplašinājām un atjaunojām<br />
rotaļu laukumu, kas liecina,<br />
ka dzīvojam un iespēju robežās<br />
arī attīstāmies. Priecājamies par<br />
algu. Protams, ja nebūtu algas<br />
paaugstinājuma, mūsu algas<br />
būtu vēl mazākas. Skolotāju<br />
kolektīvam atalgojums kopumā,<br />
salīdzinot ar pagājušo mācību<br />
gadu, ir lielāks par 104 latiem.<br />
Atkarībā no slodzes – vienam<br />
vairāk, citam mazāk.<br />
autores foto<br />
Cik vidēji šogad nopelna<br />
jūsu vadītās skolas skolotāji<br />
Apmēram 200 latu pēc<br />
nodokļu nomaksas. Protams, ne<br />
visi, jo ir arī tādi, kas saņem krietni<br />
mazāk. Mums ir mazas slodzes,<br />
pilnu slodzi strādā tikai sākumskolas<br />
skolotāji, kuri papildus<br />
māca kādu mācību priekšmetu<br />
vecākajās klasēs. Man kā direktorei<br />
ir 0,522 likmes.<br />
(Saruna uz īsu brīdi pārtrūkst,<br />
skolotāju istabā norūpējies iesteidzas<br />
pagasta autobusa šoferis<br />
Juris. Viņš arī cer uz skolas administrāci<br />
jas atbalstu – šodien agrāk<br />
jābūt Ereļos, vienā no pagasta<br />
tālākajām vietām.)<br />
Vai jūsu skolas pedagogi<br />
ir ieguvuši 4. un 5. kvalitātes<br />
novērtēšanas pakāpi, kas ar<br />
šo gadu paredz piemaksu pie<br />
algas<br />
Mums šādu pedagogu<br />
nav, un domāju – tas nav noticis<br />
mūsu vainas dēļ. Centāmies<br />
izmantot visas mums dotās<br />
iespējas, bet pakāpju iegūšana<br />
nebija visiem vienādi pieejama.<br />
Pēc administratīvi teritoriālās<br />
reformas izveidojās novadi, bet<br />
galvenais finansējuma saņēmējs<br />
no Izglītības un zinātnes ministrijas<br />
pedagogu kvalifikācijas<br />
pakāpju iegūšanai palika Preiļu<br />
izglītības pārvalde.<br />
25
Neatkarīgi no tā, gribam to<br />
vai negribam, mēs esam nomale,<br />
tāpēc neesam viņējie. Tā kā<br />
līdzekļu visiem tiešām nepietika,<br />
triju gadu laikā mums katram<br />
tika dota viena iespēja, turklāt<br />
mūs aicināja vispirms iegūt otro<br />
vai trešo pakāpi, tad startēt<br />
augstāk. Pēc otrās pakāpes iegūšanas<br />
atkārtoti sniedzām dokumentus,<br />
lai iegūtu vēl augstāku<br />
vērtējumu, bet mūsu iniciatīva<br />
tika noraidīta. Skolotājas, kuras<br />
apmeklēja kvalifikācijas kursus<br />
(jo tāda bija viena no izvērtēšanas<br />
prasībām), vispār neieguva<br />
pakāpes, jo bija jāizvēlas – vai nu<br />
kursi, vai pakāpju iegūšana.<br />
Tomēr mēs ceram uz jaunām<br />
iespējām, jo ministrija šogad<br />
Skola ir spiesta<br />
rēķināties ar novada<br />
pašvaldības iekšējo<br />
varas sadalījumu<br />
un varas turētāju interesēm<br />
aicinājusi vispirms atbalstīt tos<br />
pedagogus, kuri līdz šim nav<br />
varējuši iesaistīties kvalitātes<br />
novērtēšanas procesā, kā arī uz<br />
iespējām paaugstināt iepriekšējo<br />
novērtējumu.<br />
Vai finansēšanas princips<br />
Nauda seko skolēnam mazā<br />
lauku skolā strādā<br />
Mazā skolā šis princips<br />
nestrādā. Mēs iztiekam ar tiem<br />
līdzekļiem, kas paredzēti atbilstoši<br />
šim izglītības finansēšanas<br />
modelim. Klases ir apvienotas,<br />
bet tādus mācību priekšmetus<br />
kā latviešu valoda, matemātika,<br />
svešvalodas un vēl citus skolotāji<br />
māca atsevišķi. Īstenojot mācību<br />
saturu, ir svarīgi uzlikt kvalitātes<br />
latiņu, bet kvalitatīvu mācību<br />
procesu iespējams nodrošināt, tikai<br />
pateicoties pedagogiem, kuri<br />
ir sava darba entuziasti. Konkurences<br />
cīņa starp skolām ir nežēlīga.<br />
Taču, ja salīdzinām olimpiāžu<br />
un dažādu konkursu rezultātus,<br />
mēs daudz neat paliekam no<br />
lielākajām novada skolām. Mēs<br />
lepojamies ar saviem audzēkņiem.<br />
Mums ir labi vecāki, mūsu<br />
Informācija par skolu<br />
¤ Sīļukalna pamatskolā (kopā ar pirmsskolu) 2012./2013. mācību<br />
gadā mācās 51 skolēns<br />
¤ Strādā 10 skolotāji (8 no tiem – pamatdarbā)<br />
¤ Skolotāju alga – vidēji 200 latu pēc nodokļu nomaksas<br />
¤ Grāmatu iegādei pagājušajā mācību gadā skolai bija piešķirti<br />
35 lati<br />
¤ Sīļukalna pagasts atrodas Riebiņu novada ZR daļā, robežojas<br />
ar sava novada Galēnu un Stabulnieku pagastiem, Viļānu<br />
novada Dekšāres pagastu, Līvānu novada Rudzātu pagastu un<br />
Krustpils novada Atašienes pagastu. Viļāni ir 18 km attālumā.<br />
Varakļāni – 12 km, Preiļi – 35 km<br />
bērni nāk no stiprām ģimenēm.<br />
Bērniem ir ielikts labs pamats,<br />
kuru atliek vien skolā stiprināt.<br />
Šis princips, tāpat kā<br />
daudzi citi jautājumi, Latvijā ir<br />
politizēts. Ko darīt, lai izmainītu<br />
šo modeli<br />
Valsts nav definējusi, ka<br />
ikvienam bērnam vienlīdzīgā<br />
apjomā pienākas arī pašvaldības<br />
finansējums. Skola ir spiesta<br />
rēķināties ar novada pašvaldības<br />
iekšējo varas sadalījumu un varas<br />
turētāju interesēm. Vairākas<br />
ieinteresētās puses cīnās par<br />
iespēju ietekmēt novada izglītības<br />
politiku, bet plānošana ir<br />
atbīdīta otrajā plānā, to padarot<br />
tikai par līdzekli, kā atzīt par likumīgu<br />
iegūto rezultātu. Uzskatu:<br />
lai panāktu izmaiņas, vispirms ir<br />
jāmaina cilvēku domāšana.<br />
Kā apstādināt sociāli ekonomisko<br />
mazspēju laukos<br />
Teorētiski dzīvojam vienādu<br />
iespēju sabiedrībā, bet reālajā<br />
dzīvē ir citādi – gadu no gada<br />
plaisa starp pilsētniekiem un<br />
lauciniekiem kļūst arvien dziļāka.<br />
Dažādos Latvijas reģionos ir<br />
atšķirīgs dzīves līmenis. Skolu<br />
līmenis arī ir dažāds, jo atšķirīgs<br />
ir finansējums, ko pašvaldības<br />
atbilstoši savam turības līmenim<br />
iegulda izglītības attīstībā. Bet<br />
tas nav tikai izglītības jautājums,<br />
tā ir valsts mēroga problēma. Lai<br />
pašvaldības būtu turīgas, novados<br />
ir jāattīsta ražošana, jārada<br />
darbavietas. Kā to izdarīt – Vairāk<br />
atbalstot lauksaimniekus. Tos<br />
cilvēkus, kuri dzīvo laukos un tur<br />
arī strādā.<br />
Mūsu pusē ir diezgan daudz<br />
ģimeņu, kurās bērni, pabeiguši<br />
augstskolas, ir atgriezušies tēva<br />
mājās. Pagājušajā gadā 9. klases<br />
puiši teica, ka viņi labprāt atgrieztos<br />
dzimtajā pagastā. Taču,<br />
ja vecu māju te vēl var nopirkt,<br />
tad brīvu zemju vairs nav – visa<br />
zeme ir izpirkta un apstrādāta.<br />
Ja jaunais zemnieks gribētu sākt<br />
saimniekošanu no nulles, jābūt<br />
valsts garantētiem kredītiem, lai<br />
viņš varētu vismaz vienu traktoru<br />
nopirkt. Bērni grib dzīvot un<br />
strādāt patstāvīgi.<br />
Mazās skolas ar vaučeru<br />
vien neizdzīvos – par tām ir īpaši<br />
jādomā, ir nepieciešams lielāks<br />
valsts finansiālais atbalsts. Lauku<br />
skolām ir jāpiemēro noteikts koeficients,<br />
kas ļautu uzlabot skolu<br />
finansiālo situāciju. Ja vaučera<br />
grozā būtu tas, kas tajā ir Zviedrijā,<br />
un skola būtu neatkarīga institūcija,<br />
kas pati pārvalda finanses,<br />
varētu klāties labi.<br />
Ministrija ir izsludinājusi<br />
konkursu par mācību līdzekļu<br />
digitalizāciju. Tagad domājam:<br />
cik reāli tas ir iespējams laukos,<br />
ja mums nav pieejams platjoslas<br />
internets Pilsētniekiem tā nav<br />
problēma – viņi jebkurā brīdī<br />
atver internetu un atrod to, kas<br />
vajadzīgs. Mēs varam izmantot<br />
tikai divus pakalpojumus – vai nu<br />
mobilo sakaru sniedzēju internetu,<br />
vai uzlikt augstākajā tornī<br />
antenu: tad noteiktā kilometru<br />
rādiusā internets ir. Piemēram,<br />
Kassaliešos ir diezgan slikti mobilie<br />
sakari un ātrs internets nav<br />
pieejams. Mobilie pakalpojumi<br />
ir dārgi, un tos ģimene nemaz<br />
nevar atļauties, ja tajā ir vairāki<br />
26
Matemātikas stunda pie skolotājas Līgas Čačas.<br />
bērni. Cik gadu pagājis, kopš tika<br />
solīts platjoslas internets, ka optiskais<br />
kabelis līdz Stabulniekiem<br />
jau esot ierakts un ies tālāk... Latgalē<br />
ir solīta interneta infrastruktūras<br />
sakārtošana, Lattelecom šos<br />
darbus veikšot – viss ir apklusis,<br />
nedzird vairs.<br />
Otrs, par ko jārunā, ir ceļi.<br />
Varakļānos, Viļānos ir mūzikas un<br />
mākslas skolas, darbojas dažādi<br />
pulciņi, arī vecākiem ir interesanti<br />
pasākumi, bet kurš lauzīs<br />
mašīnu divreiz trīsreiz nedēļā,<br />
lai braukātu pa sliktiem ceļiem<br />
Daudzi vecāki tā tomēr dara...<br />
Novads cenšas labot ceļus, bet<br />
valsts finansējums nav pietiekams.<br />
Ņemot vērā to, cik naudas<br />
ir sagrūsts uz valsts ceļiem, tēlaini<br />
runājot, tiem vajadzētu būt ar<br />
zelta mežģīnēm gar malām. Būtu<br />
vismaz bedres aizbēruši...<br />
Kā pašvaldība nodrošina<br />
bērnu pievešanu skolai<br />
Pašvaldībai ir jādomā, kā<br />
bērnus atgādāt uz skolu un<br />
aizgādāt uz mājām. Tie, kas dzīvo<br />
tālu, skolā pavada augu dienu –<br />
no agra rīta līdz vēlam vakaram.<br />
Pašus mazākos skolotājas pavada<br />
uz pagasta (reisa) autobusu<br />
četros pēcpusdienā – kopā ar<br />
lielajiem bērniem. Piemērs tam ir<br />
brāļi Aizpurvieši, kuri līdz lielceļam,<br />
pa kuru kursē autobuss, vēl<br />
pusotru kilometru pa dubļainu<br />
lauku ceļu iet kājām, mājās pārrodas<br />
pulksten piecos, bet rudenī<br />
un ziemā mamma ar kabatas<br />
lukturīti iet bērnus sagaidīt. Ja<br />
nolikvidēs mūs, viņiem būs jāiet<br />
vēl tālāk. Bieži ir gadījumi, kad<br />
mazie bērni, braucot reisa autobusā,<br />
aizmieg. Lai mazajiem<br />
bērniem nebūtu tik agri jāceļas,<br />
stundas skolā sākas pulksten<br />
pusdesmitos.<br />
autores foto<br />
Ministrija ir izsludinājusi konkursu par<br />
mācību līdzekļu digitalizāciju. Tagad<br />
domājam: cik reāli tas ir iespējams laukos,<br />
ja mums nav pieejams platjoslas internets<br />
Pilsētniekiem tā nav problēma – viņi jebkurā<br />
brīdī atver internetu un atrod to, kas vajadzīgs<br />
Kādus pozitīvus lēmumus<br />
izglītības sistēmas sakārtošanai<br />
valstī patlaban saskatāt<br />
Pagaidām ir vairāk vārdu,<br />
bet darbu pamaz. Ja tiks definēti<br />
mācību līdzekļi, kas vecākiem<br />
nav jāpērk, pilns ekipējums – grāmatas,<br />
burtnīcas, zīmuļi, pildspalvas,<br />
somas –, tas būs apsveicami.<br />
Grāmatu iegādei pagājušajā<br />
mācību gadā skolai bija piešķirti<br />
35 lati, šogad gan ir vairāk. Valsts<br />
noteikto finansējumu – 7 latus<br />
vienam skolēnam – vēl neesam<br />
saņēmuši. Skolēniem ir nepieciešamas<br />
ne tikai jaunas mācību,<br />
bet arī daiļliteratūras grāmatas.<br />
Piedaloties Bērnu žūrijā, esam<br />
ieguvuši vairākas enciklopēdijas,<br />
bet gribam jaunākus izdevumus.<br />
Mums ir labi aprīkota datorklase,<br />
šogad papīra žurnālus ir nomainījusi<br />
E-klase.<br />
Pedagogu darbu būtiski<br />
atvieglos pirmsskolā atceltā<br />
skolotāja dienasgrāmata, kā arī<br />
ir atcelts mācību priekšmetu<br />
tematiskais plānojums. Taču<br />
jāsaka – mēs neprotam strādāt<br />
bez tematiskā plāna. Pozitīvi ir<br />
tas, ka tagad skolotājs var elastīgi<br />
izmantot savu tematisko plānojumu,<br />
vajadzības gadījumā variējot<br />
mācību priekšmeta saturu.<br />
Kā novads palīdz ģimenēm<br />
ar zemākiem ienākumiem<br />
nodrošināt vienlīdzīgu pieeju<br />
izglītībai<br />
Daudzbērnu ģimeņu bērniem<br />
novads pilnībā apmaksā<br />
brīvpusdienas. Jauno mācību<br />
gadu uzsākot, tiek piešķirts<br />
vienreizējs pabalsts daudzbērnu<br />
ģimenēm 10 latu apmērā katram<br />
bērnam. Ja bērns izmanto<br />
reisa autobusu, tiek apmaksāti<br />
ceļa izdevumi. Ziemassvētkos<br />
bērni saņem saldumus. Vecāki,<br />
kuriem nav darba, var iesaistīties<br />
simtlatnieku programmā. Visi,<br />
kas to ir gribējuši, arī varējuši gūt<br />
pašvaldības atbalstu. Transports<br />
skolēnu mācību ekskursijām ir<br />
bez maksas.<br />
Skolotājiem pietrūkst<br />
stabilitātes un drošas cerības<br />
nākotnei. Kā šādos apstākļos<br />
iespējams neapmaldīties, un<br />
kā personībai turpināt attīstīties<br />
Mēs esam skolotāji profesionāļi,<br />
un savs darbs mums ir<br />
jāpadara, vienalga, kādi apstākļi.<br />
Bērniem ir jāiegūst labas zināšanas.<br />
Mēs nekad neesam kaunējušies<br />
par savu darbu – visi, kuri<br />
ir gribējuši mācīties, ir pabeiguši<br />
Sīļukalna pamatskolu, iestājušies<br />
vidusskolās un pabeiguši augstskolas.<br />
Mums ir divkārši maģistri,<br />
kuri strādā ārzemēs, ir, ja ne augstos<br />
amatos, tad ļoti labi frizieri,<br />
lauksaimnieki un citu profesiju<br />
pārstāvji. Mēs gribam turēties tik<br />
ilgi, kamēr varēsim sniegt kvalitatīvas<br />
zināšanas. Līdz šim mums<br />
tas ir izdevies. ■<br />
27
ALGU JAUTĀJUMS<br />
Kāpēc skolotāju atalgojums atšķiras<br />
Lai arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šogad panāca<br />
pedagogu zemāko mēneša darba algu likmju paaugstināšanu par 10%, lielākā daļa<br />
jeb 36% no LIZDA mājaslapas aptaujas respondentiem šajā mācību gadā savos maciņos<br />
nav sajutuši algas pielikumu, jo viss samazinājās (bērnu skaits, slodze u. c.), savukārt<br />
29% aptaujāto atalgojumā saņemot to pašu, ko līdz šim. 26% aptaujāto pedagogu<br />
ir sajutuši kaut nelielu algas pielikumu, bet 5% – saņemot krietni vairāk nekā pagājušajā<br />
mācību gadā.<br />
Par to, kā tiek aprēķināts pedagogu atalgojums, stāsta LIZDA biroja<br />
speciāliste sociāli ekonomiskajos jautājumos Ilze Priževoite.<br />
Pedagogu algas ir atkarīgas<br />
no bērnu skaita skolās un<br />
novadā. Kārtību, kādā aprēķina<br />
mērķdotāciju, kas nonāk novada<br />
rīcībā, nosaka Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 1616 Kārtība, kādā<br />
aprēķina un sadala valsts budžeta<br />
mērķdotāciju pašvaldību izglītības<br />
iestādēm bērnu no piecu gadu<br />
vecuma izglītošanā nodarbināto<br />
pirmsskolas izglītības pedagogu<br />
darba samaksai un pašvaldību<br />
vispārējās pamatizglītības un<br />
vispārējās vidējās izglītības iestāžu<br />
pedagogu darba samaksai.<br />
Galvenie mērķdotācijas<br />
aprēķināšanas principi paredz<br />
noteikt normēto bērnu un skolēnu<br />
skaitu katrā izglītības pakāpē,<br />
piemērojot atšķirīgus koeficientus,<br />
piemēram, 1.–4. klase – 0,75,<br />
5.–9. klase – 1, 10.–12. klase<br />
– 1,25, kā arī atbilstīgi īstenotajai<br />
izglītības programmai. Pēc<br />
finansēšanas modeļa Nauda<br />
seko skolēnam, vidējā izmaksa uz<br />
vienu normēto skolēnu pagājušajā<br />
gadā bija 678 lati, savukārt<br />
šajā mācību gadā tā ir 740,52 lati,<br />
kas ir par 62 latiem vairāk nekā<br />
pērn. Tas nenozīmē, ka pedagogiem<br />
algas pielikums ir 62 lati.<br />
Izglītojamo skaits joprojām valstī<br />
turpina samazināties, savukārt<br />
pedagogu skaits nesamazinās, jo<br />
to ietekmē prasības pedagogu<br />
izglītībai un kvalifikācijai, kā arī<br />
mazais stundu skaits noteiktos<br />
mācību priekšmetos. Ja vidējā<br />
izmaksa uz vienu izglītojamo<br />
atbilstīgi finansēšanas modelim<br />
Nauda seko skolēnam netiktu<br />
paaugstināta, tad novadi nespētu<br />
nodrošināt pedagogu zemāko<br />
mēneša darba algas likmi pēc<br />
MK noteikumiem, jo Latvijas<br />
Izglītības un zinātnes darbinieku<br />
arodbiedrība šogad panāca, ka<br />
pedagogu zemākā mēneša darba<br />
algas likme no 1. septembra ir<br />
paaugstināta par 10%, proti, no<br />
255 līdz 280 latiem par likmi, kas<br />
ir par 25 latiem vairāk nekā pērn.<br />
Kā tas ietekmē vai neietekmē<br />
pedagogu atalgojumu, ir<br />
atkarīgs no mērķdotācijas sadales<br />
principa katrā novadā. Lai<br />
saglabātu laukos skolas ar nelielu<br />
skolēnu skaitu, katra pašvaldība<br />
izstrādā vienotu kārtību pedagogu<br />
darba samaksas noteikšanai<br />
atbilstīgi MK noteikumiem.<br />
Pašlaik skolas ar lielāku skolēnu<br />
skaitu ir mazo skolu donori, kas<br />
ļauj tām pastāvēt. Kamēr netiks<br />
apstiprināta iecerētā mazo skolu<br />
programma un tām netiks paredzēts<br />
atsevišķs finansējums,<br />
mazajās skolās pastāvēs nevienlīdzība<br />
un neapmierinātība.<br />
To skolu pedagogiem,<br />
kuriem algas likme jau iepriekš<br />
bija augstāka par zemāk noteikto,<br />
šogad tā varētu būt tāda pati<br />
kā iepriekšējā mācību gadā vai<br />
samazināties, vai arī palielināties.<br />
To ietekmē skolēnu skaits skolā<br />
un novadā, kā arī pašvaldību<br />
budžets. ■<br />
Ar vaicājumiem par darba samaksas aprēķināšanu un tās<br />
principiem, mērķdotāciju sadali, valsts budžetu un nozares<br />
finansējumu, normatīvo aktu nosacījumiem saistībā ar<br />
darba samaksu, nozares statistiku un citiem sociālajiem un<br />
ekonomiskajiem jautājumiem arodbiedrības biedri var vērsties<br />
pie LIZDA biroja speciālistes sociāli ekonomiskajos jautājumos<br />
Ilzes Priževoites (ilze.prizevoite@lizda.lv, 67035952,<br />
27857525). Lai saņemtu bezmaksas konsultāciju, lūdzam obligāti<br />
minēt savu vārdu, uzvārdu un LIZDA pirmorganizācijas<br />
nosaukumu, kurā esat reģistrēts kā arodbiedrības biedrs.<br />
28
PERSONĪBA<br />
Akadēmiķis Jānis Stradiņš:<br />
„Latvijai zinātni vajag”<br />
Pārdomās par zinātni, Latviju un latviešiem dalās Latvijas<br />
Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, akadēmiķis<br />
un profesors Dr. habil. chem., Dr. hist. h. c. Jānis Stradiņš.<br />
Inese Matisāne<br />
Sena un vispārzināma patiesība,<br />
ka izglītība un zinātne ir<br />
priekšnoteikums valsts konkurētspējai<br />
un vispārējai labklājībai.<br />
Kāpēc līdz šim attieksme<br />
pret izglītību un zinātni Latvijā<br />
ir bijusi tik bezatbildīga<br />
Iekšējā emigrācija no<br />
zinātnes<br />
Vai zinātnē pēdējo 20 gadu<br />
laikā ir jūtama pozitīva virzība<br />
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas<br />
zinātnē, tāpat kā rūpniecībā<br />
un lauksaimniecībā, sākās<br />
sabrukuma process. To varētu<br />
saukt arī par pārstrukturēšanos<br />
no zinātnes lielvalstī uz zinātni<br />
mazā valstī. Zinātne kļuva daudz<br />
sīkāka un provinciālāka, finansējums<br />
zinātnei krasi samazinājās.<br />
Bet zinātnes sabrukums bija ne<br />
tikai Latvijā, arī visās bijušajās<br />
PSRS republikās – Baltkrievijā,<br />
Ukrainā un vēl jo vairāk – Krievijā.<br />
Krievija joprojām pūlas atgūties<br />
no tā, tur raksturīga augstas klases<br />
zinātnieku emigrācija.<br />
Ļoti daudz Latvijas zinātnieku<br />
pēc 1991. gada aizgāja uz<br />
administratīvajām struktūrām,<br />
kļuva par ierēdņiem, biznesmeņiem,<br />
jo algas 90. gados bija<br />
ārkārtīgi zemas. Zinātne tapa noplicināta,<br />
bija vērojams paaudžu<br />
pārrāvums. Zinātnē palika gados<br />
vecāki cilvēki, viņu vidū – izcili<br />
zinātnieki visās zinātņu nozarēs:<br />
akadēmiķis Ivars Kalviņš, kas<br />
strādā ar jauniem ārstniecības<br />
preparātiem,<br />
akadēmiķi<br />
Ēvalds Mugurēvičs<br />
un<br />
Andris Caune,<br />
kas izpelnījušies<br />
starptautisku<br />
atzinību<br />
arheoloģijā,<br />
akadēmiķis<br />
Rūsiņš Mārtiņš<br />
Freivalds<br />
informātikā<br />
un matemātikā<br />
un citi. No<br />
otras puses<br />
un neapšaubāmi<br />
– tas ir<br />
pozitīvi vērtējams,<br />
zinātne,<br />
salīdzinot ar<br />
komunisma<br />
režīmu, kļuva brīvāka, atvērtāka,<br />
Zinātnē Latvija maksimāli iegulda 0,7% no<br />
nacionālā kopprodukta, tai pašā laikā Igaunija<br />
– 1,5%. Nacionālajā attīstības plānā mums<br />
šis skaitlis 2020. gadā nav palielināts. 2020. gadā<br />
mēs tikai tuvosimies Igaunijas līmenim<br />
Mūsu sabiedrībai ir jāsniedz informācija un jārosina<br />
interese par Latvijas vērtībām, jo liela<br />
daļa sabiedrības ir kūtra, ar patērētāju psiholoģiju<br />
un mazu vērību pret nacionālajām vērtībām,<br />
norāda J. Stradiņš.<br />
vairāk iespēju bija saistīties ar<br />
Rietumiem, gan aizceļojot, gan<br />
veidojot stabilus sakarus ar Rietumu<br />
universitātēm un zinātniskajiem<br />
institūtiem. Zinātniekiem<br />
pavērās daudz plašākas iespējas<br />
piedalīties starptautiskajās zinātniskajās<br />
konferencēs. Latvijas<br />
zinātne iesaistījās Eiropas zinātnes<br />
telpā.<br />
Kā mainījās situācija zinātnē<br />
pēc Latvijas iestāšanās<br />
Eiropas Savienībā<br />
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā<br />
ES sāka subsidēt zinātni<br />
Latvijā, un tas ir pareizi. Sākot<br />
ar 2004. gadu, stāvoklis krasi<br />
LETA<br />
mainījās, proti, jaunie zinātnieki<br />
varēja iegūt Eiropas doktoranta<br />
stipendiju – pat līdz tūkstoš<br />
latiem mēnesī. Taču stipendija<br />
bija paredzēta trim gadiem, un<br />
jaunie zinātnieki pēc doktorantūras<br />
beigšanas un vairums – arī<br />
disertācijas aizstāvēšanas tik<br />
labi atalgotu darbu šeit, Latvijā,<br />
vairs nevarēja iegūt, viņiem bija<br />
jāpiekrīt vai nu zemāk atalgotam<br />
darbam, vai jādodas uz ārzemēm,<br />
vai jāiziet praktiskajā dzīvē. Taču<br />
latviešiem diemžēl ir vāji attīstīta<br />
inovatīvu uzņēmumu radīšanas<br />
spēja. Latvietis drīzāk ir strādātājs,<br />
ļoti labs izpildītājs, mazāk organizētājs<br />
un apsviedīgs cilvēks.<br />
Kopējā katlā būs jācīnās<br />
kopīgi<br />
Kā Latvijas zinātnieki jūtas<br />
pašlaik<br />
Ir ļoti spēcīgi zinātnieki<br />
un varbūt starptautiskā līmenī<br />
mazāk konkurētspējīgi zinātnieki.<br />
Latvijas zinātniekiem ir jākonkurē<br />
ar Eiropas kolēģiem, un vieglāk<br />
to izdarīt vai nu sadarbojoties<br />
29
vai, sacīsim, kādreiz emigrējot/<br />
migrējot. Labs piemērs ir šā gada<br />
Ministru kabineta balvas laureāts<br />
Linards Skuja, kurš, lai Latvijā uzturētu<br />
ģimeni, pelna naudu, strādājot<br />
Japānā vai Rietumeiropas<br />
valstīs, pēc tam atgriežas Latvijā<br />
un ir Cietvielu fizikas institūta vadošais<br />
pētnieks. Ir zinātnieki, kas<br />
joprojām veiksmīgi darbojas Latvijā.<br />
Es varētu nosaukt daudzus<br />
Latvijas mediķus, kas ir sasnieguši<br />
labus rezultātus. Arī Organiskās<br />
sintēzes institūts joprojām strādā<br />
ļoti labā līmenī.<br />
Latvijas valsts ļoti maz finansē<br />
zinātni. Zinātnes finansējuma<br />
un inovāciju piesaistē Latvija ir<br />
vienā no pēdējām vietām Eiropas<br />
Savienībā. Ja Padomju Savienības<br />
ietvaros Latvijas zinātnieki<br />
bija pirmrindas pozīcijās un<br />
Latvijas vai Rīgas vārds skanēja<br />
pasaulē – kosmosā un citviet, kur<br />
tika izmantoti Latvijas zinātnieku<br />
sasniegumi, – tad tagad var<br />
droši pateikt – tas neskan, un ir<br />
grūti paredzēt, vai tuvākajā laikā<br />
skanēs.<br />
Kā skaidrojat to, ka mēs atpaliekam<br />
no Igaunijas un Lietuvas<br />
ne tikai pēc IKP zinātnei, bet<br />
arī citēto zinātnisko publikāciju<br />
mums ir mazāk<br />
No Igaunijas atpaliekam tīri<br />
objektīvu iemeslu dēļ. Igaunija<br />
pēc neatkarības atgūšanas ir<br />
saglabājusi nedaudz augšupejošu<br />
līkni. (Rāda grāmatu par<br />
pētniecību Igaunijā, Latvijā līdzīga<br />
izdevuma nav.) Mēs arī varētu<br />
šādu grāmatu izdot, bet, pirmkārt,<br />
mums varbūt nav tādas<br />
uzņēmības, lai izveidotu autoru<br />
kolektīvu un apkopotu paveikto.<br />
Turklāt Igaunijā ir vairāk citējamu<br />
žurnālu. Igauņiem ir labākas<br />
angļu valodas zināšanas. Latviešu<br />
valodas pārmērīgā prioritāte<br />
zinātnē un augstākajā izglītībā ir<br />
kaitējusi ne tikai likumdošanai,<br />
bet arī augstākās izglītības un<br />
zinātnes konkurētspējai. Latvijas<br />
zinātnieki publicējas vairākos<br />
igauņu žurnālos, jo Latvijā šāda<br />
veida žurnāli neiznāk. Humanitārajās<br />
zinātnēs mēs esam vairāk<br />
vērsti uz sevi. Zinātņu Akadēmijas<br />
Vēstis ir labs žurnāls: A daļa<br />
iznāk latviešu valodā, B daļa, kas<br />
ir veltīta dabas - zinātnēm, – angļu<br />
valodā. Savukārt lietuvieši<br />
ir apsviedīgāki. Es neteikšu, ka<br />
lietuviešu žurnāls par lituānistiku<br />
ir kas īpašs, bet viņi ir pratuši panākt,<br />
ka šis žurnāls ir starptautiski<br />
citējamo žurnālu sarakstā. Mūsu<br />
Latvijas Vēstures institūta žurnāli<br />
nav zemākā, ja ne augstākā, līmenī,<br />
bet tie nav iekļauti starptautiskajās<br />
datubāzēs, un tas varbūt<br />
ir mūsu zinātnieku trūkums, kaut<br />
gan pašlaik tiem jau ir izveidota<br />
starptautiska redkolēģija.<br />
Līdz mērķim tiek caur<br />
ceļu<br />
Vai zinātniekiem vienmēr ir<br />
jāpieliek lielas pūles, lai attīstītu<br />
ražošanu<br />
Mūsu vadošajās nozarēs<br />
– kokapstrādē, metālapstrādē,<br />
agrobiotehnoloģijās vai pārtikas<br />
ražošanā – zinātne ir vajadzīga<br />
ierobežotā mērā. Pēdējais, par ko<br />
nesen lasīju un dzirdēju, – Jelgavā<br />
sāk veidoties furfurola ražotnes.<br />
Furfurolu ražo no lauksaimniecības<br />
produktu atkritumiem,<br />
un tā ir ļoti laba izejviela plastmasu<br />
izstrādei un dažādu eļļu ražošanai.<br />
Furfurolu ieved no Ķīnas,<br />
un to varētu eksportēt. Metodes<br />
furfurola ražošanai kādreiz tika<br />
izstrādātas Latvijā, bet īstenotas<br />
Kirovas apgabalā, Krievijā, vai bijušajā<br />
Dienvidslāvijā. Akadēmiķis<br />
Nikolajs Vederņikovs un profesors<br />
Aivars Kreituss, kuru mēs<br />
vairāk pazīstam kā politiķi, bija šīs<br />
metodes virzītāji. Cik gadu bija<br />
jāpaiet, lai varētu iegūt kapitālu<br />
un īstenot šo metodi Latvijā! Un<br />
tie ir samērā reti piemēri.<br />
Kā varēja pieļaut, ka Latvijas<br />
Organiskās sintēzes institūta<br />
jaunais pretvēža preparāts –<br />
Belinostats – iziet pēdējo klīnisko<br />
izpēti Anglijā un pēc tam šis<br />
izgudrojums vairs nepiederēs<br />
Latvijai Ārzemju firmas ar to<br />
pelnīs ne tikai miljonus, bet pat<br />
miljardus...<br />
Latvijas zinātnes kopējais<br />
finansējums ir 90 miljoni latu,<br />
bet lauvas tiesa nāk no dažādiem<br />
Eiropas fondiem – sadarbības<br />
fondiem, struktūrfondiem,<br />
Kohēzijas fonda un infrastruktūras.<br />
Latvijas valsts no šiem 90<br />
miljoniem zinātnei atvēlējusi<br />
tikai 19 miljonus. Zinātnē Latvija<br />
maksimāli iegulda 0,7% no<br />
nacionālā kopprodukta, tai pašā<br />
laikā Igaunija – 1,5%. Nacionālajā<br />
attīstības plānā (NAP) mums šis<br />
skaitlis 2020. gadā nav palielināts<br />
– tas ir tāds pats, kāds Igaunijā ir<br />
šodien, un tas nozīmē, ka 2020.<br />
gadā mēs tikai tuvosimies Igaunijas<br />
līmenim, ja mēs tā pelnīsim.<br />
Latvijas ekonomiskais izrāviens,<br />
kā to paredz NAP, nav balstīts uz<br />
zinātni, inovācijām, uz jauniem<br />
atklājumiem un jaunām tehnoloģijām,<br />
bet drīzāk ir balstīts uz<br />
pārtikas ražošanu, koka vai metāla<br />
eksportu, kā tas ir bijis līdz<br />
šim. Tādēļ jau bija šie zinātnieku<br />
protesti NAP vadības grupai, ka<br />
vajadzētu citādi formulēt Latvijas<br />
valsts nākotnes attīstības uzdevumus.<br />
Latvijas sabiedrībā un<br />
Latvijas varas struktūrās nav labvēlīgas<br />
attieksmes pret zinātni.<br />
Pirmajos valsts pastāvēšanas<br />
gados līdz Šķēles valdībai, apmēram<br />
1998. gadam, inerces pēc<br />
bija samērā labvēlīga attieks me<br />
Domāju, ka radīsies tāds stāvoklis, ka tie Latvijas<br />
zinātnieki, kuri gribēs tikt pie naudas,<br />
pāries strādāt uz Rietumiem vai izstrādās kopīgus<br />
projektus, jo nabagie Latvijas zinātnieki vienkārši<br />
nebūs konkurētspējīgi<br />
pret zinātni, jo Padomju Savienībā<br />
zinātnei bija augsts prestižs.<br />
Redzot to, ka no zinātnes nav<br />
tūlītējas atdeves vai arī pēc zinātnieku<br />
izgudrojumiem varbūt<br />
nav pieprasījuma, valsts pārstāja<br />
zinātni finansēt. Mums zinātnes<br />
un augstākās izglītības politikas<br />
Latvijā nav – vai arī tā bijusi samērā<br />
neveiksmīga.<br />
Ar pietāti pret Rietumiem<br />
Kāpēc Latvijā ir izveidojies<br />
pārmērīgi daudz zinātnisko<br />
institūciju<br />
Pašlaik Latvijā ir 136 zinātnis-<br />
30
kās pētniecības institūti. Kādreiz<br />
bija 20–30 nopietni institūti. Bija<br />
arī vissavienības pētniecības<br />
institūti... Teiksim, Vagonbūves<br />
pētniecības institūts tomēr<br />
izstrādāja visātrākos vilcienus,<br />
kādi gāja toreizējā Padomju Savienībā.<br />
Bija VEF institūts, daudzi<br />
Zinātņu akadēmijas institūti... Bet<br />
tad pieņēma likumu, ko izstrādāja<br />
Izglītības un zinātnes ministrija<br />
(IZM), ka zinātnei jāpāriet<br />
uz augstskolām un augstskolās<br />
jāveido mazi institūti. Tagad<br />
daudziem institūtiem bez tiem<br />
līdzekļiem, ko tie iegūst, realizējot<br />
projektus, tiek piešķirts arī<br />
noteikts bāzes finansējums. Tas<br />
ir pamats, lai pēc 2004. gada,<br />
sevišķi Rīgas Tehniskajā universitātē,<br />
sarastos milzīgs skaits mazu<br />
institūtu. Agrāk tādas sauca par<br />
problēmu laboratorijām un tās<br />
atradās pie mācību katedrām,<br />
tagad tie ir institūti, kuri cīnās<br />
šīs sīknaudas dēļ. Institūtu skaits<br />
ir pārāk liels, un ne vienmēr to<br />
atdeve ir tik liela. Varbūt vajadzētu<br />
daudzos institūtus apvienot<br />
vai pārstrukturēt, bet uz tā rēķina<br />
nevajadzētu nogremdēt labus<br />
institūtus.<br />
Kā vērtējat Ministru kabinetā<br />
atbalstīto IZM lēmumu<br />
par zinātnisko institūciju ārējo<br />
izvērtēšanu, kuru organizēs<br />
Ziemeļvalstu Ministru padomes<br />
birojs Latvijā<br />
Visumā to vērtēju pozitīvi.<br />
Esmu piedalījies šādā izvērtēšanā,<br />
kas notika tieši pirms 20<br />
gadiem – 1992. gadā. Mēs labi<br />
sadarbojāmies, un dāņu slēdzieni<br />
Latvijas zinātnei, īpaši humanitārajām<br />
zinātnēm, fizikai, bija<br />
ļoti labvēlīgi. Bija arī tādi vadošie<br />
virzieni, kurus dāņi novērtēja ne<br />
visai objektīvi, jo nesaprata šīs<br />
teorijas.<br />
Varbūt mēs visus šos gadus<br />
esam gājuši ārvalstu konsultantu<br />
pavadā Jāatceras, ka viņiem<br />
šeit varētu būt kādas savas<br />
valsts intereses.<br />
Daļēji tas varbūt ir. Daudzi<br />
Latvijas zinātnieki toreiz vispār<br />
neļāva izvērtēt sevi, lai nenozagtu<br />
viņu idejas un noslēpumus. Es<br />
gribu sacīt, ka pret Rietumiem ir<br />
jāizturas ar pietāti, jo sadarbība<br />
daudzos gadījumos ir laba. Pēc<br />
tam dāņi nesavtīgi atbalstīja vēl<br />
piecus gadus mūsu jaunos zinātniekus<br />
un zinātnieces – ar stipendijām,<br />
kopīgiem projektiem,<br />
ilgāku stažēšanās iespēju Dānijā.<br />
Kad Dānijā nomainījās valdība,<br />
sadarbība izjuka.<br />
Taču pats galvenais – būtībā<br />
dāņu ekspertu atzinumus,<br />
ka Latvijas zinātni jāattīsta diferencēti<br />
un zinātnei ir jāpalielina<br />
finansējuma daļa, Latvijas valdība,<br />
sākot ar Šķēli, neņēma vērā.<br />
Zināms atjaunošanās process<br />
sākās tikai pēc Latvijas iestāšanās<br />
Eiropas Savienībā. Patiesību<br />
sakot, pašlaik Latvijas zinātne,<br />
izņemot humanitārās, nacionālās<br />
zinātnes, dzīvo par Eiropas<br />
naudu. Bet 2013. gada beigās šī<br />
nauda izbeigsies, un tad Latvijas<br />
zinātniekiem, lai iekarotu savas<br />
pozīcijas, būs jāstājas ļoti grūtā<br />
konkurences cīņā. Līdz šim bija<br />
tāda kārtība, ka bijušās Austrumeiropas<br />
valstis tika atbalstītas<br />
pēc citiem principiem nekā jau tā<br />
bagātās zinātnes Anglijā, Francijā,<br />
Vācijā.<br />
Domāju, ka radīsies tāds stāvoklis,<br />
ka tie Latvijas zinātnieki,<br />
kuri gribēs tikt pie naudas, pāries<br />
strādāt uz Rietumiem vai izstrādās<br />
kopīgus projektus, jo nabagie<br />
Latvijas zinātnieki vienkārši<br />
nebūs konkurētspējīgi. Rietumos<br />
zinātniekiem ir ne tikai Eiropas<br />
nauda, bet arī savas valsts liels<br />
līdzfinansējums. Ja Latvijas valsts<br />
finansiāli neatbalstīs zinātni,<br />
labākie zinātnieki, saprotot to, ka<br />
te cīnīties ir diezgan bezcerīgi,<br />
saistīs savus plānus ar Rietumu<br />
zinātnes projektiem, un Latvijas<br />
zinātne paliks pabērna lomā – tas<br />
mūsos rada lielas bažas.<br />
Eiropas zinātnes politika<br />
paredz tikai fundamentālo<br />
zinātņu finansēšanu. Kas notiks<br />
ar nacionālo zinātni – latviešu<br />
valodas, vēstures, kultūras un<br />
mākslas pētniecību<br />
Pagaidām mums ir Nacionālās<br />
identitātes programma, kuras<br />
padomes priekšsēdētājs esmu<br />
es. Tā apvieno daudzus institūtus<br />
Rīgā, Daugavpilī, Liepājā,<br />
Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un<br />
Jelgavā. Pašlaik viens no nobeiguma<br />
projektiem ir četru sējumu<br />
rakstu krājums Latvieši un Latvija,<br />
kurā iecerēti 83 labāko zinātnieku<br />
raksti folklorā, valodniecībā,<br />
vēsturē, mākslas zinātnēs. Mūs<br />
bagātina Zigmunds Skujiņš, Jānis<br />
Streičs un citi izcili Latvijas kultūras<br />
cilvēki. Mēs gribam parādīt<br />
mūsu identitātes pamatproblēmas:<br />
runāt par latviešu valodu,<br />
latviešiem kā tautu, etnosu un<br />
par Latviju kā valsti, par to, kā<br />
Latvijas valstiskums ir veidojies<br />
dažādos vēstures posmos. Mūsu<br />
nacionālā identitāte ir daudzšķautņaina<br />
un sarežģīta, un tā ir<br />
labi jāpēta un jāizprot.<br />
Latvijas ideāls – patērētājsabiedrība<br />
Kāds ir jūsu redzējums un<br />
piedāvājums Nacionālajam<br />
attīstības plānam<br />
Ārvalstu eksperti var izlemt, cik perspektīvi<br />
esam polimēru mehānikā, elektronikā vai ķīmijā.<br />
Nacionālās zinātnes vajadzētu atstāt, ja ne<br />
tieši latviešu ziņā, tad sadarbībā ar igauņiem, lietuviešiem,<br />
somiem, zviedriem – ar mazajām tautām,<br />
kuras prot šīs vērtības novērtēt<br />
Nacionālajā attīstības plānā<br />
(NAP) nacionālās identitātes<br />
problēmas ir maz akcentētas.<br />
Vairāk tiek runāts par abstraktu<br />
ekonomiku, naudas pelnīšanu,<br />
kas, protams, ir pareizi, bet bija<br />
jāparedz, ka, attīstot ekonomiku,<br />
ir jāattīsta arī kultūra un nacionālā<br />
zinātne – tās nozares, kas<br />
pēta Latvijas vēsturi un kultūras<br />
ainavu. Mūsu priekšlikums bija,<br />
lai NAP ietvertu Latvijas attīstības<br />
vadlīnijas globalizētā Eiropā,<br />
vairāk akcentējot mūsu nacionālo<br />
identitāti, to, ka mēs kā tauta<br />
saglabājamies ar savu mentalitāti,<br />
savu kultūru.<br />
Tagad rodas jautājums: kā<br />
ārzemju eksperti vērtēs nacio-<br />
31
nālas zinātnes un kas mums<br />
ir jādara. (Ironizē.) Vai mums ir<br />
jāizdod tāds žurnāls kā igauņiem,<br />
kur viņi runā, piemēram, par<br />
Ķīnas nacionālajām krāsām, par<br />
panhromisku filoloģisku studiju<br />
Ķīnā vai par Bukovinā, Rumānijā,<br />
atrodamajām botānikas zālītēm,<br />
vai arī mums vairāk jāraksta par<br />
tām problēmām, kas skar Latvijas<br />
Toms Grīnbergs, LU Preses centrs<br />
Bīstami Latvijas tālākai pastāvēšanai ir tas, ka<br />
netiek pievērsta uzmanība novadiem. Ir lielo<br />
pilsētu ideoloģija: Rīga un citas lielās pilsētas<br />
turpina attīstīties, bet ir veseli Latvijas reģioni,<br />
kuros nav ne ceļu, ne darba, no turienes cilvēki<br />
aizplūst uz ārzemēm vai lielajām pilsētām, un<br />
lauki kļūst arvien tukšāki.<br />
sabiedrību un Latvijas vēsturi<br />
Mums arī ir spēcīga zinātnieku<br />
grupa docenta Jāņa Klētnieka vadībā,<br />
kas pēta Ēģiptes piramīdas.<br />
Viņi ir sasnieguši labus rezultātus,<br />
un tas ir svarīgs darbs – tādi ir<br />
jāveic. Bet varbūt mums būtu<br />
jāpēta Latvijas vērtības, kultūras<br />
sakari, arheoloģija, vēstures notikumi,<br />
jāveido novadpētniecība<br />
Tas ir strīdus jautājums.<br />
Baidos, ka, vērtējot Latvijas<br />
zinātni, visas šāda veida publikācijas<br />
tiks atmestas kā mazsvarīgas.<br />
Var taču būt tā, ka vērtētāji<br />
neizprot mazu tautu identitāti,<br />
psiholoģiju un tās vērtības, kas ir<br />
mūsu folklorā. Vienam Lielvārdes<br />
josta ir nacionāls svētums, citam<br />
– krāsu salikums, kuru var pētīt tikai<br />
saistībā, piemēram, ar indiāņu<br />
ornamentiem. Varu piekrist tam,<br />
ka Lielvārdes jostai vairāk jāatrod<br />
starptautiski konteksti, taču,<br />
nepazīstot ne Indijas kultūru, ne<br />
indiāņu maiju kultūru, var rasties<br />
arī lētas spekulācijas.<br />
Mēs kļūstam par seriālu un<br />
šovu tautu, un tas ir bīstami. Kas<br />
varētu mainīt daļas sabiedrības<br />
nihilismu pret nacionālajām<br />
vērtībām<br />
Mūsu sabiedrībai ir jāsniedz<br />
informācija un jārosina interese<br />
par Latvijas vērtībām, jo liela daļa<br />
sabiedrības ir kūtra, ar patērētāju<br />
psiholoģiju un mazu vērību pret<br />
nacionālajām vērtībām. Nav slikti,<br />
ja ģimenes, uzturot nacionālo<br />
identitāti, nodarbojas ar folkloru<br />
un ja zinātne<br />
nāk talkā un dod<br />
jaunus materiālus.<br />
Jautājums ir<br />
par to, vai Nacionālā<br />
identitātes<br />
programma valstī<br />
tiks saglabāta<br />
un tie cilvēki, kas<br />
ar to nodarbojas,<br />
turpmāk arī<br />
tiks pabaroti kā<br />
kaķēni ar siltu<br />
pienu. Sponsoru<br />
šādu problēmu<br />
risinājumam<br />
nav. Var jau teikt,<br />
ka ārzemēs,<br />
piemēram, Izraēlā,<br />
nacionālo<br />
kultūru kultivē<br />
vietējie sponsori...<br />
Mums šādu bagātu uzņēmēju,<br />
kas dotu naudu, nav.<br />
Ārvalstu eksperti var izlemt,<br />
cik perspektīvi esam polimēru<br />
mehānikā, elektronikā vai ķīmijā.<br />
Nacionālās zinātnes vajadzētu<br />
atstāt, ja ne tieši latviešu ziņā,<br />
tad sadarbībā ar igauņiem,<br />
lietuviešiem, somiem, zviedriem<br />
– ar mazajām tautām, kuras<br />
prot šīs vērtības novērtēt, nevis<br />
ar kosmopolītiski orientētiem<br />
ekspertiem no Kembridžas vai<br />
Oksfordas, kuri daudzos gadījumos<br />
nacionālās vērtības nemaz<br />
neuztur.<br />
Jāņu dienu mēs nevaram iekļaut<br />
UNESCO sarakstā, esot par<br />
šauru, bet tā ir skaista tradīcija –<br />
zinātniski pamatojama un izpētāma.<br />
Tāpat kā mūsu kultūrainava –<br />
varbūt ne vienmēr parocīga: ceļi<br />
ir līkumaini, kādreiz arī smilšaini...<br />
(Smaida.) Nacionālā identitāte arī<br />
mainās, bet tā noteikti ir jāsaglabā.<br />
Ir jāietur līdzsvars<br />
Vai atbalstāt strauju izglītības<br />
procesa datorizāciju skolās<br />
Ļoti strauju es neatbalstītu.<br />
Esmu konservatīvs cilvēks.<br />
Mazdēls ir spēcīgāks par mani<br />
modernajās tehnoloģijās, bet es<br />
vēlos, lai viņš lasītu arī grāmatas.<br />
Ja mēs atradināsimies no<br />
grāmatām, mēs noslīdēsim ļoti<br />
zemā līmenī. Darbības ar datoru,<br />
kur tikai jāizvēlas atbilde jā vai<br />
nē, neveicina domāšanu. Datori<br />
tāpat neizbēgami ienāk skolās<br />
caur mobilajiem telefoniem, bet<br />
dators nav brīnumzālīte, burvju<br />
zizlis, ar kuru mēs atrisināsim<br />
visas problēmas un kļūsim daudz<br />
gudrāki, tas ir līdzeklis. Saņemot<br />
ar roku rakstītu vēstuli, es priecājos<br />
vairāk nekā par e-pastu, un<br />
grāmatas arī es lasu labprāt.<br />
Kas ir pats svarīgākais attieksmē<br />
pret savu valsti<br />
Es domāju, ka tā ir godīga,<br />
patriotiska attieksme pret savu<br />
valsti. Savu valsti ir jāmīl. Tā nav<br />
tikai valsts – tā ir mana dzimtene,<br />
mana tēvzeme. Tas ir augsts jēdziens.<br />
Valsts nav tikai slaucama<br />
govs, un negribētu to nosaukt arī<br />
par pielūgsmes objektu: mums<br />
ir jāizturas kritiski pret to, kas<br />
notiek visapkārt. Tomēr mums<br />
vienmēr jāpatur prātā, ka, neraugoties<br />
uz visiem mūsu trūkumiem<br />
– skaudību, nenovīdību,<br />
sašķeltību –, ir tādas nepārejošas<br />
vērtības kā strādīgums, dzimtenes<br />
mīlestība, izpalīdzība, un šīs<br />
labākās latviešu tautas īpašības<br />
mums ir jāveicina. Tā būtu tāda<br />
tautas un valsts ētika, kas izpaustos<br />
gan nodokļu maksāšanā,<br />
godīgā attieksmē pret valsti, gan<br />
iecietībā un izpalīdzībā vienam<br />
pret otru. Vērojot Dziedošās ģimenes<br />
un dziesmu un deju svētkus,<br />
man rodas daudz pozitīvu emociju.<br />
Kā jūs raksturotu vēstures<br />
posmu, kurā patlaban esam<br />
Kādi esam<br />
Latviešiem ir divas ekstrēmas<br />
izjūtas: mazvērtības sajūta<br />
un pārmērīga pašcildināšanās.<br />
Otrā izaug no pirmās, kad cilvēks<br />
kādreiz dumji paceļ sevi. Igauņi<br />
katru savu sasniegumu prot<br />
labi parādīt un izpaust pasaulei,<br />
latvieši bailīgi paiet malā. Tomēr<br />
es domāju, ka latvieši ir čakla,<br />
godīga un ļoti apdāvināta, pat<br />
neparasti apdāvināta, tauta. ■<br />
32
SKOLU REITINGI<br />
Draudzīgā aicinājuma skolu<br />
reitings – ko šogad tas vēsta<br />
Laba izglītības kvalitāte ir ne tikai ģimnāzijās, pārliecinoši<br />
rezultāti šogad bijuši Latgales skolām.<br />
Laura Jansone<br />
Zinaīda Logina<br />
Par labāko Latvijas skolu arī<br />
šogad atzīta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija,<br />
liecina Draudzīgā aicinājuma<br />
skolu reitinga 2012 rezultāti.<br />
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija arī atzīta<br />
par labāko ģimnāziju. Kategorijā<br />
Pilsētas vidusskola līdere ir Rīgas<br />
64. vidusskola, savukārt labākā<br />
lauku vidusskola ir Bērzpils vidusskola.<br />
Par labāko specializēto<br />
vidusskolu atzīta Emīla Dārziņa<br />
Mūzikas vidusskola. Balvu par<br />
visstraujāko izaugsmi saņēma Tilžas<br />
vidusskola no Balvu novada.<br />
Šogad pirmo reizi tika<br />
pasniegta arī balva kategorijā<br />
Latviešu valoda un literatūra<br />
mazākumtautību skolā. Labākie<br />
rezultāti šajā kategorijā bija<br />
Daugavpils krievu vidusskolai –<br />
licejam.<br />
No šā gada reitingu rezultātiem<br />
ir secināts, ka ģimnāziju un<br />
pilsētu vidusskolu rezultāti ir stabilāki<br />
par lauku skolu rādītājiem.<br />
Tāpat arī secināts, ka latviešu<br />
valodā un literatūrā mazākumtautību<br />
skolās vislabākie rezultāti<br />
ir Latgales skolām, nevis Rīgas.<br />
Tika vērtēti arī skolu sasniegumi<br />
noteiktos priekšmetos. Reitinga<br />
rezultāti liecinot, ka angļu<br />
valodas rezultāti ir tādi paši kā<br />
iepriekšējā gadā, bet matemātikā<br />
rezultāti ir augstāki. Visaugstākie<br />
rezultāti latviešu valodā un literatūrā<br />
kopvērtējumā bija Rīgas<br />
Franču licejam, savukārt katras<br />
skolas grupā attiecīgi Rīgas 64.<br />
vidusskolai, Siguldas Valsts ģimnāzijai,<br />
Skrundas vidusskolai un<br />
Nītaures vidusskolai.<br />
Savukārt angļu valodā vislabākās<br />
sekmes joprojām ir Rīgas<br />
Valsts 1. ģimnāzijas, Rīgas Centra<br />
humanitārās vidusskolas un Jaņa<br />
Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas<br />
audzēkņiem. Viņiem piepulcējas<br />
Draudzīgā aicinājuma<br />
Cēsu Valsts ģimnāzija, Saulkrastu<br />
vidusskola un Špoģu vidusskola.<br />
Labākās zināšanas vēsturē<br />
bijušas Draudzīgā aicinājuma<br />
Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņiem.<br />
Skolu grupās labākās ir<br />
LETA<br />
Jānis Endele, Draudzīgā<br />
aicinājuma fonda valdes<br />
priekšsēdētājs:<br />
„Draudzīgā aicinājuma skolu<br />
reitingā tiek atspoguļots visu<br />
vidējo mācību iestāžu novērtējums<br />
Latvijā. Pašlaik vienīgais<br />
reālais un objektīvākais darba<br />
vērtējums ir centralizētie eksāmeni.<br />
Skala, kā mēs vērtējam, ir<br />
lineārā. Esam eksperimentējuši<br />
arī ar citām skalām, bet rezultāti<br />
praktiski neatšķīrās. Līdz ar to, lai<br />
cilvēkam būtu vieglāk kontrolēt,<br />
izvēlējāmies lineāro skalu. Skolas<br />
iedalām četrās grupās – vidusskola,<br />
ģimnāzija, lauku skola un<br />
specializētā skola. Salīdzināt skolas<br />
ir ļoti sarežģīti, jo iespējas ir<br />
ļoti atšķirīgas. Piemēram, ir grūti<br />
salīdzināt iespējas kādā lauku<br />
skolā un Rīgas 1. ģimnāzijā.<br />
Kopvērtējumā šī gada reitingā<br />
Latgales skolu lēcieni bija pārsteidzoši.<br />
Kā to varētu skaidrot<br />
Varbūt cilvēki, kuriem iet grūti,<br />
kļūst centīgāki un mērķtiecīgāki<br />
Varbūt tur, kur cilvēki dzīvo sliktāk,<br />
tiekšanās pēc labākas dzīves<br />
tiek saskatīta caur izglītību.<br />
Mēs zinām – lai reāli novērtētu<br />
skolas pievienoto vērtību, ar<br />
centralizēto eksāmenu atzīmēm<br />
vien ir par maz, tāpēc Izglītības<br />
un zinātnes ministrijai ir vajadzīgs<br />
iztaisīt vienotu datubāzi<br />
par visu skolēnu visām sekmēm,<br />
kuri iestājas 10. klasē. Šāda informācijas<br />
bāze jau ir iesākta, bet<br />
pašlaik tas ir nākotnes plāns, kurš<br />
droši vien tik ātri neīstenosies.<br />
Ja izveidotu šādu bāzi par visām<br />
skolēna sekmēm, tad pēc trīs gadiem,<br />
kad skolēns beigtu vidējās<br />
izglītības iestādi, centralizētais<br />
eksāmens būtu otrs vērtējums,<br />
kuru varētu salīdzināt ar pirmo<br />
(kas iegūts pirms trīs gadiem).<br />
Tad arī varētu novērtēt, ko skola<br />
ir panākusi par šiem trim gadiem.<br />
Varētu vērtēt skolu kvalitāti.<br />
Jau ar nākamo gadu īstenosies<br />
kāds uzlabojums: nedaudz<br />
mainīsies centralizēto eksāmenu<br />
novērtējums. Uzskatu, ka nākamgad<br />
būs godīgāka centralizēto<br />
eksāmenu sistēma, jo starp<br />
diviem blakus esošiem līmeņiem<br />
ir 13–14% atšķirība. Piemēram,<br />
93% ir A līmenis, bet 91% ir B<br />
līmenis, tad sanāk, ka šis līmenis<br />
skolēnu un viņa zināšanas uzreiz<br />
nobīda citā zināšanu līmenī. Tiek<br />
plānots atteiktsies no A, B, C, D,<br />
E un F līmeņu vērtējuma, un tiks<br />
rakstīts procentu punktu vērtējums,<br />
kas kopumā objektīvāk<br />
uzrādīs arī skolu reitingu.”<br />
Jūrmalas Valsts ģimnāzija, Rēzeknes<br />
1. vidusskola, Salaspils 1. vidusskola,<br />
Nīcas vidusskola, Misas<br />
vidusskola, Emīla Dārziņa Mūzikas<br />
vidusskola, Emiļa Melngaiļa<br />
Liepājas mūzikas vidusskola.<br />
Matemātikā par visspēcīgākajiem<br />
kopvērtējumā arī šogad<br />
nemainīgi atzīti Rīgas Valsts 1.<br />
ģimnāzijas skolēni, lielo pilsētu<br />
kategorijā nemainīgi līderu pozīcijas<br />
saglabā Rīgas 64. vidusskola.<br />
Šogad viņiem piepulcējas Preiļu<br />
Valsts ģimnāzija, Zilupes vidusskola<br />
un Tilžas vidusskola. Specializēto<br />
skolu kategorijā – Emīla<br />
Dārziņa Mūzikas vidusskola.<br />
Dabas zinībās savas līdera<br />
pozīcijas saglabā Rīgas Valsts<br />
1. ģimnāzija, kam piepulcējas<br />
Āgenskalna Valsts ģimnāzija,<br />
Siguldas Valsts ģimnāzija, Rēzeknes<br />
1. vidusskola, Kārsavas<br />
vidusskola un Tilžas vidusskola.<br />
Skolu reitinga 2012 svinīgajā<br />
ceremonijā šogad ar izglītības<br />
simbola – Pūces – statujām pavisam<br />
apbalvotas 50 Latvijas labākās<br />
skolas vairākās kategorijās.<br />
33
LETA<br />
Zane Oliņa, izglītības eksperte,<br />
programmas Iespējamā misija<br />
attīstības vadītāja:<br />
„Kopumā Draudzīgā aicinājuma<br />
fonda iniciatīva ir ļoti<br />
vērtīga. Turklāt tā ir privāta,<br />
nevis valsts iniciatīva. Jo vairāk<br />
ir informācijas, kas skolās notiek<br />
un kāds ir to darbības rezultāts,<br />
jo kopumā visi no tā varētu būt<br />
ieguvēji. Taču skaidrs, ka tā ir<br />
viena mēraukla, pēc kuras kaut<br />
kas tiek mērīts. Tāpēc jautājums<br />
varētu būt – ko šis reitings nozīmē<br />
Būtībā viss tiek skatīts no<br />
vienas dimensijas – pēc centralizēto<br />
eksāmenu rezultātiem, kas<br />
pārstāv tikai daļu no sasniedzamajiem<br />
rezultātiem, ko mēs gribētu<br />
sagaidīt no skolas. Tā ir tikai<br />
daļa no rezultāta, uz ko skolas<br />
strādā. Ļoti svarīgi ir arī saprast,<br />
ka ar šādu mērījumu nav redzama<br />
skolas pievienotā vērtība.<br />
Attīstība pozitīvā virzienā būtu<br />
veidot datubāzi par visu skolēnu<br />
visām sekmēm, uzsākot 10. klasi.<br />
Tas noteikti uzlabotu konkrētā<br />
reitinga vērtību.<br />
Svarīgi ir diskutēt arī par<br />
kritērijiem, kurus mēs kā sabiedrība,<br />
tajā skaitā vecāki, uzskatām<br />
par vērtīgiem. Tās ir gaidas no<br />
skolas. Viena lieta ir tā, ka nav<br />
viena universāla kritērija, pēc<br />
kura var teikt – šī skola ir vai nav<br />
vislabākā, jo vecākiem ir dažādas<br />
gaidas, ko viņi no skolas gribētu.<br />
Vieniem tās ir akadēmiskās<br />
zināšanas, otriem svarīgākas ir<br />
iespējas attīstīt savu bērnu, iegūt<br />
viņam pārliecību pār savām<br />
spējām. Tie ir dažādi rezultāti, bet<br />
tie nav pretrunā viens ar otru. Lai<br />
to izmērītu, ir vajadzīgi atšķirīgi<br />
instrumenti.<br />
Jādomā arī par mērķi: kāpēc<br />
kaut kas tiek mērīts Būtiskākais<br />
mērīšanas mērķis izglītības sistēmā<br />
ir tas, lai procesā iesaistītie<br />
zinātu, kur viņi ir, un lai uzlabotu<br />
viņu darbu. Tas attiecas gan<br />
uz skolotājiem, gan skolēniem.<br />
Izvērtēšanas mērķauditorija ir<br />
tie, kas šajā procesā ir iekšā, un<br />
šī informācija viņiem ir vajadzīga<br />
visvairāk. Balstoties uz šo iegūto<br />
informāciju, ir iespēja savu darbu<br />
uzlabot. Ja galvenais fokuss ir nomērīt<br />
gala rezultātu, tad jājautā<br />
– kāpēc vispār šāds mērījums ir<br />
nepieciešams Uzskatu: skolu reitingi<br />
vai mērījumi ir kā šī mirkļa<br />
fotogrāfija, bet, no otras puses,<br />
skolām ir vērtīgi salīdzināties, lai<br />
savā attīstībā virzītos uz priekšu!”<br />
Skolu reitinga 2012 rezultāti<br />
pieejami mājaslapā www.<br />
draudzigaisaicinajums.lv<br />
Labākā lauku vidusskola – Bērzpils vidusskola<br />
Balvu novada Bērzpils<br />
vidusskolas direktores Ilonas<br />
Stepānes kabinetā uz galda<br />
stāv zināšanu simbols – Pūce.<br />
Draudzīgā aicinājuma fonds,<br />
apkopojot Skolu reitinga 2012<br />
rezultātus, lauku vidusskolu<br />
kategorijā godalgotajā pirmajā<br />
vietā ierindojis Bērzpils<br />
vidusskolu.<br />
Panākumu atslēga – laba<br />
sadarbība<br />
Skolas direktore Ilona<br />
Stepāne, paužot gandarījumu<br />
par sasniegumu, uzreiz saka,<br />
ka tas ir skolēnu, viņu vecāku<br />
un skolotāju kopīgais nopelns.<br />
Pēdējos divus gadus Draudzīgā<br />
aicinājuma balvu piešķir<br />
par centralizēto eksāmenu<br />
rezultātiem, un šie rādītāji lauku<br />
vidusskolu kategorijā šogad<br />
Bērzpilij ir visaugstākie. „Šī gada<br />
absolventi bija centīgi, atsaucīgi<br />
un talantīgi, viņiem ļoti labs bija<br />
arī semestra vērtējums, daudzi<br />
no viņiem piedalījušies dažādās<br />
mācību priekšmetu olimpiādēs<br />
un guvuši labus rezultātus,<br />
tāpēc rezultāti eksāmenos bija<br />
likumsakarīgi,”<br />
saka direktore.<br />
Eksāmenus<br />
kārtoja desmit<br />
skolēni, viens<br />
veselības<br />
dēļ no<br />
eksāmeniem<br />
bija atbrīvots.<br />
Skolēni<br />
šogad kārtoja<br />
obligātos<br />
eksāmenus<br />
matemātikā,<br />
latviešu<br />
valodā un svešvalodā – angļu<br />
valodā, bet Armands Svelpe<br />
brauca uz Balvu Amatniecības<br />
vidusskolu kārtot eksāmenu<br />
vēsturē un ieguva A līmeni,<br />
arī latviešu valodas eksāmenā<br />
divas skolnieces – Sintija Prole<br />
un Kristīne Čivča – guva A<br />
līmeni. Liela nozīme skolēnu<br />
izaugsmē un attīstībā ir bijusi<br />
visiem skolotājiem, kas dažādos<br />
izglītības posmos ir šos skolēnus<br />
mācījuši. Direktore pastāstīja,<br />
ka trīs no šā gada skolas<br />
absolventiem strādā, pārējie<br />
studē dažādās augstskolās.<br />
Bērzpils vidusskolas direktore Ilona Stepāne<br />
(pirmā no labās) kopā ar kolēģēm.<br />
Piedzīvo patīkamu<br />
pārsteigumu<br />
Balvas pasniegšanas<br />
ceremonija notika Latvijas<br />
Nacionālajā operā, kuru<br />
apmeklēja pieci Bērzpils<br />
vidusskolas skolotāji. Ielūguma<br />
saņemšanas laikā viņi rezultātus<br />
vēl nezināja, jo tos paziņoja tikai<br />
pasākuma dienā, tāpēc priecīgais<br />
mirklis bijis pārsteiguma pilns.<br />
I. Stepāne rāda diplomus, kuri<br />
pasniegti latviešu valodas<br />
skolotājiem par izciliem<br />
sasniegumiem latviešu valodas<br />
un literatūras mācīšanā un skolas<br />
34
vadībai par izcilu mācību darbu<br />
organizāciju, kā arī grāmatu,<br />
kurā var izlasīt arī par citu skolu<br />
sasniegumiem. „Latviešu valodas<br />
jomā mēs esam otrie labākie aiz<br />
Nītaures vidusskolas,” piebilst I.<br />
Stepāne.<br />
Darbojies radoši un mācies<br />
pats!<br />
Šobrīd arī Bērzpils<br />
vidusskolas skolotāji piedalās<br />
Eiropas Savienības finansētajos<br />
tālākizglītības kursos. Katrs<br />
pedagogs pats izvēlas kursus, to<br />
moduļus un mācību priekšmetus,<br />
kuros kursus apgūt. „Ministru<br />
kabineta noteikumi šobrīd<br />
nosaka, ka tālākizglītība ir<br />
paša skolotāja pienākums,”<br />
saka direktore, piebilstot,<br />
ka atsauksmes par kursiem<br />
pārsvarā ir labas. „Aizvadītajās<br />
brīvdienās Rīgā biju vēstures<br />
skolotāju kursos, jo Krišjāņu<br />
filiālē skolēniem pasniedzu šo<br />
priekšmetu. Lektors – vēstures<br />
grāmatu autors Vilnis Purēns<br />
– vadīja interesantas un<br />
pilnvērtīgas nodarbības, kas<br />
man deva jaunas atziņas,” saka I.<br />
Stepāne. Viņa piebilst, ka kursos<br />
pozitīvi vērtējama arī dalīšanās<br />
pieredzē, tomēr vairāk vajadzīgas<br />
ir tieši jaunās atziņas. Protams, ir<br />
tikai pozitīvi, ja skolotāji izrāda<br />
papildu iniciatīvu un apmeklē<br />
arī cita veida izglītojošus kursus.<br />
„Tālākizglītība – tās ir katra<br />
iespējas darba tirgū, tāpēc pašam<br />
vien jādomā par savu izaugsmi.<br />
Ir jābūt jaunai pieejai, kā iegūtās<br />
zināšanas pasniegt skolēniem.<br />
Mācību stundā skolēniem ir<br />
aktīvi jālīdzdarbojas, skolotājam<br />
mācību saturs jāsasaista ar reālo<br />
dzīvi, jāstrādā radoši, ļaujot<br />
bērniem pašiem nonākt pie<br />
konkrētām atziņām un izdarīt<br />
savus secinājumus,” uzskata I.<br />
Stepāne.<br />
Ja nauda sekotu skolēnam,<br />
lauku skolas izzustu<br />
Skolotāju algas arī Bērzpils<br />
vidusskolā ir atkarīgas no tā,<br />
kāds ir skolotāju noslogojums.<br />
Skolā strādā 27 pedagogi,<br />
un ne jau visiem ir pilna<br />
likme. „Manuprāt, nav pareizi<br />
tas, ka, sadalot pedagogu<br />
mērķdotācijas pa novadiem,<br />
netika papildus iedalīti līdzekļi<br />
4. un 5. kvalifikācijas pakāpi<br />
ieguvušo skolotāju likmju<br />
paaugstināšanai, šie līdzekļi bija<br />
jāiedala pašiem novadiem no<br />
jau piešķirtās mērķdotācijas.<br />
Mūsu skolā 4. pakāpe ir četriem<br />
pedagogiem. Mēs esam maza<br />
skola –abās skolās ir 138 skolēni,<br />
tajā skaitā Bērzpilī –104, filiālē<br />
Krišjāņos – 34 skolēni, – un<br />
mums ļoti palīdz Balvu novads.<br />
Jāteic, ka ar sapratni izturas arī<br />
pilsētas lielās skolas. Tas ļauj<br />
mums normāli organizēt mācību<br />
procesu. Ja modelī nauda seko<br />
skolēnam līdzekļi sekotu uz skolu,<br />
daudzas mazās skolas nevarētu<br />
pastāvēt. Tas ir netaisnīgs<br />
princips, jo būtībā visi skolotāji<br />
ir ar līdzvērtīgu izglītību, beiguši<br />
vienas un tās pašas augstskolas,<br />
strādājot vienā valstī vienādas<br />
likmes, saņem nevienādu<br />
atalgojumu. Tas ir netaisnīgi!”<br />
vērtē Bērzpils vidusskolas<br />
direktore. Viņa uzskata, ka<br />
mazajās skolās, strādājot ar<br />
apvienotām klasēm, skolotājam<br />
ir jāsagatavojas vēl atbildīgāk<br />
un rūpīgāk; lai stundā spētu<br />
apgūt jauno vielu visi skolēni,<br />
liela nozīme ir pareizai darba<br />
plānošanai un organizēšanai.<br />
Bērzpilī ir divi, bet Krišjāņos –<br />
četri apvienoto klašu komplekti.<br />
Daudzi skolotāji Bērzpilī ieguvuši<br />
otru profesiju, lai varētu mācīt arī<br />
citus priekšmetus, jo vienā nevar<br />
nokomplektēt stundu skaitu,<br />
lai varētu saņemt pietiekamu<br />
atalgojumu. „Mēs nekad<br />
nevarēsim būt vienādā līmenī<br />
skolēnu skaita ziņā ar pilsētas<br />
skolām. Kur vairāk iedzīvotāju,<br />
tur arī skolēnu būs vairāk. Laukos<br />
skolām ir jābūt, citādi veidosies<br />
situācija, ka ciemi bez skolām<br />
paliek tukši,” uzskata I. Stepāne.<br />
Ja mācībās neveicas<br />
Katrā skolā ir gan talantīgie<br />
bērni, gan tādi, kuriem mācību<br />
vielas apguve sagādā grūtības.<br />
Līdz šim Bērzpilī bijušas<br />
apmaksātas konsultācijas,<br />
lai ārpus stundām skolēni<br />
var iet pie skolotājiem un<br />
mācīties papildus, skolēni šīs<br />
konsultācijas apmeklēja. Šogad<br />
konsultācijas neapmaksā, taču<br />
skolotāji turpina iesākto, viņi ir<br />
sava darba entuziasti, kuri grib<br />
redzēt savu darba rezultātu, grib<br />
palīdzēt skolēniem. Mazo skolu<br />
priekšrocība – skolotājs stundās<br />
var uzreiz pamanīt, ko skolēns ir<br />
sapratis, kas vēl jāapgūst, iedot<br />
kādu uzdevumu papildus, uzreiz<br />
sniegt paskaidrojumu. „Tā ir<br />
mazo skolu privilēģija,” konstatē<br />
direktore.<br />
Vaučeri Vēl radikālāks<br />
solis!<br />
Šobrīd skolu uztur<br />
pašvaldība, bet skolotāju algas<br />
no mērķdotācijām maksā valsts.<br />
Turpmāk ir domāts, ka atbilstīgi<br />
skolēnu skaitam iedod konkrētu<br />
summu, kura paredzēta gan<br />
saimnieciskiem, gan mācību<br />
procesa izdevumiem. „Es saprotu,<br />
Mazo skolu priekšrocība ir, ka skolotājs<br />
stundās var uzreiz pamanīt, ko skolēns<br />
ir sapratis, kas vēl jāapgūst, papildus iedot<br />
kādu uzdevumu, uzreiz sniegt paskaidrojumu.<br />
Tā ir mazo skolu privilēģija<br />
ka ir valstis, kur tas veiksmīgi<br />
darbojas. Uz bērnu iedod<br />
konkrētu summu, un valsts it kā<br />
nodrošina vienādu finansējumu.<br />
Tomēr tad ir jāņem vērā daudzi<br />
faktori: iedzīvotāju blīvums,<br />
attālums līdz galvaspilsētai,<br />
novada centram, bet vai būs<br />
kādi pretimnākoši soļi tieši lauku<br />
skolām Šobrīd pašvaldības ļoti<br />
izprot, ka, līdzko pagastā nav<br />
skolas, pazūd apdzīvotas vietas,<br />
pazūd veikali, feldšeru punkti,<br />
jo cilvēki darba meklējumos<br />
aizbrauc. Visi uz pilsētu neaizies,<br />
kādam ir jāapstrādā zeme, ir<br />
svarīgi noturēt cilvēkus Latvijā,<br />
arī mazajos lauku ciemos,” domā<br />
Bērzpils vidusskolas direktore<br />
Ilona Stepāne. ■<br />
Saruna ar skolas direktori<br />
tapusi sadarbībā ar reģionālo<br />
laikrakstu Vaduguns.<br />
35
SKOLOTĀJA PIEREDZE<br />
Nepareizās literatūras skola<br />
Ir aplami uzskatīt, ka skolēnu lasītprieks veidosies, ja<br />
to mēģinās attīstīt ar laikam neatbilstīgu literatūru, kur<br />
morālās un ētiskās vērtības, cilvēku domāšanas un darbības<br />
apstākļi neatbilst laikam, kurā esam šobrīd.<br />
Arī klasikai ir vieta lasītprieka<br />
veicināšanā, taču tam<br />
būtu jābūt nākamajam solim,<br />
kad jaunietis ir pieņēmis lasīšanu<br />
kā jēgpilnu, aizraujošu<br />
nodarbi.<br />
Kā veicināt bērnu lasītprieku<br />
Pēdējā desmitgadē, strauji<br />
attīstoties tehnoloģijām, lasīšanas<br />
paradumi ir krasi mainījušies.<br />
Par lasītprasmi kopumā tiek<br />
runāts plašāk, tajā ietverot arī<br />
lasīšanas formas, kas ir neierastas.<br />
Būtu aplami sacīt, ka cilvēki<br />
vai, konkrēti, jaunieši lasa mazāk.<br />
Piemēram, lasīšanas seminārs kā<br />
mācību metode sevi apliecina<br />
kā dzīvotspējīgu visās skolēnu<br />
vecuma grupās. Turklāt skolēni ir<br />
gatavi lasīt un reflektēt par visu,<br />
ko lasa, vienalga, vai tas ir latviešu<br />
teiku krājums vai mākslas<br />
žurnāls Studija. Izteikti piesaista<br />
ilustrētās zinātnes un vēstures<br />
literatūra. Taču ir arī tādi skolēni,<br />
kas izvēlas, piemēram, Umberto<br />
Eko Fuko svārstu, nebīstoties no<br />
apjoma. Skolotāja uzdevums ir<br />
prast virzīt šo procesu.<br />
Lasītprieku veicina nevis nosacīta<br />
abstrakcija par to, ka lasīšana<br />
attīsta iztēli, veicina lasītprasmes<br />
attīstību, bagātina valodu,<br />
palīdz izprast valodas struktūras,<br />
metaforas un zemtekstus utt., bet<br />
gan tas, ka jebkurā tekstā, kuru<br />
skolēns ir izvēlējies lasīt, skolotājs<br />
spēj ieraudzīt vērtības un likt<br />
pamanīt tās ar konkrēta piemēra<br />
palīdzību.<br />
Protams, ir daudz dažādu<br />
veidu un metožu, kā attīstīt lasītprieku<br />
un lasīšanu padarīt par<br />
nozīmīgu, aizraujošu un noderīgu<br />
nodarbi.<br />
Kā skolotājiem veiksmīgāk<br />
izvēlēties mācību metodes<br />
un literatūru<br />
Ideālā pasaulē skolotāja<br />
uzmanības centrā būtu jaunietis<br />
kā individuāla personība ar tā interesēm<br />
un vajadzībām. Skolotājs<br />
Skolotāju uzdevums<br />
ir saprast, ko skolēni<br />
lasa, kā veidojas lasīšanas<br />
paradumi strauji<br />
mainīgajā pasaulē<br />
spētu piemērot mācību metodes<br />
un literatūru katram jaunietim.<br />
Skolotājs organizētu darbu tā, lai<br />
katrs iepazītu literatūras brīnišķīgo<br />
pasauli ar tieši viņam piemērotākajām<br />
metodēm, tā spējot<br />
izprast tās daudzveidību un<br />
nozīmi savas personības veidošanā.<br />
Realitāte šāda tipa skolotājus<br />
piezemē, jo realitātei ir daudzas<br />
sejas – liela nozīme ir sociālajiem<br />
apstākļiem, videi, sistēmai, prioritātēm,<br />
kas valda apkārt.<br />
Tomēr, lai kādi būtu apstākļi,<br />
skolotājam ir vairākas iespējas.<br />
Piemēram, apzinoties skolēnu<br />
mācīšanās paradumu daudzveidību,<br />
mācībās regulāri izmantot<br />
dažādas metodes: gan tādas, kas<br />
dod iespēju attīstīt sociālās prasmes,<br />
gan tādas, kas dod pamatu<br />
dziļam individuālam darbam. Šīs<br />
pieejas var arī apvienot, dodot<br />
skolēniem izvēles iespējas pašiem<br />
izlemt, kā veikt noteikto uzdevumu.<br />
Izvēle māca atbildību.<br />
Būs skolēni, kas lielākoties vēlēsies<br />
analizēt literāros tekstus un<br />
strādāt vieni. Citi vairāk vēlēsies<br />
dažādas projektu darba metodes,<br />
radoši un daudzveidīgi strādājot<br />
ar tekstu grupās. Būs tādi, kas<br />
izmantos katru iespēju uzstāties,<br />
inscenēt literāros tekstus, un tas<br />
nav atkarīgs no tā, vai strādāsiet<br />
ar prozu, dzeju vai drāmu. Skolotājam<br />
ir vien jāsaprot mērķis<br />
un virsuzdevums, kas jāsasniedz<br />
vai jāsaprot skolēnam, strādājot<br />
ar konkrēto literāro tekstu, kā arī<br />
jānosaka minimums katras metodes<br />
lietojumam semestrī.<br />
Strādājot ar dažādu formu<br />
projektiem, ieinteresēt lasīšanā<br />
Lauris Bokišs, Rīgas Teikas<br />
vidusskolas literatūras un<br />
kulturoloģijas skolotājs,<br />
Iespējamās misijas vēstnieks<br />
var pat tos, kuriem lasīšana sākotnēji<br />
nešķiet saistoša. Ja skolotājs<br />
kā mācību rezultātu piedāvā<br />
veidot video vai inscenējumu,<br />
skaidrojot, ka teksta lasīšana ir<br />
viens no būtiskiem soļiem šajā<br />
procesā, iesaistās arī tie skolēni,<br />
kuriem lasīšana nesagādā prieku,<br />
jo saprot, ka tas ir nepieciešams<br />
solis mērķa sasniegšanā. Līdzīga<br />
situācija veidojas, ja uzdevumā<br />
lūgts izveidot trīs minūšu reklāmas<br />
klipu kādam literāram darbam.<br />
Lai to veiktu, nepieciešams<br />
gan ļoti rūpīgs, daudzslāņains<br />
darbs ar literāro tekstu, gan tā<br />
izpratne un interpretācija, kas ir<br />
produkta iepazīšanas process.<br />
Tam seko plānošanas un nozīmīgākā<br />
izcelšana, izvēles izdarīšana,<br />
atbildības uzņemšanās par interpretāciju<br />
un – galu galā – reklāmas<br />
klipa veidošana. Tās ir prasmes,<br />
kurām mūsdienu skolēni ir<br />
gatavi. Cita lieta, ja gan skolotāji,<br />
gan skolēni, parastu TV reklāmu<br />
notrulināti, nemāk saprast<br />
reklāmas būtību. Te padoms ir<br />
viens – pietiek noskatīties 10<br />
labas sociālās reklāmas, izanalizēt<br />
to struktūru un noticēt, ka laba<br />
reklāma ir tieši tas, kas citus var<br />
ieinteresēt lasīt konkrēto literāro<br />
darbu. Būtiski ir pārtraukt uztvert<br />
šādus uzdevumus kā nevērtējamus.<br />
Šis darbs sastāv no konkrētām<br />
darbībām, prasmēm, kas ir<br />
precīzi definējamas un objektīvi<br />
vērtējamas – gan tās, kas saistītas<br />
ar teksta izpratni, gan instrumentālās<br />
prasmes, gan arī procesa<br />
vadīšana un prezentēšana.<br />
36
LETA<br />
Skolotājam ir jābūt tam, kurš apziņas līmenī izceļ jautājumu, kāpēc skolēnam patīk vai nepatīk lasīt,<br />
un tad atkarībā no skolēna atbildēm palīdz viņam kļūt par vēl prasmīgāku un prasīgāku lasītāju.<br />
Kas šobrīd interesē jaunieti<br />
Vai viņš ir zinātkārs grāmatu<br />
lasītājs vai drīzāk<br />
teh noloģiju piekritējs<br />
Mūsdienu jaunietis viennozīmīgi<br />
var būt grāmatu lasītājs un<br />
tehnoloģiju piekritējs. Viens otru<br />
var veiksmīgi papildināt. Literatūrai<br />
vairs nav jāmājo grāmatu<br />
plauktos. Grāmatu kalni var būt<br />
paslēpti gan viedtālruņos, gan<br />
e-grāmatu lasītājos, gan iPod un<br />
būt audiāli klausāmi materiāli,<br />
nevis tikai uztverami tekstā.<br />
Tehnoloģiju piedāvātie risinājumi<br />
literatūras apgūšanai, uzglabāšanai<br />
un lasīšanai vārda plašākajā<br />
nozīmē ir padarījuši to pieejamu<br />
un iespējamu ikvienam.<br />
Vājais posms šajā barības<br />
ķēdē var izrādīties skolotājs,<br />
kurš nemāk vai negrib pieņemt<br />
apstākļus un dabisko attīstību,<br />
kas paplašina lasīšanas izpratni<br />
un iespējas. Ja skolotājs aizvien<br />
domā, ka literatūra un lasītprieks<br />
objektīvi var mājot tikai drukātā<br />
grāmatā, viņš apzog ne tikai sevi,<br />
bet arī savus audzēkņus. Un tas ir<br />
bīstami: bīstamāk par tehnoloģijām.<br />
Jo skolotājs ir tas, kurš lielā<br />
mērā var noteikt to, cik mērķtiecīgi<br />
un saturīgi tehnoloģijas tiek<br />
izmantotas. Skolotāju izglītošanā<br />
būtu jāiegulda ne mazāk laika un<br />
resursu, kā darbā ar skolēniem.<br />
Skolotājam ir jābūt tam, kurš<br />
uzdod jautājumu, kāpēc skolēnam<br />
patīk vai nepatīk lasīt, un<br />
tad atkarībā no skolēna atbildēm<br />
viņam jāpalīdz audzēknim kļūt<br />
par vēl prasmīgāku un prasīgāku<br />
lasītāju.<br />
Vidusskolas literatūras mācību<br />
programmas vērtējums.<br />
Mana pieredze<br />
Vidusskolā mācību laikā<br />
ir jāīsteno izglītības standarts.<br />
Tas visai brīvi ļauj skolotājam<br />
plānot un virzīt mācības. Katrs<br />
skolotājs var veidot un īstenot<br />
mācību programmu pēc saviem<br />
ieskatiem. Skolotājiem ir dota<br />
pietiekami liela brīvība un reizē<br />
atbildība.<br />
Nosacīti vieglākais ceļš ir<br />
sekot paraugprogrammām un<br />
drukātajām mācību grāmatām.<br />
Taču tas skolotājam uzliek lielu<br />
atbildību – izprast, kā tieši un<br />
ko tieši mācību grāmatas autori<br />
Ja skolotājs aizvien<br />
domā, ka literatūra un<br />
lasītprieks var mājot tikai<br />
drukātā grāmatā, viņš<br />
apzog ne tikai sevi, bet arī<br />
savus audzēkņus<br />
ir vēlējušies panākt, veicināt ar<br />
katru mācību grāmatā iekļauto<br />
uzdevumu. Iznāk vest skolēnus<br />
pa vienu ceļu, kā izprast, interpretēt,<br />
piemēram, Raiņa Jāzepu<br />
un viņa brāļus, Rūdolfa Blaumaņa<br />
Raudupieti un, jā, arī Džeimsa<br />
Džoisa Ulisu, Virdžīnijas Vulfas<br />
Delovejas kundzi un Semjuela Beketa<br />
Gaidot Godo. Citiem vārdiem<br />
sakot, it kā vieglākās pretestības<br />
ceļš, strādājot ar jau gataviem<br />
materiāliem gan satura, gan<br />
uzdevumu ziņā, uzliek vēl lielāku<br />
atbildību. Jo ir jāinterpretē jau<br />
kāda interpretācija, turklāt pēc<br />
tam vēl jāvērtē interpretācija par<br />
interpretācijas interpretāciju. Kur<br />
paliek literārais darbs pats par<br />
sevi<br />
Lai kādu ceļu skolotājs<br />
izvēlas, labāk ir šo ceļu iemācīties<br />
neiet vienam. Proti, padarīt skolēnu<br />
par līdzatbildīgu visos mācību<br />
posmos: sākot ar literārā darba<br />
iepazīšanu un beidzot ar veiktā<br />
darba vērtēšanu. Tieši vērtēšanas<br />
sistēmu pilnveidošana ir viens no<br />
veidiem, kā skolotāji var sev rast<br />
laiku autorprogrammu veidošanai,<br />
uzdevumu un darba metožu<br />
daudzveidības paplašināšanai.<br />
Kad skolotājs izstrādā un ievieš<br />
efektīvas savstarpējās un pašnovērtēšanas<br />
sistēmas, izvēloties<br />
darba metodes, kur ne vienmēr<br />
vērtējamais darbs ir rakstīts<br />
teksts, rodas iespējas un laiks veidot<br />
savas autorprogrammas, kas<br />
atbilst izglītības standartam.<br />
Skolēni lasa. Skolotāju uzdevums<br />
ir saprast, ko skolēni lasa,<br />
kā veidojas lasīšanas paradumi<br />
strauji mainīgajā pasaulē. Viņiem<br />
jāspēj virzīt mācību procesu<br />
vēlamajā virzienā, ņemt vērā, ka<br />
pasaule, nepieciešamās prasmes<br />
un informācijas apmaiņas ātrums<br />
ir cits.<br />
37
12. klases skolēnu viedokļi, atbildot uz jautājumu, kā viņi sevi apzinās kā lasītājus<br />
Kaspars, kurš gribētu studēt sabiedriskās attiecības, stāsta:<br />
„Grāmatas palīdzēja man labāk saprast sevi un līdzcilvēkus, savu lomu un nozīmi dzīvē<br />
un to, cik daudz skaistā un izglītojošā var slēpties aiz rakstītā vārda. Lasīšana joprojām man<br />
ir ļoti iemīļots un neaizstājams veids, kā izzināt sevi, relaksēt prātu un garu un baudīt rakstītā<br />
vārda iespējas. Kā lasītāju sevi es apzinājos brīžos, kad rakstītais pārņēma manu prātu, maņas<br />
un laika uztveri. Brīžos, kad teikumi un rindkopas kļuva par manu realitāti, kad rakstīto tēlu<br />
elpa, domas un darbības kļuva par manu elpu, manām domām un manām darbībām. Tie<br />
bija brīži, kad pēc skolas es atvēru grāmatu, lai to atpūšoties pašķirstītu uz pāris minūtēm, un<br />
attapos, kad pūces ieskandināja mēness parādīšanos. Tie bija brīži, kad es katru reizi no jauna<br />
atklāju lasīšanas neaizstājamo prieku un literatūras neizsmeļamās iespējas.”<br />
Toms, kuru interesē aktiermāksla, atzīstas:<br />
„Teikšu godīgi: pašlaik esmu nonācis tādā brīdī, kad lasīšana ir pacilājošais ikdienā, jo<br />
esmu caur lasīšanu spējis daudz saprotamāk tvert brīžus ikdienas dzīvē. Rodas iekšējas bagātības<br />
sajūta, jo no grāmatām, kuras lasu, tik daudz gūstu sev, un vēl, ja ir iespēja, ka kāds mani<br />
uzklausa, tad nav nekā skaistāka par dalīšanos tajā, tas dara mani bagātu. Diezgan ilgi biju<br />
vienaldzīgs pret literatūru, īpaši pamatskolas gados, jo neredzēju tai nekāda labuma, vismaz<br />
ne tajā laikā. Lai arī par savu nākotni esmu nedaudz nobažījies, tomēr apzinos, ka lasot literatūras<br />
bagātība manī krājas un lasīšana ir viens no līdzekļiem, kas palīdz uzzināt daudz jauna<br />
gan par sevi, gan procesiem apkārt. Sākumā man nācās sevi piespiest lasīt, lai arī jau senāk<br />
esmu mīlējis lasīt dažādas garas intervijas vai rakstus, tomēr izlasīt kārtīgu grāmatu, ko nevar<br />
izdarīt pa vienu vai divām stundām. Ir grūtāk, bet guvums ir nesalīdzināms. Ir viena skaista<br />
lieta, ko es nekad nevēlētos pazaudēt: kad izlasi grāmatu, ir tā dīvainā sajūta ķermenī, ka kaut<br />
kas tur griežas vai mainās vietām, tad es arī apzinos, ka pavadītais laiks ir bijis tā vērts, jo ieguvējs<br />
esmu es un nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu par it kā zemē nomestu laiku. Manuprāt,<br />
ir jāsaprot primāri, ko lasu, kāpēc to lasu un ko no tā saprotu un gūstu. Grāmata ir jājūt, un<br />
sevi ir jājūt.”<br />
Savukārt Dana atzīst, ka lasītprieks ir audzis jau no bērnības:<br />
„Lasīšana ir tas, bez kā es nespētu iedomāties savu ikdienu, tas ir veids, kā es varu ieslīgt<br />
pat pavisam citā pasaulē, tāpēc parasti neuzspiežu sev lasīt grāmatas, kuras nudien neuzrunā,<br />
to novērtēju pēc sen, bet netīšām sākta paraduma izlasīt pirmo un pēdējo grāmatas teikumu.<br />
Tas ir visvienkāršākais veids, kā paplašināt savas zināšanas, piemēram, lasot uz patiesiem notikumiem<br />
balstītas grāmatas un par vēsturi, kā arī valodas pilnveidošana, kas sniedz savā ziņā<br />
augstāku vērtējumu sevis pašas acīs, jo tādējādi es parūpējos par to, lai pēc iespējas mazāk<br />
degradētu savu valodu. Lasītprieks, man šķiet, ka manī ir mitis jau izsenis. Regulāri radās situācijas,<br />
kad konflikti radās tieši dēļ ilgstošās lasīšanas, kas ieilga manas aizrautības dēļ. Lasot grāmatas,<br />
iedzīvojoties to sižetos, tikpat reāli izjūtot visu aprakstīto kā patiesi pastāvošo, es esmu<br />
kļuvusi atkarīga no lasīšanas, kas tādā veidā ir pārņēmusi mani savā varā. Tas nav tik vienkārši<br />
aprakstāms process, to pat ir grūti novērot un piefiksēt tā fāzes.” ■<br />
38
SKOLOTĀJI UN SOCIĀLIE TĪKLI<br />
Skolotāji – blogeri<br />
Noslēdzies Microsoft Latvia, UNESCO Latvijas Nacionālās<br />
komisijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un<br />
portālu Skolotājs.lv un Nākotnesskola.lv iz sludinātais<br />
Laura Jansone<br />
konkurss Izglītības blogs 2012, kurā pedagogi tika aicināti pieteikt savus blogus<br />
jeb emuārus. Konkursa uzvarētāji stāsta par savu pieredzi – ko guvuši blogojot.<br />
Arturs Teihmanis,<br />
Rīgas<br />
Kultūru vidusskolas<br />
matemātikas<br />
skolotājs.<br />
Nominācijas<br />
Skolotāja individuālais/personīgais<br />
memuārs<br />
uzvarētājs<br />
Blogs: www.draugiem.lv/<br />
teihmanis<br />
„Konkurss atrada mani,<br />
nevis es konkursu. Savu emuāru<br />
sāku rakstīt apmēram pirms<br />
pusotra gada, sēžot Liepājas<br />
Universitātes studijā – izdomāju,<br />
ka jāapvieno www.draugiem.lv<br />
ar sava emuāra rakstīšanu. Jau<br />
pašā sākumā www.draugiem.<br />
lv administratori manai lapai<br />
uzdāvināja statusu 5 latu vērtībā.<br />
It kā sīkums, tomēr tas bija pozitīvs<br />
stimuls. Tad Ainārs Sviklis<br />
no www.nakotnesskola.lv mani<br />
uzaicināja sadarboties, un tad<br />
nāca arī šis konkurss. Blogā lieku<br />
iekšā visu, kas saistās ar izglītību,<br />
konkursiem, savu stundu darbus.<br />
Piemēram, novadu interesantu<br />
mācību stundu, to safotografēju,<br />
uztaisu video un ielieku lapā. Tad<br />
skolēni un visi sekotāji redz sava<br />
darba rezultātu. Konkursam pieteicos<br />
ar jau gatavu blogu, nevis<br />
to veidoju speciāli šim pasākumam.<br />
Domājot par kolēģiem un<br />
viņu aktivitātēm sociālajos tīklos,<br />
jāsaka, ka katram jārīkojas pēc<br />
savas situācijas un nevajag baidīties<br />
kaut ko darīt un eksperimentēt.<br />
Tad arī katrs skolotājs atradīs<br />
savu formulu, jo ne visiem der<br />
viena. Esmu sapratis, ka skolēniem<br />
ļoti patīk šāda veida skolotāju<br />
aktivitātes. Piemēram, manā<br />
lapā www.draugiem.lv pašlaik<br />
ir 512 sekotāji. Daudzi no tiem<br />
ir mani pašreizējie un bijušie<br />
skolēni, kā arī kolēģi, bet daudzi<br />
ir nepazīstami. Turklāt šāda<br />
veida komunikācija ar skolēniem<br />
ir ērta un viņiem tas patīk – nav<br />
jāiziet no Draugiem, var saņemt<br />
informāciju, var sarakstīties<br />
ar skolotāju – skolēni to aktīvi<br />
izmanto. Varu teikt, ka šī mana<br />
lapa Draugos ir aktīvāka sarakstē<br />
nekā e-klase.”<br />
Baiba Svenča,<br />
Aizkraukles novada<br />
ģimnāzijas<br />
angļu valodas<br />
skolotāja.<br />
Nominācijas<br />
Mācību priekšmeta<br />
emuārs uzvarētāja<br />
Blogs: baibasvenca.<br />
blogspot.com<br />
„Veidoju mācību priekšmeta<br />
blogu, kas paredzēts skolotājiem,<br />
bet, protams, ka var lasīt<br />
visi. Kāpēc es to sāku taisīt Bija<br />
sakrājies daudz kas tāds, ko man<br />
gribējās pateikt kādam citam. Ar<br />
dažādām datoru tehnoloģijām<br />
biju saskārusies jau iepriekš,<br />
lietojot klasē ar skolniekiem.<br />
Sākumā jau viss bija ļoti vienkārši<br />
– word un PowerPoint, tad lēnām<br />
gāju uz kaut ko sarežģītāku.<br />
Man tiešām bija pilna sirds un to<br />
gribējās un laikam arī vajadzēja<br />
kādam izstāstīt.<br />
Blogā rakstu par to, ko un kā<br />
skolotājs ar dažādām tehnoloģijām<br />
skolēnam var iemācīt priekšmetā<br />
interesantāk, efektīvāk<br />
un ātrāk, kā arī par digitālajiem<br />
rīkiem, pārsvarā online, ko var<br />
atrast internetā. Noteikti blogošu<br />
arī turpmāk. Esmu sapratusi – jo<br />
es dziļāk ieeju tehnoloģiju pasaulē,<br />
jo man vairāk atklājas – un nekad<br />
nav garlaicīgi. Protams, visu,<br />
ko aprakstu, esmu ar skolēniem<br />
arī izmēģinājusi. Ne jau katru<br />
dienu strādājam ar tehnoloģijām,<br />
neesmu jau datoru skolotāja, bet<br />
daudzas lietas izmantojam, arī<br />
mācoties angļu valodu. Arī skolēni<br />
ir pieraduši, ka viņiem kaut kas<br />
ik pa laikam ir jāizmēģina.<br />
Par bloga veidošanu un<br />
izmantošanu esmu runājusi arī<br />
ar citiem skolotājiem, mēģinājusi<br />
viņus iedrošināt darīt kaut ko<br />
līdzīgu.”<br />
Frīdis Sarce vičs,<br />
Auces vidusskolas<br />
informātikas<br />
skolotājs.<br />
Nominācijas<br />
Noderīgs mācību<br />
resursu<br />
bibliotēkas vietnes memuārs<br />
uzvarētājs<br />
Blogs: fs-it.blogspot.com<br />
„Ar šīm lietām nodarbojos<br />
ļoti sen. Savu tīmekļa lapu uzturu<br />
jau kopš 2000. vai 2001. gada.<br />
Tajā laikā Kārlis Berķis mani paaicināja<br />
uz sava rajona skolotāju<br />
apmācībām. Pirms tam viņš bija<br />
izveidojies interneta lapu, kura<br />
bija pieejama visiem pasākuma<br />
dalībniekiem, un tajā bija atrodama<br />
sākuma informācija par<br />
pašu pasākumu. No tā laika arī es<br />
sāku darīt tāpat – kad dodos uz<br />
kursiem, visus materiālus salieku<br />
attiecīgajā interneta mājaslapā,<br />
un dalībnieki jau kādu dienu<br />
iepriekš var iepazīsties ar informāciju<br />
par pasākumu.<br />
Strādāt uz bloga platformas<br />
mani sakūdīja mans bijušais<br />
skolēns Gatis Šeršņevs apmēram<br />
2009. gadā. Pirms tam visu uzturēju<br />
uz savas skolas servera. Laika<br />
gaitā, nomainot interneta pakalpojuma<br />
sniedzēju, radās problēmas<br />
ar servera izmantošanu.<br />
39
Tagad ir ļoti ērti uz bloga platformas<br />
izvietot visus nepieciešamos<br />
materiālus. Vēl viens pluss – man<br />
nav jārūpējas par datu drošību, jo<br />
to attiecīgi dara Google vai kāda<br />
cita kompānija. Pirmā lappusīte<br />
bija skolotājiem par informāciju<br />
tehnoloģijām. Pēc tam arī sava<br />
informātikas lapaspuse, un tad<br />
jau radās vēl citas, kas ir saslēgtas<br />
vienotā sistēmā.<br />
Konkrēti šim konkursam pieteicos<br />
vairāk kolēģu aģitēts neilgi<br />
pirms termiņa beigām, un man<br />
tas ir ļoti patīkams pārsteigums.<br />
Pats regulāri vēroju arī citas platformas.<br />
Lai izglītotu skolotājus<br />
visā Latvijā, kopā ar G. Šeršņevu<br />
braukājam pa Latviju un stāstām<br />
par servera un blogu iespējām,<br />
rādām, kā tos veidot, kā dažādus<br />
materiālus izvietot digitālajā vidē<br />
utt., jo tas ir ērti, vienkārši, ātri un<br />
lēti.”<br />
Gundega Rancāne,<br />
Makašānu<br />
Amatu vidusskolas<br />
direktore.<br />
Nominācijas<br />
Skolas vadītāja<br />
veidots emuārs<br />
uzvarētāja<br />
Blogs: rancane.wordpress.<br />
com<br />
„Esmu diezgan publiska persona,<br />
jo mana profesija ir saistīta<br />
gan ar mākslu, gan pedagoģiju<br />
un man visu laiku ir paticis un ir<br />
bijis svarīgi komunicēt ar sabiedrību,<br />
tāpēc man likās, ka blogs ir<br />
lielisks instruments vai vēl viens<br />
veids, kā to darīt. Es taču nevaru<br />
satikties ar visiem daudzajiem<br />
paziņām un interesantajiem cilvēkiem<br />
katru dienu. Daudzus no<br />
viņiem es satieku tikai reizi gadā.<br />
Tad blogs ir iespēja informēt par<br />
to, kas notiek Makašānos, kur es<br />
strādāju, dzīvoju un esmu dzimusi.<br />
Vēl viens pamudinājums, varbūt<br />
ne tik pozitīvs, bija tad, kad<br />
sastapos ar cīnīšanos par skolēnu<br />
skaitu. Taču galvenā mana bloga<br />
doma ir vēlme dalīties ar pozitīvām<br />
izjūtām par Latgales laukiem<br />
un dabu.<br />
Veidojot šo blogu, es nezināju,<br />
ka kaut kad varētu būt<br />
šāds konkurss. Kad izlasīju par šo<br />
iespēju, pieteicu un tikpat ātri arī<br />
aizmirsu, ka esmu pieteikusi. Tāpēc<br />
balvas iegūšana man tiešām<br />
ir ļoti pozitīvs pārsteigums.<br />
Lai iesaistītu kolēģus un<br />
izglītības profesiju pārstāvjus kļūt<br />
aktīvākiem sociālajā vidē, esmu<br />
daudz par to runājusi dažādos<br />
semināros un privātās tikšanās<br />
reizēs. Uzskatu, ka ļoti maz pedagogu,<br />
skolu vadītāju un pašvaldību<br />
darbinieku izmanto sociālos<br />
tīklus, lai komunicētu ar sabiedrību.<br />
Tas ir labs komunikācijas<br />
veids. Protams, lai tajā iedzīvotos,<br />
ir jāpaiet nelielam laikam un jāsajūt<br />
savs saziņas veids. Sākumā<br />
viss šķiet tāds pagrūts, bet, kad<br />
sāk rakstīt, tas kļūst interesanti<br />
un aizraujoši.” ■<br />
Konkursa Izglītības blogs 2012 dalībnieku sveikšana un uzvarētāju apbalvošana notiks 5. decembrī<br />
Microsoft Latvija birojā Rīgā, Zaļajā ielā 1.<br />
Aktuāli<br />
ESF projektā šoruden uzņemti 1200 jaunieši<br />
Šoruden vairāk nekā 1200 jauniešu uzsākuši mācības Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītajās<br />
profesionālās izglītības programmās 25 profesionālās izglītības iestādēs, lai gada vai pusotra laikā<br />
apgūtu arodu. Mācības ir bez maksas, turklāt audzēkņi var saņemt līdz 70 latu ikmēneša stipendiju.<br />
Profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotajā<br />
ESF projektā Profesionālās izglītības programmu, pamatprasmju un kompetenču apguve<br />
izglītības un profesionālās karjeras turpināšanai piedāvā apgūt pavāra, metinātāja, veterinārārsta<br />
asistenta, lokomotīvju saimniecības tehniķa, meža mašīnu operatora un citas profesijas.<br />
Šā gada jaunumi profesiju klāstā - lauku īpašumu apsaimniekotājs, SPA meistars, zobārsta<br />
asistents, kuģa pavārs, celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķis, dārzkopis. Pilns profesionālās<br />
izglītības iestāžu un programmu saraksts pieejams izglītības ceļvedī NIID.LV.<br />
Par vienu no jaunajām programmām ESF projektā stāsta Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma<br />
profesionālās vidusskolas direktore Dace Cine: „Pēc četru gadu mērķtiecīga darba, pieredzes<br />
apguves un darba tirgus vērojumiem Skandināvijā un Baltijas valstīs Nordplus projektā esam<br />
izveidojuši SPA meistara profesionālās izglītības programmu. Redzējām, ka Latvijas darba tirgū<br />
pieaug pieprasījums pēc veselības tūrisma un SPA meistariem. Lai izveidotu kvalitatīvu programmu,<br />
esam strādājuši kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Zviedrijas un Lietuvas. Esam gandarīti, ka 1,5<br />
gadu laikā ir iespēja apmācīt jaunus profesionāļus gan klasiskās, gan SPA masāžas sniegšanā.” ■<br />
40
SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS<br />
IKT risinājumi izglītības politikā<br />
– aktualitātes un izaicinājumi<br />
Šobrīd nav statistiski ticamu datu par to, kā tieši un ar kādu<br />
intensitāti IKT tiek izmantots ikdienas mācību darbā vispārējā<br />
un profesionālajā izglītībā.<br />
Boston Consulting Group<br />
(BCG) jau vairākus gadus īsteno<br />
e-intensity index mērījumu<br />
visā pasaulē, kas atspoguļo trīs<br />
būtiskākās interneta tehnoloģiju<br />
indikatīvās grupas: pieejamība,<br />
e-komercija un lietojamība.<br />
2010. gadā Latvija aptuveni simts<br />
valstu konkurencē ierindojās<br />
85. vietā. Savukārt šogad mēs<br />
pieejamības (jeb infrastruktūras)<br />
ziņā esam top 20 valstu sarakstā.<br />
Pašlaik Latvija kopumā minētajā<br />
indeksā, kas veidojas no vairāk<br />
nekā 30 indikatoriem, ierindojas<br />
godpilnā 29 vietā. Tādējādi tiešsaistes<br />
risinājumu izmantošanai<br />
mājsaimniecībās un komercdarbībā<br />
ir ļoti liels pieaugums. Diemžēl<br />
tieši to pašu nevarētu teikt<br />
par informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģiju (KT) lietojumu<br />
izglītības procesu organizācijai.<br />
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas<br />
(IZM) datiem, šobrīd katrā<br />
izglītības iestādē ir pieejams<br />
platjoslas interneta pieslēgums,<br />
kā arī dažāda līmeņa datortehnika<br />
ir pieejama gan administratīvajam,<br />
gan mācību procesam.<br />
Tomēr šajā gadījumā jāuzsver, ka<br />
tehnika ir pieejama, nevis tiek izmantota<br />
attiecīgajiem mērķiem.<br />
Šobrīd nav statistiski ticamu datu<br />
par to, kā tieši un ar kādu intensitāti<br />
IKT tiek izmantotas ikdienas<br />
mācību darbā vispārējā un<br />
profesionālajā izglītībā. Ņemot<br />
vērā augstskolu specifiku, IKT<br />
risinājumi tiek ieviesti un izmantoti<br />
daudz plašāk, un lielākās<br />
universitātes šajā jautājumā var<br />
lepoties ar ļoti sistemātiskiem<br />
un vispusīgi integrētiem risinājumiem.<br />
Te jāmin tādi piemēri kā<br />
vienotas informācijas sistēmas,<br />
dokumentu aprite, studentu<br />
identifikācijas kartes, tālmācības<br />
platformas, studiju sasniegumu<br />
reģistrs u. c. Piemēram, Latvijas<br />
Universitātē pastāv arī praktiskas<br />
iestrādnes promocijas darbu<br />
digitālo versiju brīvpieejai, un<br />
Latvijas augstskolas nodrošina<br />
dažāda veida resursus arī vienotajā<br />
bibliotēku tīklā.<br />
Aplūkojot vispārējā un<br />
vidējā profesionālajā izglītībā<br />
īstenotās iniciatīvas šajā IKT<br />
virzienā, mēs visbiežāk runājam<br />
par datorizāciju un datortīkla<br />
infrastruktūru. Vairākus gadus,<br />
tiekot īstenotam ESF projektam<br />
Dabaszinātnes un matemātika,<br />
skolas ieguva arī specifiskus<br />
digitālos mācību resursus attiecīgajās<br />
jomās. Lai gan minētie<br />
Jāatceras, ka digitāli<br />
mācību resursi vismaz<br />
tuvākajā laikā būs tikai kā<br />
brīvprātīgs atbalsta risinājums<br />
standartu apguvē<br />
resursi (piemēram, datortehnika)<br />
ir izmantojami arī sociālo zinātņu<br />
mācību priekšmetos, par šādām<br />
pedagogu aktivitātēm reprezentatīvas<br />
informācijas nav.<br />
Šobrīd IZM izglītības politikas<br />
kontekstā ir izvirzījusi vairākas<br />
darbības prioritātes, kas turpmāk<br />
materializēs gan nacionāla<br />
līmeņa iniciatīvās, gan arī nākamā<br />
struktūrfondu plānošanas<br />
perioda aktivitātēs. Pedagogu<br />
digitālā pratība, digitālie mācību<br />
resursi un vienotas informācijas<br />
sistēmas ir tie trīs virzieni, kas<br />
visspilgtāk raksturo IKT progresu<br />
izglītības politikā.<br />
Aizvien pedagogu digitālā<br />
pratība ir neapmierinoši<br />
zemā līmenī<br />
Diemžēl vēl aizvien pedagogu<br />
digitālā pratība ir neapmierinoši<br />
zemā līmenī, par ko liecina<br />
arī 2011. gadā veiktā pētījuma<br />
Pedagogu tālākizglītības vajadzību<br />
izpēte dati. Ļoti kritiski skolotāju<br />
digitālo pratību vērtē ne tikai<br />
Dr. Rūdolfs Kalvāns, IZM Politikas<br />
iniciatīvu un attīstības departamenta<br />
direktora vietnieks<br />
attīstības stratēģijas un starptautiskās<br />
sadarbības jomā<br />
skolēni un vecāki, bet arī paši<br />
skolotāji. Turklāt tieši šo prasmi<br />
skolotāji ierindo piecu būtiskāko<br />
profesionālo prasmju sarakstā. Ir<br />
pilnīgi skaidrs, ka IZM un pašvaldību<br />
centieni modernizēt skolas<br />
un klases mācību vidi nedos<br />
nekādu atdevi, ja skolotāji vēl<br />
aizvien attiecīgās tehnoloģijas<br />
neizmantos pilnvērtīgi.<br />
Lai gan digitālo mācību resursu<br />
(DMR) jautājums ir vairāku<br />
izglītības iniciatīvu dienaskārtībā,<br />
tehnikas ienākšana klasē ir samērā<br />
komplicēts risinājums, kas<br />
rada arī zināmus priekšizpētes<br />
infrastruktūras modernizēšanas<br />
darbus. Pirmkārt, ir jāpārplāno<br />
skolas datortīkla (tostarp bezvadu<br />
tīkla) infrastruktūra un<br />
iekārtu pieslēgvietu tīklojums.<br />
Nedrīkst aizmirst arī par tehniskā<br />
atbalsta funkcijām, kas noteikti<br />
vairs nebūs pa spēkam vienam<br />
informātikas skolotājam, līdzko<br />
mācību procesā sāks piedalīties,<br />
iespējams, pat vairāki simti dažādu<br />
digitālo iekārtu.<br />
Pastāv vairāki DMR izmantošanas<br />
modeļi jeb klasifikācija.<br />
Viens no tiem ir mums zināmais<br />
UNESCO – IKT izglītība ilgtspējīgai<br />
attīstībai un jaunais humānisms.<br />
Arī tas, kas tiek piedāvāts UNES<br />
CO ICT Competency Framework<br />
for Teachers. Vēl viena recepte –<br />
pieeja, kompetence, motivācija.<br />
Tātad piekļuves iespējas DMR,<br />
prasme un vēlme tos lietot. Zināmā<br />
mērā šim modelim ir ne tikai<br />
horizontāla struktūra, bet arī vertikāla<br />
– motivāciju lietot nosaka,<br />
cik lielā mērā cilvēks to prot darīt,<br />
savukārt to ietekmē tas, cik plaši<br />
un viegli viņam kā lietotājam<br />
DMR ir pieejami.<br />
Šobrīd Latvijai neatbildēts<br />
41
jautājums – kā un vai DMR varētu<br />
ietekmēt skolēnu mācību sasniegumus<br />
Tā kā tieši šis mācību<br />
procesa rezultatīvais indikators<br />
ļoti bieži tiek izmantots izglītības<br />
politikas plānošanā un analīzē,<br />
arī DMR integrācijai viennozīmīgi<br />
ir jāpaaugstina šī indikatora<br />
rezultatīvie rādītāji.<br />
Tiešs atbalsts iepriekš minētajām<br />
prioritātēm ir vienots<br />
informācijas sistēmu tīkls, kas<br />
vairākos pārvaldes līmeņos varēs<br />
nodrošināt gan informatīvo, gan<br />
mācību resursu izveides, glabāšanas<br />
un izplatīšanas pakalpojumus.<br />
Jāatceras, ka digitāli mācību<br />
resursi vismaz tuvākajā laikā būs<br />
LatSTE pulcē radošus un progresīvi<br />
domājošus pedagogus<br />
tikai kā brīvprātīgs atbalsta risinājums<br />
standartu apguvē. Pagaidām,<br />
piemēram, Latvijas vispārējā<br />
izglītība nav gatava revolūcijai,<br />
pilnībā nomainot tradicionālās<br />
tāfeles, burtnīcas, mikroskopus,<br />
grāmatas un kontūrkartes.<br />
Šogad novembra pirmajās<br />
divās dienās Pļaviņu novada<br />
ģimnāzijā risinājās lielākā konference<br />
un izstāde IKT izglītībā<br />
LatSTE 2012. Šis ir viens no tradīcijām<br />
bagātākajiem skolu līmeņa<br />
pasākumiem Latvijā, kam šogad<br />
aprit jau 15. gadadiena.<br />
No dalībnieka skatupunkta<br />
visvērtīgākās, protams, bija praktiskās<br />
darbnīcas un lielā tehnoloģiju<br />
ekspozīcija, kurā brīvi varēja<br />
izzināt un izmēģināt inovatīvākos<br />
IKT risinājumus izglītības vajadzībām.<br />
Jāpiemin apgāda Lielvārds<br />
un Promethean jaunākie piedāvājumi<br />
skolēniem un mācību<br />
procesa vadītājiem. Īpašs bija<br />
jaunais digitālais mācību galds,<br />
kas paredzēts līdz pat sešām<br />
skolēnu darba vietām, nodrošinot<br />
interaktīvu mācību procesu<br />
dažādos mācību priekšmetos.<br />
Arī uzņēmums Datorzinību centrs<br />
un Baltijas Biroju tehnoloģijas<br />
demonstrēja dažādas biznesa<br />
iedvesmotas tehnoloģijas, kas<br />
izraisīja samērā lielu apmeklētāju<br />
interesi. ■<br />
1. un 2. novembrī Pļaviņu novada ģimnāzijā norisinājās Latvijas<br />
Skolu tehnoloģiju ekspozīcija (LatSTE). LatSTE ik gadu Mg. soc. Gatis Šeršņevs<br />
pulcē aktīvus ar izglītības jomu saistītus cilvēkus, iestādes<br />
un uzņēmumus, kas dalās pieredzē par paveikto, saviem realizētajiem projektiem un jaunumiem<br />
IKT jomā. Tā ir ikgadēja konference, kas norisinās kopš 1998. gada. Šogad konference<br />
notika jau 15. reizi.<br />
www.latste.blogspot.com<br />
Tāļa Bērča balvas laureāts<br />
–Smiltenes ģimnāzijas informātikas<br />
un fizikas skolotājs,<br />
direktora vietnieks informātikas<br />
jautājumos Andrejs Miķis.<br />
Datori, projektori, interaktīvās<br />
tāfeles, iPad, interneta rīki ir<br />
tehnoloģijas, kas skolā ienākušas<br />
relatīvi nesen un turpina ienākt<br />
straujiem soļiem. LatSTE var uzskatīt<br />
par savdabīgu katalizatoru<br />
tam, kā tehnoloģijas parādījās<br />
skolās, un tam, kā izglītība mainījusies<br />
to ietekmē. Ja sākotnēji<br />
LatSTE bija vieta, kur ieraudzīt<br />
jaunos tehnoloģiju brīnumus, tad<br />
pēdējā laikā arvien biežāk tiek<br />
uzsvērta uz rezultātu vērsta pilnvērtīga<br />
tehnoloģiju izmantošana<br />
izglītībā. Gadu laikā nedaudz<br />
mainījies arī LatSTE formāts.<br />
Ja sākotnēji pasākums notika<br />
trīs dienas, tad nu jau vairākus<br />
gadus LatSTE ir koncentrētāka un<br />
notiek divas dienas. Plenārsēdes,<br />
lekcijas, paneļdiskusijas, prezentācijas,<br />
demonstrējumi, informācijas<br />
un komunikāciju tehnoloģiju<br />
u. c. firmu produkciju izstāde,<br />
pārdošana – tas viss LatSTE ir bijis<br />
kopš tās pirmsākumiem. Vairākus<br />
pēdējos gadus LatSTE parādījušās<br />
radošās darbnīcas, kurās dažādu<br />
priekšmetu skolotāji dalās<br />
tehnoloģiju izmantošanas pieredzē<br />
un firmu pārstāvji prezentē<br />
jaunākos sasniegumus.<br />
Liels darbnīcu klāsts tika piedāvāts<br />
arī šogad. Šogad LatSTE<br />
sākās ar lekcijām par izglītības<br />
aktualitātēm un attīstības virzieniem,<br />
kurās uzstājās Latvijas un<br />
starptautiskie eksperti. Ar uzrunām<br />
uzstājās Rūdolfs Kalvāns,<br />
IZM Politikas iniciatīvu un attīstības<br />
departamenta direktora<br />
vietnieks attīstības stratēģijas un<br />
starptautiskās sadarbības jomā,<br />
Aleksandrs Uvarovs (Krievija),<br />
Krievijas Zinātņu akadēmijas datorcentra<br />
vadošais pētnieks, Krievijas<br />
Inovāciju institūta direktors,<br />
Jim Goetz (ASV), dizaina speciālists,<br />
audio risinājumu izglītības<br />
iestādēm izstrādātājs, un citi.<br />
Pasākums ir ieguvis starptautisku<br />
skanējumu, jo ārzemju vieslektori<br />
pēdējā laikā piedalās regulāri.<br />
Līdztekus citām LatSTE 2012<br />
norisēm abās konferences dienās<br />
notika ražotāju stendu izstāde,<br />
kur uzņēmumi prezentēja savus<br />
izstrādājumus un risinājumus.<br />
Pirmā diena beidzās ar<br />
kultūras programmu, kura savu<br />
kulmināciju sasniedza ar balli,<br />
kurā uzstājās Guntis Skrastiņš ar<br />
grupu. Gadu gaitā LatSTE izveidojies<br />
savs pastāvīgo apmeklētāju<br />
loks, un tā ir arī vieta, kur<br />
reizi gadā skolotāji satiek savus<br />
draugus un kolēģus.<br />
Par Tāļa Bērča piemiņas<br />
balvu<br />
Lai godinātu izcilā pedagoga,<br />
LatSTE dibinātāja, Ogres<br />
ģimnāzijas pedagoga, Ogres<br />
Interneta<br />
42
centra un Ogres rajona<br />
Pašvaldību vienotā informācijas<br />
centra vadītāja Tāļa Bērča piemiņu<br />
un viņa lielo ieguldījumu Latvijas<br />
skolu informātikas attīstībā,<br />
sabiedrība Tilde ir nodibinājusi<br />
un finansē Tāļa Bērča piemiņas<br />
balvu un stipendiju.<br />
2012. gada balvas laureāts<br />
Andrejs Miķis ir Smiltenes ģimnāzijas<br />
informātikas un fizikas<br />
skolotājs, direktora vietnieks<br />
informātikas jautājumos.<br />
Smiltenes ģimnāzijas pedagogi<br />
A. Miķi raksturo kā enerģisku<br />
un svaigām idejām bagātu<br />
kolēģi, kurš vienmēr tiecas uz<br />
jauniem izaicinājumiem IT izglītības<br />
jomā. Ik gadu skolotāja<br />
vadībā Smiltenes ģimnāzijas audzēkņi<br />
piedalās novada un valsts<br />
informātikas olimpiādēs. Līdztekus<br />
darbam ģimnāzijā A. Miķis<br />
ir izveidojis vairākus nozīmīgus<br />
IT projektus Latvijas Izglītības<br />
informatizācijas sistēmā. Arī citi<br />
Latvijas informātikas skolotāji<br />
ikdienā izmanto A. Miķa izstrādātos<br />
IT risinājumus – dažādas<br />
programmas. ■<br />
www.latste.blogspot.com<br />
Abās konferences dienās notika<br />
ražotāju stendu izstāde, kur<br />
uzņēmumi prezentēja savus izstrādājumus<br />
un risinājumus.<br />
Auces novada pieaugušo izglītības un informācijas centrs sadarbībā ar portālu Nākotnesskola.lv<br />
piedāvā tālākizglītības kursu Interneta iespējas mūsdienīgam mācību procesam<br />
Kursa lektori: Frīdis Sarcevičs – Auces vidusskolas informātikas skolotājs, Gatis Šeršņevs – Auces PIIC<br />
lektors<br />
Īss apraksts. Ir izveidots un aprobēts pedagogu tālākizglītības kurss Interneta iespējas mūsdienīgam<br />
mācību procesam par internetā atrodamiem un izmantojamiem tiešsaistes rīkiem, t. sk. sociālo mediju un<br />
tiešsaistes servisu izmatošanas iespējām izglītībā. Iepazīstot un pielietojot tos, pedagogi spēj dažādot<br />
mācību metodes un mācību procesu padara aizraujošāku. Mērķis ir iepazīstināt pedagogus ar plašo<br />
interneta rīku klāstu un to daudzveidīgajām pielietojuma iespējām un iespējām dažādot mācību<br />
procesu. Programma ir saskaņota Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tās apjoms ir 36 stundas. Pēc kursa<br />
pabeigšanas pedagogiem tiek izsniegtas apliecības par profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursa apguvi.<br />
Kursu iespējams īstenot klātienē vai attālināti Virtuālajā klasē pilnā 36 stundu apjomā vai pa atsevišķiem<br />
12 stundu moduļiem. Dalībnieki piedalās nodarbībās, izmantojot datoru un internetu, pieslēdzoties<br />
tiešsaistes mācībām neatkarīgi no atrašanās vietas. Tiešsaistes nodarbības notiek vienu reizi nedēļā.<br />
Ja kādu apstākļu dēļ nodarbībā nav iespējams piedalīties, tās iespējams noskatīties ierakstā. Šādu nodarbību<br />
veidam ir daudz priekšrocību, ko novērtē arī paši pedagogi, t. i, nav nepieciešams transports, telpu<br />
īres u. c. Kursa 36 stundu programmu ir iespējams apgūt 3 atsevišķu moduļu veidā. Visi trīs atsevišķie 12<br />
stundu moduļi ir saskaņoti ar IZM.<br />
Plašāka informācija un atsauksmes par kursiem atrodamas: http://manaklase.wikispaces.com un<br />
http://www.nakotnesskola.lv/group/vklase.<br />
Kursu izmaksas: viena moduļa cena pedagogam – Ls 15,00<br />
Maksājumu iespējams veikt individuāli vai centralizēti pašvaldības/novadu skolotājiem<br />
Kontaktinformācija: Ainārs Sviklis, mob.: 29149318, e-pasts: ainars.sviklis@gmail.com<br />
Programmas saturs<br />
1. Modulis: Interneta resursi izglītībai (12 st.)<br />
Interneta (sociālo) mediju radītās iespējas mūsdienīgam<br />
mācību procesam.<br />
Latvijas un pasaules skolotāju sociālās kopienas<br />
(sociālie tīkli), to izmantošanas iespējas.<br />
Mācību priekšmetu tīmekļa resursi, kā atrast, to pielietojums<br />
mācību procesā.<br />
Kā sistematizēt materiālus savam priekšmetam<br />
(scoop.it, snip.it Del.icio.us u.c.)<br />
Tiešsaistes testu, krustvārdu mīklu, dažādu sagatavju<br />
servisi. Ģimenes koki, laika līnijas; domu kartes,<br />
kalendāri un tamlīdzīgi.<br />
Blogi izglītībā – labā pieredze un bloga praktiska<br />
izveide.<br />
2. Modulis: Interneta sadarbības rīki mācību<br />
procesam (12 st.)<br />
Mākoņservisi, to izmantošanas iespējas.<br />
Tiešsaistes ofisa paketes, to izmantošanas iespējas.<br />
(Googledoc, Microsoft Web aps).<br />
Tiešsaistes datu glabātuves (Dropbox, Googledrive,<br />
Skydrive).<br />
Rīki tiešsaistes grupu darbiem dažādos mācību<br />
priekšmetos.<br />
Mikroblogi, to pielietojums mācību procesā (Twitter,<br />
Ask, Educhat).<br />
Tiešsaistes konferences, to pielietojuma iespējas<br />
mācību procesā.<br />
3. Modulis: Digitālā satura veidošana un<br />
publicēšana internetā (12 st.)<br />
Satura publicēšanas internetā plusi un mīnusi.<br />
Tekstu, attēlu, skaņas un video apstrādes un publicēšanas<br />
iespējas tiešsaistē.<br />
Digitālo materiālu veidošanas līdzekļi un vides.<br />
Digitālais mācību materiāls – labā prakse un mācību<br />
materiāla izveide mācību stundai, tā publicēšana<br />
Wikispace.<br />
43
PIEREDZE<br />
eTwinning – radoši un<br />
nevajag naudu<br />
eTwinning ir ES mūžizglītības programma, kuras mērķis ir,<br />
izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas,<br />
veicināt izglītības iestāžu sadarbību.<br />
Inese Matisāne<br />
„Brīvā griba, pozitīva vide<br />
un pozitīva attieksme ir tas, kas<br />
saista skolēnus un skolotājus<br />
eTwinning mūžizglītības programmā,”<br />
spriež Maija Kalniņa,<br />
Rīgas Kultūru vidusskolas angļu<br />
valodas skolotāja. „eTwinning neuzliek<br />
skolotājam nekādas prasības:<br />
lai ko iesāktu, nav vajadzīga<br />
nauda, skolotājs var būt radošs<br />
un darīt tad, kad viņam ir laiks,<br />
viņam nav jāveido arī atskaites.”<br />
Oktobra vidū Jaunatnes starptautisko<br />
programmu aģentūra<br />
(JSPA) Eiropas skolu sadarbības<br />
programmas eTwinning ietvaros<br />
organizēja ikgadējo eTwinning<br />
Nacionālo konferenci.<br />
eTwinning Eiropas skolu<br />
sadarbībai<br />
Šī programma paredzēta<br />
jebkura veida un līmeņa izglītības<br />
iestādēm – pirmsskolām,<br />
pamatskolām, vidusskolām un<br />
profesionālajām vidusskolām, kuras<br />
nodrošina izglītību bērniem<br />
un jauniešiem vecumā no 3 līdz<br />
19 gadiem.<br />
Izmantojot eTwinning tiešsaistes<br />
rīkus (portālu un darba<br />
virsmu), Eiropas Savienības (ES)<br />
dalībvalstu skolotāji, direktori,<br />
bibliotekāri un citi skolas darbinieki<br />
var reģistrēties un atrast<br />
viens otru, virtuāli satikties, apmainīties<br />
idejām un praktiskiem<br />
darbiem, apvienoties grupās, lai<br />
kopīgi mācītos un izstrādātu tiešsaistē<br />
(online) balstītus projektus.<br />
Tagad droši dodieties uz<br />
eTwinning karti, un jūs tur ieraudzīsiet,<br />
kuras skolas jau šobrīd<br />
reģistrējušās eTwinning programmā.<br />
Izvēloties savas valsts nosaukumu,<br />
interneta vietnē parādīsies<br />
saraksts ar valsts reģistrētām<br />
skolām un to partnerattiecībām.<br />
Programmā 2011./2012.<br />
mācību gadā ir iesaistījušies 523<br />
izglītības darbinieki, realizējot<br />
102 projektus. Kopš 2005. gada<br />
eTwinning reģistrējušies 1600 izglītības<br />
darbinieki no 665 Latvijas<br />
izglītības iestādēm, realizējot 646<br />
projektus.<br />
Projekts kā mācību un<br />
audzināšanas metode<br />
Projektu metode ir viena no<br />
mūsdienīgas skolas mācību metodēm.<br />
eTwinning projektu izstrādā<br />
vismaz divas skolas no vismaz<br />
divām dažādām valstīm, izmantojot<br />
informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas (IKT). Tā kā<br />
skolas sazinās un sastrādājas ar<br />
interneta starpniecību, nepastāv<br />
Ar eTwinning ātri un redzamā veidā var izmainīt<br />
valodu apguvi skolā un attīstīt IKT prasmes.<br />
Ja agrāk diskutēja par to, kas ir interesantāk<br />
– mācīties gramatiku vai apgūt runas vai rakstu<br />
valodu –, tad eTwinning mums parāda, ka veiksmes<br />
atslēga ir spējā komunicēt<br />
nekādas dotācijas vai administratīvie<br />
nosacījumi. Nav nepieciešamas<br />
arī tikšanās aci pret aci. Tēmas<br />
izvēle notiek pilnīgi brīvi,<br />
vien skolas projektam vajadzētu<br />
iederēties katras valsts nacionālajā<br />
mācību programmā. Pozitīvi<br />
vērtējams ir tas, ka eTwinning<br />
projekti vienmēr paredz kultūras,<br />
tradīciju un vērtību apmaiņu.<br />
eTwinning projekta pamatdarbības<br />
joma ir portāls www.<br />
etwinning.net, kas nodrošina<br />
reģistrētiem lietotājiem iespēju<br />
drošā interneta vidē sazināties<br />
ar 32 valstu skolotājiem un<br />
skolēniem. Te var veidot ne tikai<br />
virtuālos sadarbības projektus,<br />
izvietot savus metodiskos materiālus,<br />
piedalīties interešu grupās,<br />
apmeklēt online tālmācības<br />
kursus par IKT izmantošanu skolā<br />
dažādos mācību priekšmetos,<br />
bet arī atrast sadarbības partnerus<br />
citiem projektiem (Comenius,<br />
Nordplus u. tml.).<br />
eTwinning ikgadējās konferences<br />
neatņemama sastāvdaļa<br />
ir skolotāju radošās darbnīcas,<br />
kurās skolotāji apgūst jaunākos<br />
IKT rīkus un to izmantošanu<br />
mācību stundās, kā arī uzzina par<br />
citu skolotāju pieredzi. Šoruden<br />
savu Future Classroom Lab<br />
prezentēja eTwinning vēstnieces<br />
Līga Kraukle un Aiga Mikasenoka.<br />
Skolotājiem, strādājot grupās,<br />
neilgā laikā tapa interesanti<br />
projekti: Papa – papagaiļi, Mode,<br />
Tek saulīte, Auto cauri gadsimtiem<br />
un Sēnes, un atlika vien pabrīnīties<br />
par Latvijas skolotāju bagāto<br />
izdomu, atraktivitāti un daudzpusīgajām<br />
zināšanām.<br />
Kāpēc tieši eTwinning<br />
Rīgas 1. speciālās internātpamatskolas<br />
skolotāja Linda Beitika,<br />
iesaistoties eTwinning programmā,<br />
cer uz pieredzes apmaiņu<br />
starp skolotājiem. „Piedaloties<br />
eTwinning pasākumos, gribu<br />
iegūt plašāku redzesloku. Ja es<br />
iegūšu, iegūs arī bērni,” teic jaunā<br />
skolotāja.<br />
„Bērniem eTwinning projekti<br />
ļoti patīk. Ceru, ka kādu arī<br />
izdevās iedrošināt,” secina Ādažu<br />
vidusskolas sākumskolas skolotāja<br />
A. Mikasenoka.<br />
eTwinning ir vienkārša un<br />
draudzīga gan skolotājiem, gan<br />
skolēniem, tāpēc tajā iesaistījušās<br />
vairāk nekā 40 000 Eiropas skolu.<br />
Sarunājoties ar skolotājiem par<br />
eTwinning, kļūst skaidrs, cik ļoti<br />
izmainījušās viņu mācību metodes<br />
(mācības kļuvušas jautrākas,<br />
44
No kreisās: Tatjana Gvozdeva – BJC Rīgas Skolēnu<br />
pils, Baiba Suseja – v/a Jaunatnes starptautisko<br />
programmu aģentūra, Liene Millere – Majoru vidusskola,<br />
Kristīna Bernāne – Priekuļu PII Mežmaliņa,<br />
Sandra Bukovska – v/a Jaunatnes starptautisko<br />
programmu aģentūra, Ingūna Lipska – v/a Jaunatnes<br />
starptautisko programmu aģentūra, Ilze Šmate<br />
– Sērmūkšu pamatskola, Līga Kraukle – Kokneses<br />
speciālā internātpamatskola – attīstības centrs, Ilze<br />
Putne – Stāķu pamatskola.<br />
skolēni ir vairāk motivēti, labprāt<br />
strādā arī ārpusstundu laikā), viņi<br />
ieguvuši draugus no visas Eiropas.<br />
Kā zināms, skolēni labprāt<br />
mācās tad, ja darbošanās neietver<br />
pārbaudes un nosodījumu<br />
par nepareizu rezultātu, ja viņi<br />
tiek stimulēti no skolotāja puses<br />
un labi vadīti. Viena no visintriģējošākajām<br />
eTwinning daļām<br />
ir pašvērtējums un vienaudžu<br />
vērtējums.<br />
Ar eTwinning ātri un redzamā<br />
veidā var izmainīt valodu apguvi<br />
skolā un attīstīt IKT prasmes.<br />
Ja agrāk diskutēja par to, kas ir<br />
interesantāk – mācīties gramatiku<br />
vai apgūt runas vai rakstu<br />
valodu –, tad eTwinning mums<br />
parāda, ka<br />
veiksmes atslēga<br />
ir spējā<br />
komunicēt.<br />
Tādējādi, lai<br />
cik svarīga<br />
būtu gramatikas<br />
apguve,<br />
zināšanas<br />
vairāk jābalsta<br />
praksē.<br />
Un vēl viena<br />
svarīga lieta<br />
– skolotāji,<br />
skolēni un<br />
skolas vadība<br />
ir vienlīdz<br />
iesaistīti šajā<br />
procesā.<br />
eTwinning<br />
programmas<br />
aktualitātes<br />
Konferencē<br />
tika<br />
iezīmētas<br />
2012./2013. mācību gada aktualitātes.<br />
Turpināsies Nākotnes<br />
klases mācības Briselē (Future<br />
Classroom Lab) – par to, kāda varētu<br />
izskatīties mūsdienīga klase.<br />
Pagājušajā gadā šajās mācībās<br />
piedalījās trīs mūsu valsts pedagogi,<br />
šogad jau ir bijuši četri un<br />
iespējas vēl būšot, sola JSPA.<br />
eTwinning paredzētas arī<br />
citas pārmaiņas. Septembrī tika<br />
prezentēta uzlabotā Eiropas skolu<br />
kopienas platforma eTwinning.<br />
net, kas mainījusies ne tikai vizuāli,<br />
bet arī saturiski. Funkcionālas<br />
pārmaiņas visa gada garumā<br />
paredzētas eTwinning dalībnieku<br />
virtuālās sadarbības vidē Teacher<br />
Desktop, bet projekta sadarbības<br />
Konkursa Nacionālā eTwinning balva 2012 finālam tika atlasīti<br />
seši labākie 2011./2012. mācību gada projekti:<br />
■ BJC Rīgas Skolēnu pils Georg on Tour (projekta iesniedzēja<br />
– Tatjana Gvozdeva);<br />
■ Majoru vidusskolas Environmentalists (projekta iesniedzēja<br />
– Liene Millere);<br />
■ Daugavpils Saskaņas pamatskolas Under the Open Sky –<br />
Romantic Astronomy (projekta iesniedzēja – Aļesja Šapkova);<br />
■ Sērmūkšu pamatskolas Our Planet in Our Hands (projekta<br />
iesniedzēja – Ilze Šmate);<br />
■ Kokneses speciālās internātpamatskolas – attīstības<br />
centra Our Life in Pictures (projekta iesniedzēja – Līga Kraukle);<br />
■ Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādes Mežmaliņa<br />
P.A.L.E Play and Learn English (projekta iesniedzēja – Kristīna<br />
Bernāne). Projektu prezentācijas noskatījās eTwinning konferences<br />
dalībnieki un balsoja par tīkamāko projektu.<br />
vide TwinSpace šoruden uzlabota<br />
gan vizuāli, gan funkcionāli.<br />
Par šīm izmaiņām tika informēti<br />
konferences dalībnieki. Lai pedagogiem<br />
ikreiz nebūtu jābrauc<br />
uz Rīgu, šogad plānots uzsākt<br />
mācības tiešsaistē. Aģentūra interesentiem<br />
piedāvās arī triju dienu<br />
kursus par IKT rīkiem.<br />
eTwinning programmai 2013.<br />
gada sākumā pievienosies jaunas<br />
dalībvalstis: Armēnija, Azerbaidžāna,<br />
Gruzija, Moldova, Ukraina<br />
un Tunisija. Papildu informācija<br />
par šīm pārmaiņām būs pieejama<br />
tuvāko mēnešu laikā.<br />
Gada balvu iegūst PII Mežmaliņa<br />
Nacionālo eTwinning balvu<br />
2012 skolu programmas eTwinning<br />
konkursā ieguva Priekuļu<br />
pirmsskolas izglītības iestāde<br />
Mežmaliņa ar projektu P.A.L.E. –<br />
Play and Learn English (projekta<br />
vadītāja un eTwinning vēstniece<br />
Kristīna Bernāne).<br />
Mežmaliņas projektā P.A.L.E.<br />
– Play and Learn English (Mācies<br />
angļu valodu caur spēlēm) bija<br />
iesaistīti pieci Eiropas bērnudārzi<br />
– Grieķijā, Portugālē, Francijā,<br />
Austrijā un Latvijā. Bērni rotaļājoties<br />
un spēlējoties apguva angļu<br />
valodas pamatus, lietojot datoru,<br />
internetu, apguva drošas interneta<br />
lietošanas prasības, tiešsaistē<br />
angļu valodā sazinājās ar vienaudžiem<br />
citās valstīs. Pedagoga<br />
uzdevums bija izmantot bērnu<br />
dabisko vēlmi mācīties angļu<br />
valodu, piemeklējot bērniem<br />
saprotamu mācību materiālu, kas<br />
rosinātu darboties spēlējoties.<br />
Viena gada laikā pirmsskolēni<br />
iemācījās pastāstīt par sevi –<br />
kas patīk un kas ne, iemācījās<br />
iepazīties ar svešiniekiem, sasveicināties<br />
un atvadīties. Viņi ir<br />
apguvuši vienkāršus vārdiņus,<br />
kas nepieciešami ikdienas saziņā.<br />
Tīmekļa vietnē https://playle.<br />
wikispaces.com ir izveidots interaktīvs<br />
saraksts ar dažādiem šajā<br />
projektā izmantotajiem mācību<br />
materiāliem, kurus varētu izmantot<br />
arī citas pirmsskolas izglītības<br />
iestādes.<br />
Lai iegūtu vairāk informācijas,<br />
apmeklējiet mājaslapu<br />
www.etwinning.lv<br />
45
ATBALSTS<br />
Atbalsts skolēniem ar lasīšanas un rakstīšanas<br />
traucējumiem – citu valstu pieredze<br />
Lai arī vairumā attīstīto pasaules valstu mācīšanās traucējumi tiek diagnosticēti<br />
apmēram 10% visu skolēnu, no kuriem savukārt 80% ir lasīšanas traucējumi, Latvijā<br />
šis skaitlis ir nesalīdzināmi mazāks. Turklāt Latvijā, izmantojot padomju laika<br />
definīciju un izpratni, mācīšanās traucējumi tiek saistīti ar „pazeminātu intelektu”<br />
un „psihiskās attīstības aizturi”, kā tas netiek darīts nekur Rietumeiropā un Ziemeļamerikā.<br />
Eva Birzniece,<br />
Latvijas<br />
Disleksijas<br />
biedrības<br />
valdes<br />
priekšsēdētāja<br />
Rietumeiropā un Ziemeļamerikā<br />
mācīšanās traucējumi tiek<br />
definēti kā kādas akadēmiskas<br />
prasmes (lasīšana, rakstīšana,<br />
matemātika) netipisks vājums cilvēkam<br />
ar jebkura līmeņa pilnvērtīgu<br />
intelektu. Latvijā diagnoze<br />
mācīšanās traucējums primāri ir<br />
balstīta uz skolēna intelektuālajām<br />
spējām, ne viņa specifiskās<br />
akadēmiskās prasmes deficītu.<br />
Tas nozīmē, ka vairums skolēnu,<br />
kuru intelektuālās spējas ir vidējas<br />
un virs vidējām, bet kuriem<br />
tāpat ir kāds mācīšanās traucējums<br />
(Rietumu definīcijas izpratnē)<br />
paliek bez jebkāda sistemātiska<br />
pedagoģiska atbalsta. Tā kā<br />
vairumam no viņiem ir lasīšanas<br />
traucējumi vai disleksija, ir ļoti<br />
svarīgi, lai skolas pamanītu to un<br />
palīdzētu pat spējīgiem un ļoti<br />
spējīgiem skolēniem, jo arī desmitajai<br />
daļai šo skolēnu ir kāds<br />
mācīšanās traucējums, visbiežāk<br />
– lasīšanas traucējums.<br />
Attīstītajās pasaules valstīs<br />
šiem skolēniem nodrošina kvalitatīvus<br />
papildu pakalpojumus, lai<br />
nepazaudētu viņu potenciālu un<br />
iespējas sevi pilnvērtīgi realizēt.<br />
Daudziem jauniešiem disleksiju<br />
konstatē tikai vidējā vai augstākajā<br />
izglītībā, kad apgūstamās<br />
vielas apjoms ir tik liels un komplekss,<br />
ka viņi savu lasīšanas traucējumu<br />
vairs nespēja mazināt<br />
tikai ar centību un labām kopējām<br />
spējām. Pasaulē šos skolēnus<br />
dēvē par divkārt īpašiem (twice<br />
exceptional – angļu val.), jo viņiem<br />
ir gan augstas intelektuālas<br />
spējas, gan kāda speciāla vajadzība<br />
(visbiežāk disleksija). Daudzas<br />
Rietumu valstis var nosaukt savus<br />
izcilos cilvēkus, kuriem ir mācīšanās<br />
traucējumi, un dara to ar<br />
lepnumu, jo atbilstoša palīdzība<br />
izglītībā šiem cilvēkiem ir ļāvusi<br />
sevi pilnībā realizēt. Latvijā<br />
gandrīz neviens profesionāli un<br />
sabiedriski veiksmīgs cilvēks,<br />
kuram ir kāds mācīšanās traucējums,<br />
nav vēlējies sevi identificēt.<br />
Ko šī terminoloģiskā un<br />
praktiskā Latvijas un attīstīto<br />
pasaules valstu atšķirība<br />
nozīmē mūsu skolēniem, viņu<br />
ģimenēm un skolām<br />
Pirmkārt, tā nozīmē to, ka<br />
ļoti liela daļa mūsu skolēnu ar<br />
lasīšanas traucējumiem savās<br />
skolas gaitās cīnās ar disleksijas<br />
radītajiem ierobežojumiem tikai<br />
saviem un savas ģimenes spēkiem,<br />
bez jebkāda pedagoģiska<br />
un tehnoloģiska atbalsta.<br />
Otrkārt, jo tālāk izglītībā šie<br />
skolēni virzās, jo mazāku palīdzību<br />
viņi saņem – tā praktiski<br />
neeksistē vidējā un augstākajā<br />
izglītībā, lai gan tad tā ir vēl<br />
vairāk vajadzīga nekā zemākos<br />
izglītības līmeņos, jo pieaug<br />
apgūstamā materiāla apjoms un<br />
Norvēģijā vidējā izglītībā atbalstu saņem katrs<br />
jaunietis, kas lasīšanas skrīninga testā, sākot<br />
mācības vidusskolā, izlasa 70% no vecuma normas.<br />
Norvēģu pedagogi uzskata, ka katram jaunietim,<br />
kas lasa par 30% mazāk nekā viņa klasesbiedri,<br />
ir vajadzīga palīdzība, lai viņa vājā lasītprasme<br />
negatīvi neietekmētu spējas pilnvērtīgi mācīties<br />
sarežģītības pakāpe. Treškārt, tas<br />
nozīmē to, ka mūsu skolām un<br />
skolotājiem daudz vairāk ir jādara<br />
šo skolēnu labā skolas līmenī,<br />
jo valsts līmenī tam nav nekāda<br />
atbalsta – ne tiesiskā regulējuma,<br />
ne IKT nodrošinājuma, ne adaptīvo<br />
tehnoloģiju, ne finansējuma,<br />
kas vienlīdzīgi sekotu katram<br />
skolēnam.<br />
Jo vairāk drukāta teksta/<br />
materiāla cilvēkam jāizlasa, jo<br />
spilgtāk izpaužas tā atšķirība, kas<br />
ir starp labu, tipisku lasītāju un<br />
cilvēku, kuram ir lasīšanas traucējumi<br />
vai disleksija, – cilvēks ar<br />
lasīšanas traucējumiem nekad<br />
nespēs izlasīt tik daudz, cik no<br />
viņa tiek gaidīts kādā noteiktā<br />
izglītības posmā un cik bez īpašas<br />
piepūles izlasīs viņa biedrs,<br />
tipisks lasītājs. Cilvēks ar lasīšanas<br />
traucējumiem vienmēr izlasīs<br />
mazāk, un tas liegs viņam piekļuvi<br />
tai mācību vielai, kas viņam<br />
ir jāapgūst, vai informācijai, kas<br />
viņam svarīga. Piemēram, Norvēģijā<br />
vidējā izglītībā atbalstu saņem<br />
katrs jaunietis, kas lasīšanas<br />
skrīninga testā, sākot mācības<br />
vidusskolā, izlasa 70% no vecuma<br />
normas; tātad norvēģu pedagogi<br />
uzskata, ka katram jaunietim, kas<br />
lasa 30% mazāk nekā viņa klasesbiedri,<br />
ir vajadzīga palīdzība,<br />
lai viņa vājā lasītprasme negatīvi<br />
46
neietekmētu gan viņa spējas<br />
pilnvērtīgi mācīties, gan adekvāti<br />
parādīt savas zināšanas pārbaudes<br />
darbos. Tas nozīmē to, ka tad,<br />
ja nedēļā skolēnam ir jāizlasa 100<br />
lappušu teksta, skolēns ar lasīšanas<br />
traucējumiem izlasīs tikai 70,<br />
bet, palielinoties izlasāmā materiāla<br />
apjomam, šī atšķirība būs<br />
vēl lielāka – ja būs jāizlasa 1000<br />
lappušu, starpība būs jau 300<br />
lappušu.<br />
ASV ārste un pētniece<br />
Sallija Šeivica (Sally Schaywitz)<br />
savā grāmatā Pārvarot disleksiju<br />
(Overcoming Dyslexia) norāda, cik<br />
milzīga ir atšķirība informācijas<br />
pieejamībai starp labākajiem<br />
un sliktākajiem lasītājiem – labs<br />
lasītājs divās dienās izlasa tādu<br />
teksta apjomu, kādu slikts lasītājs<br />
izlasīs visa gada laikā. Vājš lasītājs<br />
lasa apmēram vienu minūti<br />
dienā, gada laikā izlasot apm.<br />
8000 vārdu, bet labs lasītājs lasa<br />
vairāk nekā 20 min. dienā, gadā<br />
izlasot 1,8 milj. vārdu (Schaywitz,<br />
Sally. Overcoming Dyslexia, New<br />
York: Vintage Books, 2005 (2003),<br />
106.). Labā izglītībā šī atšķirība ir<br />
jāmēģina maksimāli samazināt.<br />
Izstrādā dažādus alternatīvus<br />
mācību vielas iegūšanas<br />
veidus, izmantojot informācijas<br />
un komunikāciju tehnoloģijas<br />
Lai mazinātu šo milzīgo atšķirību<br />
(un atšķirības, kas nav tik<br />
lielas, bet tomēr ietekmē skolēnu<br />
un studentu piekļuvi informācijai),<br />
daudzās attīstītajās valstīs<br />
ir izstrādāti dažādi alternatīvi<br />
mācību vielas iegūšanas veidi, izmantojot<br />
informācijas un komunikāciju<br />
tehnoloģijas (IKT). Šajā<br />
rakstā atspoguļošu galvenokārt<br />
Skandināvijas valstu – Zviedrijas,<br />
Norvēģijas, Dānijas – un Lielbritānijas<br />
pieredzi. Šo valstu skolās IKT<br />
– balss sintezatorus, audio mācību<br />
grāmatas un citas adaptīvās<br />
tehnoloģijas – izmanto 8–12%<br />
vispārizglītojošo skolu skolēnu.<br />
Skolēni, kas palīdzību izmantojoši<br />
vispārējā izglītībā, turpina to<br />
saņemt arī augstākajā.<br />
Galvenais atbalsts, lai skolēni<br />
varētu kompensēt savu ierobežoto<br />
pieeju mācību grāmatām<br />
un daiļliteratūrai, ir iespēja tekstu<br />
noklausīties, nevis lasīt. Tas tiek<br />
realizēts, pārveidojot tekstu<br />
audio materiālā (vai Braila rakstā<br />
neredzīgiem vai vājredzīgiem<br />
cilvēkiem). Piemēram, Lielbritānijā<br />
astotā daļa cilvēku izglītībā<br />
nespēj lasīt drukātu tekstu – viņi<br />
to klausās sev ērtā audio formātā.<br />
Vispieejamākais audio formāts ir<br />
teksta nolasīšana ar balss sintezatoru<br />
jeb mākslīgo balsi (text-tospeech<br />
– angļu val.). Balss sintezators<br />
ir adaptīva tehnoloģija, kas<br />
nolasa jebkuru digitālu tekstu.<br />
Balss sintezators salīdzinājumā<br />
ar audio grāmatām ir universāls<br />
– tas dod skolēnam pieeju jebkuram<br />
tekstam, nevis tikai tiem,<br />
kas jau ir ierunāti grāmatās. Lai<br />
skolēns varētu piekļūt jebkuram<br />
tekstam, kuru lasa viņa klasesbiedri,<br />
ir nepieciešams personālais<br />
dators, ieskenēts lasāmais<br />
teksts, balss sintezatora programma<br />
un austiņas, ja darbs notiek<br />
klasē. Balss sintezatora priekšrocība<br />
– ne tikai jebkura digitāla<br />
teksta nolasīšana, bet arī iespēja<br />
skolēnam strādāt vienlaicīgi ar<br />
saviem klasesbiedriem, negaidot,<br />
kad viņam kāds tekstu izlasīs<br />
priekšā. Lai skolēni ar lasīšanas<br />
traucējumiem varētu strādāt ar<br />
tiem pašiem tekstiem vienlaicīgi<br />
ar pārējo klasi, skolotājiem<br />
iepriekš ir skaidri jāzina, kas tiks<br />
darīts nākamajā(-ās) stundā(-ās),<br />
lai skolotājs un skolēns varētu sagatavoties<br />
– ieskenēt vajadzīgās<br />
lappuses no mācību vai citām<br />
grāmatām. Piemēram, Zviedrijā<br />
izmantot datoru un adaptīvās<br />
tehnoloģijas māca gan skolēnus,<br />
gan skolotājus, gan vecākus, lai<br />
visi varētu palīdzēt skolēnam.<br />
Zviedrijā skolēnus ar PC nodrošina<br />
skola (pašvaldība) – ja skolēna<br />
disleksija ir mērena, viņam dators<br />
tiek nodrošināts tikai skolā, ja tā<br />
ir smaga – arī mājās. Norvēģijā<br />
jau vairākus gadus pašvaldība<br />
pilnīgi visus vidusskolēnus nodrošina<br />
ar PC, tādēļ skolēni ar disleksiju<br />
vairs nav īpaša grupa, jo<br />
IKT mācībās izmanto pilnīgi visi<br />
vidusskolēni. Kopš 2009./2010.<br />
gada norvēģu vidusskolās un<br />
ģimnāzijās visi mācību līdzekļi<br />
ir digitalizēti. Tas ir ļoti labvēlīgi<br />
jauniešiem ar lasīšanas traucējumiem<br />
– izmantojot adaptīvās<br />
tehnoloģijas, viņi var klausīties<br />
jebkuru mācību grāmatu jebkurā<br />
priekšmetā jebkurā laikā.<br />
Svarīgi arī ģimenei<br />
Iespēja skolēnam patstāvīgi<br />
piekļūt tekstam ir svarīga ne<br />
tikai viņam pašam, bet arī viņa<br />
ģimenei. Tā atbrīvo vecākus no<br />
nepieciešamības lasīt mācību<br />
vielu priekšā skolēnam ar disleksiju.<br />
Vecāki, kuriem tā ir ikdiena,<br />
zina, cik daudz laika un enerģijas<br />
prasa skolas mācību grāmatu<br />
skaļa lasīšana savam bērnam. Tas<br />
prasa ne tikai milzīgu piepūli no<br />
vecākiem, bet ir arī ierobežojoši<br />
– skolēns savās mācībās ir ļoti<br />
atkarīgs no citiem cilvēkiem. Lai<br />
arī Latvijā skolēni ar disleksiju un<br />
viņu vecāki parasti nedalās savā<br />
ikdienas realitātē ar citiem, priekšā<br />
lasīšana pašreiz mūsu valstī ir<br />
vienīgais veids, kā atbalstīt jaunieti<br />
ar lasīšanas traucējumiem.<br />
Tas, ka jaunais cilvēks ir atkarīgs<br />
no citiem informācijas ieguvē, ir<br />
degradējoši ne tikai viņa spējai<br />
mācīties un iegūt citu viņam<br />
svarīgu informāciju, bet sāpīgi<br />
Lielbritānijā astotā daļa cilvēku izglītībā nespēj<br />
lasīt drukātu tekstu – viņi to klausās sev<br />
ērtā audio formātā<br />
arī viņa pašcieņai. Lieki piebilst,<br />
ka skolēni ar disleksiju ar prieku<br />
klausītos ne tikai mācību grāmatas,<br />
bet arī daiļliteratūru, ja vien<br />
viņiem būtu tāda iespēja. Tas arī<br />
mazinātu aizspriedumus, ka visi<br />
jaunieši, kas nelasa nopietnas grāmatas,<br />
dara to intereses trūkuma<br />
dēļ. Ļoti liela daļa mūsu skolēnu<br />
(vismaz 20%, pēc OECD SSNP<br />
datiem) nelasa biezas un vērtīgas<br />
grāmatas, jo viņi vienkārši nespēj<br />
to izdarīt savas nepietiekamās<br />
lasītprasmes dēļ.<br />
Ja Skandināvijas valstīs un<br />
Lielbritānijā IKT mācībās izmanto<br />
apmēram 10% skolēnu, tad<br />
Latvijā – būtībā neviens, jo mūsu<br />
skolās ne tikai nav pieejamas<br />
adaptīvās tehnoloģijas, bet pat<br />
arī datori, kas vismaz mazinātu<br />
skolēnu ar disleksiju iespējas<br />
veidot elektroniskus pierakstus<br />
stundās un iesniegt elektroniskus<br />
pārbaudes darbus. ■<br />
47
PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE<br />
Fizikas skolotāju konference<br />
– kas jāzina fizikas<br />
skolotājiem<br />
Kopš Latvijas Fizikas skolotāju<br />
asociācijas (LFSA) dibināšanas<br />
1999. gadā viena no mūsu<br />
tradīcijām ir ikgadējās skolotāju<br />
konferences rudenī – tās ir kļuvušas<br />
par neatņemamu un būtisku<br />
asociācijas darbības sastāvdaļu.<br />
Arī šogad fizikas skolotāji 19. un<br />
20. oktobrī pulcējās Rēzeknes<br />
Valsts ģimnāzijā jau uz 14. konferenci.<br />
Lai labāk iepazītu dažādu<br />
Latvijas novadu kultūrvēsturiskās<br />
tradīcijas, apzinātu skolotāju<br />
radošās darbības novitātes<br />
reģionos un uzzinātu, kāds ir<br />
augstskolu devums izglītības<br />
jomā, konferences esam rīkojuši<br />
Valmierā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā,<br />
Ventspilī, Jēkabpilī, Kandavā,<br />
Dobelē, Cēsīs, Ogrē, Gaujienā<br />
un citur.<br />
Veidojot darba kārtību konferencei,<br />
asociācijas dome cenšas<br />
informēt asociācijas biedrus par<br />
aktualitātēm fizikas skolotāju<br />
profesionālai pilnveidei, par<br />
jaunāko un aktuālo fizikas zinātnē<br />
Latvijā un pasaulē; bieži viesi<br />
konferencēs ir jauno mācību<br />
grāmatu un metodisko līdzekļu<br />
autori, Latvijas augstskolu pārstāvji,<br />
kā arī fizikas, astronomijas,<br />
psiholoģijas un IT zinātņu speciālisti.<br />
Skolotāji iegūst informāciju<br />
par ES projektiem un iespējām<br />
tajos piedalīties, par skolēnu<br />
dalību, rezultātiem, pieredzi un<br />
iespaidiem starptautiskajās fizikas<br />
olimpiādēs un zinātniski pētniecisko<br />
darbu konkursos. Katrā<br />
no konferencēm tiek aplūkoti<br />
metodikas jautājumi, ir ekskursijas<br />
uz fizikas skolotājus interesējošiem<br />
objektiem (Aiviekstes<br />
HES, Hanzas elektronika, Suntažu<br />
observatorija u. c.), augstskolu<br />
laboratorijām, mākslas skolām.<br />
Vakara saviesīgajā daļā skolotājus<br />
ir priecējuši gan vietējie<br />
tautas deju kolektīvi, gan kori,<br />
teātri, gleznotāji, esam kavējušies<br />
atmiņās par iepriekšējā gadā ārzemju<br />
ekskursijās redzēto. Parasti<br />
cenšamies iepazīt skolu, kurā<br />
notiek konference. Tā arī šogad<br />
mūs laipni uzņēma Rēzeknes<br />
Valsts ģimnāzija un tās direktors<br />
Aivars Vilkaste; pēc viņa apsveikuma<br />
ievadvārdiem dalībniekus<br />
priecēja ģimnāzijas tautas deju<br />
kolektīva Vadži un dziedātāju<br />
priekšnesumi. Un tad kopā ar<br />
ģimnāzijas fizikas skolotāju Annu<br />
Buli veidotā konference var sākt<br />
darbu!<br />
CE iesniedzamo laboratorijas<br />
darbu izstrādes un<br />
vērtēšanas organizēšana<br />
skolā. Izmaiņas 2012./2013.<br />
mācību gadā<br />
VISC speciālists Austris<br />
Cābelis kopā ar Loretu Juškaiti<br />
(Rīgas Valsts 3. ģimnāzija) savā<br />
pārskatā CE iesniedzamo laboratorijas<br />
darbu izstrādnes un<br />
vērtēšanas organizēšana skolā.<br />
Izmaiņas 2012./2013. mācību<br />
gadā uzsvēra, ka CE šobrīd rāda,<br />
kā vajadzētu mainīties mācību<br />
procesam skolās, rosinot aktīvu<br />
skolēnu darbību stundās: CE lielā<br />
mērā arī nosaka, kāds būs mācību<br />
process. Lielais eksperimentālo<br />
prasmju pielietojuma nepieciešamības<br />
īpatsvars visās<br />
4 eksāmena daļās ļauj secināt, ka,<br />
neveicot laboratorijas un eksperimentālos<br />
darbus skolās, nevar<br />
gūt labus rezultātus eksāmenā.<br />
Tika analizēti iepriekšējā gada<br />
iesniegto darbu fragmenti un<br />
trūkumi; doti padomi, kā rīkoties<br />
skolotājam, lai nodrošinātu<br />
darbu autentiskumu, kvalitāti un<br />
atbilstību jaunākajām prasībām.<br />
Skolotāji saņēma metodiskus<br />
ieteikumus, darbu piemērus<br />
un skaidrojumu izmaiņām šim<br />
mācību gadam. Tika norādīts, ka<br />
joprojām mācībās lielāka uzmanība<br />
jāpievērš lielumu klasifikācijai<br />
(skolēni uzrāda 2 un vairākus<br />
neatkarīgos lielumus, nenorāda<br />
fiksēto lielumu u. c.), bieži hipotēze<br />
neatbilst situācijas aprakstam<br />
vai izvirzītajai problēmai, ir<br />
nekvalitatīvi veikta analīzes un<br />
eksperimenta izvērtēšanas daļa.<br />
Biruta Šķēle, Latvijas Fizikas<br />
skolotāju asociācijas prezidente<br />
Novitātes mācībās<br />
Ar novitātēm mācībās un<br />
skolotāju metodiskajā darbībā<br />
ārzemēs kolēģus iepazīstināja Rīgas<br />
Valsts 2. ģimnāzijas skolotāja<br />
Ilva Cinīte, Pumpuru vidusskolas<br />
skolotāja Ausma Bruņiniece un<br />
Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas<br />
pasniedzēja Inese Dudareva. Kolēģi<br />
tika iepazīstināti ar eTwinning<br />
kā skolu sadarbības programmu<br />
Eiropā un rīku un vidi skolotāju<br />
profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai,<br />
kas ietver kursus,<br />
konferences, pieredzes apmaiņu<br />
un jaunu kontaktu dibināšanu.<br />
No 1. Pasaules fizikas izglītības<br />
konferences Turcijā tika atvestas<br />
jaunas atziņas par nepieciešamību<br />
mācīt skolēnus domāt<br />
un darboties praktiski, vairāk<br />
mācībās izmantot sensorus un<br />
vienkāršus demonstrējumus.<br />
Skolotājas īpaši bija iedvesmojis<br />
uz viena stenda lasāmais moto<br />
Izglītots skolēns ir kā koks, kura<br />
augļi ir satura zināšanas, koka saknes<br />
ir prasmes, bet lietus lāses, kas<br />
krīt cauri lapotnei, rāda, kā satura<br />
zināšanas baro saknes. Kolēģi<br />
tika mudināti pārņemt pieredzi,<br />
iesaistoties Microsoft Partners in<br />
Learning forumos, kuros satiekas<br />
dažādu priekšmetu skolotāji.<br />
Tajos norisinās sacensības par<br />
inovatīva skolotāja titulu; vērtēts<br />
tiek nevis mācību priekšmeta saturs,<br />
bet gan skolotāja spēja izcili<br />
un mūsdienīgi strādāt ar skolēnu.<br />
Skolotāja I. Cinīte secināja, ka<br />
Latvijas skolotāju līmenis ir tik<br />
labs, ka mums ir ko rādīt šādos<br />
forumos.<br />
Mācīt, lai vērtētu Vai –<br />
vērtēt, lai mācītu<br />
Interesantu nodarbību par<br />
modernāko tehnoloģiju Eiropas<br />
skolās – interaktīvo katra skolēna<br />
vērtēšanas sistēmu – bija sagatavojuši<br />
ilglaicīgi asociācijas sadarbības<br />
partneri Lielvārda vadītāji<br />
Andris un Aivars Gribusti. Viņi<br />
nodrošināja tehnisko aprīkojumu<br />
un vadīja interaktīvo darbnīcu<br />
48
Mācīt, lai vērtētu Vai – vērtēt, lai<br />
mācītu. Kā atzīst lektori: „.. šie<br />
ir jautājumi, uz kuriem atbildes<br />
savā ikdienas mācību procesā<br />
meklē arvien vairāk skolotāju, jo<br />
mācību sasniegumu vērtēšana<br />
ir obligāta integratīva mācību<br />
procesa sastāvdaļa izglītojamā<br />
zināšanu, prasmju, attieksmju<br />
noteikšanai, kā arī mācību procesa<br />
pilnveidošanai.” Ar formatīvās<br />
vērtēšanas teorētiskajiem un<br />
praktiskajiem aspektiem fizikas<br />
skolotāji jau iepazinās Ogres<br />
konferencē Rudītes Haheles un<br />
Līgas Čakānes vadībā, tāpēc šīs<br />
vērtēšanas nozīme „efektīvai,<br />
maksimāli individualizētai un<br />
personalizētai” izmantošanai skolotājiem<br />
ir zināma. Nodarbības<br />
laikā skolotāji tika iepazīstināti<br />
gan ar metodisku pamatojumu,<br />
gan iekārtu praktisku pielietojumu,<br />
gan iespēju paplašināt un<br />
variēt mācību materiāla saturu<br />
un līmeni. Skolotāji praktiskā<br />
veidā apguva arī iekārtas izmantošanas<br />
principus un saņēma<br />
padomus ērtai un interesantai<br />
zināšanu diagnostikas lietošanai<br />
mācību stundās.<br />
Pēc kafijas pauzes konferences<br />
dalībnieki papildināja savas<br />
zināšanas vairākās darbnīcās<br />
sev aktuālajā tēmā Mūsdienīga<br />
mācīšana fizikas stundās, izmantojot<br />
jaunākās tehnoloģijas. Pēc<br />
Austra Cābeļa ievadvārdiem,<br />
akcentējot tehnoloģiju iespējas<br />
un nepieciešamību, skolotāji<br />
Lielvārda pārstāvju Andra Gribusta<br />
un Anitas Vēciņas vadītajā<br />
darbnīcā Enerģijas pārvērtību<br />
demonstrējumi un pētnieciskie<br />
darbi apguva, kā izmantot jaunas<br />
ierīces un iespējas; dalībnieki<br />
uzteica autoru moderno izklāstu<br />
un labi un interesenti sagatavoto<br />
materiālu. Savukārt pēc iZvaigznes<br />
pārstāvju – Sintijas Buhanovskas,<br />
Kristīnes Pastares, Ginta<br />
Romanovska, Līvas Mednes un<br />
Daiņa Buiļa – vadīto darbnīcu par<br />
jaunajiem interaktīvajiem materiāliem<br />
8.–9. klasēs, arī 11. un 12.<br />
klasēs apmeklēšanas dalībniekus<br />
priecēja materiālu labās pielietošanas<br />
iespējas gan jaunās vielas<br />
apguvē, gan atkārtojot mācību<br />
materiālu, kā arī jaunās iespējas<br />
vidusskolas materiāla izmantošanā.<br />
Kārlis Kravis un Mārtiņš<br />
Gulbis, kuri pārstāvēja Latvenergo,<br />
darbnīcā Kā lietot fizmix.<br />
lv fizikas mācīšanā demonstrēja<br />
daudzveidīgu materiālu stundām<br />
un ārpusstundu nodarbībām,<br />
piedāvāja savu skatījumu fizikas<br />
apgūšanai un parādīja, kā skolotājam<br />
iespējams aktīvi darboties,<br />
izmantojot pat ļoti ierobežotus<br />
materiālos līdzekļus.<br />
Pirmās dienas noslēgumā<br />
pēc iekārtošanās kopmītnēs<br />
konferences dalībnieki pulcējās<br />
ģimnāzijas aktu zālē uz tradicionālo<br />
fiziķu balli. Pēc svinīgas<br />
balles atklāšanas un pirmajiem<br />
sasveicināšanās tostiem dalībnieki<br />
pie bagātīgi klātiem galdiem<br />
aktīvi apsprieda pirmās konferences<br />
dienas notikumus, priecājās<br />
par atkalredzēšanos ar saviem<br />
Latvijas kolēģiem un ģimnāzijas<br />
vadības piedalīšanos sarīkojumā,<br />
piedalījās dažādās organizatoru<br />
sagatavotajās atrakcijās, atcerējās<br />
gada notikumus un kala plānus<br />
turpmākajām tikšanās reizēm un,<br />
kā vienmēr, vietējo mūziķu pavadījumā<br />
aktīvi dejoja un dziedāja<br />
līdz pat rīta gaismai...<br />
Pierādīja, ka fizika ir visa<br />
mūsu dzīve<br />
Otrajā dienā pēc brokastīm<br />
un iepazīšanās ar Latgales<br />
keramiķu darbu Jura Kromkāna<br />
darbnīcā visi ar lielu interesi<br />
klausījāmies Latvijas Universitātes<br />
asociētā profesora Andra<br />
Muižnieka lekciju Ieskats fizikas<br />
olimpiādēs: uzdevumi novadu,<br />
valsts un starptautiskajās olimpiādēs.<br />
Informācija ļoti aktuāla,<br />
rosinoša, skolotāju auditoriju interesējoša,<br />
nepieciešama, jo kopš<br />
Jāņa Krūmiņa laikiem šāda veida<br />
informāciju ierindas skolotāji būtībā<br />
nesaņēma. Tomēr vislielāko<br />
konferences dalībnieku sajūsmu<br />
izraisīja 2 darbnīcas: Andris<br />
Muižnieks un Paulis Paulins<br />
kopīgi vadīja darbnīcu Pašgatavotu<br />
ierīču izmantošana izpratnes<br />
veidošanai un padziļināšanai elektrībā<br />
un M. Gulbis un K. Kravis –<br />
Fizikas eksperimenti ārpus skolas,<br />
izmantojot fizmix.lv. Sajūsmas<br />
saucieni un aplausi šo nodarbību<br />
laikā bija dzirdami visā skolā, un,<br />
darba grupām mainoties vietām,<br />
vienīgais kolēģu komentārs bija:<br />
„Super, bet neko neteikšu – tas ir<br />
pašiem jāredz!” Fizikas skolotāji<br />
LFSA 14. konferences izvērtējumā<br />
par Andri Muižnieku rakstīja:<br />
„Visvērtīgākā nodarbība ar<br />
vispaliekošāko iespaidu”; darbnīcā<br />
„parādīja, kā ar vienkāršiem<br />
materiāliem demonstrēt fizikas<br />
likumsakarības”, „daudz rosinošu<br />
ideju koncentrētā veidā, lai radītu<br />
interesi un veicinātu skolēna<br />
izpratni par mācāmo tematu”,<br />
„demonstrējumiem ir vistiešākā<br />
sasaiste ar ikdienu un sadzīvi” utt.<br />
Savukārt fizmix.lv puiši izpelnījās<br />
epitetus „pārsteidzoši, atraktīvi,<br />
aizrautīgi, interesanti, praktiski,<br />
reāli...”. Skolotāji novērtēja, ka<br />
redzētais un praktiski darbnīcā<br />
paveiktais ir devis idejas fizikas<br />
pēcpusdienām, ārpusstundu<br />
nodarbībām, aizraujošai fizikas<br />
mācīšanai un „pierādīja, ka fizika<br />
ir visa mūsu dzīve”. Lielais paldies<br />
par tik interesanti sagatavotām<br />
un rosinošām nodarbībām!<br />
A. Vēciņas lekcija Jauna<br />
pieeja uzdevumu veidošanā 10.<br />
klasei, izmantojot Marzano taksonomiju<br />
konferences noslēgumā<br />
ieinteresēja klausītājus, atklājot<br />
jaunas (ne mums visiem zināmas)<br />
un būtiskas mūsdienu izglītības<br />
tendences, kas varētu palīdzēt<br />
modernizēt dažādus izglītības<br />
aspektus un iedvesmot meklēt<br />
praktiskus risinājumus mūsdienu<br />
izglītības problēmām (21. gadsimts<br />
tomēr!). Lektore salīdzināja<br />
Latvijā tik absolutizēto Blūma<br />
taksonomiju ar Roberta Marzano,<br />
parādot atšķirības mērķu izvirzīšanā<br />
un norādot, ka R. Marzano<br />
interpretācijā zināšanas ir<br />
„atslēga domāšanas procesam”.<br />
Auditoriju iepriecināja tēlainais<br />
salīdzinājums, ka „zināšanas ir<br />
degviela jebkura lieluma un sarežģītības<br />
mašīnai”. Ar spilgtiem<br />
piemēriem, profesionāli vērtīgiem<br />
padomiem un auditorijas<br />
iesaistīšanu aktīvā darbībā, izvērtējot<br />
piedāvātos uzdevumus,<br />
Anita demonstrēja, kā R. Marzano<br />
pamato zināšanu klātbūtni<br />
visos līmeņos: sākot ar zināšanu<br />
apguvi, tad – izpratni, analīzi un –<br />
beidzot – zināšanu izmantošanu.<br />
Ar piemēriem tika parādīts, kā<br />
skolēns zināšanas varētu izmantot<br />
lēmumu pieņemšanā, izvēloties<br />
labāko alternatīvu; problēmu<br />
risināšanā – izstrādājot savu stratēģiju<br />
vai izdomājot citu, saviem<br />
apstākļiem piemērotu veidu;<br />
eksperimentāli pētot problēmu:<br />
pārbaudot, kas notiktu, ja... un<br />
izpētot, kā un kāpēc konkrētais<br />
process ir noticis. ■<br />
49
MAZĀS SKOLAS<br />
Skola kā kopienas resurss<br />
– mācīšanās atrast iespējas<br />
un risinājumus<br />
Par to, ko spēj izdarīt maza cilvēku grupa, ja tai ir lepnums<br />
par sevi un savu valsti.<br />
Kā skaista ieskaņa valsts<br />
svētku periodam bija 26. oktobrī<br />
notikusī noslēguma konference,<br />
kurā savu kulmināciju sasniedza<br />
laika ziņā īss, bet darbiem un<br />
notikumiem piesātināts projekts,<br />
kurā piedalījās vietējās kopienas<br />
līmeņa biedrības no 12 Latvijas<br />
pašvaldībām, tostarp 8 Sorosa<br />
fonda – Latvija iniciatīvas Pārmaiņu<br />
iespēja skolām dalībskolas,<br />
kuras nu jau sevi pozicionēja kā<br />
vietējās biedrības. „Šis ir patriotisks<br />
pasākums, kurā mēs<br />
redzējām labas lietas, ko cilvēki<br />
dara Latvijā. Tas ir labākais, ko<br />
mēs varam darīt, – valsts svētkos<br />
parādīt plašākā mērogā, ko spēj<br />
izdarīt maza cilvēku grupa, ja<br />
tai ir lepnums par sevi un savu<br />
valsti,” konferences noslēgumā<br />
teica Laura Miķelsone no Brocēnu<br />
vidusskolas un pašvaldības,<br />
kura kopā ar savu komandu uz<br />
Siguldu gan atveda brīnišķīgus<br />
stāstus par paveikto, gan savāca<br />
kaudzēm ideju tālākajiem darbiem.<br />
Projekta un visas starptautiskās<br />
iniciatīvas mērķis bija sadarbības<br />
tīklu veidošana un vietējās<br />
kopienas organizāciju spēcināšana.<br />
Tā bija iespēja atklāt kopienās<br />
esošo enerģiju, daudzveidību,<br />
resursus, par kuriem cilvēki bieži<br />
vien pat neiedomājas.<br />
Latvijā īstenotā projekta<br />
Kā apvienot indivīda vajadzības<br />
un kopienas labsajūtas pieaugumu:<br />
atbalsts vietējo nevalstisko<br />
organizāciju lomas spēcināšanai<br />
Beverīnas novada biedrība Iespēju durvis radās SFL iniciatīvas<br />
Pārmaiņu iespēja skolām ietekmē, apvienojoties cilvēkiem, kuri<br />
tic sava novada un tā cilvēku nākotnei.<br />
uzmanības centrā tika izvirzīta<br />
izpratnes veicināšana par skolu<br />
kā kopienas resursu, kā arī skolu<br />
un biedrību sadarbības spēcināšana.<br />
Tajā organiski apvienojās<br />
vairāku iepriekšējo iniciatīvu<br />
pieredze, tostarp SFL iniciatīvas<br />
Pārmaiņu iespēja skolām pieredze<br />
pozicionēt skolu kā kopienu<br />
saliedējošu elementu, Izglītības<br />
attīstības centra (IAC) 2011. gadā<br />
Aija Tūna, SFL iniciatīvas Pārmaiņu<br />
iespēja skolām vadītāja,<br />
projektu konsultante<br />
īstenotā ES finansētā projekta<br />
Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai<br />
pieredze, kura gaitā kopienu<br />
līmenī tika apzinātas pilsoniskās<br />
līdzdalības pavērtās iespējas. IAC<br />
sadarbības tīkla skolu ilggadējā<br />
pieredze apliecina, ka mācību<br />
standarti un lieliska metodika ir<br />
tikai sākuma punkts ikviena skolēna<br />
un skolotāja dzīvesdarbībai.<br />
Šo pāris mēnešu laikā redzējām,<br />
kā atraisās kopienās esošā<br />
enerģija, atplaukst un mainās<br />
cilvēki, kā pieaug viņu pašvērtējums,<br />
kā pamazām rodas ticība,<br />
ka cilvēku prasmes un domas ir<br />
nozīmīgas. Projekta dalībnieki<br />
mācījās saskatīt kopienās esošo<br />
daudzveidību dalībnieku, darbību,<br />
vietu, vajadzību un visādā<br />
citādā ziņā, ieraudzīja resursus,<br />
kurus var izmantot efektīvāk,<br />
turpat blakus atrada jaunus sadarbības<br />
partnerus un draugus,<br />
iespaidus, idejas un risinājumus.<br />
Veiksmes atslēga – vajadzībās<br />
balstīti risinājumi<br />
Nepilnu trīs mēnešu laikā<br />
visās 12 dalīborganizācijās notika<br />
daudzveidīgas aktivitātes, bet<br />
kopīgais bija tas, ka ikvienā gadījumā<br />
tās ietvēra un atspoguļoja<br />
vietējās sabiedrības vajadzības<br />
un intereses. Tā arī ir būtiskā atšķirība:<br />
vai projektu veidotāji un<br />
īstenotāji iekļauj tādas darbības,<br />
par kurām paši jūtas komfortabli<br />
un kas ir, maigi izsakoties, tradicionālas,<br />
vai iet jaunus ceļus,<br />
veidojot nepierastas kombinācijas<br />
gan dalībnieku, gan pašu<br />
darbību ziņā. Un, kaut arī skolas<br />
vārds ne vienmēr ir pirmajā vietā,<br />
skolas – skolēnu un pedagogu<br />
– klātbūtne bijusi visur, jo viņi<br />
taču ir visīstākie savas kopienas<br />
locekļi. Lūk, daži darbību piemēri:<br />
Kazdangas biedrība Kodols<br />
koordinēja vairākas Alokstes<br />
upes tīrīšanas talkas, kopumā<br />
iztīrīti vairāk nekā 8 km upes,<br />
un šajā darbā plecu pie pleca<br />
strādāja gan jaunieši, gan vidē-<br />
50
jās un vecākās paaudzes cilvēki.<br />
Ar īpašu daudzveidību izcēlies<br />
Brocēnu biedrības Ģimenes ligzda<br />
projekts; noticis gan pasākums<br />
Ar pasaku azotē, kura laikā notiek<br />
pasaku lasīšana pirmsskolas<br />
vecuma bērniem, gan jauniešu<br />
un pensionāru Kafija ar politiķiem,<br />
gan brīvdabas kino izrāde,<br />
sarunas uz dīvāniņa, sava novada<br />
atspoguļošana fotogrāfijās, un<br />
tas vēl nebūt nav viss. Savukārt<br />
Siguldā biedrība Cerību spārni<br />
noorganizēja pasākumu Rudens<br />
brīnums 2012: vietējie iedzīvotāji<br />
varēja apskatīt rudens velšu izstādi,<br />
kā arī degustēt pašu sagatavotos<br />
gardumus ziemai. Līvānos<br />
biedrība Baltā māja koordinēja<br />
labdarības akcijas Kopā labāk norisi;<br />
tās dalībnieki dāvināja Līvānu<br />
Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcai<br />
šūtus spilventiņus un krēslu<br />
paliktņus. Īpaši sirsnīga bijusi<br />
senioru ideja izgatavot un nodot<br />
Līvānu novada dzimtsarakstu<br />
nodaļai pašu adītus zābaciņus, lai<br />
tie tiktu dāvināti Līvānu novada<br />
jaundzimušajiem bērniem. Balvu<br />
novada Briežuciemā biedrība<br />
Saulessvece mudināja jaunu<br />
prasmju apgūšanu dekupāžas<br />
darbnīcās, apkaimes iekārtošanu,<br />
kā arī bērnu un jauniešu grāmatas<br />
par projekta norisi veidošanu.<br />
Kā saka šī projekta vadītāja un<br />
dvēsele Silvija Ločmele, „tā bija<br />
iespēja atklāt vietējos talantus,<br />
piemēram, ielu vingrotājus, uzzināt,<br />
par ko sapņo šie jaunieši, un<br />
Balvu novada Briežuciemā biedrība Saulessvece mudināja jaunu<br />
prasmju apgūšanu dekupāžas darbnīcās, apkaimes iekārtošanu,<br />
kā arī bērnu un jauniešu grāmatas par projekta norisi veidošanu.<br />
Atceramies, ka kopiena esam mēs paši, tāpēc jāvirzās<br />
no sadrumstalotības uz veselumu, no varas pozīcijām<br />
uz savstarpēju atbalstu un sadarbību. Jāturpina mācīties<br />
sarunāties, sazināties un sadarboties, jo izrādās, ka<br />
tad, kad beidzam pieprasīt un konkurēt un sākam sarunāties,<br />
mēs esam cits citam interesanti un vajadzīgi, sadzirdam<br />
un saprotam cits citu un varam paveikt daudz vairāk<br />
spert pirmos soļus, lai šie sapņi<br />
īstenotos”. Citā Latvijas pusē,<br />
Kurmenē, biedrība Kurmenes viļņi<br />
īstenoja aktivitātes ar kopējo<br />
nosaukumu Citāda Kurmene –<br />
notika sporta diena ar orientēšanos<br />
un virvju trase, ģimenēm ar<br />
bērniem bija iespēja aizbraukt uz<br />
Rīgas Zooloģisko dārzu, notika<br />
radošās ēst gatavošanas sacensības,<br />
kā arī Vecumnieku novada<br />
biedrību seminārs savstarpējās<br />
sadarbības prasmju spēcināšanai.<br />
Beverīnas novada biedrība<br />
Iespēju durvis radās SFL iniciatīvas<br />
Pārmaiņu iespēja skolām<br />
ietekmē, apvienojoties cilvēkiem,<br />
kuri tic sava novada un tā cilvēku<br />
nākotnei. Linda Krūmiņa stāsta:<br />
„Šī projekta ietvaros mēs turpinām<br />
veicināt veselas, gudras un<br />
aktīvas sabiedrība veidošanos<br />
Beverīnā; cilvēki iesaistās, tēvi<br />
būvē bērnu rotaļu laukumus,<br />
kopīgi strādājam un kopīgi atpūšamies,<br />
un izrādās, ka atsaucība<br />
ir lielāka, nekā gaidījām.” Tēvu<br />
aktivitāte pamanīta arī Briežuciemā,<br />
kur cilvēki iekārto apstādījumus<br />
un „neprasa ne santīma,<br />
jo saprot, ka tas ir viņu bērniem”,<br />
saka projekta vadītāja Silvija Ločmele.<br />
Savukārt Dagdas novada<br />
biedrības Nākotnei dalībnieces<br />
stāsta, cik brīnišķīgi bijis uzņemt<br />
ciemiņus no Vīpes, kuri mācīja<br />
tapošanu, filcēšanu, ziepju vārīšanu<br />
un daudzas citas lietas, kā arī<br />
apskatīja vietējos skaistumus, par<br />
ko, kā saka Žanna Ļaha, „vietējie<br />
bija tik priecīgi, jo neviens neatceras,<br />
ka pie mums kāds būtu<br />
braucis ekskursijā”.<br />
Interesanti, ka situācijā, kad<br />
katrai no dalībvalstīm bija iespēja<br />
pretendēt uz noteiktu finansējumu,<br />
Latvijas kopienu organizācijas<br />
atšķirībā no pārējām<br />
dalībvalstīm nolēma savā starpā<br />
nekonkurēt un iesniedza kopīgu<br />
projekta pieteikumu, kurā tika<br />
apvienota kopīgā mācīšanās un<br />
tīklošanās un praktiskās vietējās<br />
darbības. Tādējādi projekta<br />
pieteikums ne vien tika atbalstīts,<br />
bet saņēma papildu finansējumu,<br />
jo uzskatāmi demonstrēja, kā<br />
iespējams apvienot NVO kapacitātes<br />
paaugstināšanu un praktisku<br />
darbību, kurā piedalās un<br />
kuras rezultātus jūt paši kopienas<br />
iedzīvotāji. Kā atzina vadošās<br />
organizācijas biedrības Cerību<br />
spārni pārstāvji, „tas apliecina, ka<br />
sadarbība atmaksājas un, kopā<br />
darot, var sasniegt labus rezultātus”.<br />
Laba mācība, ko paturēt<br />
prātā turpmākajam darbam.<br />
Esam iemācījušies saskatīt<br />
iespējas<br />
Pats lielākais projekta ieguvums<br />
– visi dalībnieki pamanīja,<br />
kā mainās cilvēki un vietas, kā<br />
51
atraisās talanti un pieaug potenciāls<br />
– cilvēka, organizācijas un<br />
kopienas līmenī, kā cilvēki sāk<br />
uzņemties atbildību par savā<br />
kopienā notiekošo. „Iemācījāmies<br />
atrast iespējas un risinājumus,”<br />
tāda bija arī viena no galvenajām<br />
atziņām kopienu projekta noslēguma<br />
konferencē Siguldā. Kā teica<br />
paši dalībnieki, „ar gandarījumu<br />
vērojām, kā skola un biedrība<br />
sadarbojas, un vairs nav svarīgi,<br />
kas ko dara, ja darāmais vērsts uz<br />
visu kopīgo labumu”.<br />
Kaut arī daļai no dalībniekiem<br />
jau bija vērā ņemama<br />
projektu īstenošanas pieredze,<br />
šoreiz īpaši tika akcentēts tas,<br />
ka tika pilnveidota prasme (un<br />
varbūt arī drosme) saskatīt un<br />
radīt iespējas – un tad sākt darīt.<br />
Izrādās, ka ar minimālu papildu<br />
finansējumu var izkustēties no<br />
sastinguma punkta un paveikt<br />
daudz labu lietu un tad atrodas<br />
arī atbalstītāji. Domājot gan par<br />
skolas, gan biedrības attīstības<br />
veidošanu un darba plānošanu,<br />
kopīgā ir vairāk nekā atšķirīgā: jāsāk<br />
ar to, ka jāvienojas par mērķi<br />
un jāizveido stratēģija, kā pie tā<br />
nokļūt. Izrādās, ka iespējas, kuras<br />
var izmantot cilvēku aktivizēšanai<br />
un saliedēšanai, ir visapkārt: tā<br />
var būt aizaugusi upe, pamesta<br />
māja, tukša neremontēta telpa,<br />
bijusī vai nekad nebijusi puķu<br />
dobe, sporta un rotaļu laukums<br />
utt. Mūsu spēkos ir to visu pārvērst<br />
par kopienas – mūsu visu –<br />
ieguvumu, un, ja skola ir tā vieta,<br />
kur saplūst idejas un vajadzības,<br />
– jo labāk.<br />
Cilvēki ir mūsu dārgums<br />
Jā, un tāpēc jāmācās saskatīt<br />
cilvēkus, kuri prot, spēj un grib<br />
kaut ko darīt – visdažādākajās<br />
jomās, ko katrs no viņiem, iespējams,<br />
varēs palīdzēt, atrast ticību<br />
saviem spēkiem un varēšanai<br />
kādam citam, kurš pagaidām<br />
turējies malā un nav bijis starp<br />
aktīvajiem – vienalga, vai tas ir<br />
piektklasnieks, no skolas pirms<br />
tās beigšanas aizgājušais jaunietis,<br />
jaunā māmiņa, pirmspensijas<br />
vīrs vai seniors ar „ko nu es vairs”<br />
attieksmi; ir lietas, par kurām<br />
iemirdzas ikviena acis.<br />
Runājot par cilvēkiem,<br />
svarīgi arī pārvērtēt pašiem savu<br />
attieksmi un atrast veidus, kā<br />
nepazaudēt tos, kuri vēl ir; kā<br />
spēcināt saiknes ar tuviem un<br />
tāliem novadniekiem; kā dzīvot<br />
tā, lai pie mums gribas ciemoties<br />
un, iespējams, atgriezties, un kā<br />
labestīgi pieņemt tos, kuri iegriežas<br />
un atgriežas, radot vietu un<br />
veidu, kā padalīties ar jauno pieredzi<br />
un zināšanām. Galu galā –<br />
atceramies, ka kopiena esam mēs<br />
paši un mēs visi, tāpēc jāvirzās no<br />
sadrumstalotības uz veselumu,<br />
no varas pozīcijām uz savstarpēju<br />
atbalstu un sadarbību. Jāturpina<br />
mācīties sarunāties, sazināties<br />
un sadarboties, jo izrādās, ka tad,<br />
kad beidzam pieprasīt un konkurēt<br />
un sākam sarunāties, mēs<br />
esam cits citam interesanti un vajadzīgi,<br />
sadzirdam un saprotam<br />
cits citu un varam paveikt daudz<br />
vairāk.<br />
Tas ir kā senajā līdzībā ar<br />
akmeņiem un katedrāli: ir svarīgi<br />
neizniekoties sīkos, nesaistītos<br />
darbiņos, nenēsāt ķieģeļus, bet<br />
būvēt savas katedrāles.<br />
Kur esam pasaules kontekstā<br />
Pirms neilga laika Latvijā<br />
un visā pasaulē tika prezentēts<br />
UNESCO globālā monitoringa<br />
ziņojums par 2012. gadu, kurā<br />
akcentētā galvenā ambīcija ir –<br />
izglītība pirmajā vietā. Taču tas<br />
nozīmē arī īpašas uzmanības pievēršanu<br />
prasmju un attieksmju<br />
veidošanai. Uzmanības centrā<br />
tiek izvirzīta prasmju apgūšana<br />
un atbalsta sniegšana jauniešiem.<br />
Te mūsu projekta pieeja<br />
iederas pilnā mērā, jo prasmes<br />
neapgūst klausoties, bet darot<br />
un vislabākā darīšana sākas savās<br />
mājās, savā skolā, savā kopienā.<br />
Savukārt pozitīvas attieksmes<br />
veidošana sākas ar drošu un<br />
Kazdangas biedrība Kodols koordinēja vairākas Alokstes upes tīrīšanas<br />
talkas, kopumā iztīrīti vairāk nekā 8 km upes, un šajā darbā<br />
plecu pie pleca strādāja gan jaunieši, gan vidējās un vecākās<br />
paaudzes cilvēki.<br />
palīdzīgu vidi un atbalsta pieejamību<br />
ikvienā vecumā. Tādi ir<br />
21. gadsimta izaicinājumi – gan<br />
Briežuciemā, gan Ņujorkā, gan arī<br />
Bangladešā: atvērtība jaunajam,<br />
spēja būt pašam sev par priekšnieku<br />
un padoto, plānot un plānus<br />
īstenot, attīstoties pašam un<br />
atbalstot blakus esošo. Mēs savai<br />
kopienai – vietēji un globāli.<br />
Kas tālāk<br />
„Tā gribētos, lai šī timuriešu<br />
vienība nepajuktu,” saka Linda<br />
Krūmiņa no Beverīnas, kas vienlaikus<br />
ir gan pašvaldības deputāte,<br />
gan mazo skolu attīstības mudinātāja,<br />
gan radušās biedrības<br />
Iespēju durvis vadītāja. Taču tas,<br />
vai nepajuks, atkarīgs no katra<br />
ikdienas darba, no pieņemtajiem<br />
lēmumiem, no mūsu prioritāšu<br />
sarakstiem. Vienmēr laiks un<br />
spēks, un citi resursi atrodas tam,<br />
kas mums šķiet nozīmīgs, kam<br />
piešķiram vērtību. Kāds no semināra<br />
dalībniekiem teica: „Rasta<br />
pārliecība, ka VAJAG (!), un idejas<br />
kā mājās stāties pretī skeptiķiem.”<br />
Tas rada pārliecību, ka viss turpināsies.<br />
■<br />
52
SKOLA UN VECĀKI<br />
Risinājumi mobinga ma zināšanai<br />
skolās ir, taču tos jālieto<br />
Vai jums skolas gados bijusi situācija, kad vairāki bērni<br />
nolemj turpmāk nerunāt ar jums vai citu bērnu Vai kādu<br />
regulāri apsmējuši par augumu, ģērbšanās stilu Vai kādam<br />
klasesbiedram skolotājs ir pateicis, ka no tāda jau<br />
nekas neizaugs, tikai sētnieks Vai kādam ir bijis bail iziet<br />
no skolas, jo tur, aiz stūra, aizvien stāv bariņš vecāku<br />
bērnu, kas grūstās un izsaka nicīgas piezīmes<br />
Kristīne Dūdiņa<br />
Parasti ar vardarbību skolā<br />
mēs iedomājamies zvērīgu<br />
kautiņu ar izlauztiem zobiem.<br />
Atšķirībā no fiziskās vardarbības<br />
emocionālā vardarbība ir mazāk<br />
pamanāma, bet tāpat atstāj ļoti<br />
nopietnas sekas. Mobings ietver<br />
gan emocionālo, gan fizisko<br />
vardarbību. Tā galvenās pazīmes<br />
ir ilglaicīgums, kā arī nevienmērīgs<br />
spēku sadalījums – varmāka<br />
ir spēcīgāks par upuri vai arī<br />
varmākas ir vairāki. Konflikta vai<br />
kautiņa gadījumā parasti spēku<br />
samēri ir vienādi. Tomēr neatrisināts<br />
konflikts ar laiku var pāraugt<br />
mobingā.<br />
Saskaņā ar Pasaules Veselības<br />
organizācijas pētījuma<br />
datiem (Currie et.al. (2010). Social<br />
V. Havia informēja par Zviedrijā<br />
izmantoto metodi pretvardarbības<br />
plānu izstrādei. Tā sākas<br />
ar situācijas rūpīgu izpēti – kartēšanu,<br />
nosakot nedrošākās<br />
vietas skolā (piemēram, skolas<br />
garderobe, tualetes). Plāniem<br />
jāpalīdz reālajā situācijā, nevis<br />
jāsilda plauktus, pārliecināta<br />
Zviedrijas mobinga speciāliste.<br />
determinants of health and wellbeing<br />
in Young children. International<br />
report from 2009/2010 report.<br />
World Health Organization).<br />
Latvijas skolās ir vieni no augstākajiem<br />
vienaudžu neiecietības un<br />
vardarbības rādītājiem 38 pētītajās<br />
valstīs. Vecāku un speciālistu<br />
konferences Risinājumi drošām<br />
skolām gaitā 2. un 3. novembrī<br />
virkne Latvijas un ārvalstu speciālistu<br />
apliecināja, ka pastāv risinājumi<br />
mobinga ierobežošanai<br />
skolās, tomēr Latvijā tos reti lieto,<br />
trūkst sistēmiskas pieejas.<br />
Jana Simanovska<br />
Kristiāna Kalniņa<br />
Somijas pieredze<br />
Kā informēja Turku Universitātes<br />
pārstāve Sanna Herkama,<br />
Somijas skolu antimobinga programma<br />
(KiVa) izstrādāta universitātē,<br />
izmantojot ļoti rūpīgu pētniecisko<br />
datu analīzi. Programmu<br />
īsteno vairāk nekā 90% somu<br />
skolu, tā atzīta par ļoti iedarbīgu,<br />
tāpēc tā adaptēta arī citu valstu<br />
vajadzībām. Līdztekus programmas<br />
izstrādei tika sagatavotas arī<br />
izmaiņas likumdošanā. S. Herkama<br />
uzsvēra – mobings ir grupas,<br />
nevis individuālu personu problēma,<br />
tieši tāpēc tas jārisina skolā.<br />
Mobinga upuri un varmākas ir<br />
skaitliskā mazākumā, bet lielākā<br />
daļa mobingā piedalās netieši –<br />
vērojot. Ir ļoti svarīgi strādāt arī ar<br />
vērotājiem.<br />
Nereti uzskata, ka upuris<br />
pats izraisījis mobingu. S. Herkama<br />
uzsvēra, ka bērni, kas vairāk<br />
nekā citi pakļauti mobinga<br />
riskam – fiziski vājāki, ar zemāku<br />
pašvērtējumu –, nevar būt atbildīgi<br />
par šādu situāciju un mobings<br />
nav neizbēgama parādība.<br />
Iekļaujošā vidē šādi jūtīgi bērni<br />
netiktu pakļauti mobingam.<br />
Pētījumi rāda, ka nereti mobingu<br />
izmanto visnotaļ pozitīvi,<br />
izglītoti skolēni un līderi, lai celtu<br />
savas akcijas.<br />
Upurim jāzina, ka viņu uzklausīs un ka viņš<br />
nav vainīgs – problēma ir citur. Vardarbīgajam<br />
jāapzinās, ka nedrīkst citus aizskart un ka viņam<br />
jāmaina sava uzvedība<br />
Zviedrijas pieredze<br />
Zviedrijas mobinga speciāliste<br />
Vivi Havia iepazīstināja ar<br />
Zviedrijas antimobinga pasākumu<br />
vēsturi. 2006. gadā pieņemts<br />
likums, kas aizliedz diskriminējošu<br />
uzvedību un pazemošanu<br />
izglītības iestādēs. Ja skola nav<br />
strādājusi, lai novērstu vardarbību<br />
un mobingu, tad tai jāatlīdzina<br />
ģimenēm, kuru bērns ir<br />
upuris, samaksājot 2000 kronu.<br />
V. Havia iepazīstināja ar<br />
Zviedrijā izmantoto metodi pretvardarbības<br />
plānu izstrādei. Tā<br />
sākas ar situācijas rūpīgu izpēti<br />
– kartēšanu, nosakot nedrošākās<br />
vietas skolā (piemēram, skolas<br />
garderobe, tualetes). Plāniem<br />
jāpalīdz reālajā situācijā, nevis<br />
jāsilda plauktus. Kartēšana jāveic<br />
53
precīzi, skaidri definējot, kādas<br />
parādības un kāpēc novērotas<br />
(piemēram, grūstīšanās, apsaukāšanās,<br />
izolēšana). Tikai pēc<br />
kartēšanas tiek skaidroti mobinga<br />
cēloņi (pieaugušo uzraudzības<br />
trūkums u. c.).<br />
Nereti Latvijā problēmas<br />
risina, radot jaunus priekšmetus,<br />
kā to labi aprakstījis sociālantropologs<br />
Klāvs Sedlenieks (http://<br />
sedlenieks.wordpress.com/2012/05/17/<br />
pastum-pastum-nemacies-no-gramatas).<br />
Iepazīstoties ar Zviedrijas pieeju,<br />
redzams, ka izglītošana ir tikai<br />
viens no iespējamiem elementiem.<br />
Piemēram, konkrētā skolā,<br />
lai mazinātu vardarbību gaiteņos,<br />
tika paredzētas vairākas darbības:<br />
1) pieaugušais gaitenī starpbrīžos;<br />
2) pretvardarbības izklaidējošas<br />
aktivitātes starpbrīžos;<br />
3) skolotājs pārrunā klasē;<br />
4) kopā ar skolēniem tiek<br />
izstrādāti un pieņemti noteikumi,<br />
S. Herkama uzsver – mobings ir<br />
grupas, nevis individuālu personu<br />
problēma, tieši tāpēc tas<br />
jārisina skolā. Mobinga upuri<br />
un varmākas ir skaitliskā mazākumā,<br />
bet lielākā daļa mobingā<br />
piedalās netieši – vērojot. Ir ļoti<br />
svarīgi strādāt arī ar vērotājiem.<br />
kā uzvesties klasē un gaiteņos;<br />
5) kopīgs antimobinga izklaidējošs<br />
pasākums skolā.<br />
Antimobinga pasākumi skolā<br />
tiek veidoti, lai bērnus izglītotu,<br />
iesaistītu un arī popularizētu<br />
pozitīvu rīcību. Svarīgi, lai darbs<br />
nebūtu vienreizējs – ir nepieciešams<br />
regulārs monitorings, lai<br />
novērtētu rīcības rezultātus un<br />
paredzētu jaunus pasākumus,<br />
ja esošais plāns ir nepietiekami<br />
iedarbīgs.<br />
Nekavējoties notiek saruna<br />
ar upuri<br />
S. Herkama izstāstīja, kā<br />
rīkojas KiVa programmas skolās,<br />
ja tiek ziņots par mobingu: nekavējoties<br />
notiek saruna ar upuri,<br />
lai saprastu, kas noticis. Turklāt<br />
upurim ļoti svarīgi tikt uzklausītam<br />
un just atbalstu, jo tieši<br />
vienaldzība un atbalsta trūkums<br />
ir viņam vissāpīgākais. Pēc tam<br />
notiek pieaugušo saruna ar agresoru.<br />
Ja agresori bijuši vairāki,<br />
pārrunas tiek organizētas tā, lai<br />
viņi nepaspētu saskaņot viedokļus.<br />
Pārrunu mērķis ir bērniem<br />
skaidri likt saprast, ka mobings<br />
un emocionālā vai fiziskā vardarbība<br />
skolā netiek akceptēta,<br />
kā arī palīdz bērniem saprast, kā<br />
rīkoties citādi. Ļoti svarīgi, ka pēc<br />
noteikta laika notiek atkārtotas<br />
pārrunas, lai redzētu, vai bērnu<br />
uzvedība ir mainījusies. Vecāki ne<br />
vienmēr tiek informēti par notikušajām<br />
pārrunām, jo tā ir skolas<br />
kompetence. Mobinga samazināšanās<br />
Somijas skolās pozitīvi<br />
iespaidojusi skolēnu patiku pret<br />
skolu, kā arī uzlabojušies akadēmiskie<br />
rezultāti.<br />
Kā sprieda dalībnieki vienā<br />
no konferences darba grupām,<br />
mobingu veicina arī vecāku un<br />
skolotāju piemērs, tāpēc jāsāk<br />
būtu arī ar pieaugušo attieksmes<br />
un izturēšanās maiņu.<br />
Svarīgi strādāt ar bērniem,<br />
kas ir agresori<br />
Latvijas Universitātes Psiholoģijas<br />
nodaļas docente Ilze<br />
Damberga uzsvēra, ka ļoti svarīgi<br />
strādāt ar bērniem, kas ir agresori,<br />
un palīdzēt viņiem veidot<br />
pozitīvus izturēšanās modeļus,<br />
jo pētījumi liecina, ka šādi bērni<br />
biežāk nonāk atkarību varā vai<br />
konfliktē ar likumu. Svarīgi vecākiem<br />
ir ieklausīties bērnā un pamanīt<br />
mobingu, jo bērni nelabprāt<br />
stāsta par pāridarījumiem,<br />
viņiem ir kauns un bailes, tāpēc<br />
par pāridarījumiem nereti liecina<br />
somatiskas pazīmes, piemēram,<br />
vēdersāpes, mēdz arī pasliktināties<br />
sekmes. Vecākiem I. Damberga<br />
iesaka sākotnēji vērsties<br />
pie klases audzinātāja, sociālā<br />
pedagoga un skolas psihologa.<br />
Ja nav sekmju, nākamais solis ir<br />
vēršanās pie skolas direktora un<br />
tālāk – Bērnu tiesību aizsardzības<br />
inspekcijā. Vecāku un skolas sadarbība<br />
ir ļoti svarīga konfliktsituāciju<br />
risināšanā. Vecāki parasti<br />
kaunas un vaino sevi, ja agresors<br />
izrādās pašu bērns, tomēr jāatceras,<br />
ka arī no četrus gadus veca<br />
bērna varam prasīt atbildību par<br />
Mēs nereti uz bērniem skatāmies kā uz kaut<br />
ko negatavu, vērā neņemamu, nevis kā uz<br />
spriest spējīgām personām<br />
savu rīcību.<br />
Malina Abrahamsone no<br />
Zviedrijas nevalstiskās antimobinga<br />
kustības Friends akcentēja,<br />
ka arī skolēnus nepieciešams<br />
iesaistīt antimobinga pasākumos.<br />
Šo organizāciju 1997.<br />
gadā izveidoja meitene, kas pati<br />
piedzīvoja sociālo izstumšanu<br />
skolā. Pašreiz Friends ir ietekmīga<br />
organizācija, kas veido dažādas<br />
sociālās kampaņas, lai informētu<br />
sabiedrību par mobingu. Skolēni<br />
var kļūt par Friends pārstāvjiem<br />
savās skolās. Tomēr ļoti svarīgi<br />
bērnus nepārvērst mazos policistos<br />
un nepārlikt atbildību bērnu<br />
rokās – antimobinga pasākumi ir<br />
pieaugušo atbildība. Antimobinga<br />
politika Zviedrijā aizsākās pēc<br />
Otrā pasaules kara, kad zviedru<br />
sabiedrība secināja, ka demokrātijas<br />
noturēšanai būtiski faktori ir<br />
kritiskā domāšana un savstarpējā<br />
cieņa.<br />
Noslēgumā dalībnieki<br />
apkopoja viedokļus, ko darīt<br />
vecākiem, skolai un politiķiem, lai<br />
mazinātu vienaudžu neiecietību<br />
un vardarbību skolās.<br />
Konferenci rīkoja konsorcija<br />
Latvijas vecāku forums dalīborganizācijas<br />
Izglītība un atbalsts<br />
Latvijas vecākiem un Vecāki par<br />
izglītību sadarbībā ar Valsts bērnu<br />
tiesību aizsardzības inspekciju.<br />
Tajā pulcējās apmēram 130<br />
vecāki, pedagogi, pētnieki un<br />
nevalstisko organizāciju pārstāvji.<br />
Ideja aizsākās Latvijas 1. vecāku<br />
forumā šā gada 12. maijā. Konferences<br />
laikā notika arī paralēla<br />
sesija par atkarību mazināšanu<br />
un drošību internetā.<br />
54
Emocionālās vardarbības veidi – pieaugušais pret bērnu skolā<br />
Vēlamā izturēšanās<br />
Emocionālās vardarbības<br />
piemēri<br />
Sekas bērnu vidē<br />
Respektēt bērna dzimumu<br />
un izvairīties no diskriminējošām<br />
piezīmēm<br />
Aizsargāt bērna privāto telpu<br />
Neizmantot bērnus nievājošas<br />
piezīmes<br />
Vienlīdzīga attieksme pret<br />
bērniem.<br />
Nesalīdzināt bērnus<br />
Bērna uzticības persona<br />
Neglaimojošas piezīmes<br />
par dzimumu vai seksuālo<br />
orientāciju<br />
Skolotājs liek bērnam izgāzt<br />
somas saturu, rakņājas bērna<br />
somā<br />
Skolotājs izmanto noniecinošas<br />
piezīmes<br />
Klasē skaidri zināmi ir mīluļi<br />
un nemīluļi<br />
Bērni tiek regulāri salīdzināti.<br />
Izpaust sensitīvus datus par<br />
bērnu<br />
Bērni saprot, ka šādam<br />
diskriminēšanas veidam<br />
dota zaļā gaisma<br />
Privāto lietu aizskaršana ir<br />
atļauta<br />
Noniecināšana ir pieļaujama.<br />
Nereti skolotāju<br />
izmantotie vārdi (piemēram,<br />
mīkstais) bērnam<br />
pielīp kā iesauka<br />
Mīluļi un nemīluļi atļauti<br />
arī bērnu vidē<br />
Bērna pašvērtības krišanās,<br />
akciju samazināšanās<br />
vienaudžu uztverē<br />
Bailes uzticēties pieaugušajam,<br />
pastāstīt par pāridarījumu.<br />
Bērni izmanto uzzināto informāciju<br />
pret upuri<br />
55
SKOLAS VIDE<br />
Kārtība skolā nav<br />
neiespējamā misija<br />
Skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumi<br />
skolā ir dabisks skolēnu uzvedības kopums,<br />
un, lai šo uzvedību koriģētu, ir nepieciešama<br />
gudra un visiem skaidra rīcības shēma.<br />
Mēs nereti domājam, ka bērniem<br />
un pusaudžiem ir jāklausa<br />
mūs uz vārda, bet par pašsaprotamu<br />
pieņemam faktu, ka uz pieaugušajiem<br />
tas pārāk nedarbojas.<br />
Pieaugušajiem mēs sabiedrībā<br />
izvirzām skaidrus noteikumus un<br />
skaidras sekas par to pārkāpšanu.<br />
Atbilde disciplīnas problēmu<br />
risinājumam ir mūsu acu priekšā<br />
– bērniem ir jāizvirza skaidras<br />
prasības un jāpiemēro noteiktas<br />
sekas par noteikumu pārkāpšanu.<br />
Mums ir jābūt paredzamiem.<br />
Skolēnu uzvedības disciplīnas<br />
jautājums skolā ir gana grūts<br />
un interesants. Atceros kāda skolas<br />
direktora stāstīto: „Atnāk pie<br />
manis skolēna mamma un saka –<br />
es ar viņu netieku galā, viņš mani<br />
neklausa, tāpēc jums pašiem jātiek<br />
ar viņu galā.” Mācību stundas<br />
laikā skolotājiem ir jātiek galā ar<br />
daudz lielāku skolēnu skaitu un<br />
tas bieži ir pamatīgs izaicinājums.<br />
Skolēnu kārtības noteikumu<br />
pārkāpumu problēmas nereti ir<br />
strīdus ābols starp pedagogiem,<br />
kā arī vecākiem. Klases audzinātāja<br />
uzskata, ka problēma jārisina<br />
katrā mācību stundā uz vietas,<br />
bet priekšmetu skolotājas reizēm<br />
uzskata, ka klases audzinātājai<br />
būtu jānovērš savas klases skolēnu<br />
uzvedības problēmas. Kad<br />
rodas grūtības, tad strīdus ābols<br />
Mg. psych. Sandis K. Dūšelis<br />
tiek pasviests vecākiem, skolas<br />
administrācijai, psihologam vai<br />
sociālajam pedagogam. Nav<br />
nozīmes, kam šo situāciju mēs<br />
piespēlējam izmisuma brīdī, bet<br />
svarīgi, lai tā vietā mēs risinātu šo<br />
problēmu visi kopā. Katram savā<br />
darbavietā ir jāizdara noteikts<br />
uzdevumu kopums. Visu rīcībai<br />
ir jābūt saskaņotai un savstarpēji<br />
papildinošai. Skolēnu kārtības<br />
noteikumu pārkāpumi skolā ir<br />
dabisks skolēnu uzvedības kopums,<br />
un, lai šo uzvedību koriģētu,<br />
ir nepieciešama gudra un<br />
visiem skaidra rīcības shēma.<br />
Metodes darbam ar skolēnu disciplīnas<br />
pārkāpumiem:<br />
■ psihologa darbs ar klases kolektīvu, lai<br />
uzlabotu skolēnu savstarpējās attiecības<br />
un paaugstinātu dzīves prasmes;<br />
■ individuālas psiholoģiskās intervijas un<br />
konsultācijas ar skolēniem, skolotājiem un<br />
vecākiem;<br />
■ skolēnu anketēšana un izpēte, lai saprastu<br />
skolēnu savstarpējās attiecības, attiecības ar<br />
pedagogiem un atklātu skolēnu kārtības noteikumu<br />
pārkāpumu cēloņus;<br />
■ sociometrija jeb klasesbiedru attiecību izpēte;<br />
■ skolēnu un klases audzinātājas sadarbības<br />
izpēte;<br />
■ katra skolēna ģimenes situācijas izpēte;<br />
■ ģimenes konsultācijas;<br />
■ izglītojošas atbalsta grupas skolotājiem;<br />
■ izglītojošas lekcijas vecākiem;<br />
■ skolēnu filmēšana mācību stundās ar nolūku<br />
fiksēt pārkāpumus un mazināt tos;<br />
■ video materiāla demonstrēšana skolēnu<br />
vecākiem ar mērķi paplašināt vecāku izpratni<br />
par bērnu uzvedību skolā, kā arī veicināt<br />
vecāku iesaistīšanu aktuālo uzvedības problēmu<br />
risināšanā.<br />
Secinājumi:<br />
■ Dotās aktivitātes sniedza īslaicīgu efektu,<br />
bet nepalīdzēja risināt šīs problēmas skolā<br />
kopumā.<br />
■ Skolēnu uzvedība uzlabojās tikai noteiktu<br />
pedagogu stundās.<br />
■ Skolotāju kompetence tika paaugstināta,<br />
tomēr nebija skaidrības, kāpēc skolēni turpina<br />
traucēt darbu stundās.<br />
■ Skolēnu attiecības klasē uzlabojās, tomēr<br />
attiecības ar skolotājiem nereti saglabājās<br />
iepriekšējās.<br />
■ Radās iespaids, ka lielākie uzvedības traucētāji<br />
ir apmierināti ar īpašo tiem veltīto uzmanību.<br />
■ Uzlabojumi bija nestabili un pārejoši.<br />
■ Vecāki nereti bija pārliecināti, ka uzvedība<br />
klasē ir skolotāju kompetences problēma,<br />
bet skolotāji domāja otrādi.<br />
■ Psihologs nevarēja risināt uzvedības<br />
problēmas un pārtaisīt skolēnus, jo tas bija<br />
pretrunā ar psihologa tiešo uzdevumu –<br />
„pieņemt skolēnu/klientu tādu, kāds viņš<br />
ir ”.<br />
■ Lai izpētītu veidus, kā tiek risinātas uzvedības<br />
problēmas, stundu laikā tika veikta<br />
skolotāju aptauja. Tās rezultāti pārsteidza ar<br />
daudzveidīgo rīcības veidu klāstu.<br />
56
Lai disciplinētu skolēnus klasē stundas laikā<br />
Skolotāji bieži:<br />
■ ieraksta dienasgrāmatā piezīmi;<br />
■ izsauc vecākus uz individuālām pārrunām,<br />
informē viņus pa telefonu;<br />
■ apsauc skolēnus un kliedz;<br />
■ ieliek sliktu vērtējumu;<br />
■ liek rakstīt skolēnam paskaidrojumu;<br />
■ aizrāda un nopeļ;<br />
■ izsaka ironiskas piezīmes, attiecinātas<br />
uz skolēnu;<br />
■ veic individuālas pārrunas ar skolēnu<br />
pēc stundas un noskaidro iemeslu;<br />
■ uzdod skolēnam individuālu uzdevumu<br />
ar vērtējumu;<br />
■ izsaka joku kā aizrādījumu;<br />
■ uzskaita attieksmes punktus, vērtē uzvedību<br />
ballēs;<br />
■ uzdod visai klasei patstāvīgo darbu,<br />
kontroldarbu;<br />
■ norāj, liek stāvēt kājās.<br />
Skolotāji reizēm:<br />
■ aicina klasesbiedrus aizrādīt attiecīgam<br />
skolēnam;<br />
■ pieceļ stāvēt kājās visu klasi;<br />
■ klusē;<br />
■ pārsēdina skolēnu uz citu vietu;<br />
■ atvainojas kārtības traucētājam;<br />
■ nostājas blakus;<br />
■ samazina semestra atzīmi par 2 ballēm;<br />
■ izsauc skolēnu stāvēt klases priekšā;<br />
■ noorganizē mazo pedagoģisko sēdi;<br />
■ izsūta no klases;<br />
■ stingri skatās;<br />
■ informē klases audzinātāju;<br />
■ liek nolikt uz galda dienasgrāmatu;<br />
■ aizliedz izklaides;<br />
■ neliek izpildīt uzdevumu;<br />
■ uzdod darbu pēc stundām;<br />
■ nereaģē.<br />
■ skumji skatās.<br />
Skolēnu intervijas liecina, ka skolēni:<br />
■ ir apjukuši un nezina, kādu rīcību no skolotājiem gaidīt;<br />
■ uztver disciplīnas problēmas kā personiskas skolēns – skolotājs<br />
attiecības, jo, piemēram, viens skolotājs par to, ka skolēns lietojis<br />
mobilo tālruni, neko neteica, bet otrs lika rakstīt paskaidrojumu;<br />
■ cīnās ar skolotājiem par varu, jo šai cīņai ir reāli panākumi; tam<br />
par iemeslu kalpo fakts, ka skolotāju rīcība nav vienota un saskaņota;<br />
■ var apvienot klasi, lai cīnītos pret skolotajiem;<br />
■ izdomā katram skolotājam īpašus trikus, lai panāktu sev vēlamu<br />
rezultātu;<br />
■ neredz jēgu uzlabot progresu mācībās, ja skolotāji samazina<br />
sekmju atzīmes par sliktu uzvedību stundas laikā;<br />
■ ar sabojātu reputāciju netic, ka viņu sekmes var uzlaboties.<br />
■ pamana, ka dažādās skolas vietās valda dažādi likumi, ja klasē,<br />
koridorā, ēdnīcā un skolas ārpusē viņu rīcība netiek piefiksēta un<br />
nekādas sekas par pārkāpumiem neseko;<br />
■ zina, ka skolotājiem nav iespējas paziņot par katru pārkāpumu<br />
audzinātajai, un tāpēc daudz ko var noslēpt;<br />
■ var domāt: „ ja vien es būšu pietiekami izveicīgs.<br />
Secinājumi<br />
Ļoti daudzās skolās nav vienotas<br />
sistēmas, kā tiek risināti<br />
skolēnu kārtības noteikumu<br />
pārkāpumi. Skolotājiem ir individuālas<br />
pieejas un metodes, kā<br />
ieviest kārtību. Šajā apstāklī es<br />
saredzu problēmu, kas traucē panākt<br />
efektīvu uzvedības maiņu<br />
vēlamajā virzienā.<br />
Secinājums<br />
Vienotas un saskaņotas rīcības<br />
trūkums skolotāju starpā padara<br />
uzvedības risināšanas jautājumus<br />
pārāk personiskus.<br />
Zīmējuma 1. variantā jūs redzat<br />
shēmu, kurā skolēns uztver,<br />
ka tikai no skolotāja personiskās<br />
attieksmes un labvēlības ir atkarīgs,<br />
vai viņš tiks sodīts vai nē. Kā<br />
jau minēju, šo ideju rada apstākļi,<br />
ka atsevišķi skolotāji piemēro<br />
atšķirīgas sankcijas vienādu pārkāpumu<br />
gadījumā vai viens un<br />
tas pats skolotājs vienā dienā ir<br />
labvēlīgs un nepiemēro sankcijas,<br />
bet otrā dienā piemēro. Savukārt<br />
2. variantā ir attēlota shēma,<br />
kurā skolotājs parāda savu lomu<br />
skolēnu kārtības noteikumu piemērošanas<br />
mehānismā, skolotājs<br />
tikai fiksē skolēna noteikumu pārkāpumus,<br />
un tas nav tieši saistīts<br />
ar skolotāja personisko patiku vai<br />
nepatiku pret pārkāpuma faktu.<br />
57
Kā klases audzinātāja var ierosināt pozitīvas izmaiņas visā skolā<br />
Klases audzinātāja var apvienoties ar citām skolotājām un skolas administrāciju, lai veidotu vienotu<br />
uzvedības uzraudzības un maiņas sistēmu visa skolā.<br />
Uzlabojumi var tikt panākti, sekojot vairākiem soļiem.<br />
I solis<br />
Skolotājiem jārīkojas konsekventi un pēctecīgi; kad pārkāpums izdarīts, tas jāuzskaita<br />
II solis<br />
Skolotājiem ir jārīkojas saskaņoti un paredzami. Ir jāpiemēro vienas un tās pašas sankcijas līdzīgu pārkāpumu<br />
gadījumā<br />
III solis<br />
Jāizvirza skaidri noteikumi par pārkāpumiem. Jāpiemēro vienas un tās pašas sankcijas par vienādiem<br />
pārkāpumiem visās klasēs un visas stundās<br />
IV solis<br />
Jāpiefiksē skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumi katrā mācību stundā, koridorā, ēdnīcā un skolas teritorijā<br />
V solis<br />
Jāsaprot esošā informācijas aprite. Vai ir priekšmeta skolotājai iespējams paziņot klases audzinātajai par<br />
katru pārkāpumu<br />
VI solis<br />
Jāizveido efektīva informācijas nodošanas sistēma: klases audzinātājai regulāri jāsaņem skaidra informācija,<br />
kā skolēni uzvedušies citās mācību stundās, skolas koridoros un ēdnīcā<br />
VII solis<br />
Jāpiedāvā skolēniem iespēja pārkāpumus labot<br />
VIII solis<br />
Tiem, kas uzvedas kārtīgi, un tiem, kas labo savu uzvedību, ir jāpiedāvā kaut kas labs<br />
Kopīgi ir jāveido praktiska un ērta sistēma<br />
■ Visi skolotāji fiksē pārkāpumus stundās un tos reģistrē, piemēram, soda punktu veidā<br />
■ Klašu audzinātāji saņem pilnīgu informāciju par skolēnu uzvedību skolā<br />
■ Klašu audzinātāji apkopo informāciju un piemēro sekas<br />
■ Jo vairāk pārkāpumu tiek fiksēts, jo stingrākas sankcijas tiek piemērotas<br />
■ Skolēniem tiek dota iespēja pašiem labot savu uzvedību. Viņiem ir iespēja dzēst soda punktu<br />
skaitu, uzlabojot savu uzvedību<br />
■ Tā kā rezultāts ir viegli paredzams, skolēni labprāt iesaistās savas uzvedības korekcijā<br />
■ Skolēni, kas ievēro skolēnu kārtības noteikumus, saņem dažādus stimulējošus piedāvājumus no<br />
klašu audzinātājiem un skolas administrācijas<br />
Rezultāti pēc līdzīgas uzvedības korekcijas sistēmas ieviešanas skolās<br />
■ Uzvedības problēmas samazinās visās iesaistītajās klasēs<br />
■ Skolotāji izrāda lielāku apmierinātību ar darbu, jo viņiem ir pieejama praktiska metode, kā nodrošināt<br />
kārtību klasē<br />
■ Ir bijis gadījums, kad skolotāja, kura vēlējās pamest darbu, piekrita to turpināt, jo jaunā sistēma<br />
palīdzēja nodrošināt darbu stundā<br />
■ Skolotājiem nav jābaidās sabojāt attiecības ar skolēniem, jo noteikumi visiem vienādi – tās vairs<br />
nav kurš kuru attiecības<br />
■ Samazinās stress skolas administrācijai, jo uzvedības problēmas biežāk tiek atrisinātas klasēs uz<br />
vietas<br />
■ Jaunie skolotāji nebaidās sākt darbu skolā, jo skolotāji efektīvi sadarbojas uzvedības problēmu<br />
risināšanā<br />
■ Atbildība par skolēnu uzvedību ir skolēnu pašu rokās<br />
Raksta vietne: www.berniemdraudzigs.lv<br />
58
VIEDOKLIS<br />
Pedagoģiskais dress code<br />
Kas mēs esam, kas vēlamies būt, un kādu<br />
informāciju nes mūsu ārējā čaula.<br />
„Skolotājam jābūt...” – kādas<br />
ideālas ainas mums piedāvā<br />
pedagoģiskā literatūra un<br />
arī dažāda līmeņa dokumenti,<br />
aizmirstot, ka skolotājs ir noteiktas<br />
sabiedriskās formācijas<br />
elements. Nav ideālu cilvēku,<br />
arī skolotāju. Un vajadzētu<br />
pētīt reālo sabiedrisko pasūtījumu.<br />
Man ir iestrādes šajā<br />
virzienā. Tā kā skolotājs tiek<br />
ļoti uzmanīgi vērots ik dienu,<br />
ik stundu, tad šoreiz par...<br />
•Vispirms vēlos novērst<br />
tēmas izraisītās asociācijas –<br />
man nav atbilstīgu zināšanu, lai<br />
uzdrīkstētos klāstīt, kā jāģērbjas<br />
skolotājam. Vairāk gribu akcentēt<br />
profesijas sasaisti ar personības<br />
zīmolu, kas atspoguļojas arī<br />
apģērbā.<br />
•Mans jautājums ir – kas mēs<br />
esam, kas vēlamies būt un kādu<br />
informāciju nes mūsu ārējā čaula.<br />
•Dažas, manuprāt, klasiskas<br />
iekšējā tēla ārējās izpausmes.<br />
•Tātad klasika – kostīms. It<br />
kā profesijas noteikts apģērbs.<br />
Korekts, atturīgs, profesionāls,<br />
tikai... Vispirms jau ar ārkārtīgi<br />
senu pieskaņu. Tad vēl pārāk<br />
atturīgs un distancēts. Kostīms<br />
jau iztālēm dara zināmu – nekādu<br />
emociju. Cilvēks šādā ietērpā<br />
ir izteikti ekstraverts, uzcēlis ap<br />
sevi ne jau vienkārši žogu, bet<br />
īstu mūri. Attiecības ar skolēniem<br />
vēsas un... jā, varbūt tiešām profesionālas.<br />
Varbūt tā arī vajag.<br />
•Iespīlēšanās apģērbā,<br />
kas pirkts ar cerību novājēt.<br />
Tā tiek parādītas ne tikai ķermeņa<br />
nepilnības. Tiek parādīta<br />
sevis noliegšana. Liekā svara<br />
problēma, īpaši gadījumos, kad<br />
tievēšanas mēģinājumi paliek<br />
bez rezultātiem, slēpjas galvā.<br />
Visbiežāk cilvēks dara kaut ko,<br />
kas ir pilnīgā pretrunā ar viņa<br />
vēlmēm un patieso būtību. Tai<br />
skaitā – strādā skolā un dienu no<br />
dienas izliekas par... Protams, ir<br />
izņēmumi – veselības problēmas<br />
komplektā ar sliktu gaumi un/vai<br />
maciņa vieglumu. Bet ne par to ir<br />
stāsts. Stāsts ir par izlikšanos. Par<br />
izlikšanos un sevis noliegšanu.<br />
Jo visbiežāk šī tipa cilvēki sevi<br />
pazīst tikai spogulī. Un arī tad ne<br />
par visiem 100%. Es zinu, ka mēs<br />
neviens sevi neredzam tāpat, kā<br />
mūs redz citi, bet tomēr gribas,<br />
lai pašvērtējums būtu adekvātāks.<br />
Esmu sena skolotāja, tāpēc<br />
man šajos gadījumos uzmācas<br />
neizskaidrojama kauna sajūta. It<br />
īpaši, ja šādi tērpta dāma iznāk<br />
lielas auditorijas priekšā un stāsta<br />
par augstām vērtībām. Vienīgā<br />
mana cerība tādos gadījumos ir,<br />
ka publika redz tikai nepiemērotu<br />
apģērba izvēli.<br />
•Līdzīgi, manuprāt, signalizē<br />
arī tērpšanās pārāk lielā, ķermeni<br />
pilnībā slēpjošā tērpā (lielas<br />
jakas, vestes, lakati...). Atšķirība<br />
gan ir, turklāt būtiska: šie cilvēki<br />
slēpj sevi apzināti. Un dara to<br />
tāpēc, ka zina, kādi ir. Dara to,<br />
jo paši sev galīgi nepatīk, tomēr<br />
mainīties tādu vai citādu iemeslu<br />
dēļ nespēj. Dara to arī tad, ja<br />
nevēlas citus sev pielaist pārāk<br />
tuvu. Šāds signāls tiek nodots pat<br />
tad, ja cilvēks pats ir pārliecināts,<br />
ka „tāds ir viņa mākslinieciskais<br />
stils”. To, starp citu, bieži dara arī<br />
Ja man būtu jānosauc pamatprasības pedagoga (arī<br />
skolas vadītāja!) profesijai, tad es uzsvērtu tikai:<br />
•zināšanas specialitātē (vadītājam – skolvadībā), metodikā un<br />
psiholoģijā;<br />
•mācīšanas metodikas, saskarsmes un mediatora prasmes;<br />
•speciālista vadīta pašanalīze;<br />
•speciālista izstrādātas ģērbšanās stila un oratora prasmes.<br />
Māra Bērente, skolotāja<br />
pusaudži – īpaši, ja izteikti nevēlas<br />
atbrīvoties no virsdrēbēm.<br />
•Dažkārt vērojama galēja sekošana<br />
jaunajām modes tendencēm.<br />
Tā, manuprāt, nesignalizē,<br />
bet kliedz. Vispirms, protams, par<br />
labu materiālo nodrošinājumu.<br />
Bet reizē arī par vēlmi izcelties un<br />
sava stila trūkumu. Ja runājam<br />
par skolotāju, tad šis tips ir pat<br />
kaitīgs, jo māca, ka svarīga ir tikai<br />
āriene. Skolēni labprāt uzklausa<br />
šādu skolotāju, vienmēr pamana<br />
jaunās izmaiņas izskatā, tikai<br />
priekšmeta apguve nez vai būs<br />
prioritāte.<br />
•Gadiem nemainīgs apģērbs<br />
ir otra galējība. Tas, protams, ir<br />
arī materiālās situācijas raksturlielums.<br />
Bet tas rāda tikpat ilgi<br />
nemainītus uzskatus, zināšanas<br />
un attieksmi. Vienreiz izdarīta<br />
izvēle pat netiek otrreiz apspriesta.<br />
Šādi skolotāji izliekas par<br />
skolas pamatiem, nepamanot,<br />
ka laika zobs tajos atstājis neizdzēšamus<br />
postījumus. Jāsaka, ka<br />
tā visbiežāk ir ļoti stingras audzināšanas<br />
blakne un skolā nebūtu<br />
pieņemama. Jo vairāk atgādina<br />
dresūru, kuras pamatā ir pātaga,<br />
ne burkāns. Ar šādu attieksmi<br />
mācot, piemēram, matemātiku,<br />
katram uzdevumam ir tikai viens<br />
risinājuma veids. (Pati mācu matemātiku<br />
un zinu, par ko runāju.)<br />
•Ir jau arī citi varianti, bet<br />
nevar aptvert neaptveramo.<br />
•Kāda ir mana morāle šai<br />
stāstā Jaunie skolotāji jāgatavo<br />
ne tikai priekšmeta pasniegšanai<br />
un bērna psiholoģisko īpatnību<br />
izpratnei. Un ne tikai jaunie<br />
skolotāji. Civilizētajā pasaulē<br />
dreskoda zināšanas pieder pie<br />
izglītības, īpaši jomās, kur tiek<br />
lietots tāds jēdziens kā menedžments.<br />
Man laimējās būt kursos,<br />
kur šāda tēma tika iekļauta kā<br />
vadītājam nepieciešama. Tiesa,<br />
tas bija pasen, bet kādas atmiņas<br />
par krāsu izvēli atbilstīgi darāmajam<br />
darbam un savai personībai<br />
ir aizķērušās. ■<br />
59
METODISKIE MATERIĀLI<br />
Mācību stunda<br />
ģeogrāfijā Izmantosim<br />
lietderīgi atkritumus!<br />
Stundas karte<br />
Ģeogrāfija, 10. klase<br />
Inese Dambe, Lizuma vidusskolas<br />
ģeogrāfijas skolotāja<br />
Stundas tēma<br />
Mērķis priekšmeta<br />
programmā, no<br />
Izmantosim lietderīgi atkritumus! (4 mācību stundas)<br />
Padziļināt skolēnu zināšanas un prasmes par attapīgu un racionālu resursu izmantošanu.<br />
kura atkarīgi stundas<br />
uzdevumi<br />
Stundas uzdevumi<br />
1. Izmantojot interneta resursus, skolēni noskaidro atkritumu veidus, otrreizējās<br />
pārstrādes iespējas, kā tie tiek uzglabāti.<br />
2. Skolēni grupās vienojas, no kādiem atkritumiem veidos instalācijas.<br />
3. Sadarbojoties grupā, zīmē instalāciju skices un veido instalācijas.<br />
4. Prezentē instalācijas, skaidro, kāda materiāla atkritumi tika izmantoti un kas attēlots<br />
instalācijās.<br />
Stundas tips<br />
Prasmju un iemaņu attīstīšana.<br />
Izmantotās<br />
metodes<br />
Stundas gaita<br />
Ilustratīvā, problēmu metode un IT izmantošana informācijas iegūšanai.<br />
1. Ievaddaļa:<br />
skolēni uzzina par stundas mērķi un uzdevumiem,<br />
uzdodot skolēniem jautājumus, noskaidro jēdzienu „ilgtspējīga attīstība”.<br />
1. Pamatdaļa:<br />
■ skolēni darba lapās (pielikums Nr. 1)veic uzdevumus, izmantojot interneta resursus<br />
(www.priede.bf.lu.lv, www.vidm.gov.lv, www.zalajosta.lv u. c.);<br />
■ noskaidro atkritumu veidus, un katrs skolēns pastāsta par kādu no atkritumu<br />
uzglabāšanas veidiem vai otrreizēju pārstrādi;<br />
■ skolēni sadalās grupās un vienojas, kādus atkritumus izmantos instalāciju veidošanai;<br />
■ zīmē instalāciju skices;<br />
■ katrai grupai izdalu praktiskās nodarbības skolēna darba lapas (pielikums Nr. 2);<br />
■ sekoju skolēnu darbam un atbildu uz jautājumiem;<br />
■ pārbaudu darba vietas un palīdzu iekārtot izstādi;<br />
■ uzslavēju skolēnus par aktīvu un radošu darba gaisotni.<br />
Noslēguma daļa:<br />
■ darba grupas prezentē instalācijas;<br />
■ prezentācijas vērtē skolotājs un klasesbiedri (pielikums Nr. 3);<br />
■ izstādi vērtē skolasbiedri un vecāki.<br />
60
Kā tiks konstatēta<br />
vēlamā rezultāta<br />
sasniegšana<br />
stundā<br />
1. Tiks vērtēts skolēnu grupu un individuālais darbs stundā.<br />
2. Uzslavēti skolēni, kuri aktīvi strādā stundā.<br />
Praktiskā nodarbība ģeogrāfijā 10. klasei „Atkritumu instalācijas”.<br />
Skolēna darba lapa<br />
Darba nosaukums___________________________________<br />
Darbu izpilda______________________________________<br />
Darba mērķis<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
Darba uzdevumi ____________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
Izmantotie materiāli<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
Darba gaita<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
Mērķa sasniegšana<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
___________________________________________________________<br />
Darba vērtējums_________________________________<br />
61
Darba lapa skolēniem<br />
Atkritumu iedalījums, uzglabāšanas veidi un otrreizējā pārstrāde<br />
Darba mērķis: uzlabot darba prasmes ar datoru, meklējot informāciju par atkritumu iedalījumu, uzglabāšanas<br />
veidiem un otrreizējo pārstrādi.<br />
Atkritumu<br />
iedalījums<br />
Atkritumu veidi Atkritumu īpašības Padomi uzglabāšanai un šķirošanai<br />
Sadzīves<br />
atkritumi<br />
Bīstamie<br />
atkritumi<br />
Inertie<br />
atkritumi<br />
Prezentācijas novērtējuma kritēriji<br />
Kritērijs Punkti Piezīmes<br />
Zināšanas – vai bija pietiekamas zināšanas par<br />
atspoguļojamo tematu<br />
Pieklājība – vai runātājam bija pienācīgi pieklājīga<br />
attieksme un runas veids, vēršoties pie<br />
auditorijas un pārējiem runātājiem<br />
Pasniegšanas veids – vai runātājs izmantoja<br />
efektīvas runas tehnikas, ķermeņa valodu un<br />
skatiena kontaktu Vai viņu varēja labi sadzirdēt<br />
Loģika – vai sniegums bija plānveidīgs un<br />
loģisks<br />
Pārliecība – vai runātājs bija pārliecināts par<br />
savu uzskatu pamatotību<br />
Secinājumi – vai tika atspoguļots tēmas kopsavilkums<br />
Noformējums – vai materiāls ir glīti noformēts<br />
Kopējie punkti<br />
62
Prasme klausīties. Kāpēc mums ir dotas<br />
divas ausis, bet tikai viena mute<br />
Ingūna Helviga, Rīgas Valda<br />
Zālīša sākumskolas direktores<br />
vietniece izglītības jomā, latviešu<br />
valodas, literatūras un<br />
vācu valodas skolotāja, LPMC un<br />
RIIMC lektore<br />
Mūsdienu sabiedrībā šobrīd<br />
valda tendence parādīt un<br />
apliecināt sevi, daudz runājot,<br />
nevis sadzirdēt un izprast apkārt<br />
esošos cilvēkus. Bet kāpēc tad<br />
mums ir dotas divas ausis, bet<br />
tikai viena mute Un ne otrādi<br />
Uzdodiet šo jautājumu saviem<br />
skolēniem un paši sev! Attapīgākie<br />
bez liekas domāšanas atbildēs<br />
– lai klausītos divreiz vairāk,<br />
nekā mēs runājam.<br />
Klausīšanās ir vissenāk<br />
mācītais un visbiežāk lietotais<br />
komunikācijas veids no visiem.<br />
Ne jau velti to jau pirms vairākiem<br />
gadsimtiem uzsvēris kāds<br />
tā laika gudrais: „Mums ir dotas<br />
divas ausis, bet tikai viena mute,<br />
lai klausītos vairāk, bet runātu<br />
mazāk.” Un atcerēsimies, ka dzirdēšana<br />
un klausīšanās ir divas<br />
dažādas darbības! Dzirdēšana<br />
ir automātiska vai netīša sajūtu<br />
un nervu sistēmas reakcija, taču<br />
klausīšanās ir tīša uzmanības<br />
pievēršana runātājam un viņa<br />
teiktajam, tā prasa īpašu koncentrēšanos,<br />
citādi tiek dzirdēts<br />
tikai tik daudz, cik ir vajadzīgs<br />
vai ir vēlēšanās saklausīt, bet ne<br />
viss, kas ir teikts. To apliecina arī<br />
Kanādas Eriksona Universitātes<br />
pētījums – cilvēks parasti pasaka<br />
tikai 80% no tiem 100%, ko<br />
vēlas pateikt, bet tas, kurš to visu<br />
klausās, no šiem pateiktajiem<br />
80% sadzird 60%, saprot – 40%,<br />
bet atceras – tikai 10%! Tādējādi,<br />
lai atcerētos pēc iespējas vairāk,<br />
ļoti svarīgi ir klausīties uzmanīgi<br />
– koncentrēt uzmanību un<br />
izvairīties no blakusdomām,<br />
saklausīt un atcerēties nianses,<br />
ļauties pozitīvām emocijām pret<br />
runātāja izteiktiem atsevišķiem<br />
vārdiem vai domām, jo prasme<br />
klausīties ir viena no attiecību un<br />
panākumu galvenajām atslēgām:<br />
uzmanīgi klausoties, mēs labāk<br />
izzinām un izprotam cilvēkus un<br />
lietas, kas ir mums visapkārt.<br />
Ievērojot visu iepriekš<br />
minēto, mācību procesa organizēšanai<br />
skolā iesaku skolēniem<br />
piedāvāt dažādus vingrinājumus<br />
un uzdevumus, kas pilnveido<br />
viņu klausīšanās prasmi – sākot<br />
ar skaņu saklausīšanu, beidzot<br />
ar ieklausīšanos dzirdētajā un<br />
klausītā izpratni.<br />
Vingrinājumi klausīšanās prasmes pilnveidošanai<br />
■ Klusā minūte. Bērni aizver acis un uzmanīgi klausās. Pēc tam stāsta par dzirdēto – ārējās skaņas<br />
un arī iekšējās skaņas, piemēram, sirdspuksti, elpa, vēdera rūkšana u. c.<br />
■ Trokšņu noteikšana. Bērni aizver acis, iepriekš vienojas, kurš no viņiem drīkst radīt 3 trokšņus.<br />
Bērni cenšas atpazīt trokšņus, pēc tam atver acis un nosauc dzirdētos trokšņus pareizā secībā.<br />
■ Virziena noteikšana. Bērni aizver acis. Telpā tiek radīts kāds iepriekš norunāts troksnis. Katrs,<br />
neatverot acis, ar roku norāda virzienu, no kurienes troksnis nāk.<br />
■ Dārgumu laupītāji. Visi sēž aplī, apļa vidū atrodas atslēgu saišķis. Viens bērns ir laupītājs, pārējiem<br />
acis ir aizvērtas. Laupītājs mēģina atslēgu saišķi klusiņām paņemt, bet, ja kāds no pārējiem<br />
bērniem to izdzird, tas sauc: „Uzmanību! Pirāts!” Viņš drīkst būt nākamais laupītājs.<br />
■ Vai tu vēl saklausi skaņu Bērni aizver acis. Skolotājs rada skaņu ar tāda instrumenta palīdzību,<br />
kas rada un saglabā skaņu ilgstoši, piemēram, mūzikas trīsstūris vai Tibetas zvani (metāla bļodiņa<br />
ar koka vālīti). Bērni drīkst pacelt roku tikai tad, kad vairs nesaklausa nevienu toni.<br />
63
Radošs uzdevums klausīšanās prasmes pilnveidošanai<br />
KURŠ VAINĪGS<br />
Metodiskās norādes un ieteikumi<br />
Klausīšanās uzdevums paredzēts sākumskolas un pamatskolas skolēniem valoddarbības prasmes<br />
klausīšanās pilnveidošanai.<br />
Skolotājs skolēnus iepazīstina ar doto situāciju un 4 aizdomās turamo pelēnu aprakstiem – par katru<br />
pelēnu nolasa informāciju vairākas reizes, lai skolēni paspēj visu uzzīmēt. Skolēni, uzmanīgi klausoties un<br />
izmantojot krāsainos zīmuļus, papildina pelēnu attēlus ar saklausītajām detaļām.<br />
Noslēgumā skolotājs uz interaktīvās tāfeles vai vienkārši uz baltā ekrāna rāda savus zīmējumus,<br />
kādus viņš uzzīmējis pēc dotajiem aprakstiem. Vēlams zīmējumos pieļaut arī kādu kļūdu, lai pārliecinātos,<br />
vai skolēni zīmējumus aplūko uzmanīgi un atrod skolotājas pieļauto kļūdu. Skolēni salīdzina savus attēlus<br />
ar skolotājas veikumu. Ja ekrāns vai tāfele nav pieejama, šo daļu var arī izlaist.<br />
Strādājot pārī, skolēni apspriežas un nosaka, kas, viņuprāt, ir vainīgs, un pamato savu spriedumu.<br />
Katrs pāris skaļi izsaka savu viedokli un pamato to.<br />
64
KURŠ VAINĪGS<br />
Skolotāja lapa<br />
No vecmāmiņas ledusskapja pazudis siera gabals. Runcis Muris ledusskapja tuvumā manījis 4<br />
pelēnus, uz kuriem tagad krīt aizdomas.<br />
Klausies runča Mura liecības un zīmē pelēnu pazīmes!<br />
1. pelēns – apmēram 2 gadus vecs. Kājās zaļas čības ar dzelteniem bumbulīšiem. Starp ausīm redzami<br />
3–4 izspūruši melni mati. Melns deguntiņš. Uz labās auss neliels tetovējums zvaigznes formā. Mugurā<br />
zila adīta veste. Kreisajā rokā tējas tase.<br />
2. pelēns – apmēram 1,5 gadus vecs. Uz kreisā vaiga dzimumzīmīte. Sārts deguntiņš. Kājās sarkanas<br />
augstpapēžu kurpes. Ap kaklu zaļas krelles. Abās ausīs auskari – rozā bumbiņas. Matos koši zila bante. Uz<br />
labās rokas neliela, brūna rokassomiņa. Kreisajā rokā sarkana roze.<br />
3. pelēns – apmēram 4 gadus vecs. Bez matiem. Kājās melnbaltas kedas. Zem labās acs zilums. Mugurā<br />
melna jaka. Nedaudz iedzelteni zobi. Uz labās rokas pamanāma rēta. Kreisajā rokā nazis ar brūnu<br />
spalu. Uz astes gala balts apsējs. Ap kaklu bieza zelta ķēde.<br />
4. pelēns – apmēram 1 gadu vecs. Kreisajā rokā zaļa rotaļu lāpstiņa. Kājās dzeltenas bikses un sarkani<br />
gumijas zābaki. Brūns deguns. Sārti vaidziņi. Ap kaklu brūna šalle. Ap asti apsieta sarkana bante. Starp<br />
ausīm redzami brūgandzelteni mati. Uz labās rokas neliels puķains rotaļu spainītis.<br />
Doti 4 aizdomās turamo pelēnu raksturojumi. Vainīgs ir tikai viens. Pārī ar blakussēdētāju<br />
apspriediet un nosakiet, jūsuprāt, vainīgo pelēnu! Savu spriedumu pamatojiet!<br />
Skolēna lapa<br />
Izmantotie avoti:<br />
http://www.isb.bayern.de/isb/<br />
index.aspx<br />
http://www.domuspeks.lv<br />
Untāls E. Pārdošanas burvis.<br />
Zvaigzne ABC, 177. lpp.<br />
Žurnāla turpmākajos numuros<br />
lasītāji varēs lasīt par pārējiem<br />
valoddarbības veidiem – lasīšanu,<br />
rakstīšanu un runāšanu sākumskolā.<br />
Nākamajā numurā<br />
– „Bērns negrib lasīt! Ko darīt<br />
skolotājam”.<br />
65
Didaktisko spēļu izmantošana dažādos<br />
ķīmijas apgūšanas posmos<br />
Dr. paed. Mihails Gorskis,<br />
Daugavpils Universitātes<br />
asociētais profesors,<br />
Iecavas vidusskolas ķīmijas<br />
skolotājs<br />
Galvenā didaktisko spēļu<br />
loma mācībās ir padarīt nopietna<br />
ķīmijas kursa satura apgūšanu<br />
psiholoģiski komfortablāku,<br />
jautrāku, emocionāli piesātināt<br />
un padarīt par patīkamu reizēm<br />
grūti uztverama un sausa teorētiskā<br />
materiāla mācīšanos.<br />
Galvenie kritēriji, pēc kuriem<br />
ir jāizvērtē izveidotās didaktiskās<br />
spēles saturiskā puse un izvēlētā<br />
organizēšanas forma, ir tas,<br />
cik lielā mērā uzdevuma saturs<br />
veicina izvirzīto izglītojošo mērķu<br />
sasniegšanu un cik lielā mērā izvēlētais<br />
metodiskais paņēmiens<br />
ir veicinājis skolēnu aktivitātes<br />
pieaugumu mācību priekšmeta<br />
satura apgūšanā.<br />
Ķīmijas stafete<br />
Lai spēlētu didaktisko<br />
spēli jaunā mācību materiāla<br />
apgūšanas gaitā, parasti skolēniem<br />
trūkst priekšzināšanu<br />
ķīmijā, kuras ir nepieciešamas,<br />
lai konsekventi ievērotu spēles<br />
noteikumus. Tomēr ir iespējams<br />
piemeklēt ķīmijas saturā tādus<br />
tematus, kad skolēniem jaunu<br />
priekšstatu un jēdzienu veidošanu<br />
iespējams aranžēt tieši<br />
didaktiskās spēles veidā. Tādi ir<br />
temati, kur ir jāanalizē iepriekš<br />
apgūtais faktu materiāls, jāatrod<br />
saiknes starp faktiem un jēdzieniem,<br />
jāapkopo faktu materiāls,<br />
lai veidotos augstākas kārtas<br />
teorētiskie jēdzieni. Piemēram,<br />
viens no grūtākajiem brīžiem<br />
ķīmijas kursa saturā ir saistīts ar<br />
radnieciskās saiknes atklāšanu<br />
starp atsevišķām neorganisko un<br />
organisko vielu klasēm. Parasti<br />
shēmas, kuras ataino šādu saikni,<br />
vienkārši ilustrē ar atbilstošiem<br />
ķīmisko reakciju vienādojumiem.<br />
Sauso un brīžiem pat stipri garlaicīgo<br />
procesu iespējams padarīt<br />
par aizraujošu un atraktīvu, ja<br />
klasi sadala komandās un organizē<br />
stafeti sportiskā garā.<br />
Katrs nākamais komandas<br />
dalībnieks sāk sastādīt ķīmiskās<br />
reakcijas vienādojumu tikai pēc<br />
tam, kad iepriekšējais jau ir pabeidzis<br />
rakstīt iepriekšējo vienādojumu.<br />
Izvērtējot spēles rezultātu,<br />
no laika, ko katra komanda<br />
iztērēja, lai izietu distanci, par<br />
katru kļūdaini uzrakstītu reakcijas<br />
vienādojumu tiek atņemts,<br />
piemēram, 15 sekunžu soda laiks<br />
(par soda punktiem komandām ir<br />
jāvienojas pirms spēles sākuma).<br />
Ja komandas dalībnieks kļūdās<br />
un raksta nepareizo reakcijas<br />
vienādojumu, bet nākamais skolēns,<br />
izmantojot iepriekš iegūto<br />
vielu, sastāda pareizo reakcijas<br />
vienādojumu, komanda saņem<br />
soda punktus tikai par nepareizi<br />
uzrakstīto.<br />
Ar sacensības noteikumiem<br />
dalībniekus iepazīstina „tiesnešu<br />
kolēģija”, kas sastāv no 2 līdz 3<br />
iepriekš sagatavotiem skolēniem.<br />
Tiesneši seko sacensības gaitai,<br />
kā arī pieņem gala lēmumu par<br />
to, kura no komandām ir uzvarējusi<br />
stafetē.<br />
Atkarībā no vidējā klases<br />
sagatavotības līmeņa šādas<br />
stafetes organizēšanai var piedāvāt<br />
dažādas grūtības pakāpes<br />
pārvērtību virknītes. Skolēniem<br />
ir vieglāk pareizi izpildīt šādu<br />
vingrinājumu, ja uzdevumā tiek<br />
norādītas konkrētas vielas.<br />
Piemēram:<br />
66
Daudz grūtāk bez kļūdām pārvarēt distanci, ja minētais uzdevums ir piedāvāts komandām vispārinātā<br />
veidā:<br />
Līdzīgu stafeti ir iespējams organizēt, veicinot arī skolēnos priekšstata veidošanos par radnieciskām<br />
saiknēm starp organisko savienojumu klasēm:<br />
Nosauktos piemērus var ņemt par paraugu, sastādot citas pārvērtību virknītes, mainot gan uzdevuma<br />
saturu, gan grūtības pakāpi – atkarībā no tā, kādu izglītojošo mērķi skolotājs ir izvirzījis un cik<br />
lielā mērā noteiktās klases skolēni ir sagatavoti iepriekš apgūta faktu materiāla vispārināšanai.<br />
Kurš vairāk vai Izveido vielas<br />
ķīmisko formulu!<br />
Didaktisko spēli ķīmijas apguvē<br />
ir iespējams efektīvi izmantot<br />
arī prasmju veidošanas posmā.<br />
Veidojot prasmes, ir svarīgi<br />
dot skolēniem iespēju trenēties,<br />
izpildot dažādus vingrinājumus.<br />
Pieredzējuši skolotāji zina,<br />
kādas grūtības parasti skolēniem<br />
sagādā specifiskās ķīmijas valodas<br />
apgūšana, kura saistīta ar<br />
prasmi sastādīt vielu ķīmiskās<br />
formulas veidošanos.<br />
Ķīmijas mācību metodikā<br />
jau pasen ir izstrādāti vairāki<br />
paņēmieni, kuri parasti balstās<br />
uz dažāda veida vingrinājumu<br />
izpildi. Šādus vingrinājumus ir<br />
iespējams atdzīvināt – pārveidot,<br />
piešķirot tiem elementus, kas<br />
ir raksturīgi spēlei. Kā piemēru<br />
šādas pieejas realizēšanā var nosaukt<br />
didaktisko spēli par bināro<br />
savienojumu formulu sastādīšanu,<br />
kuru izveidojuši projekta<br />
Dabaszinības un matemātika<br />
speciālisti.<br />
Līdzekļu klāstu vingrinājumu<br />
organizēšanai var paplašināt<br />
ar spēli, kas neprasa īpašus<br />
papildu resursus: ir vajadzīgs<br />
tikai papīrs un rakstāmais. Spēles<br />
dalībnieki sacenšas savā starpā<br />
pāros. Pirmais skolēns uzzīmē<br />
kvadrātu, kurā ieraksta kāda<br />
ķīmiska elementa simbolu. Partnerim<br />
blakus (no kreisas vai no<br />
labas puses, virs vai zem) jāuzzīmē<br />
savs kvadrāts, ierakstot cita<br />
ķīmiska elementa simbolu (var ar<br />
indeksu) – tā, lai iznāktu vielas ķīmiskā<br />
formula. Tad gājiens atkal<br />
pirmajam spēles dalībniekam utt.<br />
Ja kāds no skolēniem nespēj papildināt<br />
figūru ar savu kvadrātu,<br />
gājiens tiek izlaists. Spēlē uzvar<br />
tas partneris, kurš spējis izveidot<br />
vairāk pareizu vielu ķīmisko<br />
formulu. Var vienoties, ka katram<br />
skolēnam tiks dota iespēja spēles<br />
gaitā uzzīmēt divus sākotnējos<br />
kvadrātus, tas ir, vienādu ar savu<br />
partneri reižu skaitu sākt spēli.<br />
Tiesneša loma šajā spēlē var<br />
būt pašam skolotājam, jo skolēni<br />
nereti nespēj pilnvērtīgi izvērtēt,<br />
cik pareizi ir izveidota viena vai<br />
otra vielas formula. Tātad, beidzot<br />
spēli, skolēni nodod savas<br />
lapiņas skolotājam, un skolotājs<br />
pieņem lēmumu, kurš dalībnieks<br />
ir uzvarējis. Lai skolotājs spētu<br />
atšķirt, kam pieder lielākais piedāvāto<br />
ķīmisko formulu skaits,<br />
jāparūpējas, lai spēles dalībnieki<br />
izmantotu atšķirīgos rakstāmos.<br />
Piemēram, viens zīmē un raksta<br />
ar pildspalvu, bet otrs – ar zīmuli.<br />
Spēles sākumā noteikti ir jāvienojas<br />
par reglamentu, lai būtu<br />
iespējams nodrošināt lietderīgu<br />
laika izmantošanu. Ir jāparūpējas<br />
arī, lai pāros, kas spēlē, būtu<br />
apvienoti apmēram vienādi pēc<br />
savām spējām skolēni, lai katram<br />
būtu iespēja ja ne uzvarēt, tad<br />
kaut zaudēt ar nelielu punktu<br />
skaitu atšķirību – ja skolēns regulāri<br />
zaudē, spēlei var būt pretējais<br />
efekts, nekā bija plānots, tas<br />
ir – nevis palielinās interese par<br />
ķīmiju, bet skolēns galīgi zaudē.<br />
67
Zemāk kā piemērs ir attēlots vienas šādas spēles gaitas fragments tādā secībā, kādā dalībnieki papildinājuši<br />
viens otru:<br />
Izpētot šo fragmentu, var secināt, ka pagaidām spēlē uzvar pirmais skolēns, jo ir izveidojis vairāk<br />
vielu ķīmisku formulu (S, SO 3<br />
un FeSO 4<br />
) nekā otrais (FeS un H 2<br />
SO 3<br />
).<br />
Spēles beigās skolotājs komentē interesantākos izveidoto ķīmisko formulu variantus, kā arī analizē<br />
biežāk sastopamās kļūdas. Ir ieteicams apkopot spēles rezultātus tajā pašā stundā, kad spēle ir notikusi,<br />
bet, ja tas nav iespējams, to var izdarīt arī nākamajā stundā.<br />
Uzmini nu!<br />
It īpaši efektīvi didaktiskās spēles var izmantot, atkārtojot un nostiprinot mācību vielu. Tas ir<br />
izskaidrojams ar faktu, ka skolēniem jau ir izveidojušies priekšstati un zināšanas, kuras ir nepieciešamas,<br />
lai spēle veiksmīgi noritētu. Spēlēt var nelielās komandās (3–4 dalībnieku). Tas dod iespēju, komandai<br />
pieņemot lēmumu, apspriedes gaitā katram dalībniekam vairākas reizes pārrunāt būtiskāko, kas ir ļoti<br />
svarīgi atbilstīgi ievērojamā psihologa P. Gaļperina prāta darbību posmsecīgas veidošanās teorijai.<br />
Nostiprinot skolēnu iemaņas atpazīt un grupēt ķīmiskos savienojumus, var organizēt spēli, kuras<br />
gaitā katras komandas kapteinis pēc ļoti īsas apspriedes ar savas komandas dalībniekiem paceļ augšā<br />
iepriekš sagatavoto krāsaino kartīti, kas atbilst noteiktai savienojumu klasei, piemēram:<br />
Šādu spēli var organizēt, arī nostiprinot skolēnu prasmi atpazīt organiskos savienojumus pēc vielu struktūrformulām<br />
vai arī pēc funkcionālām grupām, kā arī grupēt organiskos savienojumus. Tad kartītes, kuras<br />
izmanto spēlē, var izskatīties, piemēram, šādi:<br />
Vielu formulas, kuras skolēniem jāidentificē, var parādīties uz ekrāna, turklāt atbilstošam slaidam ir<br />
jāmainās automātiski ar iepriekš noregulēto intervālu. Ja kabinetā nav projektora, skolēns vai skolotājs,<br />
kas vada spēli, rāda iepriekš sagatavotas kartītes ar vielu formulām.<br />
Uzvarētājiem noteikti jāsaņem balva!<br />
Jebkurā spēlē ir uzvarētājs. Pēc žanra noteikumiem, katras spēles uzvarētāji obligāti kaut kādā veidā<br />
ir jāatzīmē. Balva var būt kādu sīku priekšmetu, iepriekš sagatavoto oriģinālu un ar ķīmiju pēc noformējuma<br />
saistītu diplomu veidā vai arī vienkārši uzslavas veidā. Skolotājam, komentējot spēles rezultātus,<br />
obligāti jāpasaka uzmundrinošie vārdi arī skolēniem, kuri spēlē ir zaudējuši. Un vēl: plānojot spēļu izmantošanu,<br />
ir jācenšas dažādot spēļu veidus, lai paaugstinātu iespēju uzvarēt skolēniem ar dažādām garīgām<br />
un fiziskām spējām un dotībām.<br />
68
Mērķis<br />
Metodiskais materiāls mājturībā un tehnoloģijās<br />
Mīksto rotaļlietu pagatavošana. Lellīšu adīšana, 3.–4. klase<br />
Iepazīties ar adīšanu kā vienu no tekstildarbu tehnikām.<br />
Uzdevumi<br />
■ Apgūt adīšanas pamatiemaņas un terminus (labiskais, kreiliskais adījums),<br />
vienlaikus vingrinot un attīstot roku sīko muskulatūru.<br />
■ Gūt pieredzi izstrādājuma darināšanā, darba procesa un gala rezultāta vērtēšanā,<br />
atklājot savas intereses un spējas.<br />
■ Apzināties sava darinājuma vienreizīgumu.<br />
Izstrādājuma iecerei atbilstošu, saskaņotu materiālu un darbarīku izvēle.<br />
Nepieciešamie materiāli:<br />
Iveta Jegorova, Salnavas<br />
pamatskolas<br />
skolotāja<br />
• Dažādu krāsu dzijas (3–5 krāsas )<br />
• 2. numura zeķu adāmās adatas<br />
• 2 podziņas (lellītes acīm)<br />
• Lāpāmā adata<br />
• Vate<br />
Darba gaita<br />
Lellīti sāk adīt no pēdām<br />
■ Jāuzmet 30 valdziņi un jāada 20 rindiņas labiski (lellītes bikšu vai svārku daļa).<br />
■ Nākamās 14 rindiņas jāada ar citas krāsu dziju. Turpejošās kārtas ada labiski, bet atpakaļ – kreiliski.<br />
69
Sejas daļas adīšana<br />
■ Ar baltas krāsas dziju jāada 10 rindiņas. Turpejošās kārtas ada labiski, bet atpakaļ – kreiliski.<br />
Cepurītes daļa<br />
■ Cepurītes daļa jāada labisko kreilisko valdziņu rakstā (sk. shēmā).<br />
■ Katras rindas sākumā jāsaada divi valdziņi labiski.<br />
70
Sejas daļas izšūšana<br />
■ Sejas vienā pusē piešujam pogas (acis), izšujam lūpas un deguntiņu.<br />
■ Pārlokam adījumu uz pusēm un ar slīpo pārmalu dūrienu sašujam abas malas kopā.<br />
Slīpais pārmalu dūriens.<br />
71
Lellīte gandrīz gatava!<br />
Piepildām lellīti ar vati.<br />
Nošujam kāju līniju.<br />
72
Mašīndūrienā iešujam kājiņu un rociņu līnijas.<br />
Mēs noadījām šādas lellītes, bet kāda sanāks tev<br />
Mūsu lellītes piedalījās izstādē, bet kāda nākotne būs tavai lellītei<br />
73
Darba lapa<br />
Vārds, uzvārds……<br />
……………………………<br />
Manas lellītes skice.<br />
Darbam būs vajadzīgs:<br />
Mana darba plānojums.<br />
1. stunda………………………………………………………………………………………<br />
2. stunda………………………………………………………………………………………<br />
3. stunda………………………………………………………………………………………<br />
Sava darba izvērtējums, secinājumi.<br />
Mans vērtējums………………………..<br />
74
Vērtēšana lapa<br />
■ Jā – 3 punkti<br />
■ Daļēji – 2 punkti<br />
■ Nē – 1 punkts<br />
(Vērtēšanas kritērijus iespējams izstrādāt katrai klasei pēc izvēles.)<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
4.<br />
5.<br />
6.<br />
7.<br />
8.<br />
9.<br />
10.<br />
Vērtētājs Atbilstība iecerei Rūpīgums Radošums<br />
Skolotājas vērtējums<br />
Kopējais punktu<br />
skaits<br />
Vērtējums……………………………..<br />
Adītās rotaļlietas internetā<br />
http://foto.krabjiem.lv/aditas-rotallietas/15086/<br />
www.meistardarbs.lv/aditas-rotallietas-0<br />
http://idejukaudze.blogspot.com/2009/11/aditas-rotallietas.html<br />
http://club.osinka.ru/search.phpforum=12&f=t&tid=74&q=%E8%E3%F0%F3%F8%EA%E8<br />
http://knittedtoys.blogspot.com/<br />
http://www.knittingpatterncentral.com/directory/toys.php<br />
75
Change language